Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" (turpmāk - projekts) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) 1.3. apakšsadaļā skaidrots, ka ar Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk - Noteikumi) pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas Nr. 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk – Direktīva Nr. 2015/2302/ES) prasības. Projekts ir cieši saistīts ar minēto Eiropas Savienības tiesību aktu (tas tiek izmantots kā juridisks koncepts nacionālajā regulējumā), līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 5. sadaļu.
Papildus norādām, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrots, ka ar 2025. gada 20. jūliju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 19.decembra Regulu (ES) 2024/3228, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724, paredzēts slēgt Eiropas strīdu izšķiršanu tiešsaistes platformu (kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK), tādējādi nepieciešams svītrot atsauci uz SIT platformu (skat. noteikumu projekta 36. punktu (MK Noteikumu Nr. 380 70.7. apakšpunktu)). Skaidrojam, ka, lai gan regulas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu ir vispārpiemērojamas, tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, aicinām to prasību ievērošana un nacionālo tiesību aktu sasaisti atspoguļot anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā. Minētās tabulas mērķis ir parādīt, kā nacionālais tiesību akts atbilst attiecīgajam Eiropas Savienības tiesību aktam un nodrošina tā prasību izpildi. 

-

Lūdzam precizēt projekta 1. punktā ietverto Noteikumu 2.5. un 2.9. apakšpunktu, projekta 18. punktā ietverto Noteikumu 26. punktu un projekta 28. punktā ietverto Noteikumu 46.1. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka Tūrisma likuma 8.¹ panta otrā daļa ir pilnvarojusi Ministru kabinetu noteikt gadījumus, kādos atceļ speciālo atļauju (licenci), nevis to anulē.
Vienlaikus aicinām papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu Noteikumu 2. nodaļas nosaukumā un Noteikumu 17.¹ punktā.

-

Lūdzam pamatot, no kuras Tūrisma likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības projekta 1. punktā ietvertajā Noteikumu 2.5. un 2.9. apakšpunktā, projekta 18. punktā ietvertajā Noteikumu 26. punktā, projekta 20. punktā ietvertajā Noteikumu 28. punktā, projekta 22. punktā ietvertajā Noteikumu 30. punktā un projekta 28. punktā ietvertajā Noteikumu 46.1. apakšpunktā paredzēt regulējumu par izslēgšanu no datubāzes. Vēršam uzmanību uz to, ka Noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatā esošā Tūrisma likuma 8.¹ panta otrā daļa ir pilnvarojusi Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā datubāzē reģistrē un aptur tūrisma aģentu, tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojuma sniedzēju, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, darbību, nevis to izslēgšanas no datubāzes kārtību. Administratīvā procesa likuma 11. pants paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus.

-

Projekta 1. punkts (Noteikumu 2.12. un 2.13. apakšpunkti) noteic, ka licence netiek izsniegta, ja komersants ir  kapitālsabiedrība, kurā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai ja personālsabiedrības biedri ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas vai kurā šīm personām ir izšķiroša ietekme. Lūdzam skaidrot, vai šīs normas izriet no sankciju regulējuma vai nosaka nacionālās izcelsmes aizliegumu, proti, vai šāds vispārējs aizliegums nepārsniedz Eiropas Savienības sankciju regulējumu un neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Vienlaikus norādām, ka Noteikumu 2.11. apakšpunkts, kas noteic, ka speciālā atļauja netiek izsniegta personām, uz kurām attiecas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, pirmšķietami, ir saskaņā ar sankciju piemērošanu regulējumu un nav pretrunā Direktīvas Nr. 2015/2302/ES prasībām. Ievērojot minēto, aicinām papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu un 5. sadaļu attiecībā uz regulējumu, kas attiecas uz sankciju noteikšanu, lai tas būtu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2015/2302/ES pilnīgās harmonizācijas ietvaru (skat. Direktīvas Nr. 2015/2302/ES 4. pantu).

-

Lūdzam precizēt projekta 26. punktā ietverto Noteikumu 40.³3. apakšpunktu, nosakot tieši kādi kritēriji liecina par likviditātes problēmām (nenorādot vārdus "citi kritēriji"), ņemot vērā to, ka Noteikumu 46.1. apakšpunkts paredz, ka šie kritēriji var būt iemesls speciālās atļaujas (licences) atcelšanai un izslēgšanai no datubāzes, tādējādi visiem kritērijiem ir jābūt noteiktiem normatīvajā aktā.

-

Lūdzam svītrot projekta 32. punktā ietvertajā Noteikumu 52. punktā vārdus "un citus seku novēršanai radušos izdevumus", ņemot vērā to, ka Noteikumu 49. punktā ir minēts, ka konkrētos izdevumus atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nekādi citi izdevumi atlīdzināmi nevarētu būt.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 2. punktā ietvertais Noteikumu 2.12. un 2.13. apakšpunkts aptver tikai komercsabiedrības - kapitālsabiedrības un personālsabiedrības. Atbilstoši Komerclikuma 1. pantam par komersantu uzskatāma arī fiziskā persona, kas ierakstīta komercreģistrā (individuālais komersants). Šī brīža piedāvātais regulējums neaptver situācijas, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, var reģistrēties kā individuālie komersanti, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) un sniegtu minētos pakalpojumus. Lūdzam, izvērtēt vai aizliegums iegūt speciālo atļauju (licenci) nebūtu attiecināms arī uz individuālajiem komersantiem (fiziskām personām), kas reģistrēti komercreģistrā, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi. 

-