Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā” un noteikumu projektu “Noteikumi par atbalstu energoietilpīgiem komersantiem”.
LTRK konceptuāli atbalsta nepieciešamību paredzēt atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, taču vienlaikus uzskata, ka ir nepieciešams precizēt atbalsta saņēmēju loku un atbalsta saņemšanas kritērijus. Proti, LTRK ieskatā nepieciešams precizēt gan likumprojektu, gan noteikumu projektu, paredzot atbalstu energoietilpīgiem eksportējošiem uzņēmumiem. Tāpat diskusijās ar komersantiem par likumprojektā un noteikumu projektā ietvertajiem kritērijiem secināms, ka atbalsta piešķiršanas nosacījumi nav izpildāmi lielākajai daļai no atbalsta mērķgrupas un līdz ar to netiks sasniegts likumprojektā noteiktais atbalsta saņēmēju mērķis - 250 energointensīvi uzņēmumi.
[Lai samazinātu risku attiecībā uz valsts atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, LTRK lūdz izmantot precīzu energointensitātes pazīmi atbilstoši Komisijas paziņojuma "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01)" 53.a. punktam, kas paredz energointensitātes kritēriju 3% no apgrozījuma balstoties uz iepriekšējā gada auditētiem finanšu pārskatiem. 3% kritēriju energointensitātes noteikšanai paredz arī Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 17.panta 1.a daļa. Piedāvātais risinājums ievērojami atvieglos noteikumu administratīvo piemērošanu, jo tiks izmantoti apstiprināti iepriekšējā gada pārskati, kā arī apvienojumā ar NACE kvalifikācijas kodiem, ļaus precīzi identificēt riskam pakļautos uzņēmumus. Līdz ar to LTRK aicina noteikumu projekta 4.4. punktu sekojošā redakcijā:
“4.4. elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas 2021.gadā sastādīja vismaz 3% no komersanta apgrozījuma;”.
Kā alternatīvu risinājumu, ja LTRK priekšlikums par energointensitātes sliekšņa izmaiņām uz 3% no 2021.gada apgrozījuma nav atbalstāms un Ekonomikas ministrija saglabā 10% slieksni pret 2022.gada apgrozījumu, LTRK redz 4.4.punktā papildus normu, kas ļautu identificēt lielu ražošanas struktūrvienību energointensitāti, jo atsevišķiem Latvijas ražošanas uzņēmumiem ir ļoti augstas energointensitātes ražotnes (ar intensitāti līdz pat 41%), taču kopējā uzņēmuma intensitāte, ņemot vērā integrētās piegāžu ķēdes var nesasniegt 10% slieksni:
"Gadījumā, ja komersanta ietvaros ir izveidotas ģeogrāfiski nodalītas ražošanas vienībās (struktūrvienības) ar identificējamiem finanšu ziņojumiem un ar vismaz 200 darbinieku skaitu šādā ražotnē, energointensitātes aprēķins un atbalsts ir piemērojams konkrētajām ražošanas vienībām".
 

-

LTRK ieskatā nepieciešams papildus atbalsta mehānismi apstrādes rūpniecības nozares energointensīvajiem uzņēmumiem, kas 2022.gadā uzrāda negatīvus darbības rādītājus (EBITDA), kā to paredz EK valsts atbalsta ietvara 53.c punkts, paredzot atbalsta intensitāti 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 80% no saimnieciskās darbības zaudējumiem ar kopējiem atbalsta griestiem 5 milj. euro. LTRK ieskatā uzņēmumu spēja absorbēt enerģijas izmaksu pieaugumu var būt dažāda un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kas lai nezaudētu tirgus daļu pasaules tirgos ir spiesti strādāt ar negatīviem finanšu rādītājiem. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 11.punktu nepieciešams papildināt ar normu šādā redakcijā:
"Gadījumā, ja komersants atbalsta periodā strādā ar attiecināmo izmaksu radītiem saimnieciskās darbības zaudējumiem, kopējais atbalsts vienam komersantam nevienā brīdī nepārsniedz 50 % no dabasgāzes un elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām vai 80% no komersanta saimnieciskās darbības zaudējumiem un kopā atbalsts nepārsniedz 5 miljonus euro".
Vienlaikus LTRK aicina precizēt 11.punkta piedāvāto normu 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, izmantojot saikli "un", vai svītrojot vārdus "dabasgāzes vai elektroenerģijas", jo attiecināmās izmaksas, jau ir definētas noteikumu projekta 8. punktā un saikļa "vai" izmantošana neļauj precīzi tulkot 11. punkta normu.
 

-

LTRK lūdz izvērtēt nosacījumus par dividenžu ierobežojumiem komersantiem, kas saņem atbalstu enerģijas cenu pieaugumam. Daļa no uzņēmumiem, kas izmanto tādus modernus finanšu kapitāla avotus kā uzņēmumu parādzīmes, publiski tirgotas akcijas, vai līdzīgus instrumentus ir uzņēmušies saistības nodrošināt minimālus dividenžu apjomus, jo pretējā gadījumā tiek veiktas uzņēmuma kapitāldaļu vai parādzīmju vērtības korekcijas. LTRK rosina, ka ierobežojums uz dividendēm tiek noteikts tikai ārkārtas dividendēm un tam, ka dividenžu apmērs nepārsniedz, piemēram, pēdējo 3 gadu vidējo dividenžu apmēru. Tāpat lietderīgi ir noteikt uzņēmuma vadības atalgojuma bonusu ierobežojumus, vienlaicīgi neierobežojot minimālo dividenžu līmeni. Dividenžu ierobežojums pilnībā būtu attiecināms uz komersantiem, kas saņemtu paaugstinātu atbalstu dēļ saimnieciskās darbības zaudējumiem.
 

-

Latvijas ieguves un apstrādes rūpniecības nozīmīga apjoma produkcija tiek saražota arī citos, noteikumu projektā neiekļautos NACE kodos, kurus attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu pielikumā:
08.11 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve Apraksts Latvijas uzņēmumi Igaunijas uzņēmumi;
08.12 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve;
23.61 Būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana;
23.64 Javu ražošana.
 

-