Atzinums

Secināms, ka Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādē nav iesaistīta Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kas pārvalda Valsts nozīmes ūdens objektu uzturēšanu un jāuzsver, ka tieši Valsts nozīmes ūdens objekti ir tie, kuri veido maģistrālo meliorācijas sistēmas tīklu.

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projektu saskaņot ar Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

-

Ministru kabineta noteikumu projektā iestrādāts ierobežojums  atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmībai, izslēdzot pašu nozīmīgāko  meliorācijas sistēmas daļu “pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas”, bet ietver maznozīmīgu “pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu”.
Izstrādātā dokumenta projekta saturā trūkst izpratnes par apdzīvoto un novada teritoriju meliorācijas un lietusūdens sistēmu struktūru.
Piemēram, Mārupes novadā izšķirošā nozīme katastrofu risku mazināšanai ir valsts un pašvaldības nozīmes ūdens notekām, bet projekta redakcijā šo grupu būves nav ietvertas. Novada teritorijā valsts un pašvaldības nozīmes ūdens noteku atsevišķi posmi var atrasties apbūves teritorijā un lauksaimniecībā izmantojamā zemē, bet, lai nodrošinātu notekas efektīvu darbību un mazinātu apdzīvotas vietas applūšanas riskus, noteka ir jāatjauno visā lejteces garumā.
Latvijā joprojām gada nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, kā rezultātā rodas liekais ūdens daudzums, kurš ir jāaizvada no apdzīvotām platībām, samazinot, pirmkārt, applūšanas riskus. Pašvaldību teritorijās ūdens režīms regulējas ar upju baseiniem un meliorācijas sistēmām, kurās ievada arī apdzīvoto teritoriju lietusūdens sistēmas ūdeņus. Sistēmas darbības princips norāda atbalsta mērķa prioritātes. Vienīgi pēc apdzīvoto teritoriju applūšanas risku novēršanas būtu saprātīgi veidot liekā ūdens uzkrāšanas sistēmas, ūdens pakāpenisku atdošanu, atkārtotu izmantošanu, t.sk. “zaļos risinājumus”.
Lūdzam Ministru kabineta noteikumos ietvert atbalstāmās darbības, kas vērstas uz pašvaldības meliorācijas sistēmas daļu “pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas”.

Lūdzam ņemt vērā Mārupes novada pašvaldības skaidrojumu:
Pašvaldība vērš uzmanību, ka esošā situācija un iespējamās sekas, kādas var iestāties un jau šobrīd ir novērojamas izmaiņas klimatiskajos apstākļos, kas uzliek pienākumu vēl aktīvāk veikt pielāgošanās pasākumus. Pašvaldība sistēmiski un sistemātiski veic pašvaldības nozīmes meliorācijas koplietošanas ūdens noteku , (turpmāk – novadgrāvji) ekspluatācijas, uzturēšanas un pārbūves darbus Mārupes novada (turpmāk – novads) teritorijas applūšanas risku mazināšanai.
Novada hidroģeoloģiskos apstākļos laicīgi neveicot preventīvus pasākumus teritorijas applūšanas novēršanai, tuvākā nākotnē var rasties situācijas, kad daļēji applūst apdzīvotās teritorijas. Īpaši applūšanas riskam pakļautas apdzīvotās teritorijas, kas piekļaujas valsts nozīmes ūdens noteku  (turpmāk – noteku) meliorācijas kadastra numurs 381222:01 Neriņa un 41312:01 Mārupīte sateces baseiniem, Mārupes pilsētā (iedzīvotāju skaits 19760) un Jaunmārupē (iedzīvotāju skaits 3487).
2023.gada rudens klimatiskie apstākļi veidoja situāciju, ka esošais noteku tīkls nespēj novadīt ekstremālo nokrišņu apjomu, pakļaujot applūšanai ēku pagrabus apdzīvotās teritorijās, kas iepriekš nebija apdraudētas. Sākot ar augusta mēneša nogali lietus intensitātes radītā straujā ūdens pieplūde Lielupes baseinā, mijiedarbībā ar valdošā vēja ietekmi Rīgas jūras līcī, būtiski mainīja ūdens līmeni Babītes ezerā un ezera ietekās Neriņā un Dzilnupē. Sasniegtās ūdens līmeņa atzīmes pārsniedza iepriekšējos trīs gadu pavasara palos novērotās atzīmes. Saskaņā ar klimata pārmaiņu prognozēm, tuvākā nākotnē laika apstākļi ar pēkšņām intensīvām lietus gāzēm iespējams atkārtosies ar vien biežāk, nokrišņu ilgums, daudzums un izraisītās sekas nav prognozējamas.
Mārupes novadā atrodas trīs pašvaldības polderu teritorijas Babītes, Dzilnupes un Trenči, kas ir norobežotas ar polderu dambjiem un aprīkotas ar sūkņu stacijām. Polderu teritorijās ūdens līmeni ir iespējams būtiski regulēt, uzturot plānotās robežās un izvairīties no platību applūšanas. Polderu teritorijas skaitās applūstošās teritorijas, polderu sistēmas būvētas lauksaimniecības vajadzībām un nav intensīvi apdzīvotas. Polderu teritorijas ir piemērs cik efektīvi ir iespējams ar sūkņu sistēmām risināt klimata pārmaiņu radītās sekas arī apdzīvotās vietās, preventīvi novēršot applūšanas izraisītus materiālos zaudējumus iedzīvotājiem un Pašvaldības infrastruktūrai.
Neatrisinot ūdens noteci novada teritorijā, ko izraisa neatbilstošs noteku tehniskais stāvoklis, Pašvaldības iespējas nodrošināt novada teritorijā optimālu ūdens režīma regulēšanu kļūst ierobežotas. 2024.gada investīciju plānā neatbilstošu noteku spēju aizvietošanai ietverta būvprojektu izstrāde pirmām divām sūkņu stacijām. Viena sūkņu stacija plānota Mārupes pilsētā, pašvaldības nozīmes ūdens notekas kods 41312:P:2 sateces baseina ūdeni ievadīšanai Mārupītē un otra Jaunmārupē, liela izmēra kolektora ūdens ievadīšanai “Neriņā”. Sūkņu staciju izbūve paredzēta ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem atbilstošus dzīves apstākļu kvalitāti, neatkarīgi no noteku sliktā tehniskā stāvokļa. Neizbēgami tehniskie risinājumi sūkņu stacijās ar piespiedu ūdens sūknēšanu radīs elektroenerģijas patēriņu un papildus slogu Pašvaldības budžetam. Lētākais ūdens aizvadīšanas veids joprojām ir paštece, bet noteku pārbūve, kas situāciju varētu uzlabot ūdens noteci nenotiek. 
Mārupes novads atrodas relatīvi līdzenā reljefā, kas atrodas Lielupes upes baseina lejtecē un Rīgas jūras līča ietekmē. Mārupes novadā būtiskākais sarežģījums ir ūdens noteces efektivitāte, kas rada applūšanas draudus apdzīvotām vietām.
2023.gada rudens esošā meliorācijas sistēma Mārupes novadā nespēja novadīt nokrišņu apjomu, pakļaujot applūšanai Jaunmārupē ēku pagrabus apdzīvotās teritorijās, kas iepriekš nebija apdraudētas. 2023.gada nogalē strauji sasilstot gaisa temperatūrai, kūstot sniegam applūda vairākas Jaunmārupes ielas un iedzīvotāju īpašumi.

23.1.pašvaldības īpašumā esošu vai pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.

Līdz ar to, nav īsti saprotams, kāpēc noteikumu projekta anotācijā nav skaidrots, kāpēc tiek iestrādāts ierobežojums un šaurs skatījums uz meliorācijas sistēmu piederību un struktūru, sniedzot atbalstu tikai pašvaldības īpašumā esošajām sistēmām, izslēdzot  meliorācijas sistēmas daļu “pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas”, kas ir būtiska un ietver lielāko daļu apdzīvoto vietu teritorijas.

Ja iepriekš norādītie priekšlikumi netiek ņemti vērā, lūdzam noteikumu projekta anotācijā ietvert skaidrojumu un pamatojumu, kāpēc tiek izslēgts atbalsts meliorācijas sistēmas daļai “pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas” un lūdzam ietvert noteikumu projektā atbalstu pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmām.

Aicinām noteikumu projektā skaidrot arī situāciju par lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu, precizējot – lietusūdeņu sistēmu piederību un esošo situāciju Latvijā. Šobrīd, lietusūdeņu savākšanas sistēmas ir ceļu, laukumu utt. daļas, kuras bieži vien nav nodotas pašvaldības īpašumā un dažbrīd nav identificējama piederība. Lūdzam noteikumu projekta anotācijā ietvert skaidrojumu un pamatojumu.

Papildus lūdzam savstarpēji salāgot anotācijā un noteikumu projektā lietotās redakcijas.

-