Atzinums

6.Laika grafiks un tālākās darbības
 7. punktā izslēgt 7.2.punktu.
7.2. līdz 2023.gada 15.novembrim izslēgt no Izglītības likuma14.panta pirmās daļas 41. un 42.puntu (šos kritērijus nosakot jaunajos Ministru kabineta noteikumos); 

-

6. Laika grafiks un tālākās darbības
6. Veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ieviešanai ar 2024.gada 1.septembri. Līdz 2024.gada 7.maijam grozīt/atcelt/izdot jaunus noteikumus par:
6.1.Kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai;  
6.2.Kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātas izglītības iestādes;  
6.3.Pedagogu darba samaksas noteikumus.  

Ņemot vērā, ka jauna finansēšanas modeļa izstrāde, aprēķināšana un aprobācija ir darbietilpīgs process,   kas ietvers jēgpilnu iekļaujošu izglītību un 4.punktā minētajās programmās, kā arī tam būs būtiska fiskālā ietkme (pieaugs nepieciešamība palielināt finansējumu) finansēšanas modeļa “Programmas skolā” termiņu noteikt ar 2025.gada 1.septembri (pēc pilnīgas modeļa izstrādes un finansējuma nodrošinājuma)

6.Laika grafiks un tālākās darbības
3.Līdz 2024.gada 31.martam pilnveidot finansēšanas modeli “Programmas skolā”:
3.1.veikt modeļa izvērtējumu, lai konstatētu nepilnības un turpinātu darbu pie to novēršanas;
3.2.ņemot vērā mācību gadu un budžeta gada atšķirīgo periodu, izstrādāt sistēmu, lai nodrošinātu finanšu plūsmas savlaicīgu paredzamību; 
3.3.izmantojot sistēmdinamiskās prognozēšanas rīku, vērtēt iespējamo izglītības iestāžu nodrošinājumu ar intelektuālajiem cilvēkresursiem;
3.4.izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amata pienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot pedagogu profesiju un amatu sarakstu;
3.5.organizēt sarunas ar katru pašvaldību par finansēšanas modeļa “Programma skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs. 

 

6.Laika grafiks un tālākās darbības
3.punktu izteikt sekojošā redakcijā:
Līdz 2024.gada 31.martam pilnveidot  izstrādāt finansēšanas modeli “Programmas skolā”:
3.1. Finansēšanas modeļa izstrādē iesaistīt sociālos partnerus, augstskolu profesūru, nozares un finanšu ekspertus; 
3.2. Veikt modeļa aprobāciju izglītības iestādēs, veikt tā  izvērtējumu, lai konstatētu nepilnības un turpinātu darbu pie to novēršanas;
3.3. Veikt finansēšanas modeļa finanšu aprēķinus, ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu;
3.5.Organizēt sarunas ar katru pašvaldību par finansēšanas modeļa “Programma skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības        izglītības iestādēs. 
3.6.Pieņemt lēmumu par izstrādātā finansēšanas modeļa “Programmas skolā”   ieviešanas termiņu; 
3.6. Atbilstoši izstrādātā finansēšanas modeļa “Programmas skolā”   ieviešanas termiņam veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Vienlaicīgi ar finansēšanas modeļa “Programmas skolā” izstrādi, veikt:
1.izmantojot sistēmdinamiskās prognozēšanas rīku, vērtēt iespējamo izglītības iestāžu nodrošinājumu ar intelektuālajiem cilvēkresursiem;
2..izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amata pienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

6.Laika grafiks un tālākās darbības
2. Līdz 2023.gada 1.novembrim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti (programmās sasaistē ar darba tirgus attīstības vajadzībām), kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā. 

6.Laika grafiks un tālākās darbības
Izteikt 2. punktu sekojošā redakcijā:
2.1.Līdz 2023.gada 31.decembrim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti (programmās sasaistē ar darba tirgus attīstības vajadzībām), dienesta viesnīcu esamību un kapacitāti, kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā. 
2.2. Veikt vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu atbiruma analīzi un izstrādāt preventīvos pasākumus audzēkņu atbiruma samazināšanai.
2.3. Veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, dodot tiesības profesionālās izglītības iestādēm realizēt pamatskolas programmas.

6.Laika grafiks un tālākās darbības.
1.Līdz 2024.gada 31.janvārim pašvaldībām sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju izveidot efektīvu izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, koordinēt un saskaņot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu.

 

6.Laika grafiks un tālākās darbības.
Izteikt pirmo punktu sekojošā redakcijā:
1.Līdz 2024.gada 31.janvārim sadarbojoties pašvaldībām ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, koordinēt un saskaņot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai vidējās izglītības pakāpes (10.-12.klasēm) skolēnu vajadzību nodrošināšanai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, izveidot investīciju programmu autobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem un  aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu.

 

Atbilsoši Izglītības likuma 14.panta 41.un 42.punkta deleģējumam
Noteikt sekojošu minimāli pieļaujamo  izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē: 
1. pašvaldības izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā:
1.1. valstspilsētās – 120 izglītojamie;
1.2. administratīvo teritoriju administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) – 90 izglītojamie;
1.3. administratīvajās teritorijās ārpus administratīvajiem centriem – 40-45 izglītojamie;
2. valsts augstskolas un privātās vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 40 -45 izglītojamie;
3. vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 30 izglītojamie:
3.1. ja vispārējās izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu;
3.2. privātā un pašvaldības vispārējās izglītības iestādē normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, ne vairāk kā 15 kilometru attālumā no Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas, izņemot administratīvo teritoriju administratīvos centrus.

-

Lūdzam pārskatīt 2.tabulu un Atbalsta personāla likmes un noteikt: 
- sociālais pedagogs  1 uz  300 skolēniem ; 
- speciālais pedagogs  1 uz  200 skolēniem līdz 9. klasei;  
-  skolotājs logopēds  1 uz  60 skolēniem līdz 3. klasei  un 1 uz 200 skolēniem 4.-6.klasei;
- psihologs  1 uz  300 skolēniem  
Pamatojums: Atbalsta personāls- pēc piedāvātajām likmēm uz izglītojamo skaitu, nevar saskatīt to, ka aktualitāte ir iekļaujošā izglītība un vardarbības izskaušana.
 Ja klasē ir jāiekļauj skolēns ar speciālām vajadzībām un jānodrošina kvalitatīvs mācību process pārējiem skolēniem, tad pedagoga palīgs ir nepieciešams ne tikai 1.-3.klasē bet visā pamatizglītības posmā 1.-9.klasē. Tā kā vienā klasē var tikt iekļauti līdz 4 skolēni ar dažādām speciālās izglītības programmām (aktuāli ir  speciālās izglītības programmas  “21015711; 21015811”) un, ja klasē skolēnu skaits lielāks (>24), tad var rasties nepieciešamība pēc 2 pedagoga palīgiem. Tāpēc 1 likme uz 60 skolēniem ir nepietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu iekļaujošu izglītību, respektējot visu skolēnu vajadzības.
Speciālajam pedagogam,  sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem, ir jāveido un jānodrošina katram speciālās izglītības skolēnam individuāls mācību plāns, jānodrošina nodarbības, kurās skolēni strādā atsevišķi no klases, jākoordinē pārējā nepieciešamā pedagoģiskā personāla  atbalsts, jāsadarbojas ar skolēna vecākiem un jāseko skolēna izaugsmei. Tieši lauku skolās, kurās skolēnu skaits ar speciālās izglītības programmām ir vairāk par 10% , ir nepieciešama lielāka likme nekā 1 uz 300 skolēniem.     
Ņemot vērā sagaidāmās problēmas mazākumtautību skolēniem pārejot uz mācībām latviešu valodā un konsultējoties ar skolu logopēdiem, uzskatām, ka arī logopēda likme ir neadekvāta, jo skolēnu skaits ar logopēdiskām problēmām ir un būs arvien lielāks.
Ja vairāk kā 40% skolēnu ir norādījuši par skolā izjustu vardarbību pret sevi, tad kādu reālu atbalstu var gūt no psihologa, ja likme ir uz 600 skolēniem?
 Psiholoģiskais atbalst jāsniedz gan vardarbībā cietušajam skolēnam, gan arī jāpalīdz risināt saskarsmes problēmsituācijas skolā (izglītojošs atbalsts arī pedagogiem un vecākiem), gan jāsniedz individuāls atbalsts skolēniem pēc viņu vajadzībām.

 

 

-

Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2.punktā  Izglītības un zinātnes ministrijai noteikts uzdevums, sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem sagatavot un līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Informatīvajā  ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā"  ir nepamatoti paplašināts tvērums. Piedāvājot ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”, nav veikti, vismaz ziņojumā nav pieejami, nevieni aprēķini, kas pamatotu šā modeļa izmaksas, kas, paredzami, būs dārgāks par spēkā esošo finansēšanas modeli. Nerodam atbildes, cik un kāds papildu finansējums būs nepieciešams šāda modeļa ieviešanai; nesaprotami, kāpēc nav iekļauta 5-6 gadīgo finansēšana, kas arī ir obligātā izglītība.
Ziņojumā, iekļaujot 3. sadaļu "JAUNS FINANSĒŠANAS MODELIS", pieņemot divu veidu klašu lielumu, proti, klase, kurā ir 10 – 25 skolēni un klase, kurā ir 26 un vairāk skolēnu, nosakot LIKMES PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAI (1.tabula), tiek realizēta pieņēmumu metodika. 

Ziņojumā norādīts, ka jaunas klases atvēršanai klašu grupā nepieciešami ne mazāk kā 32 skolēni. Izglītības iestāžu reālā telpu kapacitāte ne vienmēr ļauj veidot klases ar skolēnu skaitu 30+. Valstspilsētās, pieRīgas novados bieži vien skolēnu skaits klasē jau pārsniedz to maksimāli atļauto skolēnu skaitu, kas noteikts MK noteikumos  par noteikto sanitāro normu ievērošanu.
 

1. Informatīvo ziņojumu izstrādāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2.punktā dotajam uzdevumam.

2. No Informatīvā ziņojuma izslēgt 1.tabulu Pedagogu likmju skaits pa klasēm (23 kontaktstundas nedēļā, kopējais stundu skaits slodzē – 36), jo tikai, detalizēti izstrādājot, Jauno finansēšanas modeli ir iespējams noteikt pedagogu likmes pa sadalītajām klašu grupām atkarībā no skolēnu skaita.
Divu vai vairāku klašu lielumu noteikšanu ir jāpamato ar datiem Jaunā modeļa izstrādes laikā.

3. Informatīvo ziņojumu papildināt  ar ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla piedāvājuma  ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

 

Lūdzam no informatīvā ziņojuma izslēgt 7.3. punktu, jo atbilstoši informatīvā ziņojuma saturam esošais deleģējums 60.panta trešajā divi prim daļā ir pietiekoša, lai realizētu informatīvajā zinojumā ietverto deleģējumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka informatīvajā ziņojumā ietverts apgalvojums, ka 1.6. klašu grupā minimālais skolēnu skaits ir rekomendējošs, kas nozīmē, ka vau nu valsts finansē pilnībā pedagogu algas, vai arī piedalās pedagogu algu finanšešanā. Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma 6.daļas 7.3. punktu.

-

Izglītības likuma 14. panta pirmās daļas 41. un 43. punkts noteic, ka Ministru kabinets 41) nosaka kvalitātes kritērijus minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Minētos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņem vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā;
42) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. 

Šīs normas ir deleģējumam  Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus. Ja atbilstoši informatīvā ziņojuma 6.daļas 7.2. punktam tiek paredzēts šīs normas izslēgt, tad tiek izslēgtas deleģējuma normas un līdz ar to Ministru kabinetam vairs nav tiesību izdot MK noteikumus. Lūdzam no informatīvā ziņojuma 6.daļas izslēgt 7.2. punktu.

-

Laika grafiks un tālākās darbības.

Lai iegūtu pilnīgu pārliecību par šajā informatīvajā ziņojumā ietverto mērķu sasniegšanas iespējamību lūdzam atlikt šā informatīvā ziņojuma pieņemšanu Ministru kabinetā, kamēr nav veikti Informatīvā ziņojuma 6.nodaļas 1., 2. un 3.punktā veiktie aprēķini. Papildus skatīt Mk sēdes protokollēmuma projektu.

-

Par ilgtspējīgu skolu tīklu. Informatīvais ziņojums attiecībā uz skolu tīklu un optimālo skolēnu skaitu klasē ir pretrunā:
1) Izglītības likuma 17.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.;
2) pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktasm, kas noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību.

Pašvaldību autonomajā funkcijā ietilpst nodrošināt obligāto izglītību - 1. - 9.klase. Informatīvajā ziņojumā ietverts arī dalījums pārsniedz ministrijas un valdības kompetenci attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju noteikšanu - minimālo skolēnu skaitu klasē.
No informatīvā ziņojuma izriet, ka kvantitatīvie kritēriji 1-6.klašu grupā ir rekomendējoši, tomēr valsts budžeta finansējuma nodrošināšana ir piesaistīta tieši kvantitatīvajiem rādītājiem. Līdz ar to nav skaidrs vai un kā pašvaldības varēs saņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu atalgojumam, ja 1.- 6. klašu grupā kvantitatīvie rādītāji ir rekomendējoši. Turklāt, ja 7.-9.klašu grupa ietilpst obligātās izglītības posmā, tad arī šajā posmā tiek pārkāptas kompetences robežas attiecībā uz pašvaldības tiesībām noteikt izglītojamo skaitu klasē. Kā tas aprakstīts ziņojumā - šāda kvantitatīvā rādītāja noteikšana var būt rekomendējoša, bet tā nevar ietekmēt pašvaldības tiesības un pienākumu nodrošināt obligāto izglītību un valsts savukārt nevar atteikties no pedagogu samaksas pienākuma izpildes, ņemot vērā, ka tas ir ar likumu uzlikts kā valsts pienākums. Tāpat šajā informatīvajā ziņojumā ietverta informācija, ka jaunais finansēšanas modelis ir aprakstīts konceptuāli un darbs pie modeļa izstrādes turpinās.
Neveicot Jaunā finansēšanas modeļa aprēķinus nav iespējams izvērtēt, vai konkrētajā informatīvajā ziņojumā izvirzītie mērķi tiks sasniegti. Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvajam ziņojumam pievienot arī finanšu aprēķinus.

-

Izglītības kvalitātes peiaugums nav saistāms tikai ar skolu tīkla efektivizāciju. Vēršam uzmanību, ka izglītības kvalitātē būtisks ir mācību saturs un skolēnu motivācija mācīties. Līdzšinējā prakse saistībā ar Skola 2030 un mācību satura izstrādi ir neapmierinoša. Pedgogiem trūkst metodisko materiālu un mācību saturs katram skolotājam jāgatavo individuāli. Saistībā ar šo informatīvajā ziņojumā būtu jāievieš arī izvērtējums par līdžinējās programmas Skola 2030 ieviešanu un kā tas ir ietekmējis izglītības kvalitāti. Kādi būs rīcības virzieni situācijas uzlabošanai. Ja informatīvais ziņojums  ir par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai, arī šim jautājumma būtu jābūt atspoguļotam informatīvajā ziņojumā.

-

Lai arī informatīvais ziņojums satur pielikumus ar statistikas informāciju, informatīvais ziņojums nesatur pietiekamu pamatojumu ilgtspējīga skolu tīkla korelācijai ar izglītības kvalitāti. Ilgtspējīgs skolu tīkls saistāms ar iedzīvotāju un skolēnu skaita dinamiku un nepieciešamo finansējumu. Lūdzam pamatot kā ilgtspējīgs skolu tīkls nodrošinās izglītības kvalitāti!
Informatīvajā ziņojumā izmantotā informācija no starptautisko pētījumu rezultātiem parāda sekas, bet netiek pētīti un analizēti cēloņi, lai varētu sniegt analīzi un iespējamos risinājumus, lai novērstu radušos seku tālāku attīstību. Piemēram, informatīvais ziņojums runā par individuālo atbalstu un atbalsta personālu - psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgi. Šī personāla trūkums šobrīd skolās ir ļot aktuāls. Informatīvais ziņojums runā to, ka nākotnē šādam personālam ir jābūt, tomēr informatīvajā ziņojumā nav apzināti cēloņi, kādēļ skolās šis personāls trūkst un nav bijis iespējams to nodrošināt - piemēram, valsts pasūtījuma trūkums konkrētu speciālistu sagatavošanai, nepietiekams finansējums speciālistu atalgojumam. šajā gadījumā būtu jāizvērtē cēloņi minētā personāla trūkumam un informatīvajā ziņojumā jāparedz termiņi, cik ilgā laikā būtu iespējams speciālistu sagatavot un skolas nodrošināt ar nepieciešamo personālu. 

-

Labas pārvaldības principa un koleģialitātes neievērošana
Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.punkts noteic, ka Atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai, nosaka šādu atzinuma sniegšanas termiņu:
55.1. vispārējā kārtībā – no 10 darbdienām;
55.2. steidzamības kārtībā – līdz trim darbdienām. Steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums. Šo pašu noteikumu 56.punkts noteic, ka Termiņš atzinuma sniegšanai sākas nākamajā darbdienā pēc projekta novirzīšanas saskaņošanai TAP portālā. Ministrijas un citas institūcijas katru darbdienu seko līdzi saskaņošanai nodoto projektu sarakstam un atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu.
Vēršam uzmanību, ka Informatīvais ziņojums atzinuma sniegšanai nosūtīts 28.jūlika plkst. 23:01, kas ir krietni pēc darba laika beigām. Šādi izsludinot projektu saskaņošanai faktiski ir samazināts atzinuma sniegšanai paredzētais termiņš. Tāpāt vēršam uzmanību, ka šāda īsa termiņa noteikšana nenodrošina iespēju apkopot LPS biedru viedokļus kvalitatīvā formā, jo jāiegūst viedoklis no 41 LPS biedra. Šī situācija būtiski ietekmē arī citu atzinumu sniedzēju, t.sk., Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, spēju nodrošināt kvalitatīvu viedokļu sniegšanu. Neskatoties uz to, ka tikām iesaistīti informatīvā ziņojuma izstrādē, kas arī ir noticis sasprintos termiņos, vismaz oficiālās saskaņošanas laikā jānodrošina iespēja atzinumu sniedzējiem iespēju noskaidrot un sagatavot kvalitatīvu viedokli. Izvēlētā pieeja rada bažas par kārtējo sasteigto informatīvo ziņojumu, kas rada bažas par kvalitatīvu tā saturu un iespēju to arī kvalitatīvi realizēt. Tāpat jāvērš uzmanība, ka konkrētajā gadījumā ir pārkāpts Ministru kabineta kārtības ruļļa 55. un 56.punkts, jo informatīvais ziņojums neatbilst steidzamībā virzāmam dokumentam. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.

Aicinām izsludināt atkārtoti  informatīvo ziņojumu nodrošinot pietiekamu un Ministru kabineta kārtības rullim atbilstošu saskaņošanas termiņu.

Skatīt iebildumu pie informatīvā ziōjuma par tā 6.nodaļu.

Atlikt informatīvā ziņojuma izkatīšanu pēc būtības.

Papildināt šo punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
 

Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt atkārtottai izskatīšanai informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā pēc tam, kad ir izpildīti informatīvā ziņojuma 6.daļas 1. 2. un 3.punkts.