Atzinums

IZ 20.lapa
PTAC – lietotāju/patērētāju tiesību jomā (Kompetentā iestāde Datu akta ietvaros);

 PTAC nepiekrīt:
1) būt par kompetento iestādi, jo PTAC neatbilst Regulas 37. panta prasībām par neatkarības statusu un kompetenci datu un elektronisko sakaru jomā;
2) būt par lietotāju (komersantu) aizstāvjiem, jo tas ir pilnīgā pretrunā ar PTAC funkcijām, būtību un pat nosaukumu.

-

IZ 16. lapa, 5.rindkopa (par PTAC un digitālajiem pakalpojumiem).

Visi regulējumi, kuros noteikti PTAc uzdevumi, šobrīd pastāv tikai par patērētāju un komersantu savstarpējām attiecībām. Tie skar vai nu individuālās patērētāja tiesības, vai kolektīvās. Neviens regulējums nav domāts tam, lai PTAC iejauktos komersantu savstarpējās attiecībās.
Atsevišķa joma ir preču uzraudzība, kur nav svarīgi, kas ir lietotājs. Tur uzsvars ir uz preču drošumu un atbilstību svarīgajām prasībām. Tomēr arī šajā jomā galvenās rūpes ir aizsargāt fizisku personu - preces lietotāju. Neatkarīgi no tā, kam prece pieder (patērētājam vai komersantam).

-

Tabula (IZ 13.lapa), kā atbildīgā institūcija norādīts PTAC.
Par Datu akta 5., 6., 7., 8., 10. un 11. pantu nesaskatām PTAC kompetenci. Šie jautājumi nav saistīti ar PTAC darbību un esošajām funkcijām.

Par piedāvātajām jaunajām funkcijām ir sekojoši iebildumi:
Šo visu PTAC var darīt tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz patērētājiem. Šobrīd šie pienākumi ir daudz plašāki un aptver, piemēram, arī B2B attiecībās. Šādu un citu lietotāju (kas nav patērētāji) tiesību uzraudzība nav PTAC kompetencei raksturīga, līdz ar to PTAC nav ne speciālistu, ne resursu aptvert plašāku subjektu loku.

Turklāt jānorāda, ka dokumentā PTAC jaunās funkcijas ir definētas ļoti vispārīgi un nekonkrēti, tāpēc arī konkrētākus paskaidrojums nevaram iesniegt.

-

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir izskatījusi informatīvo ziņojumu un izsaka šādus iebildumus:

1. Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas-  Par Datu akta prasību atbildīgo institūciju saraksts un funkcijas - tabulas ierakstu attiecībā uz CSP šādā redakcijā:

 – Jaunā funkcija: izskata datu pieprasītāju (iestāžu) un datu turētāja sūdzības, administrē ārvalstu datu pieprasījumu izskatīšanu.

2. Lūdzam iekļaut informatīvā ziņojuma sadaļā - Nepieciešamie cilvēkresursi - šādu informāciju par CSP nepieciešamajiem cilvēkresursiem:

CSP kā kompetentā iestāde saskaņā ar Datu akta V nodaļu uzņemsies datu pieprasītāju un datu turētāja sūdzību izskatīšanu.  Datu turētājs un datu pieprasītājs (iestāde) var sūdzēties kompetentajai iestādei, piemēram,  par atteikumu sniegt pieprasītos datus,  par datu turētāja tiesību pārkāpumu, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, par datu turētāja pieprasītās atlīdzības apmēru, par iebildumiem datu tālāknodošanas gadījumā pētniecībai, analīzei un statistikai. Kā arī CSP Datu akta V nodaļas ietvaros administrēs ārvalstu datu pieprasījumu izskatīšanu. Papildus tam, uz CSP kā kompetento iestādi attiecas Datu akta IX nodaļas 37. pantā noteiktie kompetentās iestādes pienākumi. Visu iepriekš minēto uzdevumu veikšanai CSP ir nepieciešams papildu jurista amata vieta ar šādu atalgojuma budžetu:

Amata nosaukums
(saime/līmenis/mēnešalgu grupa
Jurists
24/III/11.

Amata vietu skaits
1

2025.g. mēnešalga (skalas maksimums)
3506

Mēnešalgu kopsumma gadam (12 mēneši)
42072

Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas
2103,60

Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas
4207,20

Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas
2103,60

Kopā izdevumi atalgojumam (EKK 1100)
50486,40

Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai
11909,74

Kopā izdevumi atlīdzībai (EKK 1100)
62396,14

-

Datu akta 37.panta 8.punkts nosaka noteiktas neatkarības prasības kompetentajām iestādēm. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā pieminētajām iestādēm ir atšķirīgi statusi un attiecīgi atšķirīgs neatkarības līmenis, piemēram, PTAC iepretim Konkurences padomei un DVI. Līdz ar to, ja, piemēram, PTAC tiek noteikts par vienu no kompetentajām iestādēm, ir nepieciešams papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu kā tiks nodrošināta potenciālo kompetento iestāžu neatkarība.

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka Ekonomikas ministrijas funkcijās ietilpst vārtziņa statusa noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts). Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Digitālo tirgu akta 3.panta 4.punktam vārtziņa statusa noteikšana ir Eiropas Komisijas kompetencē. Līdz ar to, konkrētā norāde informatīvajā ziņojumā ir svītrojama.
Ekonomikas ministrijas ieskatā Datu akta kontekstā papildus ierobežojumu vārtziņiem izpildes panākšanai no datu turētāju puses nav nepieciešamas padziļinātas speciālās zināšanas par Digitālo tirgu aktu, ņemot vērā, ka vārtziņu saraksts ir publisks un taja ir tikai 6 uzņēmumi.

-

Nav saprotama nepieciešamība iekļaut informatīvajā ziņojumā sadaļu "Saskaņā ar spēkā esošiem nozares normatīviem aktiem administratīvo sodu piemēro iestādes šādas jomās", uzskaitot dažādas jomas, kurās dažādas iestādes var piemērot sodu administratīvā pārkāpuma procesā. Ekonomikas ministrija, piemēram, nesaskata nekādu saistību starp Datu aktu un PTAC tiesībām uzlikt administratīvu sodu par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra  nepareizu noteikšanu.  Turklāt vēršam uzmanību, ka Administratīvās atbildības likuma 115.pantā jau ir uzskaitītas visas iestādes, kuras amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Šajā saistībā vērtīgāk būtu analizēt, kurā procesā būtu efektīvāk uzraudzīt Datu akta izpildi un izmeklēt pārkāpumus - administratīvā pārkāpuma procesā vai administratīvajā procesā. Vēršam uzmanību, ka noteiktas iestādes kā, piemēram, PTAC savas kompetences ietvaros uzraudzību pamatā veic administratīvajā procesā.

-

Lūdzam skaidrot informatīvajā ziņojumā piedāvāto sūdzību izskatīšanas koleģiālajā institūcijā atbilstību Iesniegumu likumam. Atbilstoši iesniegumu likumam uz iesniegumu sniedz atbildi pēc būtības tā iestāde, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā. Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu dienu laikā informē par to iesniedzēju vai pārsūta iesniegumu iestādei, kuras kompetencē ir iesniegumā minētie jautājumi. Tādējādi tiek veidota efektīva sistēma, kuras ietvaros iesniegums iespējami ātri tiek adresēts vai pāradresēts iestādei, kura var sniegt atbildi pēc būtības.
Pretēji iepriekš minētajam atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajam piemēram koleģiālā institūcija ir tā iestāde, kuras kompetencē ir saņemt iesniegumu saistībā ar Datu akta jautājumiem, taču kompetence sniegt atbildi pēc būtības ir citai iestādei - kompetentajai iestādei. Ekonomikas ministrijas ieskatā, šāda kārtība nevajadzīgi apgrūtina un paildzina personu iesniegumu izskatīšanu Datu akta regulējamajā jomā un neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam un tam, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.
 

-

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajam ir plānots izveidot koleģiālu institūciju "Digitālās ekonomikas un datu pārvaldības komiteja", pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas ir būs Ministru kabineta iecelta un ar savu nolikumu. No informatīvā ziņojuma nevar secināt, kāds ir šīs koleģiālās institūcijas izveides mērķis un nepieciešamība regulas uzraudzības kontekstā, ņemot vērā, ka Datu akts neparedz šādu prasību, bet paredz prasību noteikt kompetento iestādi un datu koordinatoru tikai, ja ir vairākas kompetentās iestādes. Informatīvajā ziņojumā nepieciešams skaidrot, kādēļ nepieciešams uzdot Ministru kabinetam uzdevumu iecelt šādu institūciju, un kuram kabineta loceklim tā būs padota. Informatīvajā ziņojumā nepieciešams norādīt koleģiālās institūcijas funkcijas, uzdevumus un tiesības, kā arī aprakstīt tās darbības principus (piemēram, vai darbojas regulāri vai notur sanāksmes periodiski, kādus lēmumus pieņem sanāksmēs utt.).
Kamēr minētie aspekti nav skaidri aprakstīti informatīvajā ziņojumā, koleģiālās iestādes izveide nav atbalstāma.
 

-

Ņemot vērā, Datu akta 37.panta 2. un 5.punktā noteikto, secināms, ka datu koordinators ir viena no kompetentajām iestādēm. Savukārt kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus (tas ir, īstenot administratīvo pārkāpuma procesu vai administratīvo procesu - atkarībā no tā, kā tiks izlemts, kādā procesā tiks izskatīti Datu akta pārkāpumi), kā arī tām ir noteiktas neatkarības prasības. Līdz ar to, lai VARAM varētu noteikt par datu koordinatoru, visupirms būtu jānoskaidro, cik kompetento iestāžu Latvijā būs (1 vai vairākas), kā arī jānosaka VARAM par kompetento iestādi, kas atbilst visiem Datu akta 37.pantā noteiktajām prasībām. Attiecīgi lūgums informatīvajā ziņojumā skaidrot, vai un kā VARAM tiks nodrošināts kompetentās iestādes statuss un kā tiks nodrošināta VARAM atbilstība kompetentās iestādes prasībām.

-

Datu akta 37.panta 1.punkts paredz, ka Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes. No informatīvā ziņojuma nevar konkrēti izsecināti, cik un kuras iestādes plānots izraudzīt par kompetento (-ajām) iestādi (-ēm).
No informatīvā ziņojuma 5.nodaļā norādītā iestāžu saraksta iekavās secināms, ka tikai PTAC esot paredzēts uzskatīt par kompetento iestādi. Atbilstoši Datu akta 37.panta 2.punktam, ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, (tikai tādā gadījumā) tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru.  Attiecīgi, ja tiek izraudzīta tikai viena kompetentā iestāde, tad atbilstoši Regulai nav pamata izraudzīties datu koordinatoru un visas koordinācijas darbības ar citām Dalībvalstīm izpilda pati kompetentā iestāde.
Papildus tam, ja tiek izraudzītas vairākas kompetentās iestādes, tad informatīvajā ziņojumā jāiekļauj skaidrojums par to, kā tiks nodrošināta dubultās sodīšanas aizlieguma principa (ne bis in idem) ievērošana,  ņemot vērā, ka pārkāpumi var būt kompleksi un to sastāvs neatdalāms.
 

-