Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) uztur izziņas 6.punktā minēto iebildumu. Jau šobrīd Interešu pārstāvības atklātības likuma 6.pants nosaka ierobežojumus publiskās varas pārstāvim. Savukārt likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” attiecas šauri tikai uz valsts amatpersonām, līdz ar to nav skaidrs, kādi grozījumi ir nepieciešami šajā likumā. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums būtu grozāms tikai tad, ja KNAB tiktu noteikta kompetence interešu pārstāvības jomā. Attiecīgi lūdzam informatīvā ziņojuma 1.4.sadaļā svītrot informāciju par iespējamiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
 

-

KNAB uztur izziņas 5.punktā minēto iebildumu. Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā izvērtēt vairākas alternatīvas, kura iestāde turpmāk uzraudzīs Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošanu un sagatavos ziņojumu atbilstoši šā likuma 7.pantam. Turklāt vēršam uzmanību, ka argumentāciju nevar balstīt uz Direktīvas priekšlikumu, kurš ir tikai izstrādes stadijā.
Vienlaikus norādāms, ka Uzņēmumu reģistrs šobrīd ir Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. un 4.pantā noteiktā iestāde, kas ved Interešu pārstāvības reģistru un Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Tātad Uzņēmumu reģistram jau ir noteikta kompetence likuma prasību izpildē. Turklāt atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmajai nodaļai  un 19.pantam Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā, kā arī Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumi pārsūdzami tiesā. Līdz ar to arī Uzņēmumu reģistrs ir funkcionāli neatkarīga iestāde un uz to nav politiskās ietekmes, un kurai jau ir noteikta kompetence likumā.
Papildus vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” un tiek meklēts finansējums, lai Interešu pārstāvības reģistrs un Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma būtu ieviesta 2025. gada 1. septembrī. Tādējādi likumdevējs jau ir noteicis Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra kompetenci likuma piemērošanā vismaz turpmākos divus gadus. Līdz ar to KNAB ieskatā Tieslietu ministrija un/ vai Uzņēmumu reģistrs būtu nosakāms par atbildīgo iestādi, kura uzraudzīs Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošanu un turpmāk sagatavos ziņojumu atbilstoši likuma 7. pantam.
 

-

KNAB uztur izziņas 4.punktā minēto iebildumu. Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā dzēst vēsturisko, 16 gadus vecu, informāciju par centieniem pieņemt lobēšanas regulējumu, jo tā neatbilst informatīvā ziņojuma tvērumam.
 

-

KNAB uztur izziņas 3.punktā minēto iebildumu un lūdz precizēt informatīvā ziņojuma 2.1.sadaļu, svītrojot informāciju par iespējamiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
Vēršam uzmanību, ka sākotnējā likumprojekta tekstā bija norma par KNAB kompetenci, bet tā tika izslēgta pirms 3.lasījuma. Līdz ar to šī informācija par iespējamiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā vairs nav atbilstoša likumdevēja gribai un mērķim. Ņemot vērā minēto un spēkā esošā Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, lūdzam svītrot minēto informāciju. Tāpat lūdzam papildināt, ka būtu grozāmi arī citi likumi atkarībā no atbildīgās iestādes izvēles.
 

-

KNAB uztur izziņas 2.punktā minēto iebildumu. KNAB nepiekrīt, ka tas, ka korupcijas novēršanas pīlāra ietvaros vērtē interešu pārstāvības un lobēšanas regulējumu uzsver Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nozīmīgo lomu interešu pārstāvības regulējumā. Tāpat arī direktīvas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido saskaņotas prasības iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību un groza Direktīvu (ES) 2019/1937 plānotā prasība noteikt neatkarīgu nacionālo kompetento iestādi trešo valstu interešu pārstāvju uzraudzībai nav arguments. KNAB nav vienīgā funkcionāli neatkarīgā iestāde valstī.
KNAB atkārtoti lūdz izvērtēt un iekļaut informatīvā ziņojuma 2.1.sadaļā izvērtējumu arī par citām iestādēm, kuras varētu uzraudzīt likuma piemērošanu. Piemēram, atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmajai nodaļai Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā. Turklāt Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumi pārsūdzami tiesā. Līdz ar to arī Uzņēmumu reģistrs ir funkcionāli neatkarīga iestāde un uz to nav politiskās ietekmes.
 

-

Informatīvais ziņojums papildināts ar informāciju par direktīvas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido saskaņotas prasības iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību un groza Direktīvu (ES) 2019/1937. Vēršam uzmanību, ka minētais direktīvas priekšlikums neparedz tikai Latvijas pienākumu noteikt nacionālo kompetento iestādi. Priekšlikums paredz arī dalībvalstīm izveidot valsts reģistru, kas prasīs valsts budžeta līdzekļus.
Ņemot vērā minēto, ierosinām ietvert informatīvajā ziņojumā analīzi, vai nebūtu lietderīgi salāgot plānotās Direktīvas priekšlikuma prasības ar interešu pārstāvības reģistra prasībām. Tādējādi nodrošinot valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
 

-

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izpildītu Ministru kabinetam doto uzdevumu reizi gadā informēt Saeimu par to, kas paveikts, lai sasniegtu Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību. Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likums jau darbojas vairāk kā gadu un Tieslietu ministrija turpina darbu pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” izstrādes, ierosinām jau šobrīd iekļaut informatīvajā ziņojumā vērtējumu par iespējamiem nepieciešamajiem grozījumiem likumā.
 

-

KNAB uztur izziņas 8.punktā minēto iebildumu. Norādām, ka Uzņēmumu reģistrs šobrīd ir Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. un 4.pantā noteiktā iestāde, kas ved Interešu pārstāvības reģistru un Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Tātad Uzņēmumu reģistram jau ir noteikta kompetence likuma prasību izpildē. Turklāt atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmajai nodaļai un 19.pantam Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā, kā arī Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumi pārsūdzami tiesā. Līdz ar to arī Uzņēmumu reģistrs ir funkcionāli neatkarīga iestāde un uz to nav politiskās ietekmes, un kurai jau ir noteikta kompetence likumā.
Papildus vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” un tiek meklēts finansējums, lai Interešu pārstāvības reģistrs un Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma būtu ieviesta 2025. gada 1. septembrī. Tādējādi likumdevējs jau ir noteicis Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra kompetenci likuma piemērošanā vismaz turpmākos divus gadus. Līdz ar to KNAB ieskatā Tieslietu ministrija un/ vai Uzņēmumu reģistrs būtu nosakāms par atbildīgo iestādi, kura uzraudzīs Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošanu un turpmāk sagatavos ziņojumu atbilstoši likuma 7. pantam.
 

-