Atzinums

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta 1. punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 1. punktu atbilstoši 2023. gada 9. novembrī pieņemtā un 2023. gada 22. novembrī izsludinātā likuma "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (turpmāk - Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi) 5. pantā izteiktajai likuma 147. panta piektajai daļai.

-

Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk - Direktīva 2020/284) 1. pantā ietvertais Direktīvas 2006/112/EK 243.a panta 6. punkts paredz, ka “piederības dalībvalsts” ir “piederības dalībvalsts”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 1) punktā. Minētā definīcija, kā norādīts anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā, pārņemta projekta 2.1. apakšpunktā.
Vēršam uzmanību, ka minētais Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 1. punkts, šķiet, ir pārņemts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 40. punktā (tiesa, izmantojot citu terminoloģiju un mazliet atšķirīgi, kā minētajā direktīvas normā), paredzot šādu definīciju: "mītnes dalībvalsts — piederības dalībvalsts, proti, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai galvenais birojs, ja saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav juridiskās adreses".
Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu anotācijā attiecībā uz termina "iesaistītā dalībvalsts" lietošanu likuma 147. panta trešajā daļā skaidrots: "Direktīvā 2020/284 ir lietotas definīcijas, kas ir piederības dalībvalsts un kas ir uzņēmēja dalībvalsts, atsaucoties uz Direktīvā 2015/2366 noteiktajiem definējumiem,  savukārt nacionālajā speciālajā jomas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētās definīcijas ir pārņemtas un skaidrotas, ka piederības dalībvalsts ir mītnes dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 40.punkts) un attiecīgi uzņēmēja dalībvalsts ir iesaistītā dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 41.punkts). Labākas izpratnes labad, likumprojektā ir izmantots jau nacionālajā likumdošanā esošs un nostiprināts jēdziens – iesaistītā dalībvalsts, kas nodrošinās saprotamāku pienākuma izpildi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, ja tie nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajās dalībvalstīs."
Attiecīgi lūdzam konsekventi pārņemt attiecīgās direktīvas definīcijas (salīdzinājumam sk. projekta 2.3. apakšpunktu, kā arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu 5. pantā ietverto likuma 147. panta pirmo daļu), ietverot attiecīgas atsauces uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā jau ietvertajiem terminu skaidrojumiem un izmantojot saskanīgu terminoloģiju. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu par šāda risinājuma izvēli un normatīvā regulējuma saskanīgumu.
Līdzīgi lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu arī par projekta 2.1. apakšpunktu.

-

Paužam bažas, ka projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā tiek dublētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009, 2. panta 15. un 16. punktā ietvertās normas (definīcijas).
Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Attiecīgi lūdzam pārņemt Direktīvas 2020/284 1. panta (attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 243.a panta 9. un 10. apakšpunktu) prasības, nedublējot minētās regulas normas, bet gan, piemēram, ietverot attiecīgas atsauces, proti, norādot, ka termins "IBAN" un termins "BIC" tiek saprasts attiecīgās regulas attiecīgo normu izpratnē vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju uzskatāmības labad projekta iedalījumu nodaļās un, ja nepieciešams, apakšnodaļās, kā arī to nosaukumus veidot secīgi un atbilstoši likumā noteiktajiem un projekta 1. punktā minētajiem pilnvarojuma virzieniem. Alternatīvi lūdzam izvērtēt un, kur nepieciešams, pilnveidot nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus. Piemēram, projekta 2. nodaļā "Informācijas iegūšana un pārbaude" faktiski ietverts regulējums ne tikai attiecībā uz informācijas iegūšanu un pārbaudi, bet arī regulējums par to, kāda informācija ir jāuzkrāj (sk. 2.2. apakšnodaļu). Savukārt projekta 4. punkts, šķiet, paredz kārtību, kādā informācija tiek iegūta un pārbaudīta, bet ne pašus juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, kuri iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 3. punkta formulējumu un to precizēt, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu 5. pantā ietvertajā likuma 147. panta pirmās daļas 5. punktā jau definēts pārrobežu maksājums šā panta izpratnē. Attiecīgi lūdzam, pirmkārt, nedublēt un nedefinēt citādi likumā jau definēto terminu. Otrkārt, lūdzam precizēt normu, lai tā arī atbilstu pilnvarojumam. Proti, šādā normas redakcijā nav pilnībā skaidrs, kādu pilnvarojuma daļu izpilda projekta 3. punkts (proti, vai ar to noteic kārtību, kādā aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, vai ko citu). Papildus arī norādām, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 103. punktam nodaļās (apakšnodaļās) apvieno noteikumu projekta punktus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu. Attiecīgi aicinām neveidot apakšnodaļu ar vienu punktu. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu vai sniegt pamatotus skaidrojumus par normu un tās atbilstību likumam un tajā paredzētajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam izmantot vienveidīgus formulējumus projektā, tādējādi veidojot savstarpēji salāgotu regulējumu. Piemēram, lūdzam projekta 5.2. un 5.7. apakšpunktā tāpat kā projekta 5.1. apakšpunktā norādīt, kā BIC vai jebkāds cits uzņēmuma identifikācijas kods norādāms. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī citviet projektā ietverto regulējumu, veidojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Lūdzam arī izmantot terminoloģiju, kas ir salāgota ar likumā izmantoto terminoloģiju (piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu 5. pantā izteiktajā likuma 147. pantā, kā arī noteikumu projektā izmantots termins "maksājumu saņēmējs", tomēr dažviet noteikumu projektā izmantots termins "pārrobežu maksājumu saņēmējs"). Attiecīgi lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt vai skaidrot, vai un kā projekta 5.5., 5.6. un 5.8. apakšpunktā korekti pārņemts Direktīvas 2020/284 1. pants attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 243.d panta 1. punkta "c" un "f" apakšpunktu, jo frāze "ja pieejams", šķiet, ir ar saturiski citādu nozīmi nekā "kāda tā ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē". Attiecīgi lūdzam precizēt vai sniegt skaidrojumu.

-

Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu projekta 9. punktā ietvertajai normai un tās atbilstībai likumā noteiktajam pilnvarojumam, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu 5. pantā izteiktā likuma 147. panta pirmās daļas 1. punkts kontekstā ar otro, trešo un ceturto daļu jau, šķiet, noteic, kādam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt attiecīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt noteikumu projekts atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam attiecīgi paredz Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju. Attiecīgi lūdzam vai nu sniegt pamatotu skaidrojumu anotācijā, tostarp par normas atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, vai atbilstoši precizēt normu.

-

Vēršam uzmanību, ka privātpersonai saistošas prasības ietveramas ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicēta datu struktūra un formāts privātpersonai nav saistošs, un ja nepieciešams to padarīt saistošu, tas jāietver ārējā normatīvajā aktā (noteikumu projektā). Attiecīgi lūdzam svītrot projekta 10. punkta beigu daļu "atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētajai datu struktūrai un formātam" vai kā citādi atbilstoši precizēt projektu, nepieciešamības gadījumā precizējot arī anotāciju.
Saistībā ar minēto arī norādām, ka nav skaidrs, no kāda ārējā normatīvā akta izriet anotācijā minētais: "Ja Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jālabo, jāprecizē vai jākoriģē iesniegtais ziņojums, korekcijas sniedzamas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tikai izmantojot API servisu un ziņojuma sagatavošanā izmanto instrukciju (XSD User guide), kura publicēta Eiropas Komisijas tīmekļvietnē." Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu.

-

Norādām, ka nav skaidrs, kādēļ projekta 16. punktā ietverta atsauce "atbilstoši šo noteikumu 2.2. apakšnodaļai", ņemot vērā, ka minētajā apakšnodaļā norādīta pārrobežu maksājumu saņēmēju un maksājumu uzskaitē ietveramā informācija, nevis kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem vai nosūta informāciju. Attiecīgi lūdzam precizēt atsauci vai to svītrot.

-

Lūdzam projekta 17. punkta apakšpunktos nedublēt projekta 5. punktā jau ietverto regulējumu, tā vietā ietverot piemērotu atsauci. Turklāt norādām, ka anotācijā skaidrots: "No maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā saņemtos fizisko un juridisko personu datus VID nosūtīs CESOP, nemainot to saturu, proti, VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem." Turklāt nešķiet korekti, ka vairāki apakšpunkti formulēti pilnīgi citādi nekā projekta 5. punkta apakšpunkti, kaut tajos pārņemtas, šķiet, tās pašas Direktīvas 2020/284 attiecīgās prasības (sk., piemēram, 17.3. un 5.5. un 5.6. apakšpunkta formulējumus). Projekta 17. punkta apakšpunktos, šķiet, direktīvas prasības pārrakstītas vārds vārdā, atšķirībā no 5. punkta. Attiecīgi lūdzam precizēt projekta 17. punktu.

-

Direktīvas 2020/284 243.d panta b) apakšpunktā noteikts, ka uzskaitē tiek ietverta šāda informācija “maksājuma saņēmēja vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kāds tas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē”, angļu valodas versijā attiecīgi “the name or business name of the payee, as it appears in the records of the payment services provider.” Atbilstoši Direktīvas 2020/284 243.a panta 5. punktam maksājuma saņēmēja definīcija atrodama Direktīvas 2015/2366 4. panta 9. punktā, kas nosaka, ka “”maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājumu darījuma naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs.” Arī likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” 147. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka maksājuma saņēmējs var būt vai nu fiziska, vai juridiska persona. No minētā var secināt, ka Direktīvas 2020/284 243.d panta b) apakšpunktā tiek aicināts norādīt vai nu fiziskas personas vārdu, vai nu juridiskas personas nosaukumu. Turklāt Pievienotās vērtības nodokļa likumā jau tiek lietoti termini “juridiskā persona”, “komersants” vai “komercsabiedrība”, kamēr termins “uzņēmums” tiek lietots tikai attiecībā uz grupas uzņēmumiem vai uzņēmumu pārejas procesu, jo terminam “uzņēmums” Latvijas tiesību sistēmā ir specifiska nozīme.
Tikmēr Noteikumu projekta 5.3 punktā izmantoti vārdi “maksājuma saņēmēja juridiskas personas uzņēmuma nosaukumu”, bet 17.2. punktā tikai “uzņēmuma nosaukums”. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams izvērtēt Noteikumu projektā lietoto terminoloģiju, lai tā būtu konsekventa gan visā Noteikumu projektā, gan saskanētu ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Direktīvā 2020/284 un Direktīvā 2015/2366 lietoto terminoloģiju.
 

-

Lūdzam izvērtēt un sniegt skaidrojumu, vai un kur pārņemta Direktīvas 2020/284 1. pantā izteiktā Direktīvas 2006/112/EK 243.b panta 2. punkta otrajā daļā ietvertais nosacījums: "Šā punkta pirmajā daļā minēto pārrobežu maksājumu skaitu aprēķina pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajiem maksājumu pakalpojumiem par katru dalībvalsti [..]". Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2020/284 2. panta 1. punkts ir pārņemts noteikumu projektā (sk. projekta 19. punktu un informatīvo atsauci uz direktīvu), attiecīgi lūdzam papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu. Papildus lūdzam izvērtēt, vai Direktīvas 2020/284 1. pants attiecībā uz 243.b panta 1. punktu faktiski nav pārņemts arī noteikumu projekta normās (sk., piemēram, 3. un 5. punktu), un vai nu precizēt tabulu, vai arī sniegt skaidrojumu.

-

Ņemot vērā projektā ietverto regulējumu, kā arī anotācijā ietverto informāciju, lūdzam izvērtēt un papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot, kādas Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, prasības (sk., piemēram, 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteikto Regulas (ES) Nr. 904/2010 24.b pantu) ir ieviestas projekta normās. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu.

-

No anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādītās informācijas izriet, ka ne visās projekta normās ir pārņemtas Direktīvas 2020/284 prasības (piemēram, projekta 3. nodaļā). Attiecīgi lūdzam anotācijā skaidrot, kādas prasības un kāpēc paredzētas papildus minētās direktīvas prasībām. Ja tomēr projekta normās (piemēram, 3. nodaļā) ir pārņemtas kādas minētās direktīvas prasības, lūdzam papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu. Piemēram, lūdzam izvērtēt, vai Direktīvas 2020/284 1. pants attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 243.b panta 4. punkta "b" apakšpunkts faktiski nav pārņemts noteikumu projektā, ņemot vērā, ka tajā noteikta kārtība, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgu informāciju.

-

Lūdzam skaidrojumu anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā attiecībā uz Direktīvas 2020/284 normu pārņemšanu sniegt detalizētākā veidā, nodrošinot, ka katram minētās direktīvas pantam vai panta daļai un apakšpunktam korespondē nacionāla normatīvā akta pants, panta daļa vai punkts, tādējādi nodrošinot, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs. Norādām, ka vairākām tabulā norādītajām direktīvas vienībām ir apakšvienības, kā arī noteikumu projektā ir ietverti dažāda satura punkti un dažviet arī apakšpunkti. Ņemot vērā, ka tabulā ietvertā informācija nav pietiekami detalizēta, attiecībā uz atsevišķām projekta normām nav pilnības pārliecības, kāda direktīvas prasība vai prasības tajās ir (ja vispār ir) pārņemtas. Attiecīgi lūdzam precizēt tabulu atbilstoši iepriekš minētajam.

-

Aicinām vienādot izmantoto terminoloģiju "Eiropas Savienības dalībvalsts" un "dalībvalsts" (sk., piemēram, 2.1. apakšpunktu un 3.1. apakšpunktu) vai atbilstoši Noteikumu Nr. 108 124. punktam izveidot un attiecīgi turpmāk noteikumu projektā lietot saīsinājumu "dalībvalsts".

-

Aicinām izvērtēt iespēju vieglākas normas piemērošanas nolūkā projekta 2.3. apakšpunktā atsaukties uz konkrētu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma vienību, kur definēts maksājumu konts (proti, 1. panta 10. punktu).

-

Vēršam uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu 5. pantā izteiktajā likuma 147. panta piektajā daļā paredzētais pilnvarojums cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem. Aicinām arī attiecīgi formulēt projektā ietvertās normas, kuras izpilda minēto pilnvarojumu (sk,, piemēram, 5. punktu) un nosaukumus (sk. 2.2. apakšnodaļas nosaukumu). Proti, kaut arī, ietverot noteikumu projektā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, pastarpināti tiek arī attiecīgi noteikts, kādus datus maksājumu pakalpojumu sniedzējs ietver uzskaitē, aicinām tomēr izvērtēt iespēju precizēt normu formulējumus, lai tie pilnīgāk atbilstu likumā paredzētajam pilnvarojumam. Alternatīvi aicinām sniegt atbilstošu skaidrojumu par normu atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam anotācijā (sk. Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu anotācijā ietverto skaidrojumu par pirmo pilnvarojuma virzienu).

-

Aicinām projekta 5.4. apakšpunktā konsekvences labad (sk. 5.3. apakšpunktu) norādīt uz maksājuma saņēmēja - fiziskas personas - vārdu un uzvārdu.

-

Tā kā arī projekta 6. punktā faktiski norādīta uzskaitē ietveramā informācija, aicinām izvērtēt iespēju 6. punktā ietverto normu ievietot 5. punktā atbilstošā vietā.

-

Norādām, ka projekta 15.3. apakšpunktā trūkst vārds "līdz". Attiecīgi aicinām precizēt.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību, norādīt ne tikai saņēmēja vārdu, bet arī uzvārdu, lai nodrošinātu personas nepārprotamu identifikāciju.

-

Aicinām izvērtēt projekta 20. un 21. punkta nepieciešamību un to, vai minētie punkti nav lieki un attiecīgi svītrojami. Proti, aicinām izvērtēt, vai abas šīs normas jau neizriet no tā, ka noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī (projekta 19. punkts) kopsakarā ar 15. un 18. punktā noteiktajiem informācijas sniegšanas un nosūtīšanas termiņiem. Attiecīgi aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizēt projektu. Papildus atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2023. gada 16. februāra sanāksmes protokola 2. § aicinām projekta noslēguma jautājumus izkārtot, ņemot vērā turpmāk minēto noslēgumu jautājumu secību:
1) norāde uz institūciju, kas līdz noteikumu izpildei paredzētās institūcijas izveidošanai nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi;
2) noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtība;
3) atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiks, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika;
4) noteikumu spēkā stāšanās diena, ja tā atšķiras no vispārējās kārtības;
5) laiks, līdz kuram noteikumi vai atsevišķas tā normas ir spēkā, ja noteikumi vai atsevišķas normas ir pieņemtas uz noteiktu laiku;
6) norāde, kuri Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

-

Aicinām precizēt anotācijas 1.2. sadaļas spēkā stāšanās termiņa pamatojumā ietverto informāciju. Norādām, ka nevis Direktīvas  2020/284 nosacījumiem jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet gan saskaņā ar direktīvas 2. panta 1. punktu dalībvalstīm no 2024. gada 1. janvāra jāpiemēro noteikumi, kas līdz 2023. gada 31. decembrim pieņemti un publicēti, lai izpildītu direktīvas prasības.

-

Aicinām aktualizēt anotācijā minēto informāciju, ņemot vērā, ka likums "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (reģ. Nr. 286/Lp14) pieņemts Saeimā trešajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī (izsludināts 2023. gada 22. novembrī).

-

Aicinām izvērtēt, vai projektā nav pārņemtas kādas no anotācijas 1.3. minēto Eiropas Savienības dokumentu (piemēram, Eiropas Komisijas 2022. gada 3. augusta Pamatnostādņu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu datu ziņošanu un informācijas nosūtīšanu uz centralizēto maksājumu informācijas elektronisko sistēmu) prasības, un apstiprinošas atbildes gadījumā aicinām to norādīt anotācijas 5.3. sadaļā, skaidrojot, kādas prasības un kā pārņemtas noteikumu projekta normās.

-

Aicinām anotācijas 4.2. sadaļas otrajā rindkopā ietverto informāciju par atbildību par noteikumu projektā ietvertā regulējuma pārkāpumiem ietvert arī anotācijas 1.3. sadaļā.

-

Aicinām precizēt anotācijas 6.1. sadaļu, ņemot vērā, ka no tās šobrīd izriet, ka neviena valsts vai pašvaldību institūcija nav piedalījusies noteikumu projekta izstrādē. Aicinām arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā aizpildīt 7.2. un/vai 7.3. sadaļu attiecībā uz administratīvajām un/vai atbilstības izmaksām noteikumu projekta izpildei.

-