Atzinums

Latvijas darba devēju konfederācija ir izskatījusi sagatavoto Informatīvo ziņojumu un sniedz sekojošus iebildumus:

1.Nepieciešams ievērot konsekventu terminu lietošanu. Precizēt terminu -  organiskās augsnes, kūdraugsnes, hidromorfās augsnes, izstrādātie kūdras lauki utt. lietojumu. Būtu lietderīgi projekta sākumā dot terminu skaidrojumu un terminus saskaņot ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (TPTP).
Piemēram, 3. lpp. ir teikums “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana un mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos …” Par organiskajām augsnēm runā attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet attiecībā uz izstrādātajiem kūdras laukiem ir jāizmanto apzīmējums “vēsturiskās kūdras ieguves vietas” atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (MK rīkojums Nr. 531, 14.07.2022.) lietotajam.
Lūdzam labot 3. lpp teikumu daļas “organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos”, to papildinot ar “un”, izsakot šādā redakcijā: “… organiskās augsnēs un izstrādātajos kūdras laukos”.
2.Teikumā “Tā pat saskaņā ar ESR regulas 9. panta 2.punktu ZIZIMM sektora mērķu neizpildes gadījumā ne-ETS sektora mērķa pārpilde neierobežotā apjomā var tikt izmantota ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanā.” lūgums svītrot vārdu “neierobežotā”, jo rada maldīgu priekšstatu, ka iespēja kompensēt ir arī ārpus pārpildes.
3.Nodaļā “ ES klimata likums” pie saistībām par 2026.-2030. gadam papildināt IPCC noteiktās ziņošanas kategorijas ar nosaukumiem angļu valodā.
4. Projekta 18.lpp. pēdējā rindkopā pasākuma “b) degradēto kūdras purvu rekultivācija” aizstāt ar “vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija” atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (TPTP) lietotajam apzīmējumam. Projekta 38.lpp. lietots pareizi, atbilstoši TPTP.
5.Projektā iekļautā nodaļa “Kūdras resurss un nozare” (26.lpp. un tālāk) ir vienpusēja, tā jāpapildina un jālabo. Nodaļa jāsāk ar informāciju par kūdras ieguves nozīmi tautsaimniecībā, kā tas ir darīts iepriekšējā nodaļā par mežsaimniecību. Šādu informāciju var sniegt Latvijas Kūdras asociācija.
6. Nodaļā “Kūdras resurss un nozare” iekļautā teikuma daļa “tomēr Latvijā nav izstrādāts saistošs regulējums, kas noteiktu maksimāli pieļaujamo kūdras ieguves apjomu” ir jāsvītro, ņemot vērā, ka vidējais ieguves apjoms pēdējos 10 gados ir 1,17 milj t. un nav pamata uzskatīt, ka tas varētu būtiski palielināties. Kūdras ieguve ir atkarīga no laikapstākļiem ieguves sezonā un, ja nokrišņu daudzums ir liels, gadā ieguve var būt zem viena milj. t, savukārt, ja nokrišņu maz – virs. Ilgākā periodā tas izlīdzinās, jo licences laukumu kopējā platība pēdējos gados ir vidēji  25 450 ha un nav pamata uzskatīt, ka tā būtiski palielināsies.
Teikums “Esošā nodokļu sistēma neatspoguļo kūdras ieguves ietekmi uz SEG emisijām un uz biodaudzveidību.” ir jāsvītro. Latvijā neviens nodoklis neatspoguļo darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, tam ir citi instrumenti: ietekmes uz vidi novērtējums, dabas aizsardzības jomu reglamentējošie normatīvie akti. Savukārt, dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīdu tiek piemērot piesārņojošām darbībām, stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, nevis dabas resursu ieguvei. Dabas resursu nodoklis par kūdras ieguvi jau tikko ir paaugstināts (grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā izsludināti 21.12.2023.).
7. Nodaļā “Kūdras resurss un nozare” iekļautais teikums “Atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem ārpus Natura2000 teritorijām aizsargājamie biotopi “7110* Aktīvi augstie purvi” un “7120 Degradēti augstie purvi” sastopami tikai 37256 ha platībā.” ir jāsvītro. Šī informācija neattiecas uz nodaļas un ziņojuma par ZIZIMM sektoru tēmu. DB "Ozols" nav uzskaitīti visi purvi, bet tikai tie, kas iekļauti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī atzīmētas tās vietas, kur eksperts ir konstatējis dabas vērtības. Līdz ar to minētā informācija neatspoguļo ne neietekmēto, ne cilvēka darbības ietekmēto purvu (mitrāju) platību.
Teikums “Ņemot vērā ES un globālās tendences attiecībā uz kūdraugšņu un organisko augšņu izmantošanu, …” labojams redakcionāli, jo kūdraugsne arī ir organiskā augsne.

8. Projekta nodaļā “6.1. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļautie pasākumi” labojams 5. pasākuma nosaukums “5.Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos.”, nodalot organiskās augsnes lauksaimniecības zemēs un vēsturiski izmantotos kūdras ieguves laukus.
9.Nodaļa “6.5.ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu izvērtējums (SVID analīze)” papildināma un labojama.
Pasākums “Pārslapināšana – dabiskā apmežošanās pārslapinātās, organiskās augsnēs LIZ” stiprajās pusēs minētais “nodarbības veicināšana lauku reģionos” izslēdzam no sadaļas “Iespējas”, jo pārslapināšana, visticamāk, nodarbinātību samazinās, jo līdz šim veiktā saimnieciskā darbība nebūs iespējama.
Labojams pasākuma “Pārslapināšana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos”, nosaukums, nodalot organiskās augsnes lauksaimniecības zemēs un vēsturiski izmantotos kūdras ieguves laukus, papildinot ar saikli “un”.
Pasākums “Pārskatīt kūdras produktu  izmantošanu” ir izslēdzams. Ja pasākumu neizslēdz, ir jālabo un jāpapildina SVID analīzē norādītais.
Ja Latvijā pārskatīs kūdras produktu izmantošanu (nav skaidrs, kas tieši ar to domāts), tad netiks sasniegts Stiprajās pusēs norādītais “relatīvi nozīmīgs SEG emisiju samazinājums”. Kūdras tirgus ir globāls un pieprasījums pēc kūdras produktiem - substrātiem pieaug.
Stiprajās pusēs minētais “purvu biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanās” nav patiess, jo dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka purvu biotopi nav apdraudēti. Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu (purvu un purvainu mežu) teritorijas.
No sadaļas “Vājās puses” svītrojams apgalvojums “nepieciešama ES kopīga politika kūdras aizstāšanai substrātos, substrātu lietošanas samazināšanai”. Kamēr nav atrasts alternatīvs substrāts pietiekamā daudzumā un kvalitātē, runāt par kopīgu ES pieeju ir pāragri.
Sadaļa “Draudi” papildināma ar: “darba vietu un ienākumu zudums”, “kvalitatīvu meža stādu materiāla trūkums” un “negatīva ietekme uz dekoratīvo augu nodrošinājumu”. Ja būtiski samazinās vai pārtrauks kūdras ieguvi, laukos palielināsies bezdarbs, samazināsies nodokļu ienākumi.  Projektā vairākās vietās minēta apmežošana, nepieciešamība pēc kvalitatīvām mežaudzēm, bet ir arī minēts, ka var pietrūkt meža stādmateriāla. Bez kūdras substrāta nevar runāt par kvalitatīviem meža stādiem (piemērs: Strenču kokaudzētava). Tāpat, pilsētu apzaļumošana, kas ir būtiska dzīves kvalitātes nodrošināšanai pilsētā, nav iespējama bez kūdras substrāta izmantošanas.
10. Projekta 7. nodaļas sadaļa “Realizētie pētījumi, kas būtiski ZIZIMM informatīvā ziņojuma  izstrādes procesā” papildināma ar informāciju par projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103). Projekta gaitā tika mērītas SEG emisijas dažādos zemes lietojuma veidos. Projekta rezultāti Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ļāva pāriet no noklusējuma emisiju faktoriem uz nacionālajiem un izmantot 2. līmeņa aprēķinu metodi, kas parādīja, ka emisijas kūdras ieguves laukos ir pārvērtētas.
11. Projekta 7. nodaļas sadaļa “Citi potenciālie pētījumi, kas būtiski ZIZIMM sektoram” ir labojama un papildināma.
Pētījuma “Kūdras ieguves un tās produktu SEG novērtējums” nosaukums un mērķis precizējami. Pašreizējā redakcijā minētā “kūdras produktu izstrāde” (šķiet, domāta kūdras produktu ražošana) neattiecas uz ZIZIMM sektoru, bet uz ražošanas procesiem. Nepieciešams pētījums “Faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas dārzkopības un lopkopības kūdras izmantošanas laikā, oglekļa uzglabāšanās laiks dažādos produktos.”. Pētījuma rezultāti: tūlītējas oksidācijas metodes aizstāšana, darbību datu pilnveidošana par kūdras ieguvi un tiešo pēc izmantošanu uz lauka kopš 20. gs. vidus, kā arī par to, cik ilgi kūdras produktos uzglabājas ogleklis.  
12. LDDK iebilst pret 9. secinājumu (65. lpp.) “9. Lai veicinātu ZIZIMM sektorā noteikto mērķu sasniegšanu, ir izvērtējama dabas resursu nodokļu likmju pārskatīšana. “, ņemot vērā, ka iepriekš dabas resursu (DRN) nodoklis minēts tikai sakarā ar kūdras ieguvi. Ar likmju pārskatīšanu, visticamāk, domāta likmju paaugstināšana, ka tikko jau ir izdarīta (grozījumi likumā izsludināti 21.12.2023.). DRN paaugstināšana neveicinās kūdras ieguves samazināšanu, jo pieprasījumu pēc kūdras nosaka tirgus. Latvijā nav ieviests princips, ka samaksātais dabas resursu nodoklis tiktu novirzīts kādu vides vai klimata aizsardzības jautājumu risināšanai, līdz ar to nodokļa paaugstināšana nesasniegs ne vides vai dabas aizsardzības, ne klimata politikas mērķus. 

 

-

Lūgums skaidrot nepieciešamību izstrādāt atjaunotu mērķa scenāriju veidojot jaunu iesniedzamo dokumentu un palielinot administratīvo slogu. Lūgums protokollēmumā precizēt, ka atjaunotais mērķa scenārijs jau uzreiz tiek iekļauts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
Papildus LDDK min, ka 2024. gada 30 jūnijā Eiropas Komisijā vairs netiek iesniegta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versija, bet jau gala redakcija ar kuru būs jāstrādā līdz 2030. gadam.
Kā arī ņemot vērā, ka šis informatīvais ziņojums bija jāizstrādā no 2021. gada aprīļa (vairāk kā 2 gadi), skaidrot vai minētais termiņš ir pietiekams, lai izstrādātu jaunu mērķa scenāriju un to izdiskutētu ar sociālajiem partneriem. LDDK izprot, ka jaunais mērķa scenārijs ir jāiekļauj Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, tomēr tiek paredzēts vērtēt jaunus kritērijus (sociālekonomiskās ietekmes un finanšu pieejamības novērtējumu), kas var prasīt vairāk laika diskusijās.
 

Zemkopības ministrijai ar Klimata un enerģētikas ministriju sadarbībā ar nozaru ministrijām un iesaistītajām pusēm līdz 2024. gada 1.maijam izstrādāt atjaunotu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas sektora mērķa scenāriju, kas tiek iekļauts Nacionālā enerģētikas un klimata plānā, tai skaitā izstrādājot arī tā sociālekonomiskās ietekmes un finanšu pieejamības novērtējumu. Gala Nacionālais enerģētikas un klimata plāns Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz 2024. gada 30.jūnijam.