Atzinums

Lūgums svītrot IZM kā atbildīgo par Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.2. Atbalsts izglītības turpināšanai piedāvāto risinājumu izpildi, jo liela daļa uzdevumu nav IZM kompetencē, bet gan pašvaldības, izglītības dibinātāja vai izglītības iestādes kompetence atbilstoši normatīvajiem aktiem,  kā arī svītrot uzdevumu -  Padziļināta situācijas izpēte un datu analīze, saistībā ar atbalstu izglītības programmas apguvē bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, jo IZM neapkopo šādus datus un attiecīgi nevar veikt izpēti/analīzi par attiecīgo mērķgrupu.
Vēlamies arī norādīt, ka projekta “Skola-kopiena” ietvaros izglītojamajiem atbalsts tiks sniegts caur mācību priekšmetu konsultācijām, izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, surdotulka, ergoterapeita konsultatīvo atbalstu, mentora atbalstu, lasītprasmes veicināšanas pasākumiem, kā arī ar skolas un vietējās kopienas kopīgi īstenotiem iniciatīvu un partnerību projektiem. Projekta ietvaros  izglītojamajiem nav paredzēts finansiāls atbalsts. 

Lūgums izteikt Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.2. Atbalsts izglītības turpināšanai piedāvāto risinājumu tabulu šādā redakcijā: 

Izglītības likums 8.pants nosaka sekojošas izglītības ieguves formas
(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:
1) klātiene;
2) neklātiene;
3) tālmācība;
4) pašizglītība;
5) izglītība ģimenē.
Lūgums Informatīvā ziņojuma secinājumos (42.lpp.) rindkopu par izglītību izteikt redakcijā, kas atbilst normatīvajos aktos notektajam, jo IZM neplāno atjaunot vakarskolas kā izglītības ieguves veidu.

Izglītība ir galvenais instruments, kas var nodrošināt jauniešu neatkarību un veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. Tomēr daudzi bērni, kas uzauguši ārpusģimenes aprūpē, saskaras ar grūtībām turpināt mācības vai apgūt profesiju. Izglītības iestādēm svarīgi sniegt atbalstu jauniešiem, kas vēlas apvienot darbu un mācības, piedāvājot elastīgus izglītības ieguves formas, piemēram, tālmācības vai neklātienes formā. Tas palīdzēs jauniešiem ne tikai iegūt izglītību, bet arī stiprinās viņu neatkarību un pašapziņu.
 

Lūdzu informatīvā ziņojuma 7. lappusē iekļaut aktuālo informāciju par 2025. gadu, attiecīgi svītrojot informāciju par 2023.gadu. 
 

2025. gada 1.septembrī saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, t.sk. speciālajās izglītības iestādēs, ar pazīmi bārenis un 18 gadi un vairāk, kopā izglītību ieguva 163 izglītojamie, no tiem 155 izglītojamie izglītību apguva vispārizglītojošajā programmā, bet 8 izglītojamie speciālajās izglītības programmās (4 izglītojamie – apguva speciālo programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, 2 izglītojamie – speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem,  1 izglītojamais – speciālās pamatizglītības programmu ar mācīšanās traucējumiem, 1 izglītojamais – speciālās pamatizglītības programmu ar dzirdes traucējumiem).
Profesionālās izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs 2025. gada 1. septembrī vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar pazīmi “bārenis” mācījās 42 izglītojamie, savukārt, vecumā 25 un vairāk gadu – 9 izglītojamie.

Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums ir attiecināms arī uz augstāko izglītību, IZM informatīvā ziņojuma 2.2. Atbalsts izglītības turpināšanai  sadaļā aicina iekļaut sekojošu informāciju: 
"Ņemot vērā, ka daļa bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu pēc
pilngadības sasniegšanas uzsāk vai turpina studijas augstākās izglītības iestādēs, nepieciešams paredzēt papildu pasākumus, kas veicinātu studiju procesa sekmīgu norisi un nodrošinātu jauniešu veiksmīgāku integrāciju darba tirgū. 
Lai nodrošinātu atbalstu studiju procesā, augstskolas sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un studentu atbalsta centriem var iesaistīt mentorus vai konsultantus, kuri sniedz akadēmisko un psihosociālo palīdzību. Šāds risinājums stiprina jauniešu spēju pabeigt izvēlēto studiju programmu un mazina risku priekšlaicīgi pārtraukt studijas. Mentoru iesaiste īstenojama augstskolu esošo studentu atbalsta sistēmu ietvaros, izmantojot pieejamos resursus. Svarīgi ir nodrošināt, lai jaunieši savlaicīgi iegūtu informāciju par viņiem pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Nereti bāreņi un bez vecāku gādības palikušie jaunieši par stipendiju un citu resursu izmantošanas iespējām uzzina novēloti, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar augstskolām jāpilnveido informēšanas pasākumi par sociālo stipendiju “Studētgods”, augstskolu stipendiju fondiem un citiem atbalsta instrumentiem. Informēšanas aktivitātes būtu īstenojamas ministrijas un augstskolu esošā finansējuma ietvaros. Lai veicinātu jauniešu veiksmīgu pāreju no studijām uz darba tirgu, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem studentiem ir nodrošināma iespēja prioritāri iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvās nodarbinātības un prakses pasākumos, kā arī Eiropas Savienības finansētajās programmās jauniešu nodarbinātības un prasmju pilnveides veicināšanai. Šāda pieeja nodrošina praktisko iemaņu iegūšanu un atvieglo darba tirgus prasību apguvi. Svarīgi ir arī veicināt elastīgu studiju formu pieejamību. Tālmācības un nepilna laika studiju programmas ir būtiskas jauniešiem, kuri studiju laikā apvieno mācības ar darbu vai ģimenes aprūpi. Šādu programmu paplašināšana nodrošinās lielāku pieejamību augstākās izglītības programmu apguvei šai mērķa grupai. Šo pasākumu īstenošana paredzama augstskolu attīstības ietvaros, izmantojot pieejamo valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Tāpat ir nepieciešams veicināt starptautiskās mobilitātes iespēju izmantošanu. Lai šādi jaunieši varētu pilnvērtīgi iesaistīties Erasmus+ un citās starptautiskajās studiju vai prakses programmās, ir jānodrošina konsultatīvais un praktiskais atbalsts pieteikšanās procesā, sniedzot informāciju un palīdzību dokumentu sagatavošanā. Pasākuma īstenošana paredzama, izmantojot Erasmus+ un citu starptautisko programmu finansējumu, kā arī augstskolu esošos resursus."

-

Lūgums apakšsadaļā "2.7. Nodarbinātība" precizēt JSPA īstenotā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2.3.specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.4.pasākuma “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” projekta “PROTI un DARI 2.0.” nosaukumu. 

-

Lūgums apakšsadaļā "2.2. Atbalsts izglītības turpināšana" izvērtēt apgalvojumu "Vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši pamet izglītības iestādi, ir motivācijas trūkums, vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret skolas apmeklēšanu, kā arī likumisko pārstāvju (turpmāk - aprūpētāju) grūtības motivēt jaunieti mācībām" atbilstoši pētījuma "Pētījums par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem"* secinājumiem, kas norāda uz to, ka "galvenie mācību kavējumu iemesli PMP jauniešiem ir mācīšanās motivācijas trūkums un vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret skolas apmeklēšanu.", kā arī to, ka "Priekšlaicīgas mācību pamešanas riski 13-18 gadu vecuma grupā ir kompleksi tādā nozīmē, ka katra atsevišķā skolēna vai audzēkņa gadījumā tie var veidot visdažādākās kombinācijas, kuru rezultātā jaunietis priekšlaicīgi pamet mācības". Lūgums arī norādīt informācijas avotu.

*Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/3868/download?attachment

-

Lūgums apakšsadaļā "2.2. Atbalsts izglītības turpināšanā" atjaunot informāciju par NEET jauniešu skaitu atbilstoši CSP datiem par 2024. gadu.

-

Lūgums novērst informācijas dublēšanos sadaļā "1. Esošās situācijas raksturojums": "2023. gada 1. septembrī saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, t.sk. speciālajās izglītības iestādēs, ar pazīmi bārenis un 18 gadi un vairāk, kopā izglītību ieguva 156 izglītojamie, no tiem 143 izglītojamie izglītību apguva vispārizglītojošajā programmā, bet 13 izglītojamie speciālajās izglītības programmās (9 izglītojamie – apguva speciālo programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, 1 izglītojamais – speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem 1 izglītojamais – speciālās pamatizglītības programmā ar garīgās veselības traucējumiem..."

-