Atzinums

Lūdzam skaidrot, kā tiks īstenota norma “pilngadību sasniegušam bērnam, kurš, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības sasniegšanas uzturas pie cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja”, kas būs šis “cits ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs” – institūcija, audžuģimene?, to izvēlēsies pats pilngadību sasniegušais bērns, sadarbībā ar  sociālo dienestu? 
Nav saprotams, vai pašvaldības pienākums būs maksāt ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējam vai tā būs pašvaldības un ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja vienošanās. Kā norāda pašvaldība, maz ticams, ka ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējs to darīs uz brīvprātības principiem.
Attiecīgi, nepieciešams precizēt, vai un kādā apmērā pašvaldība turpina finansēt audžuģimenes, institūcijas gadījumos, kad pilngadīgais bērns turpina tur uzturēties pēc pilngadības sasniegšanas.

-

Šī prasība piešķirt vismaz divus no minētajiem atbalsta pasākumiem ir nekorekta attiecībā uz personas individuālās situācijas izvērtējumu, jo tajā var parādīties citas vajadzības un nepieciešamība pēc savādāka atbalsta. Ierosinām tekstu “vismaz divus no šādiem atbalsta pasākumiem:” aizstāt ar tekstu “nodrošinot atbalsta pakalpojumus, tai skaitā, kādu no šādiem atbalsta pasākumiem:”

-

Sociālā darbā ar gadījumu nav šādas metodes - “izvērtējot personas nākotnes vajadzības un resursus” un nākotnei nav iespējams veikt novērtējumu (tās var būt tikai prognozes). Līdz ar to ierosinām šo formulējumu aizstāt ar “izvērtējot personas sociālo situāciju un ņemot vērā atbalsta vajadzības”
 

-

Priekšlikums papildināt ar iespēju pašvaldībai noteikt arī citu iestādi, kas nodrošina atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Šādā veidā tiek paplašinātas pašvaldības tiesības noteikt, kura pašvaldībā cita iestāde var strādāt un sniegt atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Neierobežojot, ka to drīkst darīt tikai sociālais dienests. Šis paplašinātais formulējums attiecināms arī uz citiem punktiem, kur norādīts sociālais dienests.

24.1 Ja šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā persona ir izteikusi vēlmi saņemt atbalstu, pašvaldības sociālais dienests vai cita pašvaldības noteikta iestāde, kura nodrošina atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, izvērtējot personas nākotnes vajadzības un resursus, lemj par atteikumu piešķirt atbalstu vai par tās individuālajām vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu, piešķirot vismaz divus no šādiem atbalsta pasākumiem:
 

Iebildums par punktā noteikto vajadzību un resursu izvērtēšanas regularitāti. Kā norāda, piemēram, Rīgas domes Labklājības departaments, ne Rīgas sociālajam dienestam, ne arī Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centram nav tādu resursu, lai to izdarītu attiecībā uz visiem bāreņiem, kuriem tiks piešķirti šie atbalsta pasākumi.
Priekšlikums noteikt reizi gadā un atrunu, ja sadarbībā konstatē nepieciešamību, tad var šajos gadījumos biežāk pārvērtēt. Nevis visiem veikt ne retāk kā 2 reizes gadā.

-

Nav noteikti vajadzību un resursu izvērtēšanas kritēriji. Nepieciešams zveidot vienotu izvērtēšanas instrumentu.
 

-

Pašvaldību saistošo noteikumu par pabalstu izmaksu bāreņiem  izdošanas  tiesiskajā pamatojumā ir atsauce uz Noteikumu Nr.857 27.; 30.; 31.; 31.1 un 31.3 punktiem (Noteikumu Nr.857 VI daļa).
 Ja tiek svītrota Noteikumu Nr.857 VI nodaļa, zūd pašvaldības saistošo noteikumu par pabalstu izmaksu bāreņiem izdošanas tiesiskais pamats.
Priekšlikums - Saglabāt VI nodaļu ar nodaļā esošo  punktu numerāciju.
 

-

Noteikts, ka noteikumi piemērojami ar 2024.gada 1.janvāri.
Lūdzam skaidrot, kā pašvaldībām piemērot šo normu, ja nav notikušas ne sociālo mentoru apmācības, ne arī faktiski ir šādi speciālisti. Tāpat nav izstrādātas atbalsta grupas programma, lai varētu pašvaldības pašas organizēt atbalsta grupas. Līdz ar to, cik atbalsta pasākuma veidus pilngadību sasniegušais bērns var izvēlēties no 2024.gada 1.janvāra, ja faktiski divus atbalsta veidus pašvaldībā nav iespējas sniegt?
 

-

Svītrot “tā paša vai cita” – liekvārdība.

1.2. pilngadību sasniegušam bērnam, kurš, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības sasniegšanas uzturas pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šī pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību;
 

Kā norāda Ludzas novada pašvaldība, pašvaldība maksā par ārpusģimenes aprūpi iestādē, audžuģimenes saņem arī ikmēneša pabalstu bērnu uzturam, kas arī paredz to, ka iestāde un audžuģimene uztur bērnu, t.s. arī saistītos izdevumus ar bērna izglītošanu un uzturēšanos izglītības iestādē. Šie naudas līdzekļi ir krietni lielāki kā aizbildnībā esošā bērna uzturēšanai.
Tāpēc loģiski būtu atstāt tikai “lēmumu par aizbildnības dibināšanu un aizbildņa iecelšanu”. Pašvaldība segtu izdevumus tikai, kas saistīti ar aizbildnībā esošā bērna izglītošanu un uzturēšanos izglītības iestādē.

-

Lūdzam skaidrot un precizēt dokumenta veidu - lēmums, izdruka vai kāds cits, kas pamato ārpusģimenes aprūpes izbeigšanos, kuru bāriņtiesai būtu jāpievieno rakstveida informācijai centram. Vēršam uzmanību, ka pašreiz, ja bērns līdz pilngadībai ir dzīvojis audžuģimenē, bāriņtiesa nepieņem lēmumu par uzturēšanās izbeigšanos audžuģimenē sakarā ar pilngadību. Ārpusģimenes aprūpes izbeigšanos apliecina bērna noteikta vecuma - pilngadības sasniegšanas fakts, ko apliecina Fizisko personu reģistra dati, kā arī personu apliecinošs dokuments. Līdz ar to, priekšlikums ir svītrot prasību par dokumentu pievienošanu.

 

19. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc bērna ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās par to rakstveidā informē centru, pievienojot iepriekš izsniegto apliecību.

Priekšlikums - V1 nodaļā svītrot punktus 24.7; 24.8; 24.9; 24.10; 24.11; 24.13; 24.14; 24.15; 24.16, saglabājot noteikumos Nr.857 VI nodaļu tās pašreizējā redakcijā.

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc paredzēta vismaz divu atbalsta pasākumu piešķiršana, jo pastāv iespēja, ka personai būs nepieciešams tikai viens atbalsta pasākums. Aicinām precizēt normu, paredzot, ka var tikt piešķirts arī viens atbalsta pasākums.
 

-

Rosinām paredzēt ne tikai sociālā mentora pakalpojumu, bet arī atbalsta personas pakalpojumu. Atbalsta persona būtu tā persona, pie kuras bez vecāku gādības palikušais bērns uzauga ārpusģimenes aprūpē. Ja jaunietim izveidojušās uzticības pilnas attiecības ar šo personu, bet viņš neturpina uzturēties ārpusģimenes aprūpē, taču turpina vērsties pēc praktiskiem padomiem un atbalsta, būtu efektīvāk saglabāt šo kontaktu, nekā censties veidot jaunas attiecības jaunietim ar sociālo mentoru, nezinot rezultātu.

-

Anotācijā (ex-ante) ir norādīts, ka ar noteikumu grozījumiem VI nodaļa papildināta ar 24.12 punktu, kas nosaka, ka laika periodā, kamēr pilngadību sasniegušais bērns turpina uzturēties pie tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja un saņem atbalsta pasākumu kopumu, viņam netiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Šie pabalsti tiek izmaksāti pēc tam, kad pilngadību sasniegušais bērns atstāj ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju, tā kā tie ir paredzēti patstāvīgas dzīves uzsākšanai un, lai tiktu izlietoti iespējami mērķētāk, ir izmaksājami tikai tad, kad pilngadību sasniegušais bērns uzsāk patstāvīgu dzīvi.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43. panta otrā daļa noteic, ka  tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tas nozīmē, ka personai garantijas, tai skaitā sakarā ar pastāvīgas dzīves uzsākšanu, ir jāpieprasa līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Jaunais regulējums paredz tiesības personai pēc pilngadības sasniegšanas uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Vēršama uzmanība, ka var būt gadījumi, kad persona turpina dzīvot pie aizbildņa arī pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Līdz ar to, lūgums skaidrot, kad uzskatāms, ka persona uzsāk patstāvīgu dzīvi un kad tai ir  jāpieprasa materiālais atbalsts saistībā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu.

-

Precizēt, vai 24.¹³ un 24.¹⁴ minētos pabalstus izmaksā jaunietim arī tādā gadījumā, ja viņš turpina uzturēties ārpusģimenes aprūpē pie pakalpojuma sniedzēja?  
 

-

Tehnisks precizējums. Raksta daudzskaitlī “minētos pakalpojumus”, jo 24.1 punktā minēts daudzskaitlī -  “piešķirot vismaz divus no šādiem atbalsta pasākumiem”

32.² Labklājības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem atbalsta pasākumu nodrošināšanai finansē pašvaldībai, kura ir sniegusi šo noteikumu 24.1 punktā minētos pakalpojumus ne vairāk kā 3 565,19 euro kalendārajā gadā par vienu šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto personu.