Atzinums

Izvērtējot Zemkopības ministrijas piedāvājumu ISIP un ekoshēmu naudas pārdalei, secinām, ka piedāvātie risinājumi ir mehāniska naudas pārdale, bez jēgpilna aprēķina par to, kā šie lēmumi ietekmēs Eiropas Zaļā kursa un ‘’No lauka līdz galdam’’ nospraustos mērķus.
            Iztrūkums ekoshēmu finansējumā primāri ir radies absolūti ačgārnas politikas veidošanas rezultātā, kur vispirms netika identificēti sasniedzamie mērķi, tad mērķu sasniegšanas mehānismi, noteiktas reālas sasniedzamās platības, un piešķirts adekvāts finansējums. Stratēģiskā plāna veidošanas procesā vispirms tika sadalīts finansējums atsevišķu lobiju interesēs, aprēķinātas nepieciešamās likmes, izdomāti orientējoši sasniedzamie hektāru mērķi, un tikai tad ‘’pievilkti’’ zaļā kursa mērķi. Līdz ar to, ZM aicinājums izvēlēties kādu no piedāvātajiem naudas pārdales variantiem, lai kompensētu ZM nepareizās plānošanas rezultātā radušos iztrūkumu, gluži vienkārši turpina nepareizi veidotas politikas ieviešanu un pielāgošanu.
            Veicot visaptverošu izvērtējumu piedāvātajiem 3 Zemkopības Ministrijas piedāvātajiem finansējuma pārdales mehānismiem, secinām, ka ražojošām un uz tirgu orientētām saimniecībām pieņemamākais finanšu pārdales variants ir 1. variants
            Pie šāda secinājuma esam nonākuši, veicot aprēķinus reālām saimniecībām no dažādām nozarēm, sevišķu uzmanību vēršot uz ražojošām piena lopkopības saimniecībām, kuras no 1. varianta finansiāli iegūst vairāk nekā no 2. vai 3. varianta. Tas primāri skaidrojams ar to, ka ražojošas, efektīvas un uz tirgu vērstas saimniecības daļu no lopbarības platībām nodrošina ar kukurūzu, par kuru iespējams saņemt tikai ISIP (kuru pārējie varianti piedāvā samazināt), kā arī atlikušajās platībās, kur lopbarība tiek iegūta no zālājiem, zemkopības ministrija atbalsta nosacījumus sarežģījusi tik ļoti (piem., aizliegums lietot AAL, prasība par zālāja uzturēšanu 2 gadus), ka efektīvas un ražojošas saimniecības, kuras kopj sētos zālājus, šim maksājumam ar lielu daļu platību nemaz nekvalificējas.
            Papildus tam, ka no piedāvātajiem 3 variantiem atbalstām 1. variantu, kurš neparedz ISIP samazinājumu, vēlamies uzsvērt, ka ZM nepieciešams steidzami uzsākt darbu pie stratēģiskā plāna grozījumu pakotnes, kura ietvertu arī ekoshēmu reformu, veidojot 2 ekoshēmas ar reālistisku references platību, konkurētspējīgām likmēm, izpildāmiem nosacījumiem, un pieeju, kura nediskriminētu nevienu no lauksaimniecības nozarēm.
ZSA neatbalsta ZM izstrādāto grozījumu projektu un neatbalsta tā turpmāku virzību, ISIP maksājumu samazinājums nav pieļaujams.
ZSA aicina ZM ievērot taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju pret visiem lauksaimniekiem attiecībā uz ekoshēmu finansējuma pārdali, it īpaši ņemot vērā šī gada klimatiskos apstākļus, tāpēc aicinām ekoshēmu finansējumu pārdalīt nosakot, ka par katru no pieejamajām ekoshēmām tiek aprēķināta minimālā likme. Gadījumā, ja, izmaksājot minimālās likmes, rodas finansējuma pārpalikums ekoshēmās, tas proporcionāli tiek izdalīts uz visām ekoshēmām, veidojot sabalansētu, solidāru un taisnīgu ekoshēmu modeli. 
 

ZSA neatbalsta ZM izstrādāto grozījumu projektu un neatbalsta tā turpmāku virzību, ISIP maksājumu samazinājums nav pieļaujams.
ZSA aicina ZM ievērot taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju pret visiem lauksaimniekiem attiecībā uz ekoshēmu finansējuma pārdali, it īpaši ņemot vērā šī gada klimatiskos apstākļus, tāpēc aicinām ekoshēmu finansējumu pārdalīt nosakot, ka par katru no pieejamajām ekoshēmām tiek aprēķināta minimālā likme. Gadījumā, ja, izmaksājot minimālās likmes, rodas finansējuma pārpalikums ekoshēmās, tas proporcionāli tiek izdalīts uz visām ekoshēmām, veidojot sabalansētu, solidāru un taisnīgu ekoshēmu modeli.