Atzinums

Atbildot uz AM 25.01.2026 pausto iebildumu, IZM nav sniegusi argumentāciju, kas pēc būtības atbildētu uz vai risinātu juridiskās pretrunas, uz ko AM ir vērsusi minētajā iebildumā. Apgalvojums, ka LNSP ir augstākā konsultatīvā institūcija sporta jautājumos valstī, AM ieskatā neiztur kritiku un nevar tikt lietots kā pamatots arguments LNSP lēmumu noteikšanai par saistošiem, jo šāds apgalvojums neizriet no normatīvajiem aktiem, ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto LNSP darbības mērķi. Tāpat vēlreiz vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav veikta šādas likuma normas piemērošanas ietekme uz AM piešķirto budžetu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, AM uztur iepriekš sniegto iebildumu:
Ņemot vērā nespēju panākt vienošanos divpusējā saskaņošanas sanāksmē par likumprojekta 10. panta pirmās daļas 4. punkta mērķi un attiecīgo redakciju, sniedzam atkārtotu iebildumu. Izziņas 28. punktā IZM ir norādījusi "Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir augstākā konsultatīvā institūcija sporta jautājumos valstī, kura piedalās līdzsvarotas sporta nozares attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, veicinot sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, plānots, ka Aizsardzības ministrijai būs jāņem vērā arī LNSP ieteikumi par atsevišķu sporta veidu atbalstīšanu.", Gan minētā argumentācija, gan divpusējo sarunu laikā IZM pārstāvju paustā pozīcija netieši norāda uz to, ka normas mērķis ir LNSP ieteikumus par atsevišķu sporta veidu atbalstīšanu AM iestādēs padarīt par saistošiem AM, tādējādi pieļaujot būtiskas juridiskas pretrunas.
Proti, saskaņā gan ar spēkā esošā Sporta likuma 9. panta pirmo daļu, gan likumprojekta 15. panta pirmo daļu, LNSP (LNSP) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras funkcijas un tiesības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 29. jūlija noteikumos Nr. 422 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums". No minētā nolikuma izriet, ka LNSP piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos, taču tajā nav ietverts pilnvarojums izdot citām valsts pārvaldes iestādēm saistošus administratīvos aktus vai rīkojumus.
Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprināto tiesiskuma principu, publisko tiesību subjekts savas pilnvaras drīkst izmantot tikai normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tā kā ne Sporta likums, ne citi ārējie normatīvie akti neparedz LNSP tiesības ierobežot ministriju institucionālo vai funkcionālo autonomiju, LNSP lēmumi pēc būtības nevar būt saistoši ministrijām, ja vien šāds saistošais raksturs katrā konkrētā gadījumā nav atbilstoši pamatots un skaidri un nepārprotami noteikts ar atsevišķu likuma normu, kā tas, piemēram, ir noteikts AM spēkā esošā Sporta likuma 6. panta trešās daļas 4. punktā un tiek plānots noteikt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 4. punktā. 
AM iebilst pret šādu LNSP ieteikuma saistošā rakstura noteikšanu aizsardzības nozarē, jo tas ne tikai veido pretrunas ar ieteikumu rekomendējošo būtību un ir pretrunā ar LNSP darbības konsultatīvo raksturu (pamatfunkcija ir valsts sporta politikas koordinācija, nevis rīkojumu izdošana tiešās pārvaldes iestādēm), bet vienlaikus var radīt negatīvu ietekmi uz AM piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem, kas cita starpā šī likumprojekta ietvaros nav vērtēta.

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Nacionālo bruņoto spēku ieteikuma par prioritārajiem sporta veidiem aizsardzības nozarē.