Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar likumprojekta  grozījumiem “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts). LTRK atbalsta iniciatīvu, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) par pienākumu nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, tomēr jānorāda, ka Likumprojektā ir vairākas neprecizitātes, kuras būtu nepieciešams pārskatīt pirms tā ieviešanas.
Viens no nodokļu maksātāju Padziļinātās sadarbības programmas (turpmāk – PSP) dalības nosacījumiem ir Nodokļu risku vadības (NRV) sistēmas ieviešana, kura ir obligāta zelta līmeņa iegūšanai. Bez PSP nodokļu maksātājiem nebūs motivācijas uzturēt NRV sistēmu, savukārt, kontroles sistēmas neesamība var negatīvi ietekmēt nodokļu maksāšanas disciplīnu ilgtermiņā.
Jānorāda, ka vērtējot ietekmi uz konkurenci, jauniem uzņēmumiem varētu rasties grūtības ienākt tirgū, ņemot vērā, ka šāda veida uzņēmumiem pirmajā darbības gadā būtu paredzams zems reitings, rezultātā tie būtu ierindojami pie komersantiem ar apšaubāmu reputāciju.
Likumprojekts paredz, ka Jaunais reitinga risinājums ietvers gan pašreizējās reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus. Savukārt, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām VID izmanto visu tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem. Līdz ar to nav pieņemams, ka publiski pieejamā reitingā tiktu izmantota kāda informācija, kas netiek atklāta pašam nodokļu maksātājam.
Dažādām nozarēm varētu būt atšķirīga nozīme reitingā izmantotajiem rādītajiem. Pirms Likumprojekta ieviešanas būtu ieteicams VID konsultēties ar nozares asociācijām, lai izvēlētos rādītājus, uz kuriem būs balstīts Jaunais reitings.
Jāuzsver, ka atsevišķās nozarēs uzņēmumu reputācija ir ļoti sensitīvs faktors. Publiskota negatīva reitinga informācija var kaitēt uzņēmuma reputācijai, uzņēmumam var tikt liegta iespēja piedalīties tenderos, vai kredītiestāde var atteikt finansējuma piešķiršanu, lai gan Likumprojekts paredz, ka publiskotai informācijai nav juridisks spēks un ir tikai informatīvs raksturs, tomēr jāņem vērā pastāvošās tiesiskās sekas, kuru rezultātā uzņēmums var ciest zaudējumus.
 

LTRK norāda, ka no Likumprojekta anotācijas izriet, ka “lai risinātu problēmas saistībā ar līgumu summas mākslīgu sadalīšanu,  ir nosakāms pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (turpmāk – VEDLUDB) informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk vai arī noslēgtais līgums neparedz līguma summu). Minētā pasākuma ieviešana ļaus ne tikai novērst izvairīšanās no informācijas sniegšanas pienākuma pildīšanas iespēju, bet arī ļaus attiecīgajām valsts iestādēm kontroles vajadzībām veidot pilnvērtīgu analīzi par saistību monetāro apjomu un noslēgtajiem līgumiem, kā arī radīs iespēju veikt kontroli par līgumos noteikto saistību izpildi attiecībā pret apakšuzņēmumiem”.Rezultātā, nosakot par pienākumu reģistrēt izmaiņas attiecībā uz visu  apakšuzņēmēju līgumiem (t.sk. ja darījuma summa ir zem 15 000 euro), ievērojami palielināsies administratīvais slogs. Vienlaikus netiek gūts apstiprinājums, vai šāds papildus darba apjoms, ievadot  datus VEDLUDB,  sasniegs iecerēto mērķi – ēnu ekonomikas mazināšanos. Likumprojekts un tā anotācija rada neskaidrības par būvkomersantu pienākumiem. Pašlaik būvkomersanti EDLUS ievada datus par apakšuzņēmēju līgumiem, norādot līgumu, datumu, summu. Visas līgumu summas, kas ir lielākas par 15 000 euro, tiek nosūtītas uz VEDLUDB ar ikmēneša atskaiti. Lūdzu skaidrot, vai ir nepieciešams veikt papildus darbības – datu ievadi EDLUS un VEDLUDB? Papildus, lūgums skaidrot, kādas tieši darbības būtu jāveic būvkomersantiem norādītā mērķa sasniegšanai (lai izmaiņu rezultātā nebūtu jāveic dubults datu ievades darbs)?