Atzinums

Ziņojumā kļūdaini slimnīcas ir sauktas par iestādēm. Publiskajām personām un privātpersonām piederošās kapitālsabiedrības nav iestādes.

Risinot jautājumu par NMPUN un SPN diferenciāciju, netiek ņemts vērā darbinieku noslodze atkarībā no pacientu plūsmām, vienādu normatīvu pieeja var novest pie neiespējamības nokomplektēt darbiniekus, tādējādi daudzi speciālisti reģionos vairs nebūs pieejami. Nav vērtēta piedāvāto pārmaiņu saistība ar pašvaldību jauno autonomo pārvaldes funkciju organizēt civilās aizsardzības struktūras.

Nav paredzēts mehānisms pārmaiņu ietekmes uz nomales efektu samazināšanai. Piedāvātais risinājums balstās uz mēroga ekonomiju, taču šī pieeja ir vienpusīga, jo paātrina emigrāciju no nomalēm. Tā kā pamatpakalpojumus jāsaglabā, summārais efekts noved pie izšķērdēšanas, nevis ietaupīšanas.

Veselības pakalpojumu sadārdzinājumu Austrumu pierobežā pareizi jāieskaita Aizsardzības izdevumos un jāiekļauj programmā, kura jānodrošina ES un NATO aizsardzības interesēs.

-

15.lpp. II Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas – ārstniecības iestādes, kurās iedzīvotājiem diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību NMPUN nodrošinās internists un ķirurgs, savukārt nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs, reanimatologs un citi dežūrārsti, piemēram, ginekologs, pediatrs, atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Savukārt radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti  atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Lūdzam precizēt, kas noteiks “nepieciešamību” un kādu “resursu pieejamība” tiks analizēta pārējo profilu nodrošināšanai.

 

-

20.lpp. 2.2.3.3. Prasības ķirurģijas profilam
Ķirurģijas nodaļā  darba dienās darba laikā tiek plānots viens ķirurgs uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad attiecīgi nepieciešami vairāki  ķirurgi;

Iebildums
Tas ir pareizi un atbalstāmi, ka tiek izstrādātas vadlīnijas attiecībā uz nepieciešamo medicīnas personālu (ārsti un māsas) uz noteiktu gultu skaitu. Piemēram Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir otra augstākā ķirurģiskā aktivitāte pēc Daugavpils reģionālās slimnīcas starp visām 4.līmeņa slimnīcām. Slimnīcā Ķirurģijas nodaļā Ventspilī diennakts stacionārā ir 20 gultas ar vidējo noslodzi pēdējo 12 mēnešu laikā 83,4%. Šo apjomu esošā finansējuma ietvaros nodrošina ķirurgi 2,25 slodžu apmērā. Atbilstoši priekšlikumam slimnīcai būtu jānodarbina papildus vismaz viens ķirurgs katru dienu. Vai Veselības ministrijā un NVD ir veikti detalizēti aprēķini par šīs prasības ieviešanu un vai tas vispār ir iespējams esošā finansējuma ietvaros. Bez tam vēl ir jāpatur prātā sertificētu speciālistu pieejamība.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas slimnīcas uz 1 ķirurgu šobrīd paredz vairāk gultu un atbilstoši 1 ķirurgs ārstē vairāk pacientu nekā ziņojumā ieteikts.
Līdzīga situācija ir arī citos profilos.
 

-

16.lpp. Savukārt, monoprofila slimnīcas, kas specializējušās, piemēram,  traumatoloģijas, dzemdību aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, Veselības ministrijas redzējumā, nākotnē būtu sekmīgāk attīstāmas integrējot daudzprofilu slimnīcās, lai nodrošinātu starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārajā ārstēšanas procesā.


2.1. sadaļā  ietvertās vispārējās norādes par Veselības ministrijas nākotnes redzējumu bez jebkādas konkretizācijas un laika grafika neatspoguļo specializēto slimnīcu vietu un lomu kopējā slimnīcu tīklā.
Sākotnēji būtu nepieciešams nodalīt V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu (gan traumatoloģijā, gan rehabilitācijā, gan dzemdību palīdzībā) sniegtos pakalpojumus un to aizvietojamību ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām un kapacitāti no monoprofila iestādēm. Pašreizējā veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nav alternatīvas V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā un kvalitātē nevienā no iepriekš minētajām jomām. Tāpat pašlaik nav alternatīvas Rīgas 2. slimnīcas nodrošināto pakalpojumu aizvietojamībai. Citu monoprofila iestāžu pakalpojumu aizvietojamība izvērtējama, ņemot vērā teritoriālo pieejamību.
Tāpat attiecībā uz dzemdību aprūpi-neraugoties uz dzemdību skaita samazinājumu, Dzemdību nama sniegto pakalpojumu apjoms ir ievērojams pat salīdzinot ar lielajām Eiropas klīnikām, augsta perinatālā riska grūtnieču un dzemdētājām sniegtie specializētie sekundārā līmeņa un terciāra līmeņa sniegtie pakalpojumi jaundzimušajiem pašreizējā situācijā nav aizvietojami, jo PSKUS kapacitāte ir nepietiekoša, jaunās infrastruktūras projekta nodošana ekspluatācijā plānota tikai 2029. gadā un arī tās kapacitāte nebūs pietiekoša visa augsta riska dzemdību palīdzības segmenta nodrošināšanai. Atsevišķi ieguvumi augsta riska dzemdētāju un nedēļnieču aprūpē valstiskā mērogā būtu tikai gadījumā, ja universitātes daudzprofilu slimnīcas sastāvā ietilpstoša dzemdību palīdzības iestāde ir izvietota teritoriāli vienotā kompleksā (optimāli – vienā ēkā) ar neatliekamās palīdzības un diagnostikas struktūrvienībām.  Situācijās, kad diferencāldiagnostikas nolūkos nepieciešams terciāra līmeņa tehnoloģiju pielietojums kā arī nepieciešamas papildus speciālistu konsultācijas vai atsevišķos gadījumos pacientēm nepieciešami papildus izmeklējumi vai ārstēšana daudzprofilu slimnīcā, tie tiek sekmīgi neatliekamā  kārtā nodrošināti ar universitāšu klīnikām – RAKUS un PSKUS noslēgto sadarbības līgumu ietvaros. (Daudz profilu slimnīcās ārstēto pacientu un veikto izmeklējumu  skaits gadā nepārsniedz 10), Ar BKUS sekmīga sadarbība daudzu gadu garumā gan noslēgtā līguma, gan pacientu hospitalizācijas plāna realizācijas ietvaros. Jāatzīmē, ka sadarbības neatsveramā loma akcentēta Ziņojuma sadaļā 2.4- sadarbība starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir galvenais kritērijs, lai nodrošinātu kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpi. Tāpat šāds modelis detalizēti izstrādāts sekmīgi darbojas citu valstu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas sistēmās.
Šobrīd nav tādas  informācijas, ka kādā no daudzprofilu ārstniecības iestādēm būtu iespējams izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu drošai dzemdību palīdzībai atbilstošu infrastruktūru, tāpat nav informācijas, ka vismaz Ziņojumā attiecinātajā laika periodā (līdz 2029. gadam) šādi projekti plānoti. Tā kā Ziņojumā nav precizēts laika posms, kurā šāda pakalpojuma integrēšana daudzprofilu slimnīcās ir plānota kādā no specializētās palīdzības profiliem, iesakām  Ziņojumā precizēt  specializēto ārstniecības iestāžu  vietu un lomu kopējā slimnīcu tīklā, sarunās iesaistot arī pakalpojumus nodrošinošo iestāžu pārstāvjus
Kopumā vērtējot plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā tieši V līmeņa slimnīcu un V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu statusa maiņa ir visredzamākā izmaiņa slimnīcu tīklā. Līmeņu numerācijas vai nosaukuma maiņa nav pārmaiņas. Sniegto pakalpojumu nodrošinājumā un profilu prasībās būtisku izmaiņu nav.
Iebildums.
Iebilstam pret monoprofila slimnīcu integrēšanas daudzprofilu slimnīcās, jo:
[1] šādas ārstniecības iestādes darbojas ar šauru, augsti specializētu profilu, kas ļauj koncentrēt pieredzi, tehnoloģijas un zināšanas konkrētā jomā. Integrējot šādas iestādes lielās daudzprofilu slimnīcās, pastāv risks, ka specializācija un fokuss uz konkrēto jomu tiks samazināts.
[2] ziņojumā nav izvērtēta daudzprofilu slimnīcu nepieciešamās infrastruktūras kapacitāte un iespējas šādu pakalpojumu sniegšanā, t.sk. nav norādīts, vai ir vērtēta pārvaldības operatīva nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana.
[3] ziņojumā nav izvērtēts, kā tiktu īstenota specializēto slimnīcu integrācija, ņemot vērā atšķirīgo ārstniecības iestāžu kapitāldaļu pārvaldības struktūru — proti, ka slimnīcas atrodas gan valsts, gan pašvaldību īpašumā.
[4] finansiālā caurskatāmība mazināsies, jo specializēto pakalpojumu rezultāti un izmaksas tiks “iepludinātas” kopējā struktūrā, t.sk. ziņojumā nav vērtēta DRG maksājumu finansiālā ietekme. Norādām, ka šobrīd monoprofila slimnīcām DRG maksājums ir būtiski mazāks nekā daudzprofilu slimnīcām, attiecīgi – finansiālā ietekme uz veselības aprūpes budžetu ir mazāka.
[5] Statistikas dati liecina tieši pretējo, ka valstī kopumā traumatoloģijas profilā ir liels pacientu skaita pieaugums, īpaši ņemot vērā sezonalitāti ziemas un vasaras mēnešos. Tādēļ tieši pretēji būtu jāvērtē traumatoloģijas profila palielināšana, paplašinot Traumatoloģijas punktu skaitu Rīgā, tai skaitā Daugavas kreisā krastā.
[6] Monoprofila slimnīcas – īpaši traumatoloģijas nozarē – veido daļu no kritiskās veselības infrastruktūras, kas krīzes situācijās (militārā, civilā vai hibrīdapdraudējuma gadījumā) nodrošina:
 decentralizētu, izkliedētu medicīnisko kapacitāti, kas samazina ievainojamību vienas lielas daudzprofilu slimnīcas sabrukuma vai
pārslogošanas gadījumā;
 iespēju nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, ja tiek traucēta piekļuve lielajām slimnīcām; 
 iespēju ātri pārprofilēt vai mobilizēt specializētus resursus militārās vai ārkārtas medicīnas vajadzībām. 
Integrējot monoprofila slimnīcas daudzprofilu centros, tiek koncentrēta kritiskā infrastruktūra ierobežotā skaitā objektu. Tas samazina veselības sistēmas elastību un palielina tās ievainojamību krīzes situācijās.

-

Madonas novada pašvaldība pauž šādu viedokli un iebildumus.
Diskusija  par slimnīcu tīkla organizēšanu tiek uzturēta vairāku gadu garumā. Informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīklu” (turpmāk – Ziņojums) ir kārtējais mēģinājums viest skaidrību par turpmāko slimnīcu darbību. Diemžēl, šī ziņojuma tālākā virzība nav atbalstāma, jo:
- Ziņojumā trūkst secinājumu un analīzes par minēto datu nozīmīgumu un to ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un finansējumu. Iztrūkst skaidrojuma, kā šie statistikas dati ietekmē lēmumus par slimnīcu tīkla attīstību.
- Nav veikts detalizēts aprēķins par finanšu ietekmi — cik izmaksās slimnīcu tīkla sakārtošana, kādas būs izmaiņas finansējumā konkrēti reģionos vai slimnīcu līmeņos.
- Nav atrodama analīze par to, kā pieejamība (īpaši reģionos un pierobežā) tiks nodrošināta: cik ilgi jābrauc līdz slimnīcai, vai diennakts pakalpojumi saglabāsies visos reģionos, kā tiks mēģināts nodrošināt speciālistu pieejamību mazākā apdzīvotās vietās.
- Nav pietiekami precīzi definēti kvalitātes/veiktspējas indikatori (piem., mērķa vērtības nav skaidri norādītas).
- Bažas par diennakts pakalpojumu nodrošināšanu reģionos: piemēram, par anesteziologu, reanimatologu dežūrām reģionu slimnīcās.
- Iespējamā pieejamības samazināšanās reģionos, ja netiks nodrošināti resursi vai ja profilēšana tiks nostiprināta tā, ka mazāk specializētas slimnīcas zaudē diennakts uzņemšanu vai speciālistu pakalpojumus.
- Par slimnīcu sadarbības teritorijām - trūkst konkrētības par sadarbības kritērijiem ar visām pusēm izdevīgiem nosacījumiem.
- No Ziņojuma nav saprotams, vai pierobežu slimnīcām tiks noteikts cits līmenis, jo to pakalpojumu struktūra atšķirsies no noteiktajiem vispārīgajiem principiem. Ģeopolitiskās situācijas dēļ, kapacitēte ir jāstiprina visās slimnīcāa.
- Ziņojumā minētie mērķi nav sasniedzami ar pašreizējo veselības aprūpes finansējumu.”

-

22.lpp. 3. Kvalitātes rādītāji 
Veselības ministrija sadarbībā ar nozari piedāvā vērtēt galvenos slimnīcu kvalitātes rādītājus, no kuriem daļa jau šobrīd tiek uzskaitīta un uzraudzīta (t.sk. OECD izstrādātie veselības aprūpes kvalitātes rādītāji). Slimnīcu kvalitātes rādītāju kopums, paredz rādītājus iedalīt struktūras, procesa un rezultātu rādītājos:
–          Struktūras rādītāji raksturo pakalpojuma sniedzēja resursus, piemēram, darbinieku/pacientu proporciju, resursu/pacientu proporciju, gultu skaitu, pakalpojumu sniegšanas vietas u.c.
–          Procesa rādītāji atspoguļo veidu, kā slimnīcas sistēmas un procesi darbojas, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu, piemēram, noteikta aprūpes standarta īstenošana, gultu noslodze, sadarbības organizēšana slimnīcu tīkla ietvaros, negadījumu ziņošanas sistēmas esamība, pacientu ziņotās pieredzes rādītāji u.c.
–          Rezultātu rādītāji  atspoguļo slimnīcu darbības ietekmi uz pacientu veselības stāvokli un parāda slimnīcas darba rezultātu un to, vai ārstēšanā  ir sasniegti izvirzītie mērķi. Tie ir, piemēram, mirstība stacionārā un ārpus tā dažādos periodos (7 dienas, 30 dienas u.tml.), atkārtota hospitalizācija,  slimnīcā iegūtās infekcijas, nevēlami starpgadījumi u.c.

Veiktā darba kvalitātes novērtējums ir nepieciešams, Bet tas nevar būt kārtējais birokrātiskais slogs. Šajā dokumentā nekas konkrēti nav pateikts. Nav ne tikai rādītāju, bet iztrūkst arī adekvātas kontroles/uzraudzības mehānisma.

-

19.lpp. 2.2.3. Prasības stacionārajiem veselības aprūpes profiliem
Slimnīcas nodaļā  dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu).

Nepieciešams konkrētā personāla/pacientu attiecības pamatojums. Piedāvātā 1:5-6 attiecība ir ideāla, bet nav realizējama – tā ir valstiska problēma, nav  pietiekošā daudzumā personāla (sākumā tika uzsvērts, ka LV ir viens no zemākajiem māsu skaitiem). Ja to realizē, nepieciešams arī lielāks finansējums, jo pieaugs personāla izmaksas.
 

-

17.lpp. 2.2.1. Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām.
Ārstniecības iestādēs, kurās ir mazs ar NMPD atvesto pacientu skaits, plānots pilotēt steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, tādējādi izvērtējot NMPD iespēju nogādāt uz tuvāko slimnīcu ar NMPUN stundas laikā. 

Nav vajadzīgs jauns pilotprojekts. Analizējot NMPD darbu var iegūt datus gan par ierašanās laiku, gan nogādāšanas laiku uz slimnīcu.  Limbažu novadā attālākās apdzīvotās vietas ir vairāk kā 100 km attālumā gan no Rīgas, gan Valmieras.
 

-

17.lpp. 2.2.1.Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām.
….Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļās ārsts (internists vai ķirurgs) būs pieejams noteiktas darba stundas diennaktī, kuras tiks noteiktas, vērtējot katras ārstniecības iestādes  iespējas piesaistīt speciālistus un ņemot vērā atsevišķu teritoriju ģeogrāfiskajām īpatnībām. Atlikušo laiku ārsts būs pieejams slimnīcā….

Praksē tas nozīmētu, ka III līmeņa SMPN vairs netiks paredzēts fiksēts finansējums internistam/ķirurgam pa nakti un to nosegs "DRG maksājumā iekļautais nodaļā esošais dežūrārsts".
Ir pietiekami daudz veidu kā plānot uzņemšanas nodaļu apmaksas modeļa maiņu. Ja ir vēlme to pārskatīt, tad nepieciešami aprēķini, analīze un modelēšana.
Plānotais SMPN pilotprojekts būtu jāizvērtē, kā arī jāizvērtē tieši kur šādu projektu veikt. Sniedzamo pakalpojumu apjoms arī būtu jādefinē. Un piebilde, ka "Atlikušo laiku ārsts būs pieejams slimnīcā." jau norāda, ka dežūrārsts būs DRG finansējuma ietvaros, kas ir aplami.

-

9.lpp. 1.2. ……Terapijas profilu svarīgi saglabāt visās  līmeņa slimnīcās, īpaši zemāka līmeņa slimnīcās, lai tas būtu pieejams pēc iespējas tuvāk pacientu dzīvesvietai. 2024.gadā 4,7% no terapijas profilā  hospitalizētiem  pacientiem bija ārstējušies I līmeņa slimnīcās  un II līmeņa slimnīcās – 3,6%. Lai gan II līmeņa slimnīcām teorētiski būtu jāapkalpo plašāks pacientu loks, II līmeņa slimnīcas kā Krāslavas slimnīca  un Preiļu slimnīca 2024.gadā ir apkalpojušas mazāku pacientu skaitu nekā vairākas I līmeņa slimnīcas. Savukārt starp I līmeņa slimnīcām, piemēram, Limbažu slimnīcā un Līvānu slimnīcā ir novērojams gandrīz uz pusi mazāks pacientu skaits terapijā nekā pārējās šī līmeņa iestādēs attiecīgi, 766 un 861 pacients. Minētajās slimnīcās periodiski tiek ziņots arī par grūtībām nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus vai noteiktu speciālistu pieejamību neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanai, līdz ar to zemais terapijas profilā ārstēto pacientu skaits var norādīt uz slimnīcu ierobežotām iespējām pilnvērtīgi īstenot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši noteiktajam slimnīcu līmenim.

Tas ir nekorekts salīdzinājums par I līmeņa slimnīcām, jo :
Pacientu  skaitu nosaka Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgums. No NVD puses regulāri tiek saņemti  atgādinājumi par pacientu plūsmas plānošanu, ievērojot līgumā noteikto finansējumu. Ja salīdzina ar finansējuma apjomu, kas noteikts līgumā,  SIA “Limbažu slimnīca” ir viszemākais finansējums no visām I līmeņa slimnīcām. Ir nekorekti apgalvot, ka iestādei ir zemas spējas. Tie ir līguma nosacījumi, kas ierobežo pieejamību. Faktiski uz pakalpojumiem veidojas rindas.
SIA “Limbažu slimnīca” no 01.10.2024. sāka uzņemt pacientus, kurus akūti nogādā NMPD, bet Finanšu paziņojumu grozījumus par plānotā finansējuma apjomu sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai 2025.gadam, kurā iekļauta apmaksa akūto terapijas profila pacientu ārstēšanu, tika saņemts 11.09.2025.
Apgalvojums, ka periodiski tiek ziņots par specialistu vai izmeklējumu traucējumiem ir ļoti vispārināts, neminot konkrētus faktus.

-

Krāslavas novada pašvaldība izsaka viedokli un iebildumus par informatīvo ziņojumu Par slimnīcu tīklu.
Informatīvajā ziņojumā “Par slimnīcu tīklu” ir plānota slimnīcu tīkla rekonstrukcija - iecerēts pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu iedalījumu. No ziņojumā teiktā izriet, ka lielākajā daļā nelielo slimnīcu nebūs uzņemšanas nodaļu iedzīvotājiem pierastajā variantā. Būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas jeb SMPN, kurās būs pieejams ārsts (internists vai ķirurgs) no 8.00 līdz 20.00, pārējo laiku būs pieejams slimnīcas dežūrārsts. Medmāsa un radiologa asistents būs pieejami 24/7. Plānotās izmaiņas raisa bažas par šo izmaiņu praktisko lietojumu. Vai internists varēs sniegt kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo ķirurģisko palīdzību un otrādi – vai ķirurgs spēs kvalitatīvi un savlaicīgi palīdzēt pacientam ar internām un neiroloģiskām slimībām? Atbilstoši sertifikāciju nolikumam, katrai specialitātei ir savas kompetences, kuru prasības ārstiem ir jāievēro sniedzot palīdzību pacientiem, proti, ķirurgs nevar pildīt internista pienākumus un otrādi.
Neskaidrs ir jautājums par ārsta pieejamību ārpus SMNP noteiktā ārsta darba laika (no 20.00 līdz 08.00). Ziņojumā ir noteikts, ka būs pieejams slimnīcas dežūrārsts. No plānotā izriet, ka dežūrārstam ir jābūt iekļautam DRG maksājumā, bet pašlaik šādu dežūru apmaksa nav paredzēta DRG fnansējumā. Rezultātā, plānotās izmaiņas sadārdzinās 1 pacienta uzturēšanos slimnīcā, jo būs jāsedz šīs vakara un nakts dežūru stundas SMNP.
Uzņemšanas nodaļa ir slimnīcas sastāvdaļa, kā citas struktūrvienības (terapija, ķirurģija u.c.), slimnīca ir viens kopums un tās nodaļu darbība ir savstarpēji saistīta. Lai varētu sniegt nepieciešamo kā neatliekamo, tā arī plānveida palīdzību, slimnīcā ir jābūt anesteziologam, bet tā darbs tikai uzņemšanas nodaļā nav pašai slimnīcai ekonomiski izdevīgs. Tāpēc ir lietderīgi, ja dienas laikā uzņemšanas nodaļā dežūrējošais anesteziologs ir iesaistīts arī stacionārā un dienas stacionārā sniedzamajiem pakalpojumiem, un tas ir ekonomiski attaisnoti. Speciālistu esamība uzņemšanas nodaļā nodrošina slimnīcas darbību, bet uzņemšanas nodaļas finansējums sabalansē stacionāra darbību. Slimnīcai ir jāļauj pašai brīvāk rīkoties ar piešķirtajiem līdzekļiem, iestāde ir ieinteresēta, lai tās rīcībā esošie līdzekļi būtu izlietoti maksimāli efektīvi, bet sniegtie pakalpojumi būtu savlaicīgi un kvalitatīvi.
2025.gadā Krāslavas slimnīcas uzņemšanas nodaļas finansējums ir 1 586 567 EUR gadā (speciālistu atlīdzība 1 351 087 EUR un kabinetu uzturēšanas izdevumi 235 480 EUR). Pamatojoties uz NVD uzņemšanas nodaļas finansējuma aprēķina metodēm, SMPN finansējums varētu sastādīt 412 630 EUR gadā (atlīdzība 383 500 EUR, kabineta uzturēšanas izdevumi 29 130 EUR). Samazinājums ir 1 173 937 EUR gadā jeb 74%.
2025.gada 6 mēnešos Krāslavas slimnīcas uzņemšanas nodaļas kopējais pacientu skaits bija 1715, ar NMP brigādi nogādāti 636 pacienti, jeb 37%, hospitalizēti 1016 pacienti, jeb 59%, no tiem neatliekamie - 867 pacienti, jeb 51%. 2024.gadā jūlijā-decembrī uzņemšanas nodaļas kopējais pacientu skaits bija 1413, ar NMP brigādi nogādāti 489 pacienti, jeb 35%, hospitalizēti 828 pacienti jeb 59%. Salīdzinot rādītājus, ir redzams pieaugums 2025.gada 6 mēnešos pret 2024.gada 6 mēnešu rādītājiem: kopējais pacientu skaits pieauga par 21%, ar NMP brigādi nogādāto pacientu skaita pieaugums 30%, hospitalizēto pacientu skaita palielinājums 23%.
Nelielo reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļas nebūs noslogotas, kā lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļas, to ietekmē daudzi faktori: iedzīvotāju skaits reģionā, kopējā demogrāfiskā situācija un daudzi citi. Ir stratēģiski svarīgi saglabāt slimnīcas un to uzņemšanas nodaļas pierobežā un attālākajos reģionos. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākajos reģionos, it īpaši pierobežas teritorijā, ir jābūt nodrošinātiem ar neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu tuvāk dzīvesvietai. Pacienta ceļam no mājām vai izsaukšanas vietas līdz slimnīcai ir jābūt pēc iespējas īsākam, jo nereti pat pāris minūšu kavēšanās var kritiski ietekmēt viņa veselības stāvokli. Svarīga ir arī iedzīvotāju pārliecība, ka neatliekamo palīdzību var saņemt maksimāli blakus dzīvesvietai. Šī iespēja nodrošina vietējos iedzīvotājos ticību par reģiona attīstības stabilitāti un nemudina meklēt citus variantus, lai vienkārši aizbrauktu projām.
Reforma nopietni pasliktinās Krāslavas slimnīcas kopējo darbību, kas attiecīgi negatīvi ietekmēs iedzīvotāju iespējas saņemt savlaicīgu neatliekamo un plānveida palīdzību.
Lai nodrošinātu savlaicīgu, nepārtrauktu, efektīvu neatliekamās palīdzības sniegšanu un pacientu stacionāro ārstēšanu savā novadā, Krāslavas slimnīcai uz 2026.gadu ir jāsaglabā uzņemšanas nodaļas finansējums 2025.gada apjomā, kur būtu iekļauti sekojoši speciālisti – internists, ķirurgs un anesteziologs (visi trīs režīmā 24/7), radiologs attālināti, radiologa asistenti, medmāsas un māsu palīgi režīmā 24/7, kas atbilstoši ziņojumā noteiktajam ļaus neatliekamās medicīnas nodrošināšanā ievērot “zelta stundas” standartu, kuras laikā no negadījuma vietas pacients ir jānogādā stacionārā, pretējā gadījumā samazinās cietušo izdzīvošanas iespējas. Ja reforma stāsies spēkā, tad šis “zelta stundas” standarts mūsu novadā netiks izpildīts, līdz ar to, iespējams, tiks zaudētas tik dārgās cilvēku dzīvības. Izejot no iepriekš minētā, lūdzam jūs rast iespēju atstāt Krāslavas slimnīcas uzņemšanas nodaļas finansējumu 2025.gada līmenī.
 

-

25.lpp. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Veselības ministrija:
Līdz 2026.gada 1.jūnijam:
Pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu;
Noteiks prasības ārstniecības iestādēm stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofilu nodrošināšanai;

Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajam plānošanas mērķis ir sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Savukārt 2014.gada 2.decembra MK noteikumi Nr.737  “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” nosaka politikas plānošanas dokumentu veidus – pamatnostādnes, plāns un konceptuālais ziņojums. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus.
Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu ” Par slimnīcu tīklu”, nav skaidrs šī dokumentā mērķis –  plānot politiku vai informēt par šī jautājuma risināšanas gaitu, proti, vai dokuments ir vērsts uz nākotni vai tas ir atskats pagātnē? Pēc dokumenta struktūras un risināmo jautājumu loka tas atbilst konceptuālajam ziņojumam.
 

Izstrādāto dokumentu precizēt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam plānošanas dokumentu veidam – konceptuālais ziņojums.

24.lpp. Lai sekmētu slimnīcu sadarbību un tajā līdzdarbotos pēc iespējas vairāk slimnīcu, sākotnēji ir jāvienojas par sadarbības principiem, pakāpeniski vērtējot iespējas slimnīcu sadarbības tīklā iekļaut arī ambulatorās ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstu prakses.

Dokumentā runāts par slimnīcu sadarbību, bet ir minēti ļoti vispārīgi sadarbību stimulējošie faktori (sadarbības teritoriju finansēšanas principi), bet nav pieminēti šķēršļi sadarbībai (dažādas īpašuma formas un intereses, motivācija un rīcības ierobežojumi)   
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru problēmu definējumu un piedāvāto risinājumu

21.lpp. 2.2.3.6. Prasības traumatoloģijas, ortopēdijas profiliem
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā  nav mazāk kā 6 gultas. Nodaļā  darba dienās darba laikā tiek plānots viens traumatologs, ortopēds uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā ir vajadzīgi attiecīgi vairāki ārsti traumatologi, ortopēdi.
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā kā papildu prasības ir jānodrošina:
         pacientu uzņemšana 24/7;
         Vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju;
         operāciju zāle 24/7;
         akūta rehabilitācija;
         akūtiem pacientiem adekvāta un neatliekama palīdzība t.i. ārējas fiksācijas aparāta uzlikšana jebkurai lokalizācijai;
         Daudzprofilu slimnīcās akūta totāla gūžas locītavu endoprotezēšana, cerviko-kapitālu vai bipolāru gūžās locītavu endoprotezēšana;
         asins kabinets.
-           Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir jābūt vienam dežūrārstam traumatologam, ortopēdam līdz 50 gultām.

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

21.lpp. 2.2.3.5. Prasības pediatrijas un specializētās pediatrijas profiliem
Pediatrijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots  viens pediatrs uz 8 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā ir attiecīgi vairāki ārsti pediatri. Savukārt specializētās pediatrijas nodaļā darbu darba dienā nodrošina viens pediatrs uz 4,6 gultām.
-           Pediatrijas nodaļā jāuzņem bērnus vecumā no 28 dienām līdz 18 gadiem, izņemot jaundzimušos.
-           Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 režīmā;

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

21.lpp. 2.2.3.4. Prasības ginekoloģijas profilam
Ginekoloģijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots viens  ginekologs, dzemdību speciālists uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā attiecīgi ir vairāki ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti. Atbilstoši nozares speciālistu ieteikumam, ginekoloģijas profils tiek saglabāts arī tajās stacionārajās ārstniecības iestādēs, kurās ir grūtniecības un dzemdību profils;
-           Pacientus nodaļā uzņem 24/7, operāciju zālei ir jābūt pieejamai 24/7.
-           Slimnīcā ir vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets;
-           Neatliekamās medicīnas nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir vismaz viens dežūrārsts ginekologs, dzemdību speciālists.

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

2.2.3.3. Prasības ķirurģijas profilam
Ķirurģijas nodaļā  darba dienās darba laikā tiek plānots viens ķirurgs uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad attiecīgi nepieciešami vairāki  ķirurgi;
-           Ķirurģijas nodaļā kā papildu prasība ir nodrošināt akūto ķirurģiju t.sk. strutaino ķirurģiju (paredzot atsevišķas gultas strutainajā ķirurģijā);
-           Pacientus nodaļā  jāuzņem 24/7, operāciju zālei ir jābūt pieejamai 24/7.
-           Slimnīcā ir vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija  ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets;
-           Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir jābūt  vienam dežūrārstam ķirurgam līdz 20 gultām.

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.

 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

19.lpp. 2.2.3.1. Prasības terapijas profilam
 Terapijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots viens ārsts uz 10 gultām. Ja nodaļā ir vairāk gultas, tad nodaļā ir attiecīgi vairāki ārsti.
-           Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 un tiek nodrošināta vismaz zemas intensitātes (I līmeņa) intensīvā terapija ;

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot. Darba dienās darba laikā tiek plānots viens ārsts uz 10 gultām, bet pacienti nodaļā jāuzņem 24/7. Šis ir pretrunā ar ziņojuma citās sadalās minēto, ka nodaļas jābūt arī diennakts ārstiem? 
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

19.lpp. Slimnīcas nodaļā  dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu).

Dokumentā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai Nacionāla veselības dienesta noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

17.lpp. Slimnīcām būs jānodrošina tādu ārstu pieejamība NMPUN un slimnīcā atbilstoši  sniegto pakalpojumu specializācijai, piemēram, slimnīcās, kurās nodrošinās dzemdību aprūpi, būs jābūt pieejamam neonatologam, vecmātei, ginekologam, dzemdību speciālistam

Precizēt par kāda režīmā pieejamību iet runa – 8, 16 vai 24 stundu. Kā arī lūdzam izvērtēt , ka visās slimnīcās un visās  nav nepaciešama specialistu pieejamība 24/7 režīmā vai  visas nedēļas dienas. Hospitalizācijas plānu var veidot nodalot slimnīcu spēju uzņemt pacientus pa konkrētam diennakts  stundām vai nedēļās dienām. 

 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un papildināt ar risinājumu, ka hospitalizācijas plānu var veidot nodalot slimnīcu spēju uzņemt pacientus pa konkrētam diennakts  stundām vai nedēļās dienām. 

16.lpp. II Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas – ārstniecības iestādes, kurās iedzīvotājiem diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību NMPUN nodrošinās internists un ķirurgs, savukārt nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs, reanimatologs un citi dežūrārsti, piemēram, ginekologs, pediatrs, atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Savukārt radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti  atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka risinājumu plānots ieviest līdz 2026. gada 1. jūnijā, kad Veselības ministrija   pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu, un šajā gadījumā ir skaidri definēts, ka atsevišķām slimnīcām nefinansēs  virknei speciālistu diennakts dežūras neatliekamās palīdzībā un uzņemšanas nodaļās, un tās būs jānodrošina  atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem.  Jāvērš uzmanība, ka 2009. gada 20. janvāra Ministru kabineta noteikumi nr. 104. “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, nosaka, ka  Daudzprofilu slimnīcā ir nodrošinātas ārstu speciālistu diennakts dežūras ir obligātas tikai šādās specialitātēs:
- internajā medicīnā;
- ķirurģijā;
- anestezioloģijā un reanimatoloģijā (104. punkts) .
Katrā profilā nav obligātas prasības diennakts ārsta pieejamības nodrošināšanai. Kā arī ņemot vērā, to ka diennakts  speciālistu pieejamība  ir dārga dēļ piemaksām, ir jāvērtē vai nacionāla veselības dienesta tarifā ir pietiekami līdzekļu  ārsta nodrošināšanai diennakts režīmā nodaļās, atbilstoši minimālajam gultu skaitam profilā. Kā arī jārēķinās, ka valsts politika pēdējos gados bija vērsta uz neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu attīstību, mērķtiecīgi finansiāli tur ieguldot, kā rezultātā uzņemšanas maksājums šķērsfinansē diennakts stacionāru, un ja šo finansējumu ir plānots mazināt, tad jārisina jautājums par gultasdienas tarifa pietiekamību speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai.

 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu,  un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

15.lpp. I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Daudzprofilu slimnīcās nodrošinās ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, kā arī radiologu konsultācijām, speciālistiem atrodoties klātienē. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, onkoloģijas pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus specializētos pakalpojumus. Visu diennakti daudzprofilu slimnīcās būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.

Ņemot vērā, ka risinājumu plānots ieviest līdz 2026. gada 1. jūnijā, kad Veselības ministrija   pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu, ir nepieciešams skaidri definēt:
1) vai ārstu speciālistu diennakts dežūras, atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, būs noteiktas gan neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā un  attiecīgā profila nodaļā, t.i. diennaktī būs nepieciešamas divu speciālistu dežūras vai slimnīcas šo varēs iekšēji regulēt, atbilstoši pacientu plūsmai. 2009. gada 20. janvāra Ministru kabineta noteikumi nr. 104. “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, nosaka, ka  Daudzprofilu slimnīcā ir nodrošinātas ārstu speciālistu diennakts dežūras ir obligātas tikai šādās specialitātēs:
- internajā medicīnā;
- ķirurģijā;
- anestezioloģijā un reanimatoloģijā (104. punkts) .
2) ja daudzprofilu slimnīca ir plānotas dubultas speciālistu dežūras, gan neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, gan  attiecīgā profila nodaļā, kā ir plānots līdz 2026. gada 1. jūnijam nodrošināt šo speciālistu pieejamību, ja Valsts kontroles revīzijā “Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?” tika konstatēs, “ka 15 % no kopējā ārstu speciālistu dežūrstundu skaita nodrošināti, dežūras neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā apvienojot ar darbu citā ārstniecības iestādes struktūrvienībā. Lielākais šādu dežūrstundu īpatsvars – 21 % – ir V līmeņa ārstniecības iestādēs” (VK ziņojuma 82. lpp).
 

Papildināt dokumentu ar  skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

14.lpp. Nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi.

Lūdzu pārskatīt ziņojumā izkliedēti minētās   problēmas, apkopot tās un skaidri sasaistīt ar risinājumiem, lai būtu pārliecība, ka  visām ziņojumā minētajām problēmām tiek  piedāvāti risinājumi un tie ir efektīvi.

Papildināt dokumentu ar  skaidru sasaisti, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situācijas konstatējumu risinās.

7.lpp. Visās līmeņa slimnīcās laika periodā no 2024.gada 1.maija līdz 2025. gada 30. aprīlim, salīdzinot ar periodu no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bija vērojams hospitalizāciju skaita samazinājums par 2,9%.

Nav analīzes, kāpēc tas notiek, un kā piedāvātie risinājumi, piemēram, prasības slimnīcu struktūrvienībām,  risinās šo problēmu.

Papildināt ar analīzi par šī samazinājuma  cēloņiem un skaidru sataisi, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situāciju risinās

5.lpp. kopējais pacientu skaits ārstniecības iestāžu NMPUN ir pieaudzis par 14564 pacientiem jeb  2,2%.

Nav analīzes kāpēc tas notiek, un kā piedāvāts risinājums, piemērām, pieejamo speciālistu skaita samazinājums  Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā risinās šo problēmu.


 

Papildināt ar analīzi par šī pieauguma cēloņiem un skaidru sasaisti, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situāciju risinās

Alūksnes novada pašvaldība norāda, ka ir iepazinusies ar Veselības ministrijas tiesību aktu Informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīklu” un pieņem to zināšanai. Lai pašvaldība izteiktu iebildumus vai priekšlikumus, tai nepieciešama precīza un tieša informācija un plāni attiecībā uz SIA “Alūksnes slimnīca”.
 

-

17., 19.lpp.
Steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā nodrošināmie
speciālisti un izmeklējumi:
Ārsts (internists vai ķirurgs no 8.00 – 20.00)
no 20.00 – 8.00 dežūrārsts slimnīcā)
Nodrošina: minimāla laboratorija, EKG, rentgens

2.2.3.1. Prasības terapijas profilam
Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 un tiek nodrošināta vismaz zemas intensitātes (I līmeņa) intensīvā terapija[1];
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā slimnīcās ar terapijas profilu 24/7 režīmā ir jābūt pieejamai USG, RTG, EKG un laboratorijai;

Līdz 2026. gada 1.jūnijam plānots ieviest Steidzamās medicīnas palīdzības nodaļas, kad Veselības ministrija   pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu, kas ievērojami samazinās speciālistu (gan ārstu, gan ārstniecības personu) diennakts dežūras (pārveidojot esošās neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas) un diennakti pieejamo izmeklējumu apjomu.
Savukārt prasībās terapijas profilam paredzēts, ka pacienti jāuzņem 24/7 un ir jābūt pieejamai USG, RTG, EKG un laboratorijai. Tādejādi ļaujot pieņemt, ka daļā slimnīcu tiks slēgts terapeitiskais profils.
 

Papildināt informatīvo ziņojumu ar  skaidru piedāvātā risinājuma ietekmes izvērtējamu gan uz pašvaldību budžetiem, gan iespējamo līdzekļu ietaupījumu, gan uz pakalpojumu pieejamību pacientiem.

17.lpp. Steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā nodrošināmie
speciālisti un izmeklējumi:
Ārsts (internists vai ķirurgs no 8.00 – 20.00)
no 20.00 – 8.00 dežūrārsts slimnīcā)
Ārstniecības iestādēs, kurās ir mazs ar NMPD atvesto pacientu skaits, plānots pilotēt steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, tādējādi izvērtējot NMPD iespēju nogādāt uz tuvāko slimnīcu ar NMPUN stundas laikā. 

Līdz 2026. gada 1.jūnijam plānots ieviest Steidzamās medicīnas palīdzības nodaļas, kad Veselības ministrija   pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu. Tas ļauj pirmšķietami secināt, ka daļā ārstniecības iestāžu tiks ievērojami samazinātas speciālistu (gan ārstu, gan ārstniecības personu) diennakts dežūras neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās, kas attiecīgi ietekmēs neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos.

Papildināt informatīvo ziņojumu ar  skaidru katra piedāvātā risinājuma ietekmes izvērtējamu uz pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu, kā arī norādot ietekmi uz pakalpojumu pieejamību pacientiem.

6.lpp. Būtiskākais pacientu samazinājums novērots I līmeņa ārstniecības iestādēs – par 11%. Vislielākais pacientu samazinājums I līmeņa slimnīcās bija Ludzas medicīnas centram – par 44,4%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tomēr starp I līmeņa slimnīcām ir  izceļama Bauskas slimnīca, kur pretēji kopējai tendencei pacientu skaits ir pieaudzis par 13,3%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vidēji dienā slimnīcas uzņemšanas nodaļā vērsušies 18 pacienti, kas ir vairāk nekā vidēji II līmeņa slimnīcās.

Nav precīzas detalizētas informācijas un analīzes par pacientu skaita samazinājumu un vienlaikus palielinājumu I līmeņa slimnīcās. Nav saprotams kā piedāvātie risinājumi, piemēram, steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas izveide,  risinās šo problēmu.
 

Papildināt ar analīzi par šī samazinājuma un palielinājuma  cēloņiem un skaidru sasaisti, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situāciju risinās.

6.lpp. Pieaugums vērojams arī IV līmeņa ārstniecības iestādēs – par 7 182 pacientiem jeb 3,6%, kur vidēji dienā vērsās 81,8 pacients, kā arī III līmeņa slimnīcas – par 2554 pacientiem jeb 3,4%, kur vidēji dienā vērsās 30,2 pacienti. Neliels pacientu pieaugums ir vērojams II līmeņa iestādēs (2%), vidēji 14 pacienti dienā.
Kopumā dati liecina par pacientu skaita pieaugumu slimnīcu uzņemšanu nodaļās, īpaši augstākā līmeņa stacionāros, kamēr zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs novērojama pacientu plūsmas samazināšanās. Šī tendence var norādīt uz iespējamiem izaicinājumiem zemāka līmeņa slimnīcu spējā nodrošināt neatliekamo pacientu uzņemšanu.

Nepieciešams salāgot ziņojuma tekstu, lai neveidotos savstarpējas pretrunas, piemēram, vienā rindkopā minēts, ka pacientu skaits pieaug II – IV līmeņa ārstniecības iestādēs, bet citā rindkopā norādīts, ka zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs novērojama pacientu plūsmas samazināšanās.
 

Precizēt ziņojumu, izslēdzot savstarpējās pretrunas tekstā.

4.lpp. Līdz ar to pilotprojekta īstenošana sniedza vērtīgu ieskatu par ārstniecības iestāžu patieso situāciju ar speciālistu nodrošinājumu un veiktspēju neatliekamās palīdzības sniegšanā, kas ļauj pieņemt lēmumus par turpmāko soļiem  NMPUN organizācijas un finansēšanas modelī.

Publiski nav pieejami  dati par pilotprojekta mērķi, plānotajiem rezultātiem un reāli sasniegto, kas neļauj pēc būtības izvērtēt pilotprojekta rezultātus. Informatīvajā ziņojumā ir minēti Biežākie atteikuma iemesli uzņemt NMPD brigādi, tie ir izteikti procentos un nav iespējams izvērtēt to nozīmīgumu.

 

Papildināt ziņojumu ar pilotprojektā skaitliskiem  rezultātiem, kas precīzi raksturotu situāciju un risināmās problēmas nozīmīgumu.

4.lpp. Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS)  pieejamo informāciju, pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām  — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.  Kā biežākie atteikuma iemesli tika norādīti izmeklējumu nepieejamība, tostarp radioloģisko izmeklējumu (RTG), kā arī ķirurga vai internista nepieejamība līdz pat 1,5 mēnesim (skat.2.attēls).

Aicinām precizēt ziņojumā iekļauto skaidrojumu:
Tekstā minētas tikai I līmeņa, savukārt pievienotajā attēlā norādīti atteikuma iemesli, kuri nav attiecināmi uz I līmeņa slimnīcām;
Lūdzam papildināt ziņojumu ar konkrētiem skaitļiem, proti, atteikuma gadījumu skaitu, līdzīgi kā tas norādīts ziņojuma 13., 14 lp.

Papildināt ziņojumu ar precīzu informāciju par pilotprojekta skaitliskiem  rezultātiem, kas precīzi raksturotu situāciju pa slimnīcu līmeņiem un risināmās problēmas nozīmīgumu.

2.lpp. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, tostarp dzemdību skaita samazināšanos un pieaugošo pieprasījumu pēc ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī zemo pacientu plūsmu un ārstniecības personāla trūkumu dažās ārstniecības iestādēs, Veselības ministrija veic slimnīcu līmeņu un tajās sniegto stacionāro pakalpojumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku stacionāro ārstniecības iestāžu finansēšanas modeli ilgtermiņā,  saglabājot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un tie atbilstu sabiedrības mainīgajām vajadzībām un pieprasījumam. 

Aicinām visām ziņojumā minētajām problēmām pretī piedāvāt skaidrus un nepārprotamus risinājumus, piemēram, minot, ka ir pieaugošs pieprasījums pēc ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, nepieciešams norādīt, kādā veidā slimnīcu līmeņu un tajās sniegto stacionāro pakalpojumu pārskatīšana risinās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību.
Tāpat, šeit tiek runāts, kā problēma ir zemā pacientu plūsma un ārstniecības personāla trūkums dažās ārstniecības iestādēs,  tādēļ Veselības ministrija veic slimnīcu līmeņu un tajās sniegto stacionāro pakalpojumu pārskatīšanu, bet tālāk 14. lpp tiek noteikts, ka “Nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi.”
Problēmu skaidrs definējums un pretī tām skaidri risinājumi uzlabos dokumenta kvalitāti un ļaus iesaistītajām organizācijām (sadarbības partneriem) kvalitatīvāk izvērtēt dokumentu un sniegt priekšlikumus, vērtēt piedāvājuma kvalitāti.
 

-

Liepājas valstspilsēta sniedz šādu komentāru par Ziņojumu.

Vispārēji komentāri:
Ziņojums ir ļoti vispārīgs, daudz deklaratīvu apgalvojumu, tomēr tas nesniedz konkrētus risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un pieejamības uzlabošanai.
Ziņojums nenosaka skaidras robežas starp slimnīcu līmeņiem. Nav pieļaujams, ka slimnīcas, kuru apgrozījums, ārstniecības personu un pakalpojumu skaits atšķiras vairāk kā trīs reizes, būtu viena līmeņa slimnīcas. Nav definēti nosacījumi slimnīcu sadarbības tīkla veidošanai. Nepieciešami skaidri kritēriji, kas nosaka robežu starp lokālu slimnīcu un reģionālu slimnīcu un slimnīcu sadarbības veidošanu.
Veselības ministrija savā ziņojumā apstiprina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028.gadam samazināsies līdz 4,1%. Uzskatām, ka ir jāpanāk Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteiktā mērķa rādītāja 6% apmērā no IKP sasniegšana.
Vienlaikus paužam atbalstu VM rosinājumam īstenot kopējā finansējuma pilotprojektu, ļaujot reģionālajai slimnīcai būt atbildīgai par noteikta pakalpojumu apjoma un kvalitātes nodrošināšanu, saņemot fiksētu gada budžetu un ļaujot to elastīgi izmantot atbilstoši reālajai situācijai un pacientu pieprasījumam.

-

1.pielikums Informatīvajam ziņojumam "Par slimnīcu tīklu"
Slimnīcu snieguma kvalitātes radītāji (indikatori)

Komentāri/jautājumi
Pilnu slodžu skaits (ārsti, aprūpes personāls) Šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību.
Sertificētu ārstu slodžu skaits (pa profiliem) Šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību.
Māsu/gultu attiecība Šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību.
Plānveida /akūto  pacientu proporcija Nav saprotams, ka šī proporcija atspoguļo sniegto veselības aprūpes kvalitāti.
Uzņemšanas nodaļā aprūpēto skaits Vai šis indikators domāts, lai noteiktu cik nepieciešama ir uzņemšanas nodaļa konkrētā ārstniecības iestādē? Nav saprotams kā strādā šis kvalitātes indikators.
NMPD atvesto, observēto un nestacionēto īpatsvars (%) Nav saprotams kā strādā šis kvalitātes indikators.
Mirstība intensīvajā terapijā, % Nav saprotams kā strādā šis kvalitātes indikators.
Mirstība (30 dienu/90 dienu/7 dienu), t.sk. pēc ķirurģiskajām operācijām, % Nav saprotams kā strādā šis kvalitātes indikators. Mirstības iemesli var būt dažādi.
Atkārtota akūta stacionēšana tai pašā vai nākamajā dienā, % Ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ. 
Atkārtota akūta stacionēšana 3 dienu laikā, % Ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ. 
Atkārtota 14 dienu stacionēšana, % Ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ.  Onkoloģiskie pacienti, sirds un asinsvadu slimnieki  un hronisku slimību pacienti, saasinoties savām pamatsaslimšanāsm var akūtā kārtā atkārtoti stacionēties.

-

15.lppp. I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Daudzprofilu slimnīcās nodrošinās ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, kā arī radiologu konsultācijām, speciālistiem atrodoties klātienē. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, onkoloģijas pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus specializētos pakalpojumus. Visu diennakti daudzprofilu slimnīcās būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.

Lūdzam otro rindkopu izteikt sekojošā redakcijā - “Daudzprofilu slimnīcās nodrošinās ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, kā arī radiologu konsultācijām, speciālistiem atrodoties klātienē. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, kā arī kādu no specializētajiem pakalpojumiem onkoloģijā, invazīvajā kardioloģijā, invazīvajaā radioloģijā, mugurkaula ķirurģijā vai citā profilā. Visu diennakti daudzprofilu slimnīcās būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.”

-

21.lpp. [..]Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā kā
papildu prasības ir jānodrošina:
 pacientu uzņemšana 24/7;
 Vidēja (II) līmeņa intensīvā
terapija ar invazīvas
monitorēšanas un mākslīgās
elpināšanas iespēju [..]

Priekšlikums.
Nacionālais Veselības dienests ārstniecības iestādēm, kas sniedz
stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, papildus 2018.gada
28.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 201.1., 201.2., 201.5.,201.6., 201.8., 201.11. apakšpunktā norādītajiem maksājumiem maksā piemaksu par pacientu ārstēšanu I, II vai III līmeņa intensīvās terapijas nodaļā vai gultā, kas tiek noteikta kā starpība starp gultas dienas tarifu, kas ierēķināts pakalpojumu programmas tarifā un atbilstošā līmeņa intensīvās terapijas gultas dienas tarifu.
Priekšlikums izvērtēt izmaiņas intensīvās terapijas gultas dienu apmaksas metodoloģijā, nosakot fiksētu maksājumu par intensīvās terapijas gultas dienu uzturēšanu.
Ja ,piemēram, slimnīcai ir jānodrošina II intensīvās terapijas gultas - tehniskais aprīkojums un personāls neatkarīgi no tā, kāds būs ārstniecības personas lēmums par pacienta veselības stāvokli – attiecīgi kādu līmeņa intensīvās terapijas aprūpi nodrošināt. Nenodrošinot atbilstošu finansējumu intensīvās terapijas gultu uzturēšanai, prasību ievērošanai (aparatūras iegāde, uzturēšana,
verifikācija, personāla nodrošināšana) nepieciešamais finansējums pilnā apmērā tiek nodrošināts no pašas slimnīcas līdzekļiem, bet NVD sedz tikai to daļu par faktiski izmantoto pakalpojumu.
 

-

1.Pielikums - Slimnīcu snieguma kvalitātes radītāji (indikatori)

1) Struktūras rādītāji – kopumā akceptējami.
Dzemdību palīdzībā vēlams ieviest papildus rādītāju – vecmāšu slodžu skaits/ pret vienām dzemdībām
2) Procesa indikatori-
Nav iekļauts neviens dzemdību palīdzības kvalitāti raksturojošs auditējamais indikators’
Pacientu pieredzes izvērtējumam vēlams iekļaut Dzemdību pieredzes izvērtējuma anketu, nevis PREM (tā daudz objektīvāk izvērtē dzemdību pieredzi iestādē, Varam padalīties ar mūsu praksē izmantojamiem auditējamiem, atbilstoši starptautiski noteiktajām vadlīnijām izvēlētiem kritērijiem, atbilstoši PAC līmenim, kritēriji atšķirsies no zema riska nodaļās izmantojamiem.
3) Rezultātu indikatori-
Dzemdību palīdzības kvalitātes izvērtējumam maz atbilstoši, nepieciešams precizēt.

 

-

25,lpp.  Turpmākā rīcība

Nepieciešams skaidrāks plānoto aktivitāšu definējums. Pašlaik diezgan skaidri ir definēti tikai 2026. gadā plānotie uzdevumi, pārējiem periodiem tie definēti ļoti vispārīgi, nepieciešams konkretizēt.

-

20.lpp. 2.2.3.2. Prasības dzemdību aprūpes profilam

Diemžēl, Ziņojumā nav sniegts perinatālās jomas attīstības redzējums ne tuvākajam laika periodam ( pēc plānā noteikto realizējamo pasākumu plāna secināms, ka kopējās aktivitātes ir paredzētas vismaz līdz 2029. gadam)), ne ilgtermiņā, vien konstatēts, ka kopumā vēl vairāk attālināmies no Pasaules Bankas un OECD rekomendētā dzemdību palīdzības  apjoma izvērtēšanas kritērija ieteiktās robežvērtības.
Par dzemdību palīdzību raksturojošo kvalitātes rādītāju, vērtējot perinatālo rezultātu gan matei, gan jaundzimušajam, saistību ar dzemdību nodaļā sniegtās palīdzības apjomu un pacientu profilu, dažādās valstīs veikti neskaitāmi pētījumi. Vēršam uzmanību, ka izvērtējot rezultātus, jāņem vērā, dažādās valstīs pieņemtais dzemdību palīdzības iestāžu dalījums – piemēram, Zviedrijā par mazu dzemdību palīdzības vienību pēc gadā   pieņemto dzemdību skaita tiek uzskatīta  nodaļa, kur dzemdību skaits ir zem 2000, vidēju – 2000 – 4000, bet lielajās dzemdību palīdzības iestādēs dzemdību skaits pārsniedz 4000.  Dzemdību palīdzības iestādes, kurās dzemdību skaits nesasniedz 1000 pakāpeniski tika slēgtas. Tāpat gan Dānijā (reforma 2007 gadā), gan Norvēģijā pēdējās desmitgadēs dzemdību palīdzības nodaļu skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes.
Līdz ar to jebkura pētījuma rezultātus Latvijas situācijai jāattiecina piesardzīgi, jo pamatā tik zema  apjoma dzemdību palīdzības iestādes satopamas ļoti reti un pētījumos netiek iekļautas.
Redzams, ka  pat ekonomiski attīstītākās valstis  ar ievērojami lielāku veselības aprūpes budžetu perinatālās jomas kvalitātes, izmaksu efektivitātes un personāla resursu nodrošinājuma dēļ ir izšķīrušās par pakalpojumu centralizāciju.
Jomas attīstības redzējums Latvijā  Ziņojumā nav skaidri atspoguļots, cik saprotams, paliek spēkā MK noteikumu Nr. 555 5. punkta 3.1 apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka  dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos.
 Veselības aprūpes politikas plānotājiem ir zināmas kvalitatīvas dzemdību palīdzības nodrošināšanai  atbilstoši starptautiskajiem standartiem nepieciešamā personāla un tehnoloģiju nodrošinājuma izmaksas. Tāpat ir zināmi  valstī kopumā un publiskajā veselības aprūpes sektorā pieejamie personāla resursi, kuru nepietiekamību skaidri atspoguļoja VK ziņojums. Ievērojot, ka Slimnīcu tīkla reformas mērķis ir kvalitatīvas pacientu drošības prasībām atbilstošas stacionārās palīdzības sistēmas izveide, domājams, ka ir veikta detalizēta resursu un ekonomiskā analīze un Ziņojuma sastādītājiem ir skaidrs redzējums, kā kvalitatīvi nodrošināt dzemdību palīdzības pakalpojumu tik sadrumstalotā sistēmā un pie tik zemiem dzimstības rādītājiem kā pašlaik, vienlaicīgi nodrošinot nodaļu noslodzei un pakalpojuma sarežģītībai atbilstošu, taisnīgu apmaksu ārstniecības iestādēm. Aplūkojot dažādu valstu pieredzes, viens no būtiskākajiem elementiem, saglabājot nodaļas ar mazāku dzemdību skaitu ir skaidri definēti kritēriji dzemdētāju triāžai un risku izvērtējums, kā arī dzemdību palīdzības iestāžu dalījums līmeņos, nosakot tehnoloģiskā nodrošinājuma un personāla prasības, darba apjoma kritērijus.
Tāpat norādām, ka iepriekš minētais MK 555 nosacījums nenosaka izņēmuma gadījumus, kad līgumi par dzemdību palīdzības nodrošināšanu varētu tikt slēgti arī pie mazāka dzemdību skaita. Pēc publiski pieejamiem sniegtās palīdzības datiem redzams, ka jau pašlaik tiek pieļautas atkāpes no normā ietvertā regulējuma.
Tā kā pašlaik nav pieejams MK noteikumu Nr.60 sīkāk komentēt profilam izvirzītās prasības nav iespējams
Zemas dzimstības apstākļos pie pašreizējā finansēšanas modeļa un konsekventi ievērojot visas prasības cilvēkresursu nodrošinājumam, būs izaicinoši, īpaši, ja  vienotus un augstākas kvalitātes standartus dzemdību aprūpē, ievērojot  pacientu drošības prasības un tiesības uz mūsdienīgu un pozitīvu cilvēkpieredzi nepieciešams nodrošināt tik daudzās iestādēs ierobežota veselības aprūpes finansējuma apstākļos. Atbilstoši augstāko amatpersonu publiski paustajam viedoklim, ka Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2025.-2027.gadam īstenošana ir prioritāte, jomai ir paredzēts pietiekošs finansējums.
Ja plānotas izmaiņas, nodrošinot atbilstību Pasaules bankas un OECD dzemdību palīdzības apjoma kritērijiem, nepieciešams skaidri noteikts plāns un laika grafiks, kā arī vienoti principi, atklāts un konstruktīvs dialogs kādā periodā pakāpeniski vai arī radikālāku lēmumu rezultātā šis kritērijs tiks sasniegts. Jāatzīmē, ka skaidra plāna un nākotnes redzējuma neesamība neatvieglo ārstniecības iestāžu darba plānošanu ne tuvākajā nākotnē, ne ilgtermiņā, tāpat šāda nedroša situācija un mainīgi nosacījumi nesekmē personāla labbūtību. Pastāv godīgas konkurences risks darba tirgū, jo ar tik mazu personāla skaitu, kā pašlaik, visās 17 iestādēs nodrošināt darbiniekus, nepārkāpjot Darba likuma normas, nebūs iespējams un Valsts kontroles ziņojumā izteiktie aizrādījumi netiks novērsti.



 

-

20.lpp. 2.2.3.4. Prasības ginekoloģijas profilam

Prasības atbilstošas starptautiskajām vadlīnijām, tomēr nepieciešama padziļināta analīze, vai šo pakalpojumu iespējams vienādā kvalitātē   kā stacionārā palīdzība saglabājams visu 21 ārstniecības iestādes pakalpojumu klāstā pilnā apjomā vai arī jāizšķiras par pakalpojuma centralizāciju.
Mūsdienu ginekoloģija aizvien vairāk attīstās maz invazīvā virzienā – vairums pakalpojumu tiek sniegti dienas stacionāra ietvaros, gan kā NVD apmaksāti pieejamo kvotu apmērā, gan kā maksas pakalpojumi, kuru apjoms un pakalpojumu sniedzēju loks ir ļoti plašs, bet nav  vienotas informācijas ne par pakalpojumu kvantitatīvajiem, ne kvalitatīvajiem rādītājiem. Šī ir viena no jomām, kur paralēli eksistē nosacīti divas sistēmas – privātā un publiskā. Kā maksas pakalpojums ginekoloģiskās operācijas ir samērā viegli pieejams pakalpojums.
 

-

24.lpp. 2.4. Slimnīcu sadarbības teritorijas

Pašlaik Slimnīcu sadarbības teritorijas  sadarbības modelis ir visai nekonkrēts, bez skaidri definētiem darbības principiem un noteiktiem katra līmeņa slimnīcu pienākumiem un tiesībām. Tāpat nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti  2025.gada septembrī Veselības ministrijas veiktās aptaujas dalībnieki
Priekšlikums- precizēt Ziņojuma sadaļu 2.4.
 

-

13,lpp, 2.1. Slimnīcu sadalījums pēc sniegto pakalpojumu veidiem

Prasības NMPUN- nav īsti definēta atšķirība starp līmeņiem. Ja ir zināms un noteikts, ka speciālisti paralēli nodrošina palīdzību arī citā struktūrvienībā visās,  nav skaidrs, vai 1. augstākā līmeņa daudzprofilu slimnīcās ir paredzēts cits darba plānošanas modelis NMPUN nekā II vidēja līmeņa reģionālajās slimnīcās. Realitātē šie speciālisti pēc nepieciešamības tiek pieaicināti NMPUN visos līmeņos (izņēmums varētu būt atsevišķas jomas universitāšu klīnikās un pašreizējā V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs.
Tāpat nav skaidri saprotama atšķirība starp III pamata līmeņa, lokālo   slimnīcu dalījumu. Paredzētas slimnīcas , kurās speciālisti būs 24/7 NMPUN un slimnīcas, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības punkts – noteiktu laiku speciālists būs pieejams klātienē, pārējo laiku slimnīcā.
Iepazīstoties ar plānoto slimnīcu sadalījumu, vismaz pirmšķietami nolasāms, ka universitāšu slimnīcas, kuras pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma  ir V līmeņa slimnīcas, nav izdalītas atsevišķi, bet iekļautas 1. līmeņa daudzprofilu slimnīcu līmenī. Ievērojot universitāšu slimnīcu sniegtās palīdzības apjomu, nodrošināto profilu daudzveidību un sniegtās terciārās palīdzības apjomu, pieredzi klīniskajos pētījumos un inovāciju ieviešanā, rezidentu un studentu apmācībā, universitāšu klīnikas būtu izdalāmas atsevišķā grupā. Tāpat  atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi"  tieši universitāšu klīnikām vai V līmeņa specializētajām ārstniecības iestādēm ir piešķirtas metodiskās vadības institūciju veidošanas tiesības.
Iepazīstoties ar publiski pieejamiem materiāliem par slimnīcu dalījumu līmeņos dažādās valstīs, praktiski visur terciārās aprūpes specializēto pakalpojumu sniedzēji un universitāšu klīnikas ir atsevišķā grupā.
Pat ja pašlaik, iespējams,  tiek strādāts pie normatīvā regulējuma izmaiņām, paredzot universitāšu slimnīcām īpašu statusu un atšķirīgus finansējuma nosacījumus, tās jebkurā gadījumā būs būtisks kopējā slimnīcu tīkla dalībnieks ar vislielāko sniegto pakalpojumu apjomu.


 

-

17.lpp. 2.2.1.Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām

Pamatā visās NMPUN nodarbinātie speciālisti palīdzību nodrošina arī citās struktūrvienībās, kā tas noteikts arī ziņojumā. Pašreizējā slimnīcu noslodze un valstī kopumā pieejamais katras jomas speciālistu skaits ļauj sekmīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu šādā modelī. Atsevišķus speciālistus 24/7 režīmā tikai NMPUN pie esošajiem personāla resursiem ir neiespējami, līdz ar to aicinām iekļaut skaidrāku definējumu – piemēram, Neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcā, tajā skaitā Uzņemšanas nodaļā 24/7 nodrošināmie speciālisti vai tamlīdzīgi, lai izslēgtu atšķirīgas interpretācijas.
Aicinām no ziņojuma teksta izslēgt minēto piemēru par dzemdību aprūpes profilu, jo pašlaik vismaz publiski nav pieejamai informācija, kādas prasības tiks noteiktas dzemdību nodaļām. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši PVO dzemdību palīdzības aprūpes standartam ir jānodrošina 2 vecmāšu klātbūtne otrajā dzemdību periodā katrās dzemdībās. Tāpat saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu – MK noteikumu Nr.555 sesto pielikumu, piemēram neonatologs kā obligāti nodrošināms speciālists ir noteikts tikai perinatālās aprūpes centros. No pacientu aprūpes kvalitātes un pacientu drošības viedokļa  prasība par neonatologa klātbūtni visās dzemdību nodaļās ir atbalstāma (vairāku ārvalstu dzemdību palīdzības kvalitātes pētījumi ar ļoti apjomīgu ilgtermiņa datu analīzi norāda tieši un nelabvēlīga perinatālā iznākuma pieaugumu maza apjoma nodaļās tieši jaundzimušajam), tomēr nav skaidrs kā ar esošajiem speciālistu resursiem, nepieļaujot būtiskas atkāpes no Darba likumā noteiktajām pieļaujamajām nodarbinātības normām, šo prasību plānots nodrošināt, ja nodaļu tīkls nemainās.

 

-

21.lpp.

Definēt prasības neiroloģiskajam profilam.

-

2.2.3.4. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ginekoloģijas profilā 24/7 režīmā ir jābūt pieejamai DT, USG, RTG, EKG un laboratorijai;

Papildināt ar asins kabineta nodrošinājumu 24/7 režīmā.

-

20.lpp.  Ķirurģijas profila rādītāju izpilde tiks vērtēta, analizējot operāciju apjomu, sadalījumu, letalitāti, 30/90 dienu mirstību pēc ķirurģiskām operācijām.

Papildināt ar lielo operāciju īpatsvaru, kā arī asins kabineta nodrošinājumu 24/7 režīmā.

-

20.lpp. Šobrīd, lai dzemdību aprūpes profils tiktu saglabāts  ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādē dzemdību skaitam iepriekšējā periodā ir jābūt vismaz 200 un demogrāfiskās tendences, neliecina, ka situācija varētu uzlaboties un dzimstības rādītāji palielināties.

Noteikt precīzu attiecināmo vērtēšanas periodu, definēt pielaides no sasniedzamā rezultāta. Sasniedzamā rezultāta definēšanai izmantot citus demogrāfiskos un sociālekonomiskos rādītājus, piemēram, reģionā pastāvīgi dzīvojošo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaits, dzemdību nodaļu skaitu noteiktā teritorijā u.c. Kā obligātas prasības definēt anesteziologa, reanimatologa, izmeklējumu, operāciju zāles un asins kabineta pieejamību.

-

19.lpp. 2.2.3.1. un turpmāk, kur minēts “viens ārsts uz xx gultām”

Nav skaidrs kā ar esošajiem speciālistu resursiem, nepieļaujot būtiskas atkāpes no Darba likumā noteiktajām pieļaujamajām nodarbinātības normām, šo prasību plānots nodrošināt.

-

19.lpp. Slimnīcas nodaļā  dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu).

Nav skaidrs kā ar esošajiem speciālistu resursiem, nepieļaujot būtiskas atkāpes no Darba likumā noteiktajām pieļaujamajām nodarbinātības normām, šo prasību plānots nodrošināt.

-

17.lpp. Slimnīcām būs jānodrošina tādu ārstu pieejamība NMPUN un slimnīcā atbilstoši  sniegto pakalpojumu specializācijai, piemēram, slimnīcās, kurās nodrošinās dzemdību aprūpi, būs jābūt pieejamam neonatologam, vecmātei, ginekologam, dzemdību speciālistam. Savukārt pediatrs NMPUN būs jānodrošina slimnīcās, kur ir pediatrijas profils.


Papildināt speciālistu klāstu ar anesteziologu, reanimatologu.

-

16.lpp.
Pārskatot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu nodrošinājumu ārstniecības iestādēs, tiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits  slimnīcas apkalpošanas teritorijā, piekļuves laiks (60 minūtes),  kā arī ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt atbilstošus speciālistus, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Iedzīvotāju skaits ir svarīgs, tomēr tas nevar būt noteicošais kritērijs. Pierobežās pakalpojuma pieejamībai ir jābūt nacionālās drošības un reģionālās attīstības jautājumam.
Vēlamies uzsvērt, ka speciālistu piesaiste reģionos nav tikai atsevišķu ārstniecības iestāžu atbildība, bet valsts mēroga izaicinājums. Lūdzam skaidrot, vai ir izstrādāts nacionāla līmeņa risinājums speciālistu piesaistes un noturēšanas veicināšanai reģionos. Nav korekti vērtēt tikai ārstniecības iestāžu spējas individuāli nodrošināt personālu.
 

-

16.lpp. Ņemot vērā, ka aizvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai rada pacientu skaita pieaugums ar hroniskām slimībām un Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās un dzīvildzes palielināšanās, pieprasījums pēc tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā aprūpe, hronisko pacientu aprūpe, terapija, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija ilgtermiņā tikai palielināsies

Sniegt skaidrojumu, vai medicīniskās rehabiltācijas profils korekti attiecināts uz lokālajām slimnīcām, pamatojot ar atbilstošu speciālistu nodrošinājumu.

-

15.lpp. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Sniegt skaidrojumu, vai tiks vērtēta un saskaņota jau iepirkto un iepērkamo ierīču/tehniskā nodrošinājuma atbilstība izvēlētajiem profiliem.

-

15.lpp. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, onkoloģijas pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus specializētos pakalpojumus.

Sniegt skaidrojumu, vai šīm slimnīcām būs jānodrošina visi uzskaitītie pakalpojumi, vai  tiks attiecinātas arī tās slimnīcas, kas nodrošina kaut vai vienu no uzskaitītajiem, piemēram, insulta vienību.

-

15., 17.lpp. [..] uz sarežģītāku veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu sistēmiski nozīmīgākajās slimnīcās [..]
Lai nodrošinātu palīdzības pieejamību, pierobežas slimnīcās sniegto pakalpojumu struktūra var atšķirties no šajā ziņojumā noteiktajiem vispārīgajiem principiem.

Nepieciešams izmantoto terminu “sistēmiski nozīmīgākās slimnīcas”, “pierobežas slimnīcas” skaidrojumu.

-

14.lpp. Saskaņā ar Gultu fonda datiem, traumatoloģijas profilā valstī kopumā ir 434  gultas ar 72,8% gultu noslodzi. Vidējais ārstēšanas ilgums šī profila gultās ir 6,7 dienas, kas variē no 5 līdz 7 dienām atkarībā no slimnīcu līmeņa.

Traumatoloģijas pakalpojumi izteikti koncentrēti Rīgā. Vai ir paredzēta pakalpojuma stiprināšana austrumu pierobežā.

-

2024.gadā slimnīcās bija ārstējušies 29 707 bērni. Puse jeb 50,1% no visiem sniegtajiem pediatrijas pakalpojumiem ir sniegti V līmeņa slimnīcās, no kurām vislielākais pacientu skaits 133 322 jeb 44.8% ir ārstējušies VSIA “Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā”, kas nodrošina terciārā līmeņa pakalpojumus bērniem

Pārbaudīt datu korektumu.

-

11., 12.lpp. Ķirurģijas profilā ārstēto pacientu skaits uz 1000 iedzīvotājiem attiecīgā novadā, 2024.gads
Ginekoloģijas profilā ārstēto sieviešu skaits uz 1000 sievietēm attiecīgā novadā, 2024.gads

Pārbaudīt 5.un 6.attēlā norādīto datu korektumu.
 

-

9.lpp. Terapijas profilu svarīgi saglabāt visās līmeņa slimnīcās, īpaši zemāka līmeņa slimnīcās, lai tas būtu pieejams pēc iespējas tuvāk pacientu dzīvesvietai. 2024.gadā 4,7% no terapijas profilā  hospitalizētiem  pacientiem bija ārstējušies I līmeņa slimnīcās  un II līmeņa slimnīcās - 3,6%.

Nepieciešams izstrādāt algoritmu pacienta virzībai (pārvešanai) no augstāka uz zemāka līmeņa slimnīcu un otrādāk.
 

-

8.lpp. Arī gultu skaits stacionāros Latvijā samazinās, un šī tendence ir līdzīga kā citās Eiropas Savienības valstīs. Saskaņā ar OECD 2022.gada datiem Latvijā ir vidēji 5,0 gultas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir par 6% vairāk nekā vidēji ES (4,7 gultas). Salīdzinoši, Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 5,7, bet Igaunijā zemāks – 4,2

Kā ir plānots gultu skaitu pēkšņi paaugstināt ģeopolitiskā vai epidemioloģiskā apdraudējuma gadījumā un kāds būtu mazākais un lielākais gultu skaits katrā ārstniecības iestādē, lai nepieciešamības gadījumā to varētu samazināt vai palielināt?

-

7., 18.lpp. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem vidēji 33% no observētiem pacientiem tiek hospitalizēti.
Analizējot datus par pacientu observācijas gadījumiem laika posmā no 2023.gada līdz 2024.gadam, darba grupa secināja, ka aptuveni 80% pacientu pēc īslaicīgas novērošanas nav nepieciešama stacionēšana, un viņi var turpināt ārstēšanos ambulatori. Tas norāda uz observācijas nozīmīgo potenciālu kā efektīvu alternatīvu pilnvērtīgai hospitalizācijai.

Nepieciešams pārbaudīt statistisko datu korektumu.
 

-

5.lpp. Pēc prasību stāšanās spēkā Veselības ministrija saņēma arī slimnīcu ierosinājumus ieviest universālākus nosacījumus pacientiem nepieciešamās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, paredzot iespēju dežūras nodrošināt arī citām ārstu specialitātēm, lai saglabātu iespēju nodrošināt nepārtrauktu neatliekamās palīdzības pieejamību novada iedzīvotājiem slimnīcās, vienlaikus ņemot vērā speciālistu kompetences

Nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visu līmeņu slimnīcām internista dežūru nodrošināšanai, aizvietojot ar cita internā profila ārstu.

-

5.lpp. Lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības pieejamību un kvalitāti slimnīcu NMPUN, tika pārskatīti NMPUN nodrošināmie speciālisti – ārsti, ārstu palīgi, māsas, vecmātes un radiogrāferi. Ņemot vērā katras slimnīcas kapacitāti un spēju piesaistīt atbilstošus speciālistus, tika noteikts optimālais personāla nodrošinājuma apjoms katrā slimnīcas NMPUN un piešķirts papildu finansējums šo speciālistu pieejamības nodrošināšanai

Papildināt ar radiologa asistentiem un māsas palīgiem.
Nepiekrītam apgalvojumam, ka speciālistu nodrošinājums ir tikai konkrētas slimnīcas atbildība. Vērojamas atkāpes no 4.1.2.5.pasākuma īstenošanas regulējuma, kā arī tiek veiktas nepaziņotas izmaiņas slimnīcu individuāli definētajās nepieciešamo specialitāšu vajadzībās.

-

5.lpp. Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību.

Izstrādāt detalizētāku šī apgalvojuma statistisko apkopojumu, sadalījumā pa slimnīcām.

-

3.lpp. Visās trīs klīniskajās universitātes slimnīcās bija vērojams pacientu pieaugums (5,1%), salīdzinot ar iepriekšējo gadu tādu pašu periodu, kas var liecināt par pieaugošām veselības aprūpes vajadzībām un uzņemšanas nodaļu nozīmīgo lomu veselības aprūpes sistēmā, kā arī norāda uz nepieciešamību pilnveidot slimnīcu tīkla darbību, stratēģiski pielāgojot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus pieaugošajam pieprasījumam un mainīgajām pacientu vajadzībām. Vienlaikus pieaugošais pacientu īpatsvars, kas paši vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās var liecināt, ka iedzīvotāji savlaicīgi nevēršas pie ģimenes ārsta vai dežūrārstiem, bet gan nogaida līdz veselības stāvoklis kļūst kritisks.

Paplašināt analizējamo subjektu loku, iekļaujot IV līmeņa slimnīcas.
Izstrādāt pasākumus, lai sekmētu ģimenes ārstu apmeklējumu un primāro veselības aprūpes pakalpojumu, speciālistu pieejamību, kas samazinās vēršanos NMPUN.

-

2.lpp. Veselības ministrija ir pārskatījusi prasības stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem, kā arī izstrādājusi pacientu observācijas kritērijus un observācijā sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļām.

Izstrādāt vienotus kritērijus observācijai un paredzēt faktiskajās izmaksās pamatotu finansējumu.

-

24.lpp. 2.4. Slimnīcu sadarbības teritorijas
Šāda sadarbībā balstīta sistēma veicinās efektīvāku resursu izmantošanu, samazinās noslodzi lielajās slimnīcās un vienlaikus garantēs, ka augstas intensitātes pakalpojumi tiek sniegti tiem, kam tie visvairāk nepieciešami. Tādējādi slimnīcu tīkls darbosies kā vienots veselības aprūpes tīkls, kas nodrošina gan aprūpes nepārtrauktību, gan ilgtspējīgu sistēmas attīstību, kuras centrā vienmēr būs pacients un viņa veselības vajadzības.

Slimnīcu sadarbība visnotaļ pozitīvi vērtējama, bet tai jābūt sinerģiskai, abos virzienos, vienlaikus saglabājot zemāka līmeņa stacionāru autonomiju.
Jānosaka konkrētāks regulējums  pacientu pārvešanas un apmaksas kārtībai no augstāka uz zemāka līmeņa stacionāriem.

-

19.lpp. 2.2.3.1. Prasības terapijas profilam
Terapijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots viens ārsts uz 10 gultām. Ja nodaļā ir vairāk gultas, tad nodaļā ir attiecīgi vairāki ārsti.
-           Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 un tiek nodrošināta vismaz zemas intensitātes (I līmeņa) intensīvā terapija ;
-           Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir vismaz viens dežūrārsts internists;
-           Papildus nodrošināmie speciālisti internās medicīnas profilā ir radiologs, radiologa asistents/radiogrāfers, neirologs un ir jābūt iespējai pēc nepieciešamības pieaicināt citus speciālistus, ja to nepieciešamību nosaka pacienta veselības stāvoklis;
-           Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā slimnīcās ar terapijas profilu 24/7 režīmā ir jābūt pieejamai USG, RTG, EKG un laboratorijai;
-           Internās medicīnas (terapijas) profila rādītāju izpilde tiks vērtēta, analizējot vidējo stacionēšanās ilgumu, pacientu skaitu dažādos aprūpes līmeņos, atkārtotu hospitalizāciju 72h un letalitāti. Šie rādītāji rādītāji netiks vērtēti aprūpes profilā.
Ārstniecības iestādēs, kurās ir mazs ar NMPD atvesto pacientu skaits, plānots pilotēt steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, tādējādi izvērtējot NMPD iespēju nogādāt uz tuvāko slimnīcu ar NMPUN stundas laikā. 

Izlasot prasības terapijas profilam saprotams, ka tas būs tikai III līmeņa slimnīcās, kurās būs NMPUN. Terapijas profils ir pamata profils, kas nepieciešamas visās zemākā līmeņa ārstniecības iestādēs. Terapijas profils ir nepieciešams maksimāli tuvu dzīves vietai.
 

-

15.lpp. 2.1. Slimnīcu sadalījums pēc sniegto pakalpojumu veidiem
…..III Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas.  Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās:
•           ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies NMPUN;
•           ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa…..

Tas radīs neizpratni sabiedrībā. Mākslīgi radam iespaidu, ka  trīs slimnīcu līmeņi, bet faktiski tie ir četri (vai vairāk) līmeņi. Viena līmeņa slimnīcām jābūt vienādiem nosacījumiem.

-

33.lpp. Kopsavilkums

Kopumā atbalstāma virzība, taču mērķi nav sasniedzami ar pašreizējo veselības aprūpes finansējumu. Priekšlikums: ziņojumā skaidri norādīt, ka Rietumeiropas līmeņa pakalpojumi nav sasniedzami bez būtiska finansējuma palielinājuma (vismaz līdz 6% IKP).

-

32.lpp. Kvalitātes rādītāji un sadarbība

Nav skaidri kvalitātes rādītāji un uzraudzības mehānisms. Priekšlikums: definēt konkrētus mērķa rādītājus un paredzēt NVD/NMPD kopīgu monitoringu.

-

30.-31.lpp. Finansējuma modeļi

Piedāvātais ‘bulk financing’ modelis ir neskaidrs un, visticamāk, praktiski neīstenojams mazajās slimnīcās. Priekšlikums: paredzēt pakāpenisku ieviešanu ar pilotprojektiem lielākās slimnīcās un izvērtēt dubultās apmaksas riskus.

-

28.-29. Radioloģijas un neirologa pieejamība

Nepamatotas prasības par radiologa un neirologa 24/7 pieejamību visos līmeņos. Priekšlikums: diferencēt prasības pēc slimnīcu līmeņiem un ņemt vērā attālināto izmeklējumu iespējas.

-

26.-27. 2.2.3.3.–2.2.3.5. Pediatrija un personāla attiecība

Nav pamatojuma piedāvātajai pacientu:personāla attiecībai (1:5–6). Šāds modelis nav reāls un neatbilst personāla pieejamībai. Priekšlikums: noteikt reālistiskākas proporcijas un pamatot tās ar datiem par personāla skaitu un izmaksām.

-

23.-25. 2.2.3. Prasības profiliem

Teksts pārkopēts no iepriekšējiem ziņojumiem ar kļūdām. Priekšlikums: pārskatīt prasības un aktualizēt, ņemot vērā personāla reālo pieejamību un finansējuma iespējas.

-

21.-22.lpp. Observācija

Observācijas sadaļā nav definēti skaidri kritēriji un nav aprakstīti motivācijas mehānismi slimnīcām. Priekšlikums: precizēt observācijas kritērijus un skaidrot, kā finansējuma mehānisms stimulēs reālu observāciju, nevis stacionēšanu DRG izpildes dēļ.

-

19.-20. 2.2.1. Steidzamās palīdzības nodaļa (turpinājums)

Pilotprojekta plānojumā nav skaidri definēts personāla nodrošinājums un sniedzamo pakalpojumu apjoms. Priekšlikums: noteikt kritērijus pilotprojekta izvēlei un paredzēt personāla kapacitātes izvērtējumu pirms uzsākšanas.

-

18.lpp. 2.2.1. Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa

Formulējums liek domāt, ka visās dzemdību nodaļās būs jābūt neonatologam. Priekšlikums: precizēt, ka neonatologa klātbūtne nepieciešama tikai augstāka līmeņa dzemdību nodaļās.

-

16.-17.lpp. 2.1. Slimnīcu sadalījums

Nepietiekama skaidrība par uzņemšanas nodaļu apmaksas modeļa maiņu. Priekšlikums: skaidri noteikt, vai KUS uzņemšanām būs citāds finansējuma modelis un kā tiks novērsta šķērssubsidēšana starp līmeņiem

-

15.-16.lpp. 2. Plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā

Paredzēts pārskatīt uzņemšanas speciālistu sastāvu, taču trūkst detalizācijas, kā tas ietekmēs dažādu līmeņu slimnīcas. Priekšlikums: precizēt, kā mainīsies speciālistu dežūru nodrošinājums dažādos līmeņos un kā tas tiks finansēts.

-

8.-10.lpp.  1.2. NMP un uzņemšanas nodaļas

Nav skaidrojuma par iegūto skaitļu nozīmi un ietekmi uz aprūpi/finansējumu. Priekšlikums: papildināt ar analīzi par to, kā pacientu plūsmas izmaiņas un personāla trūkums ietekmē uzņemšanas nodaļu ilgtspēju.

-

5.-6.lpp. 1.1. Pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas vietu plāns

Aprakstīta HVP ieviešana, taču trūkst analīzes par iegūto datu ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti un slimnīcu finansējumu. Priekšlikums: pievienot novērtējumu, kā HVP pilotprojekta rezultāti tiks izmantoti turpmākajos lēmumos par NMPUN organizāciju. Nav turēts solījums, ka pacientu pārvešana nav jāsaskaņo. Par to nav nekas minēts ziņojumā.

-

2.–3. lpp. Ievads. 

Trūkst secinājumu un analīzes par datu nozīmīgumu un ietekmi uz veselības aprūpes kvalitāti un finansējumu. Priekšlikums: papildināt ar skaidrojumu, kā sniegtie statistikas dati ietekmē lēmumus par slimnīcu tīkla attīstību.

-

18.lpp. Arī starptautiskie pētījumi apliecina, ka pacientu observācija ne tikai ļauj ārstniecības iestādēm uzlabot neatliekamās palīdzības sniegšanu, bet arī veicina stacionāra gultu fonda efektīvāku izmantošanu. NMPUN darba specifika sniedz iespēju izmeklēt un novērot pacientus visu diennakti un  izrakstīt brīdī, kad ir skaidra diagnoze, neatkarīgi no diennakts laika. Līdz ar to pacienti observācijā pavada ievērojami īsāku laiku, vienlaikus saņemot ārstēšanu, kas pēc rezultātiem ir pielīdzināma pilnvērtīgai hospitalizācijai. Šāds aprūpes modelis ir ekonomiski izdevīgāks ārstniecības iestādēm.

Lūdzam skaidrot, vai ir vērtētas faktiskās pacientu iespējas nokļūt mājās nakts stundās?
Priekšlikums – ne tikai izvērtēt observācijas līdz 24h pakalpojuma nodrošinājumu, bet izvērtēt gadījumus, kas skar pacientus pēc šīs izmeklēšanas, piemēram, izrakstot pacientu jebkurā diennakts laikā, bet ja viņš ir uz slimnīcu nogādāts ar NMPD, uz citu pilsētu vai pacientam nakts laikā būs kur palikt, varbūt ir iespēja papildus šim pakalpojumam izveidot uzgaidāmo telpu, kur ja, pacientam nepieciešams nakts stundās var uzgaidīt.
 

-