Atzinums

1. Akcīzes nodoklis alum tika palielināts trīs gadus pēc kārtas 2019., 2020. un 2021.gados. Palielinoties akcīzes nodoklim, valsts budžeta ieņēmumi par akcīzes nodokli alum samazinājās.

2.Pēdējos četrus gadus ir samazinājies patēriņam nodotā alus apjoms. No minētā nepārprotami izriet, ka nodokļa likmes celšana neveicina budžeta ieņēmumu palielināšanos.

3.Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi. Negatīvu iespaidu uz nozari ir atstājusi pandēmija, kuras laikā praktiski tika apturēta tirdzniecība kafejnīcu un restorānu segmentā. Šobrīd, nozare saskaras ar nebijušu ražošanas izmaksu pieaugumu. Pie šādiem apstākļiem papildus nodokļa likmes celšana vēl vairāk sadārdzinātu produkta gala cenu, kas turpinātu veicināt realizācijas apjomu pazemināšanos un mazinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

4.Patēriņam nodotā alus apjoms pēdējos 10 gados ir samazinājies par 15%. Turpretim citām alkoholisko dzērienu kategorijām tas ir pieaudzis. Nav pieļaujams vēl vairāk pasliktināt alus nozares konkurētspēju pret citām alkoholisko dzērienu kategorijām.

5.Latvijas alus ražotāji lielākoties realizē alu vietējā tirgū, kur pastāv sīva konkurence ar importa produkciju. Akcīzes nodokļa pieaugums atstātu negatīvu iespaidu uz vietējiem ražotājiem, savukārt, importētās produkcijas ražotāji ciestu mazāk, jo Latvija tiem ir tikai viens no daudziem noieta tirgiem un to ekonomiskā konkurētspēja ir nesalīdzināmi lielāka.

6.Alus nozares konkurētspēja ir atkarīga no citu alkoholisko dzērienu  cenām vietējā tirgū. Līdzšinējā nodokļu politika ir veicinājusi citu alkoholisko dzērienu kategoriju noieta pieaugumu un alus noieta kritumu. Salīdzinājumam laika periodā no 2018.gada līdz 2022.gadam pārējo alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 24%, vīna realizācijas apjoms ir pieaudzis par 1,45%, bet alus realizācijas apjoms ir krities par 19%.

7.Nozare iebilst pret ieceri nodokli proporcionāli straujāk palielināt alum nekā pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. 

-

1. Akcīzes nodoklis alum tika palielināts trīs gadus pēc kārtas 2019., 2020. un 2021.gados. Palielinoties akcīzes nodoklim, valsts budžeta ieņēmumi par akcīzes nodokli alum samazinājās.

2.Pēdējos četrus gadus ir samazinājies patēriņam nodotā alus apjoms. No minētā nepārprotami izriet, ka nodokļa likmes celšana neveicina budžeta ieņēmumu palielināšanos.

3.Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi. Negatīvu iespaidu uz nozari ir atstājusi pandēmija, kuras laikā praktiski tika apturēta tirdzniecība kafejnīcu un restorānu segmentā. Šobrīd, nozare saskaras ar nebijušu ražošanas izmaksu pieaugumu. Pie šādiem apstākļiem papildus nodokļa likmes celšana vēl vairāk sadārdzinātu produkta gala cenu, kas turpinātu veicināt realizācijas apjomu pazemināšanos un mazinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

4.Patēriņam nodotā alus apjoms pēdējos 10 gados ir samazinājies par 15%. Turpretim citām alkoholisko dzērienu kategorijām tas ir pieaudzis. Nav pieļaujams vēl vairāk pasliktināt alus nozares konkurētspēju pret citām alkoholisko dzērienu kategorijām.

5.Latvijas alus ražotāji lielākoties realizē alu vietējā tirgū, kur pastāv sīva konkurence ar importa produkciju. Akcīzes nodokļa pieaugums atstātu negatīvu iespaidu uz vietējiem ražotājiem, savukārt, importētās produkcijas ražotāji ciestu mazāk, jo Latvija tiem ir tikai viens no daudziem noieta tirgiem un to ekonomiskā konkurētspēja ir nesalīdzināmi lielāka.

6.Alus nozares konkurētspēja ir atkarīga no citu alkoholisko dzērienu  cenām vietējā tirgū. Līdzšinējā nodokļu politika ir veicinājusi citu alkoholisko dzērienu kategoriju noieta pieaugumu un alus noieta kritumu. Salīdzinājumam laika periodā no 2018.gada līdz 2022.gadam pārējo alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 24%, vīna realizācijas apjoms ir pieaudzis par 1,45%, bet alus realizācijas apjoms ir krities par 19%.

7.Nozare iebilst pret ieceri nodokli proporcionāli straujāk palielināt alum nekā pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. 

-