Atzinums

Atbilstoši anotācijā minētajam: “Tieslietu akadēmijas direktora un darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. “. Lūdzam šo normu iekļaut likumā kā atsevišķu pantu.
 

-

Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta sēdē (Prot.Nr.40, 31.§) atbalstītajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" īstenošanu"" vairākkārt norādīts, ka Tieslietu akadēmija veidojama kā valsts tiešās pārvaldes iestāde, vienlaikus respektējot varas dalīšanas principu un nodrošinot tiesu varas neatkarības stiprināšanu institucionālajā un procesuālajā kontekstā.
Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, kādēļ ir mainīta institucionālā forma un likumprojektā paredzēts Tieslietu akadēmiju veidot kā atvasinātu publisku personu, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 107.¹ panta otrās daļas 9. punktam Tiesu administrācija plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku apmācību. Tiesu administrācija ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, minēto uzdevumu, pamatojoties uz noslēgto līdzdarbības līgumu, līdz šim veic nodibinājums "Latvijas Tiesnešu mācību centrs". 

-

Likumprojektā paredzēts, ka Tieslietu akadēmija tiek veidota kā atvasināta publiska persona. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 4. punktam publiskas personas orgāns ir institūcija vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, skaidri norādot, kas uzskatāms par Tieslietu akadēmijas kā atvasināšanas publiskas personas orgānu jeb augstāko lēmējinstitūciju. 
Salīdzinājumam, citu atvasinātu publisko personu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir skaidri noteikts, kas uzskatāms par attiecīgās publiskās personas orgānu. Piemēram, Zinātniskās darbības likuma 21.² pants paredz, ka zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome; Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka fonda lēmējorgāns ir fonda padome; Pašvaldību likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome. 

-

Lūdzam papildināt pantu ar deleģējumu MK noteikt kārtību un apmēru, kādā tiek  atlīdzināta mācību maksa par tiesneša vai prokurora amata pretendentu mācībām, tādējādi nodrošinot skaidru un taisnīgu atmaksas sistēmu.
 

-

Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Tieslietu akadēmiju vada un pārstāv tās direktors. Vienlaikus šā paša panta otrās daļas 1. punktā ir noteikts tāds pats regulējums. Ievērojot minēto, lūdzam novērst normu dublēšanos. 

-

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka konkursu uz Tieslietu akadēmijas direktora amata izsludinās Ministru kabinets. Tāpat anotācijā norādīts, ka ņemot vērā Tieslietu akadēmijas pārraudzību, jānodrošina vienlīdzīgs tiesu varu un izpildvaru pārstāvošo komisijas locekļu skaits. Norādām, ka minētie apsvērumi nav regulēti pašā likumprojektā, bet tiek atspoguļoti tikai anotācijā. 
Salīdzinājumam, šādi jautājumi (komisijas sastāvs un uzdevums Ministru kabinetam izsludināt konkursu) citos gadījumos tieši izriet no attiecīgā likuma teksta, piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 6. panta trešās un ceturtās daļas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50.¹ panta trešās un ceturtās daļas. 
Ievērojot minēto, aicinām precizēt likumprojektu, skaidri noregulējot šos jautājumus.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai konkursa izsludināšanas procesā ir nepieciešams iesaistīt Ministru kabinetu, ņemot vērā, ka amata pretendentu pieteikšanās un atlases kārtību noteikts Tieslietu padome, un kāda būtu šādas iesaistes pievienotā vērtība konkursa organizēšanas ietvaros. 

-

Ievērojot Valsts kancelejas pieredzi atklātu pretendentu konkursu organizēšanā uz iestāžu vadītāju amatiem, aicinām izvērtēt nepieciešamību konkretizēt minēto prasību, proti, skaidrāk noteikt, kas saprotams ar atbilstošu profesionālo pieredzi, vai arī noteikt, ka Tieslietu akadēmijas direktoram izvirzāmās prasības var konkretizēt, izsludinot pretendentu konkursu. Praksē ir novērota praktiska nepieciešamība konkretizēt likumos ļoti vispārīgi formulētas prasības, lai atvieglotu gan atlases komisijas darbu, gan arī iespējamiem pretendentiem būtu iespēja jau sākotnēji novērtēt savu atbilstību izvirzītajām prasībām. 
Piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 7. pantā ir noteiktas prasības Datu valsts inspekcijas direktoram. Viena no likumā noteiktajām prasībām paredz, ka par direktoru var būt tāda persona, kura ieguvusi inspekcijas uzdevumu veikšanai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un praktisko darba pieredzi datu aizsardzības jomā un vadītāja amatā. 2019. gadā, izsludinot konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu, likumā noteiktās prasības bija nepieciešams konkretizēt (skat. Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojums Nr. 602 "Par atklāta konkursa izsludināšanu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu" un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/311013).

-

Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tiek norādīts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt pašā likumprojektā nav norādīts, ka "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas".
Lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ietvert skaidrojumu, kāpēc likumā netiek noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par direktoru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. 
Vēršam uzmanību, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa un ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām. Progresīvākās valstis viennozīmīgi atzīst, ka mūsdienu vides dinamiskajā attīstībā ir svarīgi, ka vadītāji ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas un kompetences. 
Ievērojot minēto, termiņu ierobežojumi amata ieņemšanai ir ieviesti virsprokuroriem (stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī), tiesībsargam (stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī), valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem (stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā).

-

Atbilstoši anotācijas trešās sadaļas 7.punktā minētajam, Akadēmijas darbības nodrošināšanai tiek veidotas kopā 24 amata vietas, tai skaitā plānotas (2 amata vietas) direktora vietnieki – departamentu direktori. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” 26.2.apakšpunktam institūcija, kurā ir 10-50 amata vietas ir klasificējama, kā maza institūcija. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu mazas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā viens vietnieks.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas trešās sadaļas 6.punktu, norādīt detalizētu informāciju par Akadēmijas potenciāli izveidojamām amata vietām: amata nosaukums, amata klasifikāciju – amata saimi un līmeni, mēnešalgu grupu un amata slodzi.
Lūdzam precizēt atlīdzības aprēķinu ievērojot “Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai TAP portālā”  noteikto (https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jaunās amata vietas tiek veidotas, reorganizējot kādas citas amata vietas Tieslietu ministrijas resora amata vietu ietvaros (nemainot kopējo amata vietu skaitu TM resorā), tādēļ lūdzam norādīt, no kuras iestādes amata vietas tiek pārņemtas, kā arī to esošo amata klasifikāciju (saime, līmenis) un amata nosaukumu.

-

Valsts kanceleja Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pārliecinājās, ka noteikumu projektam 12.03.2024. izsludināts saskaņošanas process, kurš noslēgsies 26.03.2024. un vienlaikus 12.03.2024. uzsākta publiskā apspriešana, kas noslēgsies 25.03.2024. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta vienlaicīga virzīšana līdzdalības iespējām (publiskais apspriešanai) un saskaņošanā nav atbalstāma prakse. Situācijā, kad vienā un tajā pašā termiņā norisinās publiskā apspriešana un saskaņošana, īpaši ieinteresētajām pusēm no sabiedrības pārstāvju vidus nav skaidrs, kurā procesā iesaistīties ar priekšlikumiem par tiem aktuāliem jautājumiem.

-

Nepieciešams aizpildīt sadaļas par sabiedrības līdzdalības norisi un tās rezultātiem.

-

Lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu akadēmijas darbības nodrošināšanai no 2025. gada 1. janvāra būs nepieciešamas 6 jaunas amata vietas un no 2026. gada 1. janvāra būs nepieciešamas 18 jaunas amata vietas." Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Valsts kanceleja konceptuāli iebilst pret jaunu amata vietu izveidi, tādejādi palielinot valsts pārvaldes kopējo lielumu.

-

Aicinām izvērtēt, vai minētais nebūtu attiecināms arī uz tādu mācību pakalpojumu nodrošināšu, kurās kā mācību pasākuma vadītāji tiek piesaistīti arī valsts pārvaldes eksperti. Piemēram, anotācijā norādīts, ka nepieciešams apgūt tādus jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šādu mācību vadīšanai iespējams var piesaistīt ekspertus no tādām valsts pārvaldes iestādēm kā Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija u.c. 

-

Atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajās vadlīnijās "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā" minētajam, anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi", katrai identificētajai problēmai, piedāvā savu risinājuma variantu. Ievērojot minēto, aicinām precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļu.

-

Anotācijas 3.sadaļas 6.punktā ir norādīts, ka Tieslietu akadēmijas vadītājam tek paredzēta 14.mēnešalgu grupa. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" 32.punktu iestādes vadītāja amatu klasifikācija ir tieši atkarīga no iestādes lieluma un iestādes budžeta izdevumu apjomam kalendārajam gadam. Ierosinām papildināt anotāciju ar norādi par prognozēto kalendārā gada budžeta apmēru. 

-