Atzinums

          Informatīvā ziņojuma projektā ir sniegta informācija un protokollēmuma 2. punktā ir noteikts, ka torņu un pievedceļu izbūvi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu Daugavas posmā izbūves izmaksas, kā arī ar to izbūvi saistīto darbu un pakalpojumu izmaksas tiek segtas no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021. –2027. gada plānošanas perioda nacionālās programmas līdzekļiem. Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar izmaksas pamatojošiem aprēķiniem, kā arī ar informāciju, vai viss nepieciešamais finansējums būs ES finansējums, vai būs nepieciešams arī valsts budžeta līdzfinansējums un kā pēc projekta pabeigšanas plānots nodrošināt uzturēšanu.

-

Atbilstoši Informatīvā ziņojumā norādītājam, tiek paredzēts, ka turpmāk Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu plānots deleģēt veikt VNĪ.  Izbūves darbu veikšana ir pamatota ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums  8.panta trešajā daļā noteikto deleģējumu VNĪ vadīt, īstenot un uzraudzīt visus ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus.
Vienlaikus VNĪ vērš uzmanību, ka Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma izstrādāšanas laikā, VNĪ piekrita veikt izbūves darbus tikai gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Savukārt valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves darbus uz Latvijas – Krievijas robežas jau tobrīd organizēja Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam skaidrot iemeslus, kādēļ Nodrošinājuma valsts aģentūra nevar turpināt vadīt izbūves darbus uz Latvijas – Krievijas robežas, kā arī pamatojumu iekļaut Informatīvajā ziņojumā.

Vienlaikus VNĪ vērš uzmanību, ka viedokli par izbūves darbu uz Latvijas – Krievijas robežas pārņemšanu no Nodrošinājuma valsts aģentūras varēs sniegt tikai pēc darbu apjomu izvērtēšanas, tai skaitā neizbūvēto darbu apjomiem un izbūves termiņiem. Papildus informējam, lai minēto īstenotu, VNĪ  jāsagatavo vajadzīgie resursi darbu uzsākšanai, tostarp jāizstrādā un jāsaskaņo projekta budžets.

 

-

Ar Ministru kabineta 17.03.2022. ārkārtas sēdes aptaujas kārtībā protokola Nr. 16, 1. § “Informatīvais ziņojums "Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu cenu aptaujas rezultātiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai"” 2.punktu - atļauts valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" uzņemties finansiālās saistības par informatīvajā ziņojumā norādīto prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 km garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (2 002 618 euro), būvdarbu veikšanu (51 394 214 euro) un autoruzraudzību (176 176 euro).

Ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes protokola Nr.32,  52.§ “Informatīvais ziņojums “Par pastāvīgās infrastruktūras valsts robežas joslā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu izbūves turpināšanu (2.kārta) un šim mērķim nepieciešamo finansējumu””) doto uzdevumu 2.punktu- atļauts  valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" uzņemties finansiālās saistības par informatīvajā ziņojumā norādīto prioritāri ierīkojamo posmu  63,93 km garumā (2. kārta) izbūves turpināšanu uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu par kopējo summu 46 878 702 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (799 882 euro), būvdarbu veikšanu (45 923 274 euro) un autoruzraudzību (155 546 euro).

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk- VNĪ) vērš uzmanību, ka  valsts robežas izbūves darbi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas notiek lielā apjomā. Līdz ar to, tikai uzsākot būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un secīgi  faktiskos izbūves darbus, var būt situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc atsevišķiem neliela apjoma papildus darbiem, kam nav konkrēti noteikts finansējums.  Ņemot vērā, ka  valsts robežas izbūves temps ir īpaši svarīgs, VNĪ ieskatā, nebūtu pieļaujams, ka neliela apjoma papildus darbu finanšu līdzekļu piesaistes risināšanas jautājumi apturētu valsts robežas izbūves būvdarbus.
Minēto ilustrē šādi piemēri:
- tehniskajā specifikācijā būvuzņēmējam ir paredzēta nepieciešamā demontāža, lai veiktu valsts robežas joslas izbūvi. Konstatēts esoša žoga posms, kur ir saņemts lūgums veikt saudzīgu demontāžu, lai šo demontēto žogu varētu izmantot atkārtoti;
- tehniskajā specifikācijā ir iekļauti īpaši nosacījumi, pie kādiem ir jāizbūvē patruļtaka ar platumu 3,5 m, un kādos – ar platumu 2 m (piemēram, Ja ceļa ar iespēju pārvietoties ar pilnu masu 3,5 t izbūves garums ir līdz 1000 m). Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu infrastruktūras izmantošanu, ir posmi, kur būtu lietderīgi izbūvēt patruļtaku ar platumu 3,5 m arī gadījumos, ja izbūves garums nesasniedz 1000 m).
 Lai minēto risinātu, VNĪ izsaka priekšlikumu šādu papildus darbu finansēšanu segt no projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma, nepārsniedzot tā apjomu, pārdalot izmaksas no citām projekta izmaksu pozīcijām, piemēram, no projektu vadības izmaksām.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam Ministru kabineta protokollēmuma projektu papildināt ar jaunu punktu, kas minēto problēmu risinātu.
 

“8. Papildināt Ministru kabineta 17.03.2022. ārkārtas sēdes aptaujas kārtībā protokola Nr. 16 1. § “Informatīvais ziņojums "Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu cenu aptaujas rezultātiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai"” 2.punktu un Ministru kabineta 14.06.2022.  sēdes protokola Nr. 32 52. § “Informatīvais ziņojums "Par pastāvīgās infrastruktūras valsts robežas joslā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu izbūves turpināšanu (2.kārta) un šim mērķim nepieciešamo finansējumu" 2.punktu  ar vārdiem: “nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp citām projekta izmaksu pozīcijām, nepārsniedzot kopējo projektam piešķirto finansējuma apmēru.”

   Ievērojot, ka MK 13.01.2023. prot. Nr. 2 1. § “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam"” (turpmāk MK 13.01.2023. protokols) 4. punktā ir noteikts, ka finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem tiek plānots budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali, un minētā ziņojuma 3. pielikumā “Papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. - 2025. gadam, euro” ir apstiprināts finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2023.–2025. gadam, tajā skaitā sadalījumā pa gadiem, nav atbalstāms Iekšlietu ministrijas priekšlikums paredzēt finansējumu atsevišķā programmā pasākumam “Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide”. Atbilstoši  MK 13.01.2023. protokola 4.punktam finansējums minētajam pasākumam jau ir paredzēts budžeta 74.resora atsevišķā programmā un tas var tik pieprasīts šajā punktā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad par attiecīgo pasākumu tiks veikti nepieciešamie aprēķini un  iepirkuma procedūras, pieprasot finansējumu faktiski nepieciešamajā apmērā. Līdz ar to uzskatām, ka Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. un 4.punkts ir svītrojami, atbilstoši precizējot informatīvā ziņojuma projektu.

-

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu, lai iezīmētu valsts sauszemes robežas atrašanos dabā visā tās garumā, kā arī radītu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus pie ārējās robežas, Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu. Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 2.punkts nosaka, ka  Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri.
Minētā likuma 13.panta otrā daļa nosaka, ka - ja ārējā robeža noteikta pa upes (izņemot publisko upi), strauta, kanāla vai grāvja vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krasta kraujas augšmalas (krotes) līnijas vai ūdens līmeņa līnijas normālā ūdens stāvoklī, vai grāvja malas. Zemes un ūdens virsmas platība starp ūdensteces krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju vai ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī, vai grāvja malu un valsts robežu papildus iekļaujama valsts robežas joslā.
Savukārt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta piektā daļa paredz, ka vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai.

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" , izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un trasējumu, secināja, ka virsmas reljefa un faktisko apstākļu dēļ nav iespējams iekļauties noteiktajā 12 metru platajā valsts robežas joslā – piemēram, trase bija jānovirza no 12 m joslas, lai patruļtakas slīpums garenkritumā būtu drošs lietošanai; lai izveidotu drošu pieslēgšanos pie jau izbūvētā tilta, projektējot atbilstošus griešanās radiusus; lai izveidotu patruļtaku nogāzes, veidojot ilgtspējīgu, drošu un uzturamu infrastruktūru; lai izveidotu apgriešanās un maiņas laukumus saskaņā ar tehnisko specifikāciju.

Ievērojot iepriekš minēto, atsavināšanu Nodrošinājuma valsts aģentūra uzsāka tikai pēc trasējuma izstrādāšanas un saskaņošanas ar Valsts robežsardzi, kas veidoja atsavināšanas termiņu nobīdi pret sākotnēji līgumos noteikto. Tāpat, izstrādājot infrastruktūras trasējumu, tika meklētas iespējas un risinājumi, lai iespējami minimāli skartu atsavināmo apjomu, vienlaikus, lai būve būtu ilgtspējīga un droša lietotājam.
Papildus Nodrošinājuma valsts aģentūra informējusi, ka Latvijas mērniecības uzņēmumu sabiedrība ir ar zemu ieinteresētību darbiem uz valsts robežas, līdz ar to būtiski kavējās līgumu noslēgšana par zemes ierīcības projektu izstrādes un mērniecības darbiem līgumu noslēgšana, jo vairākkārt cenu aptaujas beidzās bez rezultātiem piedāvājumu trūkuma dēļ.
Balstoties uz iepriekš minēto, izbūves darbu veicējs- SIA “Citrus Solutions” ir bijusi ietekmēta līgumu izpilde. SIA “Citrus Solutions” saskārās ar faktu, ka tai nebija iespējams īstenot būvdarbus atbilstoši sākotnēji plānotajam, virzoties līnijveidā, par ko ir iesniegta papildus darbu tāme ~1 milj euro bez PVN apmērā. Lai izvērtētu tāmes pamatotību, būtu nepieciešams piesaistīt ārēju neatkarīgu ekspertu.
Informējam, ka projekta budžeta pozīcijā "Tehniskā projekta ekspertīze" pēc veiktās cenu aptaujas un līguma izpildes ir izveidojies atlikums 8  128,93 euro bez PVN, jeb 9 836,00 euro  ar PVN , ko būtu lietderīgi novirzīt ekspertīzei par papildus darbu izmaksu pamatotību.

Lai minēto risinātu, lūdzam papildināt Ministru kabineta protokollēmuma projektu ar jaunu punktu, kas paredz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” tiesības papildināt projekta izmaksu pozīcijas ar jaunām pozīcijām, kas tiešā veidā saistītas ar projekta realizāciju, veicot pārdales no citām projekta izmaksu pozīcijām, projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

Vienlaikus aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu ar skaidrojošu informāciju, atbilstoši iepriekš sniegtajai informācijai.

7. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir tiesīga papildināt projekta izmaksu pozīcijas ar jaunām pozīcijām, kas tiešā veidā saistītas ar projekta realizāciju, veicot pārdales no citām projekta izmaksu pozīcijām, projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

Ievērojot VNĪ iepriekš sniegto skaidrojumu par nepieciešamību rasts finansējumu neliela apjoma papildus darbu veikšanai, lūdzam Ministru kabineta protokollēmuma projekta 1. punktu izteikt šādā redakcijā:

 

“1. Atļaut  valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemties finansiālās saistības par informatīvajā ziņojumā norādīto torņu un pievedceļu izbūvi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu Daugavas posmā par kopējo summu 3 112 355 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (141 471 euro), būvdarbu veikšanu (2 829 413 euro) un autoruzraudzību (141 471 euro), nepieciešamības gadījumā, pārdalot izmaksas starp citām projekta izmaksu pozīcijām, nepārsniedzot kopējo projektam piešķirto finansējuma apmēru”.

           Ņemot vērā, ka MK 13.01.2023. protokola 4.punktā jau ir noteikta kārtība, kādā ministrijas var pieprasīt atsevišķā 74.resora programmā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem plānoto finansējumu, aicinām Iekšlietu ministriju izvērtēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta  5.punkta nepieciešamību.  
 

-