Atzinums

Izvērtējot kopsakarībā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” ieteikumu Nr. 1, kas iesaka Valsts kancelejai rosināt grozījumus normatīvajā aktā, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī to, ka šobrīd projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” 1 aktivitātē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk- OECD)  eksperti veic padziļinātu analīzi par Interešu konflikta novēršanas likuma atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei un saskaņā  ar tiem sniegs secinājumus un priekšlikumus par nepieciešamību veikt grozījumus vai izstrādāt jaunu regulējumu interešu konflikta novēršanas jautājumos,  secinām, ka šobrīd Valsts kancelejas piedāvātā likumprojekta virzība ir priekšlaicīga un nav racionāla.
Dažādu ministriju u.c. institūciju darbībām vienā jomā jābūt savstarpēji saskaņotām, uz ko vairākkārt ir vērsta uzmanība dažādās diskusijās un tml.
Pie tam nostājai praktiski vienādos apstākļos ir  jābūt nemainīgai. Proti, LPS š.g.pavasarī reaģējot uz Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa sēdē skatīto jautājumu bloku par atļaujām amatu savienošanai (23-TA-463; 23-TA-452;23-TA-468; 23-TA-464; 23-TA-465), arī virzīja iniciatīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk-KNAB) par nepieciešamiem Interešu konflikta novēršanas likuma valsts amatpersonu darbībā grozījumiem. KNAB sniedza detalizētu atbildi, to noslēdzot ar argumentu, ka "pamatojoties uz OECD ekspertu secinājumiem, KNAB vērtēs  iespējas pilnveidot esošo regulējumu vai izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Attiecīgi, pamatojoties uz analīzes secinājumiem, tiks vērtēta izmaiņu nepieciešamība arī attiecībā uz pašvaldību priekšsēdētāju amatu savienošanas ierobežojumiem."



 

-

Likumprojekta saturs neatbilst anotācijas saturam, jo likumprojekta anotācijā norādītais liecina par nepieciešamību ierobežot kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu atalgojuma  apmēru, savukārt likumprojektā piedāvātās izmaiņas amatu savienošanā (6.panta otrā daļa) būs saistošas visām valsts amatpersonām, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi.

-

Likuma 8.¹ panta piektajā daļā jau šobrīd skaidri noteikts, kas jāizvērtē, izsniedzot atļaujas valsts amatpersonām amatu savienošanai, tai skaitā vienmēr ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai (vienlaikus ir pienākums izvērtēt arī, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām; vai amatu savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm, ja darba izpilde paredzēta ārvalstī, starptautiskajā organizācijā, tās pārstāvniecībā (misijā) vai to uzdevumā) – tātad šie kritēriji ir attiecināmi arī uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” ietverto, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Ja augstas ministriju valsts amatpersonas tiek ieceltas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, tad jau pirms iecelšanas atbilstoši Likuma regulējumam ir jāizvērtē, vai šāda amatu savienošana ir pieļaujama un ne tikai gramatiski/tehniski vērtējot, ka amatus ļauts savienot (Likuma 6.panta otrās daļas un Likuma 7.panta attiecīgās daļas ietvaros), bet pēc būtības – atbilstoši Likuma 8.¹ panta piektajā daļā noteiktajam – vērtējot, vai šādu amatu savienošana ir  samērīga, atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam par darba/atpūtas laiku utt. Ja līdz šim tiek pieļauta neatbilstoša prakse, lai gan normatīvais regulējums jau ir, tad to nevar novērst, Likumā veicot grozījumus, kas šaura loka valsts amatpersonu izsniegtu atļauju dēļ būtu attiecināma uz visām valsts amatpersonām.
Konkrētajā situācijā Valsts kontroles identificēto problēmu var risināt ar izglītojošu materiālu izstrādi, regulārām apmācībām, skaidrojumu sniegšanu, atbildīgo institūciju pārbaudēm/ieteikumiem amatu savienošanas jautājumos pirms iecelšanas, kad ir šādas “pelēkās zonas”), normatīvajiem aktiem atbilstošu valsts kapitālsabiedrību nominācijas procesu virzīšanu, bet ne veidojot jaunu/papildu/nesamērīgu regulējumu Likumā, kas attiecināms uz visām valsts amatpersonām.
Vienlaikus norādāms, ka minētie grozījumi neparedz izņēmumus, tādējādi var secināt, ka tie būs attiecināmi uz visām valsts amatpersonām, ieskaitot operatīvo dienestu darbiniekus (Valsts policijas, pašvaldības policijas darbinieki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki). Ņemot vērā iekšlietu sistēmā pastāvošo situāciju ar darbaspēka trūkumu un pašreizējo situāciju, šādu grozījumu apstiprināšana var vēl nelabvēlīgāk ietekmēt minēto nozari.
 

-

Likumprojekta anotācijā vairākkārtēji tiek uzsvērts, ka grozījumu mērķis, citu starpā, nodrošināt kvalitatīvu darba sniegumu, kas nav iespējams, ja amatpersona neievēro normālu atpūtas laiku. Šajā kontekstā, būtu vēlams izvērtēt vēsturiski izveidojušos nosacījumus pedagogiem, zinātniekiem, ārstiem u.c.. Minēto jomu pārstāvju, piemēram - operējoša ķirurga, spēja kvalitatīvi pildīt darba pienākumus un ievērot normālu atpūtas laiku nav mazsvarīgāka, kā vienam no septiņiem kapitālsabiedrības padomes locekļiem. Līdz ar to, nav skaidrs pamatojums likumprojektā ietvertajam 6.panta otrās prim daļas saturam.
Iepriekšminētais apliecina jau iepriekš atzinumā pausto, ka  nav racionāli virzīt likumprojektu pirms OECD ekspertu secinājumiem un rekomendācijām, kas būs kopumā par attiecīgo likumu.

-

Ņemot vērā, ka atļauja amatu savienošanai nepieciešama, gan ieņemot pilnas slodzes, gan nepilnas slodzes amatu, nepieciešams precizēt b) apakšpunktu, paredzot iespēju savienot nepilnas slodzes amatu ar pilnas slodzes amatu.
Ņemot vērā 6. panta otrās daļas jauno redakciju, nav saprotams, kā turpmāk būtu piemērojami speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, piemēram, likuma 7. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja ir saņemta attiecīga atļauja. Piemēram, vai publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš, iespējams, ieņem vēl divus nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatus vai amatus publiskas personas institūcijās, var minētos amatus savienot ar privātas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, kā to šobrīd pieļauj speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, t. i., vai slodze ir nosakāma tikai attiecībā uz valsts amatpersonas amatiem un amatiem citās publiskas personas institūcijās. No minētās situācijas izpratnes ir atkarīgs arī pārejas noteikumu 33. punkta formulējums.
 

-

Iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka tajā iekļautais regulējums sagatavots, šauri koncentrējoties tikai uz anotācijā izklāstīto problēmu, bet neņemot vērā esošo likuma regulējumu, tai skaitā speciālos amatu savienošanas ierobežojumus un piedāvātā regulējuma ietekmi uz to piemērošanu, radot  pretrunas.
Termina “Pilnas slodzes amats” skaidrojums nevar tikt attiecināts uz kapitālsabiedrības valdes locekli, ar kuru atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējumam slēdz pilnvarojuma līgumu, nevis darba līgumu. Līdz ar to uz valdes locekli neattiecas Darba likuma regulējums par normālo darba laiku un ir nepieciešams precizēt minētā termina skaidrojumu, t. i., kā tas skaidrojams attiecībā uz amatiem, par kuru izpildi netiek slēgts darba līgums.
Minētais attiecināms arī uz terminu “Nepilnas slodzes amats”, ņemot vērā, ka nepilna darba laika regulējums izriet no Darba likuma un neattiecas uz pilnvarojuma līguma izpildi. “Nepilnas slodzes amats” atbilstoši anotācijā minētajam tiek attiecināts uz kapitālsabiedrības padomes locekli, tā slodzi novērtējot 0,25 apmērā mēnesī (rēķinot uz 6-12 padomes sēdēm gadā, gatavošanos tām, darbu komitejā vai valdes nominācijas komisijā), vienlaicīgi atzīstot, ka noteiktos laika periodos faktiskā slodze var būt arī augstāka (vai zemāka), kam būtu nepieciešams papildu skaidrojums likumā, jo ne valdes, ne padomes amata pienākumu izpildei patērētais laiks netiek uzskaitīts. Attiecīgi arī šis termins būtu precizējams.
Papildus vēršam uzmanību, ka Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijās publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai minēts, ka padomes priekšsēdētājam mēneša atlīdzības īpatsvars ir ne vairāk kā 30 % no valdes priekšsēdētājam noteiktās mēneša atlīdzības tajā pašā kapitālsabiedrībā.
 

-

Nav pamata ierobežot gan amatu skaitu, gan slodzes kopsummu. Proti, kāpēc lai nevarētu būt 4 amatos, katrā 0,25 noslodze.  Šobrīd apmaksāto amatu skaits ir ierobežots, bet nav ierobežots slodzes lielums, mūsu ieskatā ir pietiekoši ar vienu no šiem ierobežojumiem.
 

-