Atzinums

Regulators vērš uzmanību, ka tam, pildot savas funkcijas, nav saistošs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, proti Regulators savas funkcijas realizē atbilstoši likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ņemot vērā šo faktu Regulators izsaka iebildumu un lūdz precizēt vai svītrot anotācijas 1.3.sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” iekļauto teikumu “Ievērojot Latvijas Bankas likuma 3. pantu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. panta otro daļu,- abas institūcijas ir atvasinātas publiskas personas,- tāpēc veicamie grozījumi nemainīs normatīvā akta prasības, kas uz tām attiecināmas.”, kā arī papildus skatīt iebildumu Grozījumu projekta 1.punktā.
 

-

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) 2024.gada 2.augustā saskaņošanai pieteiktos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (23-TA-767)  (turpmāk – Grozījumu projekts), tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un izsaka šādus iebildumus par terminu lietojumu Grozījumu projekta 1.-4.punktos.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu, “atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta.”.
Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) 2.5.nodaļa paredz nosacījumu, ka Regulatora un Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem ir ārējā normatīvā akta spēks, savukārt, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka “ārējie normatīvie akti, kurus savas autonomās kompetences jautājumos izdevusi atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (autonoms publisko tiesību subjekts), juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem, ja likums nenosaka citādi.”.
Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, ūdenssaimniecības, depozīta iepakojuma apsaimniekošanas un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarēs.
Atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta sestajai daļai Regulators ir “atvasināta publisko tiesību juridiskā persona”, kuram savas autonomās kompetences jautājumos ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.
Regulators vērš Valsts kancelejas uzmanību uz faktu, ka ne visām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētā sarakstā “Publisko personu un iestāžu saraksts”  iekļautajām atvasinātajām publiskajām personām (kas nav pašvaldības) ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus - noteikumus. Proti, lielākajam vairumam atvasināto publisko personu (izņemot pašvaldības) šādas tiesības nav deleģētas.
Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajam regulējumam atvasināto publisko personu loks, kam ir tiesības izdot ārējus normatīvos aktus, ir sašaurināts, proti, tādas tiesības ir atvasinātai publisko tiesību juridiskai personai (autonomam publisko tiesību subjektam), attiecīgi – Regulatoram un Latvijas Bankai, kā tas ir pašreiz spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā.
Lai gan Grozījumu projekta anotācijā ir atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminu “atvasināta publiskā persona”, Regulators vērš uzmanību, ka minētais likums uzskatāms par vispārēju tiesību aktu, savukārt, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums ir uzskatāms par speciālu tiesību aktu pretstatā Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Kā papildu arguments minams, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums tas ir jaunāks tiesību akts, līdz ar to Regulatora ieskatā juridiski korekti būtu lietot jēdzienu, kāds ir ietverts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā.
Ņemot vērā minēto, Regulators izsaka šādu iebildumu aicina Valsts kanceleju precizēt Grozījumu projektu, paredzot ka Grozījumu projekts attiecas specifiski uz iestādēm, kurām ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, proti - uz atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām.

Noteikumi nosaka svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un pastarpinātās pārvaldes iestādes ievēro, sagatavojot normatīvo aktu projektus.

Skatīt iebilduma tekstu, kas pievienots noteikumu konsolidētās versijas 1.punktam.

Sagatavojot normatīvā akta (noteikumu) projektu, atvasināta publisko tiesību juridiska persona ievēro šo noteikumu 3., 4., 5. un 7. nodaļā minētās prasības, izņemot šo noteikumu 3.5. un 3.6. apakšnodaļā minētās prasības. Vārdus “Ministru kabinets” attiecīgā locījumā aizstāj ar iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā.

Skatīt iebilduma tekstu, kas pievienots noteikumu konsolidētās versijas 1.punktam.

2.5.Pilnvarojums atvasinātai publisko tiesību juridiska personai

Skatīt iebilduma tekstu, kas pievienots noteikumu konsolidētās versijas 1.punktam.

49. Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu atvasinātai publisko tiesību juridiskai personai likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus. Pilnvarojumā detalizēti nosaka atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas noteikumu satura galvenos virzienus.

Skatīt iebilduma tekstu, kas pievienots noteikumu konsolidētās versijas 1.punktam.

50. Atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas noteikumi detalizē likumprojektā ietvertu regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu atvasinātai publisko tiesību juridiskai personai izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.