Projekta ID
24-TA-2021Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
22.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam precizēt un anotācijas 1.3.sadaļā izvērsti skaidrot likumprojekta 14.1 pantā piedāvātā pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunkta piemērošanu praksē, jo šobrīd nav viennozīmīgi saprotama tā piemērošana praksē un, kad balsis "pret" tiks ņemtas vērā balsojumā un, kad kvoruma neesamībā.
Anotācijas 1.3.sadaļas beigās norādīta informācija - Likumprojekts nosaka, ka priekšnoteikums būvniecības ierosināšanai un ieguldījumu veikšanai dzīvojamā mājā ir Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā gan sākotnēji gan atkārtoti sasaukta kopsapulce vai organizēta aptauja un atkārtoti organizēta aptauja, kas nav bijusi lemttiesīga.
Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrās daļas pēdējais teikums nosaka, ka "Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "pret" lēmuma pieņemšanu." Tas nozīmē, ka pēc būtības nevar iestāties tādas sekas, ka nav bijis kvoruma, kas ir priekšnoteikums atkārtotai aptaujai, jo tie dzīvokļa īpašnieki, kas nav piedalījušies atbilstoši likumā noteiktajam ir atzīmējami kā balsojuši "pret". Līdz ar to, tiesiskās skaidrības labad, norādāms, ka balsojuma rezultāti sākotnējā aptaujā (Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pants) ir jāaplūko tādējādi, ka būtu nošķiramas iesniegtās balsis "pret", no to dzīvokļu īpašumu skaita, kuru dzīvokļu īpašnieki nepiedalījās lēmuma pieņemšanā, tādējādi automātiski balsojot "pret", lai fiksētu iespējamu kvoruma neesamību, kas ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai organizētu atkārtotu aptauju.
Savukārt anotācijas 6.sadaļas beigās norādīta informācija - Likumprojekts nosaka skaidru procedūru attiecībā uz pārvaldnieka kompetenci kopības vārdā ierosināt būvniecības darbus - pārvaldnieks ir tiesīgs tam noteiktās tiesības, ja par attiecīgo darbu veikšanu tas Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, vismaz divas reizes mēneša laikā ir sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai organizējis aptauju un tā nav bijusi lemttiesīga.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārvaldnieka iecere būtu tik tiešām veikt kādus apjomīgākus būvdarbus, tad, lai pārvaldnieks šo ieceri realizētu dzīvokļu īpašniekiem pēc būtības būtu jāignorē šāda pārvaldnieka iecere (kopsapulce vai aptauja nav bijusi lemttiesīga). Līdz ar to, ir pretrunīgi vērtējams viedoklis, ka pārvaldnieks ir tiesīgs vienpersoniski veikt kādus darbus, ņemot vērā, ka to varētu realizēt tikai gadījumos, kad par minēto jautājumu divas reizes dzīvokļu īpašnieku kopība nav savākusi kvorumu.Turklāt otrajā reizē kvorums nav ticis savākts pat neskatoties uz to, ka atkārtotā kopsapulce vai aptauja realizēta pēc noteikumiem, kas attiecas uz atkārtotajām kopsapulcēm un aptaujām, kur nepieciešamais kvorums ir viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt, otrajā reizē pietiktu ar mazākuma balsojumu, kurā, ja kopība uzskatītu šādus darbus par nevajadzīgiem vai neadekvāti dārgiem, nobalsojot “pret”.
Līdz ar to nav skaidri saprotams, vai un kā vispār dzīvokļa īpašniekiem ir iespējams nobalsot "pret", lai tas tiktu ņemts vērā.
Anotācijas 1.3.sadaļas beigās norādīta informācija - Likumprojekts nosaka, ka priekšnoteikums būvniecības ierosināšanai un ieguldījumu veikšanai dzīvojamā mājā ir Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā gan sākotnēji gan atkārtoti sasaukta kopsapulce vai organizēta aptauja un atkārtoti organizēta aptauja, kas nav bijusi lemttiesīga.
Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrās daļas pēdējais teikums nosaka, ka "Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "pret" lēmuma pieņemšanu." Tas nozīmē, ka pēc būtības nevar iestāties tādas sekas, ka nav bijis kvoruma, kas ir priekšnoteikums atkārtotai aptaujai, jo tie dzīvokļa īpašnieki, kas nav piedalījušies atbilstoši likumā noteiktajam ir atzīmējami kā balsojuši "pret". Līdz ar to, tiesiskās skaidrības labad, norādāms, ka balsojuma rezultāti sākotnējā aptaujā (Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pants) ir jāaplūko tādējādi, ka būtu nošķiramas iesniegtās balsis "pret", no to dzīvokļu īpašumu skaita, kuru dzīvokļu īpašnieki nepiedalījās lēmuma pieņemšanā, tādējādi automātiski balsojot "pret", lai fiksētu iespējamu kvoruma neesamību, kas ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai organizētu atkārtotu aptauju.
Savukārt anotācijas 6.sadaļas beigās norādīta informācija - Likumprojekts nosaka skaidru procedūru attiecībā uz pārvaldnieka kompetenci kopības vārdā ierosināt būvniecības darbus - pārvaldnieks ir tiesīgs tam noteiktās tiesības, ja par attiecīgo darbu veikšanu tas Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, vismaz divas reizes mēneša laikā ir sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai organizējis aptauju un tā nav bijusi lemttiesīga.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārvaldnieka iecere būtu tik tiešām veikt kādus apjomīgākus būvdarbus, tad, lai pārvaldnieks šo ieceri realizētu dzīvokļu īpašniekiem pēc būtības būtu jāignorē šāda pārvaldnieka iecere (kopsapulce vai aptauja nav bijusi lemttiesīga). Līdz ar to, ir pretrunīgi vērtējams viedoklis, ka pārvaldnieks ir tiesīgs vienpersoniski veikt kādus darbus, ņemot vērā, ka to varētu realizēt tikai gadījumos, kad par minēto jautājumu divas reizes dzīvokļu īpašnieku kopība nav savākusi kvorumu.Turklāt otrajā reizē kvorums nav ticis savākts pat neskatoties uz to, ka atkārtotā kopsapulce vai aptauja realizēta pēc noteikumiem, kas attiecas uz atkārtotajām kopsapulcēm un aptaujām, kur nepieciešamais kvorums ir viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt, otrajā reizē pietiktu ar mazākuma balsojumu, kurā, ja kopība uzskatītu šādus darbus par nevajadzīgiem vai neadekvāti dārgiem, nobalsojot “pret”.
Līdz ar to nav skaidri saprotams, vai un kā vispār dzīvokļa īpašniekiem ir iespējams nobalsot "pret", lai tas tiktu ņemts vērā.
Piedāvātā redakcija
-