Atzinums

Informatīvais ziņojums kļūdaini traktē jautājumu par attīstības centriem, kas tika īpaši atzīmēts kā uzdevums pirmajam ziņojumam.
Kritēriji, kas tiek izmantoti perspektīvo attīstības centru vērtēšanai ir vērsti uz pagātni. Nav ņemts vērā, ka novada attīstības centru var stiprināt ar aktīvu atbalsta politiku. Ja ATR mērķis bija vienmērīgi attīstīt visu valsts teritoriju, tad valstij ir pienākums nostiprināt arī tādus centrus, kas iepriekš nav saņēmuši pietiekamu atbalstu.
Negatīvs vērtējums, kas noliedz attīstības perspektīvu līdz šim nepietiekami atbalstītām novadu teritoriālajām vienībām, nav pieņemams.

Izdiskutēt un izvērtēt izmantotos kritērijus attīstības centriem,paredzot ka vienmērīgi tiek attīstīta visa valsts teritorija,  precizēt Informatīvā ziņojuma tekstu.

LPS nesaskaņo MK 2022. gada Informatīvo ziņojumu " Par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem", jo
ziņojums neizvērtē izmaiņas sociāli ekonomiskajā situācijā un tajā nav informācijas par diviem kritiskajiem reformas jautājumiem, kurus arī norādīja Valsts prezidents pirms ATAVL izsludināšanas.
Pirmais saistāms ar nomales efektu (iespējamais risinājums vēl diskutējamajā Pašvaldību likumprojektā bija iedzīvotāju padomju izveidošana).
Otrais saistāms ar valsts reģionālo attīstību (risinājumi – Administratīvo reģionu izveide un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana un iedzīvināšana).
Nomales efekta raksturošanai netiek izmantotas iespējas, ko sniedz CSP eksperimentālā statistika un Labklājības ministrijas uzkrātie dati par teritorijām. Dati par iedzīvotāju skaitu un struktūru katrā novada pagastā, novada pilsētā un novada valstspilsētā, arī valstspilsētu pašvaldību apkaimēs ir pieejami. Tāpat ir pieejami dati par teritoriālo vienību iedzīvotāju nopelnīto algu, saņemtajām pensijām un pabalstiem, par teritoriālajās vienībās novērtētajām kadastrālajām vērtībām. Tas ļauj aprēķināt teritorijas ienākumu un šis ienākums būtu salīdzināms vērtējot pārmaiņas un ziņojot Saeimai par situāciju ik pēc četriem gadiem.

Nav pietiekami atspoguļotas negatīvās pārmaiņas saistībā ar pārvaldes un pakalpojumu koncentrāciju. Parādot tikai pozitīvo, t.i. finanšu ekonomija no pašvaldības deptuātu skaita samazinājuma, ziņojums zaudē objektivitāti. Absolūti nav analizēts jautājums par to, cik augstas klases speciālistu vairs nestrādā pašvaldībās, cik esošie darbinieki patērē laiku braucot uz darbu, kā arī viņu ieguldītos finanšu līdzekļus, lai nokļutu līdz darba vietai un.c aspekti..


Ziņojums satur daudz konceptuālu nepilnību:
 Ziņojumā nav atrastas pārmaiņas sociāli ekonomiskajā situācijā, jo nav izvēlēti kritēriji, kā šīs pārmaiņas tagad un turpmāk raksturot;
Finansiālo kapacitāti neraksturo budžeta apjoms. To var raksturot budžets uz vienu iedzīvotāju vai budžets uz kvadrātkilometru. Salīdzināt kapacitāti pēc apjoma ir metodiska kļūda.
Nav izvērtēts lēmums atteikties no administratīvo reģionu izveidošanas, kas atceļ vienu no būtiskākajiem ATR mērķiem.
 Nav izvērtēta atteikšanās no novada pilsētu un novada pagastu pašpārvaldes izveidošanas, kas iezīmējusies Pašvaldību likumprojekta otrajā lasījumā.

Papildināt Infomatīvo ziņojumu ar datiem , atbildot uz LPS uzdotajiem jautājumiem un norādītajām nepilnībām. 

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma kopsavilkuma pirmo rindkopu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums iedala Latvijas teritoriju administratīvajās teritorijās un tās sīkākās teritoriālajā vienībās nevis pašvaldībās. Pašvaldību, precīzāk pašvaldības domi vēl šajās administratīvajās teritorijās.

2020. gada 23. jūnijā spēkā stājās jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (turpmāk – ATAVL), nosakot Latvijā jaunu administratīvi teritoriālo  iedalījumu. Šajās administratīvajās teritorijās 2021. gada 3.jūnijā tika vēlētas jaunas pašvaldību domes, tādējādi kopš 2021. gada 1. jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības – 36 novadu pašvaldības un septiņas valstspilsētu pašvaldības.
 

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā minēto: "Veicot minēto gadījumu izpēti (struktūrvienību (filiāļu) datu analīzi), tika noteikts, ka pašu nodarbinātības savā pašvaldībā rādītājs pieaug vidēji par 10-15 procentpunktiem.'

Lūdzam ziņojuma pielikumā pievienot pilnu VARAM veikto "struktūrvienību (filiāļu) datu analīzi"/

-

ņemot vērā informatīvajā ziņojumā minēto: "VARAM tika iesniegti arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati par uzņēmumiem un to struktūrvienībām (filiālēm). Tomēr, analizējot sniegto informāciju, tika identificēts, ka ne visiem darba devējiem bija norādītas struktūrvienības (filiāles), kaut faktiski uzņēmumiem tādas ir."

Kā arī faktu, ka pat gadījumā, ja uzņēmums ir reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā kādu struktūrvienību, nav zināms - vai saimnieciskā darbība tiek veikta arī uzņēmuma juridiskajā adresē, kas ir būtiski ne tikai no dažādu datu analīzes viedokļa, bet būtiski to ir zināt tieši nodokļu administrācijai, lūdzam pievienot šādu jaunu protokollēmuma projekta punktu:

 

Finanšu ministrijai līdz 01.12.2022. iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā", nosakot pienākumu nodokļu maksātājam informēt Valsts ieņēmumu dienestu vai saimnieciskā darbība tiek veikta uzņēmuma juridiskajā adresē un gadījumā ja saimneiciskā darbība tiek veikta juridiskajā adresē, iesniegt par šo adresi tādas pat apjoma informāciju, kāda jāiesniedz par struktūrvienību.

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā minēto:

"VARAM tika iesniegti arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati par uzņēmumiem un to struktūrvienībām (filiālēm). Tomēr, analizējot sniegto informāciju, tika identificēts, ka ne visiem darba devējiem bija norādītas struktūrvienības (filiāles), kaut faktiski uzņēmumiem tādas ir.[1] 

[1] Piemēram, pēc VID sniegtajiem datiem “Swedbank” AS nebija norādīta neviena struktūrvienība (filiāle), lai gan “Swedbank” AS mājaslapā ir norādītas vairākas bankas filiāles, kas atrodas citos reģionos ārpus Rīgas."

Lūdzam pievienot šādu jaunu protokollēmuma punktu:

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodot datus par katru izanalizēto uzņēmumu, kuram Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajā informācijā nebija norādītas struktūrvienības, bet analīzes rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatēja, ka uzņēmumam faktiski ir struktūr vienības (filiāles).

VARAM papildināt un  pārstrādāt Informatīvo ziņojumu līdz 2022.gada 14.novembrim, iekļaujot tajā novadu teritoriālo vienību sociāli ekonomiskos datus, kas būtu izmantojami ik pēc četriem gadiem progresa vai regresa novērtēšanai pēc reformas.
 

1. VARAM papildināt un  pārstrādāt Informatīvo ziņojumu, iekļaujot tajā novadu teritoriālo vienību sociāli ekonomiskos datus, kas būtu izmantojami ik pēc četriem gadiem progresa vai regresa novērtēšanai pēc reformas un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2022.gada 14.novembrim.

Valsts kancelejai lūgt Saeimu pagarināt Informatīvā ziņojuma " Par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem"iesniegšanas termiņu līdz 2022.gada 1.decembrim

Valts kancelejai iesniegtSaeimai  Informatīvo ziņojumu " Par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem" līdz 2022.gada 1.decembrim.