Atzinums

SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un izsaka iebildumus pret tajā paredzētajiem risinājumiem pēc būtības.
Sabiedrība neatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) regulatīvo un uzraudzības funkciju pār nebanku kreditēšanas sektoru nodošanu Latvijas Bankai un attiecīgi iebilst pret Likumprojektā piedāvāto pieeju. Sabiedrības ieskatā šāda regulatora maiņa nav pienācīgi pamatota un rada risku nesasniegt deklarētos mērķus, kā arī pat radīt pretēju efektu. Neskatoties uz reformas virzību, Likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrs un pierādījumos balstīts pamatojums šādas institucionālās pārkārtošanas nepieciešamībai. Lai arī tiek uzsvērta administratīvā sloga mazināšana un vienotas uzraudzības nodrošināšana, nav izskaidrots, kā konkrēti šie mērķi praksē tiks sasniegti, turklāt pastāv pamatots risks, ka regulējums kļūs sarežģītāks un mazāk prognozējams. Tāpat nav konstatējami pierādījumi, kas liecinātu par PTAC nespēju efektīvi īstenot savas funkcijas, kas būtu priekšnoteikums to nodošanai citai institūcijai. Sabiedrība uzsver, ka normatīvā regulējuma reformām jābalstās identificētās problēmās un konkrētos uzlabojumos, nevis institucionālās struktūras maiņā kā pašmērķī.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) 14. panta pirmā daļa paredz, ka šā likuma ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga PTAC, tādējādi nodrošinot vienotu un horizontāli piemērojamu pieeju negodīgas komercprakses kontrolei visās patērētāju tiesību jomās. Likumprojekta anotācijā kā pamatojums kompetences maiņai tiek norādīta plānotā patērētāju tiesību aizsardzības funkciju nodošana Latvijas Bankai finanšu sektorā, tomēr no tā neizriet, ka tieši negodīgas komercprakses uzraudzības funkciju nodošana būtu objektīvi nepieciešama vai vienīgais iespējamais risinājums.
NKAL regulējums pēc savas būtības paredz vienotu pieeju tirgus uzvedības novērtēšanai neatkarīgi no konkrētās nozares. Tajā ietvertā uzraudzība ir cieši saistīta ar reklāmas, informācijas sniegšanas un profesionālās rūpības izvērtējumu, kas tradicionāli ir PTAC kompetences pamatā un nav atkarīga no finanšu sektora specifikas. Funkciju sadalīšana pēc nozares principa rada būtisku risku, ka identiski pārkāpumi – piemēram, maldinoša reklāma vai būtiskas informācijas noklusēšana – tiks vērtēti atšķirīgi atkarībā no pakalpojuma kvalifikācijas, tādējādi mazinot regulējuma vienveidīgu piemērošanu.
Turklāt jau šobrīd NKAL ietver efektīvu sankciju sistēmu, tostarp apgrozījumā balstītus sodus, kas nodrošina pietiekamu preventīvo un represīvo iedarbību. Līdz ar to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju negodīgas komercprakses uzraudzība var tikt pilnvērtīgi nodrošināta esošajā institucionālajā ietvarā, bez nepieciešamības šo funkciju nodot Latvijas Bankai.
Papildus jāuzsver, ka vienlaikus ar NKAL grozījumiem tiek virzīti arī grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtisku sankciju palielinājumu un paplašina Latvijas Bankas kompetenci piemērot sodus arī par tās izdoto noteikumu pārkāpumiem. Šādu instrumentu koncentrācija vienas institūcijas ietvaros – aptverot licencēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgas komercprakses uzraudzību un paplašinātas sankciju piemērošanas pilnvaras – rada risku pārmērīgai institucionālās varas koncentrācijai. Bez skaidri diferencēta regulējuma tas var novest pie nesamērīgu sankciju piemērošanas riska un radīt apdraudējumu samērīguma, vienlīdzības un tiesiskās noteiktības principu ievērošanai.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Likumprojektā paredzētā pieeja nav pietiekami pamatota, rada riskus vienotai regulējuma piemērošanai un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas konsekvencei un līdz ar to nav atbalstāma.

 

-