Atzinums

Attiecībā uz noteikumu projektā ietvertajiem priekšlikumiem noteikt jaunu ziņu veidu (2.11., 2.12.punkti) sniegšanu kredītinformācijas birojiem uzskatām, ka šādas izmaiņas šobrīd nav pamatotas un būtu izslēdzamas no noteikumu projekta.

Pašreizējais regulējums jau paredz detalizētu un pietiekamu informācijas apjomu, kuru kredītdevēji sniedz kredītinformācijas birojiem. Šī informācija ir saskaņota ar Latvijas Bankas noteikumiem Nr. 160 "Kredītu reģistra noteikumi" un balstās uz vienotu un praksē pārbaudītu informācijas sniegšanas standartu. Esošā kārtība ir efektīva un atbilstoši atbalstīta finanšu nozares informācijas sistēmās. Jaunu ziņu veidu, kas nav paredzēti Latvijas Bankas noteikumos, ieviešana radītu būtisku papildus administratīvo un tehnisko slogu, jo prasītu atsevišķu jaunu atribūtu identificēšanu, apstrādi un sniegšanu ārpus jau esošās sistēmas.

Turklāt šādu izmaiņu nepieciešamība nav pietiekami pamatota. Grozījumu anotācijā ir norādīts vispārīgs mērķis - nodrošināt objektīvu kredītspējas izvērtēšanu -, taču nav sniegti konkrēti apsvērumi, kas norādītu uz būtiskām nepilnībām pašreizējā kārtībā. Tāpat nav veikts ietekmes novērtējums, kā jaunie ziņu veidi uzlabotu kredītspējas novērtēšanas kvalitāti pretstatā radītam jaunam administratīvajam un finansiālajam slogam.

Regulējums, kas nosaka, kā aprēķināmi kredītsaistību ikmēneša maksājumi, jau šobrīd pastāv, ir tirgus dalībniekiem saprotams un nodrošina vienotu pieeju visiem kredītu veidiem. Tas veicina tiesisko noteiktību un konsekvenci, vienlaikus samazinot neskaidrību riskus un administratīvo slogu. Vēršam uzmanību, ka arī pašreizējā regulējuma ietvaros atsevišķi kredītinformācijas biroji jau nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj aprēķināt un sniegt informāciju par patērētāja ikmēneša saistībām. Šie aprēķini tiek veikti, balstoties uz ziņu sniedzēju iesniegtajiem datiem un piemērojot spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos pieņēmumus. Līdz ar to izvirzītais mērķis faktiski tiek sasniegts jau esošajā sistēmā, bez nepieciešamības paplašināt sniedzamās informācijas apjomu.

Uzskatām, ka jebkādas izmaiņas attiecībā uz kredītdevēju sniedzamajām ziņām kredītinformācijas birojiem ir jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku, kas ir atbildīgā iestāde Kredītu reģistra darbības uzraudzībā. Ir būtiski nodrošināt dažādu tiesību aktu savstarpēju salāgošanu, lai nerastos būtiskas atšķirības ziņu saturā, kas savukārt rada nesamērīgu administratīvo slogu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz šim finanšu nozare nav saņēmusi informāciju, signālus vai rekomendācijas no Latvijas Bankas par nepieciešamību noteikt šādas jaunas prasības vai pilnveidot spēkā esošos Latvijas Bankas noteikumus šajā jomā. Tādēļ, mūsu ieskatā, nav korekti ieviest būtiski atšķirīgas prasības attiecībā uz sniedzamo informāciju kredītinformācijas birojiem.

Ņemot vērā minēto, aicinām izslēgt noteikumu projektā ietvertos priekšlikumus, kas nosaka jaunu ziņu veidu (2.11., 2.12.punkti) sniegšanu kredītinformācijas birojiem.

Ja tomēr ministrija uzskata, ka ir nepieciešams paplašināt kredītinformācijas birojiem sniedzamo ziņu apjomu, aicinām balstīt šādas izmaiņas uz jau pastāvošiem un praksē pārbaudītiem informācijas sniegšanas standartiem. Proti, aicinām izmantot tos ziņu veidus (datu kopas), kas noteikti Latvijas Bankas noteikumos Nr. 160 "Kredītu reģistra noteikumi", tādējādi nodrošinot vienotu, saskaņotu un efektīvu pieeju visai nozarei.

-

Saistībā ar noteikumu projektā ietverto priekšlikumu noteikt ziņu sniegšanas termiņu “trīs dienas”, atkārtoti norādām uz jau iepriekš pausto nozares viedokli, ka šāds termiņš šobrīd nav tehnoloģiski izpildāms. Tā ieviešana prasītu būtiskas izmaiņas ziņu sniegšanas automatizētajos procesos, kā arī nozīmīgu iekšējo sistēmu pārbūvi.

Saglabājot mērķi saīsināt ziņu sniegšanas termiņu, aicinām ministriju izvērtēt iespēju un ieviest pakāpenisku pieeju. Proti, sākotnēji paredzot, ka ziņu sniegšanas termiņš nav īsāks par “trīs darba dienām”. Vienlaikus sadarbībā ar Latvijas Banku uzsākt darbu pie grozījumiem Kredītu reģistra likumā, paredzot, ka kredītinformācijas biroji nepieciešamās ziņas var iegūt tieši no Kredītu reģistra, izmantojot datu apmaiņas mehānismus. Šāda pieeja ļautu kredītiestādēm atteikties no starpnieka funkcijas ziņu sniegšanā, būtiski uzlabotu informācijas aprites procesus un ilgtermiņā radītu iespēju samazināt ziņu sniegšanas termiņu bez pārmērīga sloga.

Papildus vēlamies uzsvērt, ka ziņu sniegšanas termiņa noteikšana darba dienās ir īpaši būtiska tajos mēnešos, kad ir valsts svētki vai vairākas oficiālās brīvdienas pēc kārtas, kam seko nedēļas nogale. Šādos gadījumos ziņu sniegšanas process netiek nodrošināts, jo brīvdienās tas netiek uzraudzīts. Tāpat uzskatām, ka jebkurām prasībām par termiņu saīsināšanu ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, ņemot vērā nepieciešamību veikt ievērojamas tehniskas un procesuālas izmaiņas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, aicinām precizēt noteikumu projekta redakciju (skatīt piedāvāto redakciju) un vienlaikus uzsākt sadarbību ar Latvijas Banku, lai izstrādātu nepieciešamos grozījumus Kredītu reģistra likumā, ļaujot kredītinformācijas birojiem iegūt nepieciešamos datus tieši no Kredītu reģistra. Tāpat ierosinām izmaiņu ieviešanai paredzēt pārejas periodu, kas nebūtu īsāks par 10 mēnešiem, skaitot no grozījumu spēkā stāšanās dienas.

4. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.7., 2.8., 2.9. un 2.10. apakšpunktā minētās ziņas kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Izmaiņas minētajās ziņās aktualizē trīs darba dienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās datuma.