Projekta ID
25-TA-2086Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
09.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Iebildums
Satiksmes ministrija iebilst likumprojekta, kas tieši ietekmē valsts mežu apjomu, virzībai bez ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), kas būtu veicams politikas plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāizvērtē IVN ietvaros, ir likumprojekta ietekme uz CO2 emisijām, 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu, kā arī ilgtermiņa ietekme uz CO2 emisijām ar skatu uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas veicinās CO2 piesaistes palielināšanu ilgtermiņā un sniegs pozitīvu ieguldījumu ilgtermiņa klimata politikas mērķu sasniegšanā, taču nav norādīts konkrēts laika posms, kādā šie rezultāti sagaidāmi, kā arī nav sniegta informācija par likumprojekta radīto ietekmi uz aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem mērķiem – gan kopējiem, gan ZIZIMM sektoram individuāli.
Tāpat, ņemot vērā arī likumprojekta anotācijā norādītajos avotos minēto, ka aprakstīto risinājumu pozitīva ietekme uz mežu oglekļa piesaisti iespējama tikai pēc vairākām desmitgadēm, bet palielināta mežu ciršana radīs tūlītēju negatīvu ietekmi uz oglekļa piesaisti/emisijām meža zemēs, sagaidāms, ka minēto risinājumu īstenošana būtiski apdraudēs 2030. gada klimata mērķu izpildi, radot negatīvu ietekmi uz citām tautsaimniecības nozarēm – lauksaimniecību, enerģētiku, rūpniecību un transporta nozari, kurām šī negatīvā ietekme būs jākompensē.
Šeit vēlamies atsaukties uz Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi" (25-TA-485) ietvertajiem secinājumiem, proti:
- Saskaņā ar 2024. gadā atjaunoto 2023. gada integrēto ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm tiek prognozēts, ka 2050. gadā ne visas nesamazināmās emisijas tiks kompensētas ar CO2 piesaistēm (netiks sasniegta klimatneitralitāte). Tomēr virzībā uz klimatneitralitāti noteiktie starpposma mērķi 2030. gadam pēc NEKP mērķu scenārija tiks sasniegti.
- Riski SEG emisiju samazināšanai noteikto indikatīvo mērķa vērtību sasniegšanā netiek prognozēti tikai pie nosacījuma, ka nozaru ministrijas ar citām iesaistītajām pusēm ievieš gan papildus pasākumu (WAM), gan NEKP mērķa scenārijā noteiktos nozaru pasākumus un politikas.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija iebilst pret šīs iniciatīvas virzīšanu, ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz citām nozarēm. Jebkāda diskusija par šādiem priekšlikumiem var notikt tikai kopā ar atbilstošu vides ietekmju izvērtējumu, kurā nodrošināta arī sabiedrības iesaiste.
Tāpat norādām, ka pievienotie izvērtējumi nesniedz pietiekamu informāciju, lai būtu skaidri izprotams tiesību aktā izvēlētā risinājuma pamatojums.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāizvērtē IVN ietvaros, ir likumprojekta ietekme uz CO2 emisijām, 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu, kā arī ilgtermiņa ietekme uz CO2 emisijām ar skatu uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas veicinās CO2 piesaistes palielināšanu ilgtermiņā un sniegs pozitīvu ieguldījumu ilgtermiņa klimata politikas mērķu sasniegšanā, taču nav norādīts konkrēts laika posms, kādā šie rezultāti sagaidāmi, kā arī nav sniegta informācija par likumprojekta radīto ietekmi uz aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem mērķiem – gan kopējiem, gan ZIZIMM sektoram individuāli.
Tāpat, ņemot vērā arī likumprojekta anotācijā norādītajos avotos minēto, ka aprakstīto risinājumu pozitīva ietekme uz mežu oglekļa piesaisti iespējama tikai pēc vairākām desmitgadēm, bet palielināta mežu ciršana radīs tūlītēju negatīvu ietekmi uz oglekļa piesaisti/emisijām meža zemēs, sagaidāms, ka minēto risinājumu īstenošana būtiski apdraudēs 2030. gada klimata mērķu izpildi, radot negatīvu ietekmi uz citām tautsaimniecības nozarēm – lauksaimniecību, enerģētiku, rūpniecību un transporta nozari, kurām šī negatīvā ietekme būs jākompensē.
Šeit vēlamies atsaukties uz Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi" (25-TA-485) ietvertajiem secinājumiem, proti:
- Saskaņā ar 2024. gadā atjaunoto 2023. gada integrēto ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm tiek prognozēts, ka 2050. gadā ne visas nesamazināmās emisijas tiks kompensētas ar CO2 piesaistēm (netiks sasniegta klimatneitralitāte). Tomēr virzībā uz klimatneitralitāti noteiktie starpposma mērķi 2030. gadam pēc NEKP mērķu scenārija tiks sasniegti.
- Riski SEG emisiju samazināšanai noteikto indikatīvo mērķa vērtību sasniegšanā netiek prognozēti tikai pie nosacījuma, ka nozaru ministrijas ar citām iesaistītajām pusēm ievieš gan papildus pasākumu (WAM), gan NEKP mērķa scenārijā noteiktos nozaru pasākumus un politikas.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija iebilst pret šīs iniciatīvas virzīšanu, ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz citām nozarēm. Jebkāda diskusija par šādiem priekšlikumiem var notikt tikai kopā ar atbilstošu vides ietekmju izvērtējumu, kurā nodrošināta arī sabiedrības iesaiste.
Tāpat norādām, ka pievienotie izvērtējumi nesniedz pietiekamu informāciju, lai būtu skaidri izprotams tiesību aktā izvēlētā risinājuma pamatojums.
Piedāvātā redakcija
-
