Atzinums

Lūdzam pārskatīt un veikt nepieciešamos precizējumus anotācijas 5. sadaļā nolūkā nodrošināt korektu, pilnīgu un precīzu no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošo saistību pārņemšanu un tā atspoguļojumu. Vēršam uzmanību, ka:
1) Komisijas 2025. gada 23. jūnija Deleģētās direktīvas (ES) 2025/1801, ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (turpmāk - Direktīva 2025/1801), pielikums groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (turpmāk - Direktīva 2022/1999) I un II pielikumu, attiecīgi anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā nepieciešams atsaukties arī uz korespondējošām Direktīvas 2022/1999 prasībām, piemēram: "Direktīvas 2025/1801 pielikums (grozītais Direktīvas 2022/1999 II pielikuma pirmās daļas 8. punkts)";
2) atbilstoši projekta redakcijai tiek izpildītas arī citas no Direktīvas 2025/1801 izrietošās prasības, piemēram, 2. panta 1. punkta trešā daļa (projekta 1.9. apakšpunkts), bet 1. pants saistīts arī ar projekta pielikumiem. 
3) 1.tabulas Direktīvas 2022/1999 daļā nav atkārtoti jāatsaucas uz I un II pielikumu, jo to grozītās redakcijas pārņemšana jau norādīta Direktīvas 2025/1801 tabulas daļā;
4) no skaidrojumiem tabulas Direktīvas 2022/1999 daļā "Cita informācija" saprotams, ka Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība" (turpmāk - Noteikumi) 29. punkts saistīts ar no Direktīvas 2022/1999 III pielikuma izrietošo Eiropas Savienības saistību izpildi;
5) Direktīvas 2022/1999 6. pants paredz, piemēram, to, ka "pārbaudes var veikt arī uzņēmumu telpās kā profilaktisku pasākumu vai gadījumos, kad pārbaudē uz ceļa tika konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bīstamo kravu pārvadājumu drošību", norādot, ka to pārņem Noteikumu 1. punkts, lai arī tas vienkārši atspoguļo Noteikumu būtību, nevis specifiskus nosacījumus;
6) Direktīvas 2022/1999 9. panta 2. punkts nav jāpārņem, jo attiecas uz Eiropas Komisiju.

-

Projekta anotācijā un izziņā ietvertā informācija neliecina, ka ir izvērtēts iebildums par riska kategoriju un pārkāpumu klasifikācijas atbilstību, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību pašreizējai situācijai (pārkāpumiem).

Lūdzam atkārtoti rūpīgi izvērtēt Tieslietu ministrijas 11.03.2026. atzinuma (23-TA-288) 2. punktā ietverto iebildumu. Izvērtējums – argumentēts skaidrojums – ietverams vai nu projekta anotācijā, vai, ja konkrētajā aspektā tas neatbilst anotācijas saturam, izziņā.

Papildus tam projektā šobrīd riska kategoriju regulējumā izmantotas vairākpakāpju atsauces, kas nav vēlama pieeja normatīvā akta projektā. Turklāt pamatjautājumu regulējumā ir ietvertas atsauces uz noteikumu pielikumu, kas rada šaubas, vai pielikuma saturs patiešām atbilst Ministru kabineta noteikumu pielikuma izpratnei.
 

-

Projektā nav izmantojams termins "sankcija", lai apzīmētu korektīvos pasākumus, kontroles pasākumus vai tamlīdzīga rakstura rīcību.

Latvijas normatīvajos tiesību aktos ar sankcijām pamatā saprot krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvas sankcijas (sodus) kā pretstatu nesodoša rakstura administratīviem pasākumiem. Piemēram, direktīvā lietots apzīmējums "korektīvie pasākumi", kas savukārt ierasti norāda tieši uz nesodoša rakstura administratīviem pasākumiem (līdzekļiem) pretēji sodiem (sankcijām). Tie parasti ir dažādi pienākumi vai ierobežojumi, kam nepiemīt soda pazīmes.
Līdz ar to termins "sankcijas" citā nozīmē nav lietojams. Sankcijas vispārīgi ietvertu arī administratīvos sodus.
 

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt projekta pielikuma redakciju, pārliecinoties par pilnīgu un korektu Direktīvas 2025/1801 pārņemšanu, nepieciešamības gadījumā veicot precizējumus vai sniedzot papildus skaidrojumus. Vēršam uzmanību, ka, piemēram:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 2. punktam nav personu apliecinoša dokumenta bez personas sejas attēla (fotogrāfijas), kā norādīts projekta 1. pielikuma 3.4. apakšpunktā;
2) projekta pielikuma 1.8. apakšpunkts noteic, ka "transportlīdzeklis neatbilst apstiprinājuma prasībām un var radīt tiešus draudus", bet tajā pārņemtais Direktīvas 2025/1801 pielikums (grozītais Direktīvas 2022/1999 II pielikuma pirmās daļas 8. punkts) paredz, ka "[..] rada tūlītējas briesmas (citādi tiek klasificēts II riska kategorijā)". Attiecīgi potenciāla tiešu draudu radīšana nav vienlīdzīgs risks tūlītēju briesmu radīšanai, kas ir svarīgs aspekts, nosakot, vai pārkāpums klasificējams I vai II kategorijā;
3) 3. kategorijas apraksts neaptver visu no Direktīvas 2025/1801 pielikuma (grozītā Direktīvas 2022/1999 II pielikuma trešā daļa) izrietošo III riska kategorijas aprakstu, piemēram, ka pārkāpums var izraisīt fizisku ievainojumu. Precīzs riska kategorijas formulējums ir svarīgs gadījumā, ja konstatēts pārkāpums, kas nav uzskaitīts sarakstā un to jāklasificē saskaņā ar riska kategoriju aprakstu;
4) no Direktīvas 2025/1801 pielikuma (grozītais Direktīvas 2022/1999 II pielikums) izriet nosacījums, par visnopietnākās riska kategorijas piemērošanu vairāku pārkāpumu konstatācijas gadījumā, kas projektā nav nostiprināts.

-

Projektā paredzētais pārbaudes protokola saturs rada šaubas par kontroles pasākumu un administratīvā pārkāpuma procesa norobežošanu. Projekta anotācijā nav ietverts skaidrojums, kāpēc Latvijas tiesību sistēmā ir izmantoti tieši tādi korektīvo pasākumi apzīmējumi un kāds ir šo pasākumu saturs un attiecīgi arī apsvērumi par atbilstību ES tiesību prasībām.

Bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā kā korektīvie pasākumi ir norādīti: oficiālais ziņojums (uzsākts administratīvā pārkāpuma process), aizrādījums un imobilizācija. Projekta anotācijā skaidrots: "Kontroles protokolā veiktajai atzīmei "Oficiālais ziņojums (uzsākts administratīvā pārkāpuma process)" ir informatīva nozīme, un tā paredzēta kontroles rezultātu pārskatāmībai un kontroles institūciju darba organizēšanas atvieglošanai."

Tomēr šāds skaidrojums neatklāj ne oficiālā ziņojuma vai citu korektīvo pārkāpumu saturu, ne arī rada priekšstatu par kontroles un sodīšanas jeb administratīvā pārkāpuma procesa norobežošanu. Ja administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk atsevišķi, balstoties uz kontroles laikā iegūtajām ziņām, tad kontroles protokola sagatavošanas laikā vienmēr nav iespējams zināt, vai ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Pat ja oficiālo ziņojumu saprastu kā Administratīvās atbildības likuma 116. pantā minēto citas iestādes ziņojumu, kas ir viens no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamatiem, tas nenozīmē, ka administratīvā pārkāpuma process jau ir uzsākts vai vispār tiks uzsākts. Līdz ar to šāda norāde ir neatbilstoša kontroles pasākumu norisei un administratīvā pārkāpuma procesa regulējumam. Tāpat projekta anotācijā nav ietverts nekāds pamatojums, kāpēc Latvijas tiesību sistēmā "oficiālais ziņojums" būtu saprotams kā iestādes ziņojums par iespējamu administratīvu pārkāpumu vai tamlīdzīgi.

Protokolā kā korektīvais pasākums ir minēts arī aizrādījums. Projekta anotācijā nav skaidrota šā aizrādījuma nozīme un tiesiskās sekas. Turklāt atkal tas vedina domāt par administratīvā pārkāpuma procesa institūtu izmantošanu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu maznozīmīga pārkāpuma gadījumā personai var izteikt aizrādījumu. Tas nerada tiesiskas sekas.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 2. pielikuma 28. punkta daļu "Imobilizācija (5.pants)", formulējot to atbilstoši direktīvas, kā tiesību akta, mērķim un būtībai.
Skaidrojam, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu: "direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes". Atšķirībā no regulām, direktīvas nav tieši piemērojams tiesību akts. Direktīvās tiek noteikts sasniedzamais mērķis. Dalībvalstīm ir uzdevums savlaicīgi iestrādāt direktīvu nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos to mērķa sasniegšanai. Proti, direktīvas ir saistošas dalībvalstīm. Savukārt dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst par saistošiem tikai ar brīdi, kad pārņemti nacionālajos normatīvajos aktos.
Konkrētajā gadījumā projektā ietvertā atsauce uz direktīvas vienību aizstājama ar atsauci uz nacionālo tiesību normu, normatīvo aktu vai to jomu, ar kuru attiecīgā direktīvas prasības ir pārņemta.

-

Iesakām nodrošināt pilnīgu un precīzu projekta un no tā izrietošo saistību izpratni tiesību normu adresātiem. Piemēram,
1) skaidrot riska kategoriju noteikšanu un to, kā praktiski izpaužas tas, ka "pārkāpuma riska kategorija var tikt gan paaugstināta, gan pazemināta", ja vienlaicīgi norādīts, ka "riska kategorija tiek noteikta, ņemot vērā konkrētos pārkāpuma apstākļus un pēc attiecīgās pārbaudi veicošās struktūras vai amatpersonas ieskatiem" u.c. no projekta izrietošos procesus;
2) skaidrot, kā praktiski tiks īstenots nosacījums par tieši neuzskaitītu pārkāpumu klasificēšanu saskaņā ar riska kategoriju aprakstiem;
3) tiesiskās noteiktības nolūkā projektā izvairīties no subjektīvi vērtējamiem formulējumiem vai anotācijā skaidrot to izpratni projekta kontekstā, piemēram, kas uzskatāms par "būtisku kaitējumu videi" vai "nopietnu fizisku ievainojumu".

-

Iesakām pārskatīt projekta 1.2.-1.4. apakšpunktus kontekstā ar projekta 1. pielikumā veiktajiem precizējumiem. Piemēram, 1.3. apakšpunkts noteic, ka "[..] 1. pielikuma 2. punktā minētajām neatbilstībām, kas var apdraudēt pārvadājumu drošību, radot apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku dzīvībai vai veselībai, īpašumam vai videi (..)", bet 1. pielikuma 2. punkts noteic, ka "var apdraudēt pārvadājumu drošību, radot nopietnu fizisku ievainojumu vai būtisku apdraudējumu videi, ja (..)", kas nav savstarpēji atbilstīgi.

-

Lūdzam pārskatīt formulējuma "un/vai" un simbola "/" lietojumu abos projekta pielikumos, izvēloties lietot saikli "un" vai saikli "vai" un ievērojot, ka:
a) saiklis "un" ir kumulatīvs nosacījums, kura lietošanas gadījumā ir jāiestājas visiem attiecināmajiem priekšnosacījumiem;
b) saiklis "vai" ir alternatīvs nosacījums, kura lietošana nosaka tikai viena priekšnosacījuma iestāšanās nepieciešamību.
Tāpat, arī ar simbolu "/"saprotams gan saiklis "un", gan saiklis "vai". Attiecīgi, lietojot simbolu "/", no projekta neizriet, kurš saiklis ar to saprotams.

-

Lūdzam izvērtēt termina "uzņēmums" lietojumu projektā. Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta pielikumu, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs".

-

Lūdzam nodrošināt skaidru, nepārprotamu un tiesību normu adresātiem precīzi izprotamu projekta redakciju. Tāda norāde kā "nav ievēroti noteikumi par pārtikas produktiem" vai "transportlīdzeklis neatbilst apstiprinājuma prasībām" neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, nenodrošina precīzu, nepārprotamu izpratni par to, kādi konkrēti noteikumi, prasības ar to saprotami.
Savukārt uz tādiem formulējumiem kā "rakstiskās instrukcijas" lūdzam ņemt vērā arī to, ka normatīvajā aktā ietver atsauces tikai uz citām šo noteikumu vienībām, citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir saistoši Latvijai, nevis uz nesaistošiem, iekšējiem vai tā saucamiem soft law dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi.

-

Lūdzam tiesību normu adresātiem nodrošināt skaidru, tiešu un korektu projekta izpratni, kā arī pienācīgu Direktīvas 2025/1801 pārņemšanu tajā. Vēršam uzmanību, ka, piemēram:
1) projekta pielikuma 20. punktā noteikts "Kraušana un nostiprināšana (piemēram, ADR 7.5.7.)", bet Direktīvas 2025/1801 (grozītais Direktīvas 2022/1999 I pielikuma 20. punkts) paredz "pārkraušana un uzglabāšana (piemēram, ADR 7.5.7.)", kas pirmsšķietami nav saprotamas kā identiskas darbības;
2) projekta pielikuma 26. punktā ietverta atsauce uz valsts noteikumiem, bet ne projekts, ne anotācija nenodrošina izpratni tam, kas projekta kontekstā ar to saprotams, tādēļ atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam paredzēt nepārprotamu atsauci uz nacionālo ārējo normatīvo aktu vai to jomu.
Kā arī lūdzam izvērtēt pielikumā lietotos saīsinājumus, apzīmējumus, piemēram, "MEMU", nodrošinot, ka tiesību normu adresātam tie ir skaidri un nepārprotami, kā arī ievērojot, ka projektā pieļaujams lietot vienīgi vispārzināmas abreviatūras. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām saīsinājumus piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais saīsinājums, un tie konsekventi lietojami tālāk dokumenta tekstā.

-