Atzinums

Lūdzam Ekonomikas ministriju papildināt informatīvā ziņojuma 3.2. sadaļu "Būvniecības izmaksu tendences būvniecības apakšnozarēs" ar papildus rindkopu, kas iezīmētu aktuālu problēmu un rastu risinājumus saistībā ar nedzīvojamo ēku būvniecības izmaksu pieaugumu, kurš tiek prognozēts augstāks nekā kopumā būvniecības nozarē.
Vēršam uzmanību, ka prognozētais izmaksu pieaugums tieši nedzīvojamo ēku būvniecībā rada nozīmīgus riskus saistībā ar valsts pakalpojumu ar tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu iedzīvotājiem, kas būtiski un ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz lielu sabiedrības daļu un tautsaimniecības ekonomikas attīstību kopumā.  Piemēram, izmaksu sadārdzinājumu rezultātā par jau uzņemtām saistībām iepirkumu līgumos, īpaši ES fondu projektos, līgumu izpilde esošo finanšu resursu ietvaros praktiski nav iespējama, jo valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana nav orientēta uz peļņas gūšanu un attiecīgi pakalpojumu sniedzējiem neveidojas uzkrājumi sadārdzinājumu segšanai. Apturot būvdarbus, kas paredz ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā vai citu nacionālas nozīmes objektu būvniecībā, valsts pakalpojumu sniegšana nevarēs tikt nodrošināta un iedzīvotāji pakalpojumu nesaņems. Attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā, nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību. 
Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nepieciešams valdības atbalsts un nacionāla mēroga konceptuāli risinājumi. 
Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļu ar jaunu rindkopu, papildināt ar no tās izrietošu secinājumu un ieteikumu sadaļu, kā arī protokollēmumā noteikt uzdevumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, iesaistot arī Veselības ministriju, izstrādāt nacionāla mēroga konceptuālus risinājumus, kas nodrošinās nedzīvojamo ēku būvniecības darbu izmaksu pieaugumu segšanas finanšu avotus un iesākto būvdarbu (t.sk. ES fondu projektu) pabeigšanu.

Prognozētais izmaksu pieaugums tieši nedzīvojamo ēku būvniecībā, rada nozīmīgus riskus saistībā ar valsts pakalpojumu ar tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu iedzīvotājiem, kas būtiski un ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz lielu sabiedrības daļu un tautsaimniecības ekonomikas attīstību kopumā.  Piemēram, izmaksu sadārdzinājumu rezultātā par jau uzņemtām saistībām iepirkumu līgumos, īpaši ES fondu projektos, līgumu izpilde esošo finanšu resursu ietvaros praktiski nav iespējama, jo valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana nav orientēta uz peļņas gūšanu un attiecīgi pakalpojumu sniedzējiem neveidojas uzkrājumi sadārdzinājumu segšanai. Apturot būvdarbus, kas paredz ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā vai citu nacionālas nozīmes objektu būvniecībā, valsts pakalpojumu sniegšana nevarēs tikt nodrošināta un iedzīvotāji pakalpojumu nesaņems. Attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā, nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību. Līdz ar to ir nepieciešams valdības atbalsts un nacionāla mēroga konceptuāli risinājumi šo risku novēršanai.