Atzinums

Noteikumu 7.1.punktā nepieciešams precizējums, lai skaidrāk noteiktu Apsaimniekotāja pienākumus, kas ietver finansējuma piešķiršanu konkrētu pasākumu veikšanai, nevis pašu pasākumu veikšanu, ko īsteno pašvaldības, vai pašvaldību noteikti komersanti, tāpat būtu jāprecizē, ka infrastruktūru izveidot var tikai vietās, kur ir atļauta smēķēšana (izslēdzot, piemēram,  sabiedriskā transporta pieturvietas, pludmales, u.c., kur smēķēt aizliegts). Atbilstoši Direktīvā noteiktajam,  Apsaimniekotāja pienākumu tvērumā nav iekļauta tabakas izstrādājumu filtru radītā piegružojuma savākšana un savākto atkritumu apsaimniekošana, bet gan šo darbību finansēšana jeb izmaksu segšana par šiem pakalpojumiem.

-

Noteikumu 7.3.punkts uzliek pienākumu apsaimniekotājam ievietot savā tīmekļvietnē informāciju par pašvaldības publiskās vietās izvietotajiem infrastruktūras objektiem tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu savākšanai 10 darbdienu laikā no līguma starp apsaimniekotāju un dienestu noslēgšanas.

Praksē šāda prasība nevar tikt izpildīta un attiecīgi Noteikumu norma ir izslēdzama, jo:
1) apsaimniekotājam faktiski būtu pienākums apkopot informāciju par katras pašvaldības publiskā vietā esošu sadzīves atkritumu konteineru, ņemot vērā, ka tabakas produktu atkritumi ir sadzīves atkritumi,
2) šādas informācijas apkopošana, kartēšana interaktīvā vidē un informācijas aktualizēšana radītu apsaimniekotājam nesamērīgu slogu, kas būtu nesamērīgs ar sasniedzamo mērķi [kas no minētās normas arī nav saprotams].

Noteikumu 7.4.3. punkts uzliek pienākumu apsaimniekotājam norādīt savā tīmekļvietnē informāciju par līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Ja komersants apsaimnieko vairāku veidu plastmasu saturošus izstrādājumus, tad dalības maksu būtu jānorāda par katru plastmasu saturošu izstrādājumu veidu.

Informācija par līgumpartneru maksu ir uzskatāma par komercnoslēpumu un to aizsargā Komercnoslēpuma aizsardzības likums. Pieprasījumā atklāt šādu informāciju nav konstatējama “būtiska sabiedrības interešu aizsardzība” vai citi apsvērumi, kādēļ komercnoslēpumu saturoša informācija būtu atklājama sabiedrībai, tajā skaitā apsaimniekotāja konkurentiem.

Balstoties uz iepriekš minēto, Noteikumu 7.3 un 7.4.3.punkti ir izslēdzami.
 

-

Lai novērstu situāciju, ka Noteikumu piemērošana var būtiski aizkavēties dēļ iemesla, ka kāda pašvaldība atsakās vai vilcinās noslēgt līgumu ar apsaimniekotāju, Noteikumos būtu jānosaka pašvaldībām pienākums slēgt līgumu ar apsaimniekotāju, vēlams, norādot termiņu līguma noslēgšanai. Nav pieļaujama situācija, ka Noteikumu piemērošana kļūst neiespējama, ja apsaimniekošanas plāna iesniegšana dienestam kļūst neiespējama tādēļ, ka viena no pašvaldībām nav noslēgusi līgumu ar apsaimniekotāju. Respektīvi, Noteikumos ir jāparedz mehānisms, kā šādās situācijās rīkoties, un jābūt skaidri atrunātam pienākumam pašvaldībām slēgt šādus līgumus līdzīgi kā tas ir ražotāju gadījumā, vai apsaimniekotājam attiecībā uz pašvaldībām Noteikumu 5.2.punktā.

Balstoties uz iepriekš minēto, lūdzam precizēt Noteikumu 15.punktu.

-

Lūdzam precizēt Noteikumu 34.2.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “34.2. patērēto izstrādājumu īpatsvaru pašvaldības publiskās vietās, tajā skaitā no kopējā tabakas izstrādājumu atkritumu apjoma, ko nosaka pamatojoties uz neatkarīgu institūciju veiktajiem pētījumiem par tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem, kurus veic vismaz reizi trijos gados nacionālā līmenī un to veikšanu apmaksā ražotāji“

Neatkarīgi no tā, cik ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas attiecībā uz tabakas izstrādājumu filtriem darbosies Latvijā, būtu jābūt vienam pētījumam nacionālā līmenī, kas noteiktu patērēto produktu īpatsvaru publiskās vietās un būtu kā atskaites sistēma uzraudzības iestādēm.

-

Noteikumu 41.2. punkts uzliek apsaimniekotājam pienākumu segt pašvaldībai izmaksas par infrastruktūras izveidi plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanai pašvaldības publiskās vietās, ja pašvaldības teritorijā komercdarbības un rekreatīvās darbības rezultātā apritē nonāk tabakas izstrādājumi ar filtriem.

Balstoties uz tabakas produktu ražotāju rīcībā esošu informāciju, visās Latvijas pašvaldībās komercdarbības rezultātā (tirdzniecība) apritē nonāk tabakas izstrādājumi ar filtriem, kā arī, ar ļoti lielu varbūtības pakāpi, visās pašvaldībās iedzīvotāji īsteno rekreatīvas darbības. Attiecīgi, ierosinām izslēgt teikuma daļu « ja pašvaldības teritorijā komercdarbības un rekreatīvās darbības rezultātā apritē nonāk tabakas izstrādājumi ar filtriem ».

Tāpat aicinām Noteikumos atrunāt, ka tabakas produktu atkritumu infrastruktūra var tikt veidota tikai pašvaldību publiskās vietās, kur smēķēšana nav aizliegta.

Ierosinām precizēt Noteikumu 41.2. punktu.

-

Uzskatām, ka Noteikumu 44.4. punktā minētās informācijas pieprasījums nevar tikt attiecināts uz tabakas produktu atkritumiem. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 44.4.punktu,  nosakot kādu informāciju par veiktajām darbībām ar atkritumiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu filtriem ir pienākums sniegt.

-

Noteikumu Anotācijā noteikts, ka “Noteikumu 27.2. apakšpunktā noteiktās pozīcijas lielumu apsaimniekotājs nosaka, pamatojoties uz pētījumiem, ko īsteno neatkarīga pētījumu organizācija. Pētījumu veikšanas izmaksas sedz ražotāji atbilstoši savas tirgū laistās produkcijas tirgus daļai.”

Pieņemot, ka Anotācijā minētā atsauce attiecas uz apsaimniekošanas maksas noteikšanu atkritumiem, ko veido tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, aicinām precizēt Anotācijas norādi uz Noteikumu normu, kas nosaka apsaimniekotājam pienākumu veikt samaksu par savāktajiem tabakas produktu atkritumiem pašvaldības [apsaimniekotās] publiskajās vietās. Noteikumu 27.2.punkts attiecas uz līguma starp apsaimniekotāju un pašvaldību priekšmetu, un attiecīgi atsauce Anotācijā ir precizējama norādot korektu atsauces normu.

-

Noteikumos pamīšus tiek lietoti jēdzieni “publiska vieta” (skat. piemēram Noteikumu 7.1.punktu, 33.punkts) un “pašvaldības publiska vieta” (skat. piemēram Noteikumu 7.3.punktu, 26.punktu), kas piemērošanas gaitā var radīt neskaidrības par Noteikumu piemērošanas tvērumu. Noteikumu anotācijā sniegtā atsauce uz Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 2. panta otrajā daļā noteikto skaidrojumu Noteikumu kontekstā ir mulsinoša, jo iekļauj arī privātpersonām piederošas “publiskas vietas” (piemēram, lielveikaliem pieguļošas teritorijas, kafejnīcas ar āra terasēm utml), kas ir ārpus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu ieviešanai (turpmāk – Direktīvas) regulējuma tvēruma.
Balstoties uz minēto, gan Noteikumos, gan to anotācijā nepieciešams precizēt, ka Noteikumi attiecas tikai uz tām publiskajām vietām, kas ir pašvaldību pārvaldībā (apsaimniekošanā) un attiecīgi ražotājiem ir pienākums segt pašvaldību izmaksas par piegružojuma savākšanu tikai minētajās vietās.
 

-