Atzinums

Attiecībā uz meža putnu indeksu informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “3.7. Meža ekosistēmas (Dabas regulas 12.pants)” sniegta nepatiesa informācija. Dabas atjaunošanas plānā nav paredzēti nekādi pasākumi plēsēju populācijas ierobežošanai, uzskaišu paplašināšanai un pasīvo uzskaites metožu attīstībai. Jāatzīmē, ka nav sniegts arī pamatojums, kāpēc šādi pasākumi būtu nepieciešami un kā tie palīdzētu uzlabot meža putnu indeksu.

-

Kopumā ir atbalstāma Dabas atjaunošanas plāna apstiprināšana un iesniegšana Eiropas Komisijai noteiktajā termiņā, jo tas ir būtiski, lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības stāvokli Latvijā. Tomēr plāna projektā joprojām ir būtiskas nepilnības attiecībā uz meža ekosistēmām. Uz tām norādījām jau publiskās apspriešanas ietvaros, taču saņemtās atbildes (sk. publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumu) liecina vai nu par to, ka iebildumi nav saprasti, vai par formālu attieksmi pret tiem.

Publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu apkopojumā uz LOB iebildumiem saistībā ar atmirušās koksnes apjomu uzsvērts, ka “šie dati raksturo mirušās koksnes apjomu un tendences Latvijā, bet tie nav izvēlēti ne bāzes līnijas, ne apmierinoša līmeņa noteikšanai.” Tas neatbilst plānā rakstītajam, piemēram: “…līdz ar to gulošās atmirušās koksnes apjoms var tikt uzskatīts par apmierinošu līmeni Latvijā." Kā jau norādījām, ņemot vērā lielās ekoloģiskās atšķirības, nav pamata atmirušās koksnes apjomu Latvijā salīdzināt ar Eiropas vidējo rādītāju. Dabas atjaunošanas regulas 12. pants runā par meža ekosistēmu stāvokli valstī kopumā, tāpēc tas, ka lokāli atmirušās koksnes apjomi sasniedz konkrētām sugām nepieciešamos sliekšņus, nav atbilstošs pamatojums apgalvojumam, ka atmirušās koksnes pieejamība valstī kopumā ir pietiekamā līmenī. Turklāt plānā norādītajā publikācijā (Jansons et al. 2026) tiek runāts par lielāku atmirušās koksnes apjomu (23,8 m3/ha), norādot, ka šis apjoms atbilst bieži izmantotajām sliekšņa vērtībām 20–30 m3/ha. Plānā norādītais atmirušās koksnes daudzums (19,85 m3/ha) ir mazāks par rakstā minēto un līdz ar to arī zem minētajām sliekšņa vērtībām. LVMI “Silava” Nacionālā meža monitoringa jaunākie dati rāda, ka līmenis ir vēl zemāks – 19,64 m3/ha. Turklāt šie dati rāda, ka kopš 2018. gada gulošās atmirušās koksnes apjoms ir samazinājies. Līdz ar to nav pamata ne pieņēmumam, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir apmierinošs, ne arī apgalvojumam, ka “atmirušās koksnes apjoma pieaugumu sekmēs esošā mežsaimniecības prakse”. Tāpat ir pilnīgi nepamatoti apgalvot, ka atmirušās koksnes pieejamību nodrošina galvenā cirte. Gluži pretēji – galvenās cirtes veikšanas rezultātā atmirušās koksnes pieejamība samazinās.

Attiecībā uz kailciršu aizstāšanu ar izlases cirtēm, kas veicinātu mežu savienotības uzlabošanu un palielinātu nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, publiskās apspriešanas viedokļu apkopojumā precizēts, ka “izlases ciršu piemērošana kailciršu vietā būs meža īpašnieku brīvprātīga izvēle”. Arī pašā plānā nav iekļauti pasākumi, kas veicinātu plašāku izlases ciršu pielietojumu. Līdz ar to plānā nav pamata iekļaut rādītājus, kuru sasniegšanu plāns nekādā veidā neveicina. Plānā minētie 35 tūkst. ha, kuros varētu tikt veikta izlases cirte, ir ar plāna īstenošanu nesaistīta prognoze.

Attiecībā uz meža ieaudzēšanu jāņem vērā Eiropas Komisijas vadlīnijas bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgai apmežošanai, mežu atjaunošanai un koku stādīšanai. Plānā norādīts, ka tās jāņem vērā, “kur iespējams”, taču nav sniegts nekāds pamatojums, kādos gadījumos tas varētu nebūt iespējams.

Kā jau esam norādījuši iepriekš, nav pieļaujams Dabas atjaunošanas plānā iekļaut pasākumus, kam būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc svītrojams pasākums, kas paredz slapjo mežu degradāciju – “hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm”. Atbildot uz šo iebildumu, Zemkopības ministrija norāda, ka “valstī apmēram 25% mežos vēsturiski ir mainīts hidroloģiskais režīms”. Uzsveram, ka tieši šādu – degradētu – ekosistēmu atjaunošanai Dabas atjaunošanas plāns ir paredzēts. Kā piezīmē pie šī pasākuma minēts, šim slapjo mežu nosusināšanai ir “potenciāla negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību”. Zemkopības ministrijas apgalvojumam, ka mežu nosusināšana “dos ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai” nav pamatojuma.

Attiecībā uz rādītāju “Koku sugu daudzveidības palielināšana” Zemkopības ministrija sniedz pretrunīgu informāciju. Publiskās apspriešanas viedokļu apkopojumā uzsvērts, ka “daļēji tas tiks  īstenots ar KLP finansiālu atbalstu, bet ne tikai”, taču plānā joprojām norādīts: “Šo pasākums KLP SP ietvaros ir paredzēt īstenot 1430 ha…” Būtiski ir tas, lai plānā sasniedzamie rādītāji ietvertu tikai tos gadījumus, kad tiešām tiek palielināta koku sugu daudzveidība, nevis ietvertu visu teritoriju, kur īstenots KLP pasākums “Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa”. Vai minētie 1430 ha atbilst šādam nosacījumam, joprojām nav skaidrs.

Lai gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta 3. punktā minēto rādītāju uzlabošanās tiešām nāktu par labu arī meža putniem, ir nepamatots plānā iekļautais apgalvojums, ka “putnu indeksa skaitliskās vērtības pieaugumu ietekmēs iepriekšminēto pasākumi”, jo daļa no pasākumiem paredzēti pārāk nelielās platībās, lai tiem būtu būtiska ietekme uz meža putnu indeksu, kas tiek rēķināts valsts līmenī, daļā gadījumu paredzētie pasākumi ticami neuzlabos pat rādītāju, kam tie paredzēti, un, kā minēts iepriekš, starp pasākumiem šobrīd iekļauti arī tādi, kas ir bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp putniem, kaitīgi. Ņemot vērā iepriekš minēto, svarīgi norādīt, kuri tieši pasākumi uzlabos meža putnu indeksu.

Plānā joprojām nepamatoti mēģināts noniecināt pašreizējās Ligzdojošo putnu uzskaites, kas dod datus meža putnu indeksa aprēķināšanai, norādot, ka nepieciešams nodrošināt “augstāku datu ticamību”. LVMI “Silava” veiktais un darba grupā prezentētais izvērtējums skaidri parāda, ka pašreizējie monitoringa dati ir reprezentatīvi, un tas jau pārrunāts darba grupas sanāksmēs un uzsvērts arī LU komentāros. Turklāt, kā jau esam norādījuši darba grupas sanāksmēs, šī plāna ietvaros nav iespējams meža putnu indeksa aprēķinā tradicionālās putnu uzskaites aizstāt ar pasīvo akustisko monitoringu. Sanāksmju laikā Zemkopības ministrija pauda gatavību sarīkot tikšanos, kurā LOB varētu izskaidrot, kas ir meža putnu indekss, kā tas tiek aprēķināts un kā tiek iegūti nepieciešamie dati. Līdz šim (08.07.2026.) šāda tikšanās nav notikusi.

Nav šaubu, ka putnu pasīvo akustisko monitoringu nepieciešams attīstīt, taču tam nav saistības ar Dabas atjaunošanas plānu (un plānā tam arī nav paredzēti nekādi pasākumi).
Kā jau iepriekš norādījām, trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka attiecībā uz meža putnu indeksu “būtisks pasākums būtu arī plēsēju ierobežošana”. Pirmkārt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav veikta analīze par plēsonības ietekmi uz meža putnu indeksu. Otrkārt, plānā nekādi plēsēju ierobežošanas pasākumi nav paredzēti. To, ka “plāna pasākumos tas nav ietverts”, norāda arī Zemkopības ministrija atbildes komentārā, līdz ar to nav jēgas plāna projektā norādīt, ka šis “būtu būtisks pasākums”.

 

-