Atzinums

Likumprojektā piedāvātās 188.panta piektās daļas redakcijas mērķis ir noteikt gadījumus, kuros jānodrošina rīcība ar mantu, kas palikusi brīvības atņemšanas iestādē pēc notiesātā atbrīvošanas vai miršanas. Tātad būtībā ir 2 mantas kategorijas – atstātā manta un bezīpašnieka (bezmantinieka) manta. Jāatzīmē, ka abos gadījumos manta iedalās kā vērtīga un kā nevērtīga un lietošanai nederīga.
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka: "Tāpat projekts paredz noteikt brīvības atņemšanas iestādes rīcību ar miruša notiesātā manu un mantu, kuru notiesātais atbrīvošanas dienā atstāj brīvības atņemšanas iestādē. Līdzīgs regulējums ir ietverts likumprojektā "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" (24-TA-1960)."
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" Finanšu ministrija vērsa uzmanību, ka Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 2025.gadā veikti grozījumi 77. un 78.punktā un minētie noteikumi paredz atšķirīgu regulējumu kā ietvertais regulējums likumprojektā "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" (24-TA-1960). Līdz ar to lūdzam atkārtoti izvērtēt plānoto regulējumu šajā likumprojektā.
Vienlaikus norādām, ka no likumprojektā ietvertā regulējuma un anotācijā sniegtā skaidrojuma nav skaidrs, kā mirušā notiesātā mantot aicinātais vai mantinieks uzzinās par šādas cietumā esošas mantas esamību, uz kuru viņam ir mantojuma tiesības un kura būtu iekļaujama mantojuma masā (mantojuma sarakstā).
Ņemot vērā minēto un to, ka mantojuma tiesību regulējums ietverts Civillikumā un normas attiecībā par mantojuma lietu vešanu ietvertas Notariāta likumā, lūdzam izvērtēt nepieciešamību anotāciju papildināt ar plašāku skaidrojumu attiecībā par likumprojekta 188.panta piektajā daļā ietverto regulējumu rīcībai ar mirušā mantu, tostarp, vai un kā tas “iet” kopsakarā ar Civiltiesību institūtu pēc būtības.Turklāt nav skaidrs par paredzētajiem termiņiem likumprojekta 188.panta piektajā daļā, t.i., par trīs mēnešiem un diviem gadiem, kāpēc ir paredzēts/ noteikts šāds termiņš. Lūdzam ar attiecīgo skaidrojumu papildināt arī anotāciju.
Tāpat attiecībā par notiesātā atstāto mantu, aicinām skaidrot, uz kāda pamata un no kāda normatīvā tiesību regulējuma izriet, ka notiesātā atstāto mantu var atzīt par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.


 

-

Likumprojekta 188.panta sestajā daļā noteikts, ka: "Šā panta piektajā daļā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo bezīpašnieka mantu brīvības atņemšanas iestāde iznīcina Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā, noteiktajos gadījumos."
 Vēršam uzmanību, ka šobrīd no likumprojekta 188.panta piektās daļas redakcijas neizriet, kas ir iznīcināmā manta un kāda rīcība ar to ir paredzēta. Līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 188.panta piekto daļu. 

Tāpat norādām, ka nav saprotams arī tas, kādu mantu saskaņā ar likumprojekta 188.panta sesto daļu brīvības atņemšanas iestāde nodos kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Lūdzam attiecīgi precizēt, vai papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrijai dotā uzdevuma Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta protokola Nr.33 53.§ 30.punktā mērķis ir nodrošināt, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027.gada 1.janvāri. Līdz ar to attiecīgais uzdevums neparedz paplašināt uzdevuma tvērumu attiecībā uz citu institūciju mantas pārņemšanu vai tās iznīcināšanas kārtības noteikšanu. Tāpat vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" paredz kompetentajām iestādēm nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu gadījumos, kad ir saņemts valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai amatpersonas lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka mantu. Proti, kompetentās iestādes nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, pamatojoties uz no citām institūcijām un iestādēm saņemtajiem lēmumiem, nevis pašas pieņem lēmumus par kādas mantas atzīšanu par valstij piekritīgu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 102.panta otro daļu, norādot, ka Pārvalde ievēro publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma prasības, ņemot vērā, ka publisko iepirkumu jomu regulē vairāki normatīvie akti, kas neatkarīgi no šīs normas būs saistoši Pārvaldei atkarībā no konkrētās situācijas.
 

-