Atzinums

Izvērtējot piedāvāto redakciju, secinājām, ka uzraugošajam prokuroram būtu jāparedz tiesības piedalīties ne tikai tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks, bet jebkurā procesuālajā darbībā, ko izmeklēšanas laikā veic amatpersona, kurai ir tiesības veikt kriminālprocesu, tostarp procesuālo uzdevumu izpildītājs. Ievērojot minēto, uzskatām, ka likumā nevajadzētu uzskaitīt amatpersonas, kuras veic procesuālās darbības, bet paredzēt uzraugošā prokurora tiesības piedalīties jebkurā procesuālajā darbībā, kas tiek veikta viņa uzraudzībā esošajā kriminālprocesā.

8) piedalīties procesuālo darbību veikšanā.

Izvērtējot piedāvāto Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.2 daļas redakciju kopsakarā ar likumprojekta anotācijā norādīto, secinām, ka tā nav pietiekami skaidra un praksē var radīt atšķirīgu normas izpratni. Piedāvātajā redakcijā tiek norādīts, ka šā panta 7.1 daļa ir piemērojama arī gadījumos, kad persona, kura piedalās procesuālajā darbībā, ir Latvijas pilsonis [..]. Savukārt anotācijā, aprakstot problēmsituācijas, kādēļ nepieciešama piedāvātā norma, ir iekļauta atsauce uz Tieslietu ministrijas apkārtrakstu, kurā norādīts, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 140. panta 7.1 daļas piemērošana ir iespējama, ja izpildās šādi papildu kritēriji:
1. Persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis KPL 681.panta izpratnē (turpmāk – Latvijas pilsonis). Šis apstāklis ir būtisks, jo Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ir tiesības labprātīgi komunicēt ar savas valsts pilsonības valsts iestādēm (konsulārajiem dienestiem, valsts iestādēm, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm) bez citas valsts iejaukšanās šajā procesā [..].
Vēršam uzmanību, ka no normas viennozīmīgi nav saprotams, vai to varēs piemērot tikai gadījumā, kad persona, kura piedalās procesuālajā darbībā ir Latvijas pilsonis, vai arī gadījumos, kad procesuālajā darbībā piedalīsies Latvijas nepilsonis. Mūsuprāt, šajā gadījumā atsauce uz KPL 681.pantu, kas atrodas KPL "C" daļas 64. nodaļā nav korekta. Turklāt norādes uz termina Latvijas pilsonis iespējamo izpratni minētās normas tvērumā ir iekļautas tikai anotācijā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt piedāvātās redakcijas saturu.

-

Nevaram atbalstīt piedāvāto grozījumu, kas paredz pārvērstā dokumenta apliecināšanu ar kvalificvētu eZīmogu no 2024. gada 1. janvāra, jo minētās prasības nodrošināšanai prokuratūrai nepieciešams veikt virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka izstrādātais elektroniskais zīmogs atbilstu kvalificēta elektroniskā zīmoga prasībām. Minēto darbību veikšana varētu ieilgt un padarīt par neiespējamu normas piemērošanu no šā likuma spēkā stāšanās brīža. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka arī starpinstitucionālajā darba grupā, kas izveidota mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai, lai nodrošinātu vienotas nacionāla līmeņa e-lietas koncepcijas un vienotās e-lietas arhitektūras īstenošanu un attīstību, kā arī turpmāku e-lietas pārvaldības mehānisma darbību, patlaban nav panākta vienošanās par turpmāku eZīmoga risinājuma izmantošanu informācijas sistēmās no kurām sastāv e-krimināllieta.

-

Nevaram atbalstīt piedāvāto grozījumu, kas paredz pārvērstā dokumenta apliecināšanu ar kvalificētu eZīmogu no 2024. gada 1. janvāra, jo minētās prasības nodrošināšanai prokuratūrai nepieciešams veikt virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka izstrādātais elektroniskais zīmogs atbilstu kvalificēta elektroniskā zīmoga prasībām. Minēto darbību veikšana varētu ieilgt un padarīt par neiespējamu normas piemērošanu no šā likuma spēkā stāšanās brīža. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka arī starpinstitucionālajā darba grupā, kas izveidota mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai, lai nodrošinātu vienotas nacionāla līmeņa e-lietas koncepcijas un vienotās e-lietas arhitektūras īstenošanu un attīstību, kā arī turpmāku e-lietas pārvaldības mehānisma darbību, patlaban nav panākta vienošanās par turpmāku eZīmoga risinājuma izmantošanu informācijas sistēmās no kurām sastāv e-krimināllieta.

-

Piedāvājam redakcionāli precizēt Kriminālprocesa likuma 455.panta ceturto daļu, nolūkā novērst iespējamos normas turpmākās piemērošanas dažādos tiesiskos aspektus.

Tiesa iztiesāšanas laikā konstatējot, ka taisot spriedumu, var būt iemesls atzīt par pierādītiem  no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli, par to informē apsūdzēto un citus procesa dalībniekus, dodot viņiem iespēju izteikties. Pēc procesa dalībnieku lūguma tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu. Pēc apsūdzētā un citu procesa dalībnieku uzklausīšanas tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši piedāvātajam grozījumam Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā, apelācijas instances tiesas nolēmums vairs nebūs pārsūdzams kasācijas kārtībā.  Atsevišķos gadījumos tiesas nolēmumos, kas taisīti krimināllietās, kurās iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude, tiek konstatēti materiālo vai procesuālo likuma normu būtiski pārkāpumi, tostarp tādi, kas noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās. Nolūkā rast iespēju novērst pieļautos pārkāpumus, lūdzam papildināt likumprojektu ar grozījumu Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajā daļā, paredzot, ka arī spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kas nav pārsūdzami kasācijas kārtībā pēc Kriminālprocesa likuma 663.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta var izskatīt no jauna sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.
 

-

Problēmas aprakstā par grozījumu Kriminālprocesa likuma 421. pantā no apraksta pēdējā teikuma izslēgt vārdus konfiscējamās mantas aizstāšanai, jo piedāvātā norma attiecas uz termiņu mantas vērtības piedziņas labprātīgai atlīdzināšanai, nevis uz konfiscējamās mantas aizstāšanu.

-

Precizēt problēmas un risinajuma aprakstu attiecībā par grozījumu Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 413. pantā atbilstoši KPL lietotajai terminoloģijai, jo atbilstoši  KPL 413.panta otrajai daļai lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai pievieno to personu sarakstu, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā.

-

Papildināt risinājuma aprakstu attiecībā par grozījumu Kriminālprocesa 326.pantā, norādot, ka minētā norma neattiecas uz amatpersonu, kura veic kriminālprocesu.

-

Precizēt risinājuma aprakstu attiecībā par grozījumu Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 140. pantā jo no minētā apraksta nav saprotams, kuros gadījumos norma ir piemērojama (sk. iebildumu pie KPL 140. panta grozījuma).

-