Atzinums

DAIF Latvija atbalsta kvalitātes kritēriju noteikšanu pretendentiem, lai nodrošinātu sekmīgu konkrētās investīcijas īstenošanu (kā, piemēram, tas ir minēts pie 4.kritērija - Sadarbības tīkla pieredze), taču DAIF Latvija iebilst pret dažu noteikumu redakcijā esošo kvalitātes kritēriju uzskaitījumu (vai piešķiramajiem punktiem un to gradāciju) projektu pieteikumiem. Attiecīgi, uzskatām, ka nosakot prasību iesaistītajiem darbiniekiem un sadarbības tīkla vadībai attiecībā tieši uz starptautisku inovāciju projektu vadību un to minētajiem apjomiem, kas vairākkārtīgi pārsniedz šajā investīcijā pieejamo finansējumu, tiek ierobežotas iespējas nodrošināt pretendentiem reālu un atbilstošu pieredzi tieši šai investīcijai un tajā īstenotajām aktivitātēm (īpaši ņemot vērā, ka investīcijas pamatmērķis ir arī internacionalizācija, nevis tieši inovatīvu produktu radīšana). Šādas prasības pamatojums reāls būtu citu atbalsta programmu ietvaros (piemēram, kā Kompetenču centru programmu, kur pamata mērķis ir jaunu produktu radīšana, inovācijas un to mērogošana, kā arī investīciju summas ir vairākkārt lielākas kā šajā plānotajā programmā) un var radīt nekonkurētspējīgas priekšrocības projektu iesniedzējiem, kuri īsteno jau citas atbalsta programmu aktivitātes.

Saskaņā ar Ministru Kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr. 93 „Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” tieši drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Pamatnostādnes arī paredz, ka šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā.
Līdz šim drošības un aizsardzības industrijām, kas pārstāv dažādu nozaru komersantus un pētniecības organizācijas, ir bijusi ļoti ierobežota iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu nozares attīstībai un starptautiskās sadarbības sekmēšanai nacionālās atbalsta programmās, tieši ņemot vērā to, ka industrijas pārstāv vairākas nozares. DAIF Latvija uzskata, ka īpaši šobrīd – kad drošība un aizsardzības ir arī viena no Eiropas Savienības prioritātēm – ir būtiski primāri sniegt atbalstu šīm industrijām, kas pārstāv vairākas RIS3 jomas – tādā veidā nodrošinot tik nepieciešamo starpnozaru sadarbību kopēja mērķa sasniegšanai (drošība un aizsardzība).

DAIF Latvija aicina
- iekļaut kvalitātes kritērijos sadarbības tīkla darbību vairākās RIS3 jomās (ar noteiktu punktu gradāciju), kas tika diskutēts noteikuma projekta izstrādes stadijā. DAIF Latvija uzskata, ka tieši starpnozaru sadarbība (un šajā gadījumā arī tieši RIS3 jomās) viena sadarbības tīkla ietvaros var būtiski ietekmēt kopējās investīcijas īstenošanu un rādītāju sasniegšanu. 
- iekļaut noteikumu projektā nosacījumu, kas paredz noteiktu pieejamā finansējuma daļu investīciju ietvaros novirzīt tieši starpnozaru sadarbības tīklu projektiem (kā tas līdzvērtīgi tika ieviests Klasteru programmā iepriekšējā ES fondu īstenošanas periodā – kad tika paredzēts atbalsts vismaz diviem starpnozaru klasteriem).

-

Precizēt 9.punkta redakciju, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka katrs sadarbības tīkls ir atbildīgs par šī konkrētā sadarbības tīkla investīcijas noteikto rādītāju sasniegšanu, kuri tiks fiksēti līgumā starp sadarbības tīklu un CFLA, sasniegšanu - nevis visas kopējās atbalsta programmas rādītāju sasniegšanu (ko jau iepriekš DAIF Latvija minēja - Sadarbības tīkls (biedrība vai nodibinājums) nevar būt atbildīgs par visas programmas rādītāju sasniegšanu.

-

paredzēt, ka maksājuma pieprasījumus var iesniegt vairāk kā 2 reizes gadā, kas tieši saistās ar ieguldītajiem līdzekļiem no sadarbības tīkla un tā dalībnieku puses un atgūstamo atbalsta finansējumu:

53.4.1. plānoto maksājuma pieprasījuma iesniegšanas grafiku, paredzot, ka maksājuma pieprasījumi tiek iesniegti vismaz divas reizes gadā.

Precizēt redakciju, lai ir viennozīmīgi skaidrs, ka avansa maksājuma pieprasījuma grafikam ir jābūt saskaņā ar konkrētā sadarbības tīkla sasniedzamajiem rādītājiem noteiktos termiņos, kas fiksēts līgumā starp sadarbības tīklu un CFLA, sasniegšanu - nevis visas kopējās atbalsta programmas rādītāju sasniegšanu noteiktos termiņos, kurus nosaka 15.punkts.

-

Precizēt šī punkta redakciju, ņemot vērā to, ka sadarbības tīkls tā dalībniekiem de minimis atbalstu var piešķirt gan uz katru konkrētu aktivitāti atsevišķi par noteiktu summu, gan arī uz konkrētu periodu vēl bez konkrētām aktivitātēm (piemēram, piešķirot noteiktu summu uz vienu gadu, beigās koriģējot faktiski periodā saņemto de minimis atbalstu), lai nebūtu situāciju, kad ir daudz lēmumu par mazām summām (lieks administratīvais slogs). Attiecīgi, ne vienmēr var tikt nodrošināta šādas prasības izpilde kā šobrīd 53.13.punktā paredzēts.

-