Atzinums

Nepieciešams precizēt rīkojuma projekta 2.punktu, norādot, kuru variantu VM piedāvā MK atbalstīt.

-

Nepieciešams precizēt konceptuālā ziņojuma projektā VI sadaļā “Piedāvātais risinājums pacientu tiešo maksājumu par zāļu iegādi samazināšanai” 4.risinājuma nosaukumu, jo tā nosaukumam jāraksturo tā ietvaros veicamās darbības, nevis papildu finansējuma piešķiršanu.

-

Lūdzam skaidrot konceptuālā ziņojuma projekta VII sadaļā “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” pie 4.risinājuma varianta norādīto tekstu “3.1.4. pasākuma “Uzlabot kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamību” īstenošanai ir nepieciešams paredzēt 25% no kopējā plānošanas dokumentiem (3.1.1.-3.1.4. pasākumi “Uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro un stacionāro pakalpojumu un kompensējamo medikamentu pieejamību sadalāma finansējuma”) sadalāmā finansējuma.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta VII sadaļā “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” pie 2.risinājuma varianta nepieciešams precizēt norādīto, ka “2.2. un 2.3. – nepieciešamība pēc papildu štata vietām jāvērtē, izstrādājot attiecīgos normatīvos aktus”, jo, piedāvājot risinājumu, jābūt skaidram priekštatam kādas papildu štata vietas ir nepieciešamas, kādai iestādei, kādu pienākumu veikšanai, kāda finansējuma ietvaros tās tiks finansētas, un vai tās tiks nodrošināts nozarē nodarbināto amata vietu skaita ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jautājumā par amata vietu izveidi būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis.

-

Nepieciešams precizēt konceptuālā ziņojuma VII sadaļu “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu”, norādot pie 3. un 4. risinājuma varianta attiecīgajam pasākumam atbilstošo VM iesniegto prioritāro pasākumu pieteikuma numuru un nosaukumu.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši konceptuālā ziņojuma projektam 1., 3. un 4.risinājumam tiek norādīts papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums, konceptuālā ziņojuma projekts papildināms ar detalizētiem aprēķiniem.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka vairākiem variantiem tiek norādīts papildu nepieciešamā finansējuma apmērs, ar norādi, ka finansējums iekļauts citā politikas plānošanas dokumentā, piemēram, ar MK 06.07.2022. rīkojumu Nr. 493 apstiprinātā Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam” pielikumā “Kopsavilkums par plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo  finansējumu”, konceptuālā ziņojuma projektā norādāms konkrētais pasākums, tam paredzētais finansējuma apmērs, sasaiste ar cita plānošanas dokumenta konkrēto pasākumu, un norādi, kurā plānošanas dokumentā detalizētais papildu finansējuma aprēķins sniegts.
 

-

Precizējama konceptuālā ziņojuma projekta VII sadaļa “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” atbilstoši MK 02.12.2014. noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” V sadaļā “Konceptuāls ziņojums” noteiktajam.

-

Nepieciešams konceptuālā ziņojuma projektā salāgot VI sadaļu “Piedāvātais risinājums pacientu tiešo maksājumu par zāļu iegādi samazināšanai” ar VII sadaļu “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu”, jo VI sadaļas virsrakstā tiek norādīts, ka tiek piedāvāts viens risinājums, bet VII sadaļā minēti 5 risinājuma varianti. Vienlaikus abās sadaļās nepieciešams salāgot lietoto risinājuma variantu numurus, piemēram, VII sadaļā pie 2.risinājuma varianta tiek norādīti Nr.2.1.-2.5. un 6.variants, savukārt 6.sadaļā tādas numerācijas nav.

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma projekta IV sadaļas “Valsts piešķirtais finansējums zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijai” 25.lpp. pēdējo rindkopu, ņemot vērā, ka par papildu finansējuma piešķiršanu gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā lemj Ministru kabinets un gala lēmumu pieņem Saeima.

-

Secinājumā minēts, ka “Primāri arī Latvijā būtu jānosaka piecenojuma griesti pēc līdzības ar Lietuvu un Igauniju” (23.lpp.). Ņemot vērā, ka Lietuvā un Igaunijā daži uzcenojumi stipri atšķiras, lūgums paskaidrot par kāda veida līdzību tiek minēts.

-

Secinājumā minēts, ka “nepieciešams veikt darbības, lai zāļu piecenojumus visās Baltijas valstīs pēc iespējas tuvinātu” (23. un 24.lpp.) nav viennozīmīgi interpretējams. Lūgums pārfrazēt, ka runa iet par Latvijas uzcenojumu tuvināšanu Lietuvas un Igaunijas līmeņiem.

-

Tabulā Nr. 21 minēts, ka “ikgadējais unikālo pacientu skaita pieaugums 2% 2022. gadā un turpmākajos gados esošajām diagnozēm”. Lūgums sniegt pamatojumu un paskaidrojumu, kāpēc VM prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ik gadu pasliktināsies par 2% un kāpēc tieši ar šādiem tempiem.

-

Ņemot vērā, ka ziņojums ir par zāļu finansiālo pieejamību, no ziņojuma ir jāizņem ārā visa informācija par medicīniskajām ierīcēm.

-

Ziņojuma III sadaļas “Valstī īstenotā zāļu cenu politika” 4.apakšsadaļa “Tiek piemērota samazinātā PVN likme zālēm”:
- Tiek analizēta PVN maksa, piemērojot PVN likmes mazumtirdzniecības cenām bez PVN, kas ietver lieltirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojumus. Iebilstam pret šādu pieeju, jo neadekvāti lieli uzcenojumi var būtiski ietekmēt PVN maksu. Analīzi ir jādezagregē, atsevišķi aprēķinot PVN maksu par ražotāja cenu, lieltirgotāju uzcenojumu un mazumtirgotāju uzcenojumu, attiecīgi padziļinot un paplašinot aprēķinu analīzi.
- Tiek norādīts, ka „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” ir Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojums. Diemžēl, izņemot to, ka šis dokuments ir izvietots VM mājaslapas sadaļā “Pasaules Veselības organizācija Latvijā”, nekas nenorāda, ka tas ir Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojums. Starp Pasaules Veselības organizācijas publikācijām arī neizdevās atrast tādu ziņojumu. “Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā”” vietā ir jāraksta “Luka Voncina, MD, PhD pētījums “Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā””.

-

Iebilstam pret novecojušu datu izmantošanu Ziņojuma VII sadaļas “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” 1. apakšsadaļa “1. Risinājuma variants”:
- Tabulā Nr.16 ir jābūt atspoguļotiem datiem līdz 2021.gadam;
- Teikumu “Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, fiskālā ietekme uz valsts budžetu no samazinātās PVN likmes 12% apmērā medikamentu piegādēm 2018. gadā veidoja -33,62 milj. euro.” ir jāaizvieto ar teikumu “Saskaņā ar Finanšu ministrijas nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2020.gadu (saite), PVN atvieglojuma apmērs medikamentu piegādēm 2020. gadā bija 35,7 milj. euro.”
- Fiskālajai ietekmei PVN 5% piemērošanas gadījumā būtu jāaktualizē novērtējums, kas atbilstu gadījumam, ja tā tiek piemērota no 2023.gada 1.janvāra.

-

Konceptuāli nav atbalstāms ziņojuma projekta VI sadaļā “Piedāvātais risinājums pacientu tiešo maksājumu par zāļu iegādi samazināšanai” iekļautais 1.risinājuma variants: samazināt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmi zālēm no 12% uz 5%.
Latvijā ar nodokli apliekamiem darījumiem tiek piemērota PVN standartlikme 21% apmērā. Medikamentu piegādēm Latvijā jau šobrīd tiek piemērota PVN samazinātā likme – 12% apmērā.  
PVN ir viens no fiskālās politikas instrumentiem, ar kura palīdzību nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, lai veicinātu sabalansētu un stabilu tautsaimniecības attīstību (tai skaitā, lai nodrošinātu nepieciešamus pabalstu apmērus, nepieciešamu finansējumu aizsardzībai, medicīnai, izglītībai un kultūrai). Samazinātās likmes ievieš, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un prioritātes. PVN samazinātā likme ir ieviešama mērķtiecīgi, precīzi nosakot ekonomisko rezultātu, kādu mērķi ar šo likmju ieviešanu ir paredzēts sasniegt, kā arī valstij ir jādod iespēja samazinātās likmes ieviešanas rezultātu izvērtēt konkrētajā laika periodā un nepieciešamības gadījumā atcelt, ja to ieviešana nav devusi gaidīto rezultātu.
Vēršam uzmanību, ka ne vienmēr PVN samazināto likmi var uzskatīt par atbilstošāko atbalstu, jo citi mērķtiecīgāki un precīzāki atbalsta pasākumi var būt efektīvāki. Tāpat ne vienmēr PVN likmes samazināšana ļauj samazināt konkrēto preču vai pakalpojumu cenu, līdz ar to zaudē valsts budžets, sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Bez tam lielāku labumu no PVN samazinātās likmes gūst iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem, apmaksājot lielākus rēķinus, tādējādi efektīvākais veids, kā atbalstīt mazāk aizsargātus iedzīvotājus ir radīt tiešo atbalsta mehānismu.
Vienlaikus informējam, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)  savos apsvērumos par nodokļu politiku Covid-19 pandēmijas laikā[1], ir atzīmējusi, ka PVN likmes samazināšana nav efektīvākais veids kā risinājums krīzes laikā. Mērķtiecīga ienākumu atbalsta sniegšana mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem būtu rentablāka nekā plaša patēriņa stimulēšanas pasākumi, piemēram, PVN likmes samazināšana, kas būtībā ir ļoti dārga, iespējams, nav vajadzīga, lai palielinātu patēriņu, un galu galā daļēji subsidētu mājsaimniecību ar augstu ienākumu līmeni patēriņu. Tāpat atzīmēts, ka stimulēšanas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, būtu jāsniedz pēc iespējas tiešāk.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija nevar atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 12% uz 5% medikamentu piegādēm.

[1] 427d2616-en.pdf (oecd-ilibrary.org)

-

Ņemot vērā, ka konceptuālā ziņojuma projekts sagatavots, vairākos gadījumos balstoties uz aktualitāti zaudējušiem datiem, piemēram situāciju 2014., 2018. vai 2019.gadā, lūdzam izvērtēt iespēju izmantot jaunākus datus, kas atspoguļo reālo situāciju valstī un pasaulē.

-

Ziņojumā tiek lietoti divi termini – piecenojums un uzcenojums. Lūdzam apsvērt iespēju lietot vienu terminu.
 

-