Atzinums

Lūdzam vēlreiz pārskatīt projektu un grozāmos noteikumus un izvērtēt to atbilstību Administratīvās atbildības likumam. Jāievēro, ka saistība ar administratīvajiem pārkāpumiem parādās arī regulējumā, kas attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

1. Noteikumi terminoloģiski saskaņojami ar Administratīvās atbildības likumu. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesu vairs neveic iestāde, bet amatpersona (iestādes loma parādās vien atsevišķos gadījumos, piemēram, sodu izpildes laikā). Tādējādi nav skaidrs, piemēram, kas domāts grozāmo noteikumu 12.¹1. apakšpunktā ar vārdkopu "ziņas par pārsūdzības iestādi (nosaukums)". Tāpat jāievēro, ka administratīvā pārkāpuma procesu veic tiesa vai tiesnesis (noteiktos gadījumos).

2. No projektā iekļautā regulējuma (piemēram, grozāmo noteikumu 16. punkts) izriet, ka saistībā ar visiem administratīvā pārkāpuma procesiem paredzēts reģistrā iekļaut ziņas par ar apreibinošo vielu lietošanas pārbaudēm saistītajiem izdevumiem. Nav saprotams, kāds ir šādu ziņu iekļaušanas Sodu reģistrā mērķis un tiesiskais pamatojums. Proti, kāpēc Sodu reģistrā būtu iekļaujama ziņas par personai veikto apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi? Tā ir tikai viena no izmeklēšanas darbībām un ir saistīta ar vienu no iespējamiem procesuālo izdevumu veidiem. Lūdzam projekta anotācijā pamatot to Sodu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, kas saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesu, un attiecīgi precizēt projektu.

3. Vienlaikus jāievēro, ka reģistrā iekļaujamās ziņas noteic Sodu reģistra likums. Projektā nav pieļaujams iekļaut tādas ziņas, kuras nav tieši noteiktas likumā. Piemēram, pastāv jautājums, kāds pamats ir iekļaut reģistrā ziņas par procesuālo izdevumu apmaksu vai dabas resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu. Lūdzam projekta anotācijā ietvert tiesisko pamatojumu šādu ziņu iekļaušanai reģistrā.
 

-

Projekta 1.8. apakšpunktā paredzēts, ka "ziņu iekļaušana reģistrā un ziņu saņemšana no reģistra tiešsaistes datu pārraides režīmā tiek nodrošināta saskaņā ar starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu, kas noslēgts ar centru normatīvajos aktos par valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību noteiktajā kārtībā".

Lūdzam izvērtēt sadarbības regulējumu, ievērojot turpmāk norādītos aspektus, un attiecīgi precizēt projektu un projekta anotāciju.

1. Redakcionāli, pirmkārt, projektā nav ieteicams izmantot ciešamo kārtu ("tiek nodrošināta"). Otrkārt, nav nepieciešama atsauce uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību. Starpresoru vienošanās un sadarbības līgumus pamatā regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, proti, valsts pārvaldē labi zināms normatīvais akts. Tāpat regulējums attiecas tieši uz valsts pārvaldi. Līdz ar to nav saskatāms attaisnojums šādām informatīvām atsaucēm.

2. Projekta anotācijā norādīts, ka "starpresoru vienošanās vai sadarbības līgums ziņu iekļaušanai un saņemšanai no Sodu reģistra ir uzskatāms par obligāti slēdzamu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā noteikt skaidru kārtību apjomīgai ziņu apmaiņai". Turpretī no projektā esošā regulējuma, it īpaši skatoties kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, šāda prasība skaidri un nepārprotami neizriet. Pat pastāvīgas sadarbības gadījumā starpresoru vienošanās slēgšana vispārīgi nav obligāta. Līdz ar to nepieciešams rūpīgi izvērtēt un projekta anotācijā pamatot, kāpēc šāds priekšnoteikums ir obligāts visos gadījumos. Turklāt starpresoru vienošanos var slēgt arī pēc tam, kad sadarbība ir jau sākta. Attiecīgi precizējama arī projektā iekļautā redakcija.

3. Projekta 1.72. apakšpunktā (grozāmo noteikumu 46. punktā) paredzēts, ka gadījumā, ja starpresoru vienošanās vai sadarbības līgums nav noslēgts, institūcija nosūta reģistram nepieciešamās ziņas grozāmo noteikumu 6. punktā minētajā termiņā. Redakcionāli minētais regulējums nav veiksmīgs (lieka ir norāde "līdz minētās starpresoru vienošanās vai sadarbības līguma noslēgšanai"; ziņas sūtāmas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram; minēts konkrēti neregulēts "paziņojums"). Tāpat noteikumu 6. punktā minētais termiņš attiecas jau uz ziņu ievadīšanu reģistrā. Ja ziņas tikai nosūtīs šajā termiņā, tad to ievadīšana reģistrā, domājams, notiks vēl pēc kāda nenoteikta laika. Līdz ar to projekta 1.72. apakšpunkts nav saskaņots ar projekta 1.9. apakšpunktu (grozāmo noteikumu 6. punktu).

4. Projekta 1.71. apakšpunktā (grozāmo noteikumu 45. punktā) paredzēts, ka "starpresoru vienošanās un sadarbības līgumi, kas noslēgti ar centru par ziņu sniegšanu vai saņemšanu no reģistra tiešsaistes datu pārraides režīmā vai automatizētajā datu apmaiņas režīmā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir spēkā". Šāds regulējums nav nepieciešams. Normatīvā regulējuma izmaiņas automātiski nav pamats, lai esošās starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumi zaudētu spēku. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60. panta 4. punktā ir noteikts, ka starpresoru vienošanās izbeidzas tikai tad, ja viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde vai tās augstāka iestāde par to nekavējoties informē otru līdzēju iestādi. Projektā esošais regulējums nekādi nevarētu ietekmēt vienošanās spēkā esību, ja iestātos likumā minētais priekšnoteikums.
 

-

Projekta 1.67. apakšpunkts paredz grozāmo noteikumu 29. punktā noteikt, ka, izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo elektronisko pakalpojumu, fiziska persona, autentificējoties un apliecinot savu identitāti ar portālā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem, var bez maksas elektroniski saņemt par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām ziņas par administratīvajiem sodiem un par izdevumiem, kas saistīti ar apreibinošo vielu lietošanas pārbaudēm, kā arī par to samaksu.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 3. punktu datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa tā apstrādē esošo datu subjekta personas datu kopiju bez maksas, savukārt par visām papildu kopijām, ko pieprasa datu subjekts, pārzinis var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien datu subjekts nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā.

Tādējādi fiziskai personai ir tiesības arī ārpus portālā www.latvija.lv pieejamajā pakalpojuma pieprasīt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ziņas no reģistra un vienu reizi bez maksas saņemt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra visu tā rīcībā esošo informāciju par sevi.

Ievērojot minēto un to, ka projekta 1.67. apakšpunktā ietvertais regulējums neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 3. punkta prasībām, lūdzam precizēt projekta 1.67. apakšpunktu un skaidrot šo jautājumu projekta anotācijā.
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Jāņem vērā, ka no 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) noteikta kā obligātais personu apliecinošais dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu [..]." Aicinām precizēt šo skaidrojumu, ievērojot 2022. gada 30. augusta likumu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā".
 

-

Izvērtējot projektā paredzēto regulējumu, secināms, ka tas pamatā veidots atbilstoši šobrīd Sodu reģistra likumā esošajam regulējumam, kas saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr Sodu reģistra likums nav pilnībā saskaņots ar Administratīvās atbildības likumu, kā arī Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas lomu pašreizējā administratīvā pārkāpuma procesā. Līdz ar to projektā iekļaujamais regulējums vai nu gramatiski neatbildīs Sodu reģistra likumam, vai arī būs pretrunā administratīvā pārkāpuma procesa regulējumam.

Šobrīd, lai noskaidrotu projektā īstenojamā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā visi normatīvie akti, kas regulē konkrēto jautājumu (sal. sk. Satversmes tiesas tiesnešu Artūra Kuča un Gunāra Kusiņa atsevišķo domu lietā Nr. 2018-17-03 3. punktu). Tas ir gan sarežģīti, gan atsevišķos gadījumos diskutabli (piemēram, saistībā ar atsevišķiem reģistrā iespējami iekļaujamo ziņu veidiem).

Ievērojot minēto, aicinām pilnveidot Sodu reģistra likumā esošo regulējumu un novērst tajā esošās neatbilstības, kas attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu.
 

-

Projekta 1.30. apakšpunkts paredz izteikt noteikumu 9.1. apakšpunktu jaunā redakcijā. Minētās redakcijas 9.1.2. apakšpunktā noteikts, ka prokuratūras struktūrvienība reģistrā par apsūdzēto personu papildus šo noteikumu 8.1.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētajām ziņām iekļauj Krimināllikuma pantu, daļu un punktu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības (juridiskā kvalifikācija). Vienlaikus šīs redakcijas 9.1.9. apakšpunktā noteikts, ka prokuratūras struktūrvienība reģistrā par apsūdzēto personu papildus šo noteikumu 8.1.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētajām ziņām iekļauj Krimināllikuma pantu, daļu vai punktu, uz kuru pamatojoties persona saukta pie kriminālatbildības (juridiskā kvalifikācija). Ievērojot to, ka 9.1.2. un 9.1.9. apakšpunkts faktiski nosaka vienādu regulējumu, ierosinām svītrot 9.1.9. apakšpunktu.
 

-

Projekta 1.38. apakšpunkts paredz grozāmo noteikumu 10.4. apakšpunktā noteikt ziņu apjomu, kas par juridisko personu, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, papildus šo noteikumu 8.1.2. un 9.2. apakšpunktā norādītajām ziņām iekļaujams reģistrā. Vēršam uzmanību, ka projektā ietvertais noteikumu 9.2. apakšpunkts nosaka ziņas, kas iekļaujamas reģistrā  par personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai.  Ņemot vērā to, ka pret juridisko personu netiek veikts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai, konstatējams, ka atsauce 10.4. apakšpunktā uz 9.2. apakšpunktu ir nekorekta. Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projektā lietotās iekšējās atsauces.
 

-