Atzinums

Uzturam KEM 26.07.2024. iebildumu par instrukcijas projekta 3.punktu (Izziņas 5.punkts): "Instrukcijas projekta 3.punkts paredz, ka atbildīgās institūcijas, saņemot informāciju par instrukcijas 1. punktā minētajiem gadījumiem to nekavējoties nodod Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts drošības dienestam. Instrukcijas projekta 1.1.apakšpunkts paredz, ka instrukcija attiecas uz jebkuru gadījumu, ja saņemta informācija (tajā skaitā anonīma) par atrastu nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu. Tādējādi instrukcijai ir ļoti plašs tvērums. Praktiskā pieredze liecina, ka ir situācijas, ka iedzīvotāji vai organizācijas ir informējušas, ka ir atrasts kāds priekšmets vai viela nezināmas izcelsmes (piemēram, ar radiācijas brīdinājuma zīmi). Lūdzam skaidrot un arī papildināt anotāciju, vai visos šajos gadījumos atbildīgajām institūcijām ir jāiedarbina instrukcijā paredzētais mehānisms, informējot Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts drošības dienestu, vai arī atbildīgā institūcija var sākotnēji doties uz vietu, par ko saņemta informācija, un pārliecināties par saņemto informāciju."
Izziņā nav sniegts skaidrojums, lai gan norādīts, ka ņemts vērā iebildums. Tādējādi nav skaidrs, vai iebildumā pieminētajās situācijās ir vienmēr jāinformē projektā norādītās institūcijas un tiks iedarbināts instrukcijā paredzētais mehānisms. Situācijas ir ļoti dažādas, piemēram, saņemta informācija, ka atkritumu poligonā ir nostrādājuši radiācijas vārti pie atkritumu kravas ievešanas poligona teritorijā; iedzīvotājs informē, ka ir atradis mēriekārtu, uz kuras ir radiācijas brīdinājuma zīme; iedzīvotājs informē, ka viņa rīcībā ir kompass, kas spīd un ir aizdomas, ka tas ir radioaktīvs.

 

-

Ja ir administratīvais pārkāpums, tad par radīto seku novēršanu ir atbildīga konkrēta persona, kas radījusi šādas sekas. Jautājums tiek risināts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta ceturtā daļa.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir minētās kompetentās institūcijas. No instrukcijas projekta un anotācijas tas nav saprotams. 

-

Ķīmisku vielu bīstamību var noteikt akreditētā laboratorijā, uz vietas VVD nav iespējas noteikt ķīmiskās vielas bīstamību. Attiecīgi lūdzam precizēt piedāvāto redakciju.

-

Vēršam uzmanību, ka Valsts policijai ir tiesības un pienākums piefiksēt iesaistītās personas, tādēļ lūdzam izteikt 30. punktu KEM piedāvātajā redakcijā.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra rīcībā varētu arī nebūt informācija par personām, kuras ir bijušas notikuma vietā, jo ir jau atstājušas notikuma vietu, un attiecīgi nevarēs informēt šīs personas. Nav skaidrs, kādā veidā tiek iegūta informācija par šīm personām, lai varētu sniegt nepieciešamo informāciju.
 

Valsts policija sadarbībā ar  Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra nodarbinātajiem informē personas, kurām ir bijis kontakts ar notikuma vietā konstatētā jonizējošā starojuma avotu par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”.

Lūdzam, skaidrot, kas ir citas kompetentās institūcijas.

-

Ķīmisku vielu bīstamību var noteikt akreditētā laboratorijā, uz vietas VVD nav iespējas noteikt ķīmiskās vielas bīstamību. Attiecīgi lūdzam precizēt piedāvāto redakciju.

-

Ierosinājums, ka šī funkcija deleģējama VUGD.
Ķīmisko vielu likuma 4.panta piektā daļa nosaka: Darbības ķīmisko avāriju un citu ar ķīmisko vielu vai maisījumu lietošanu saistīto avāriju un ārkārtas situāciju likvidēšanā un neatliekamos glābšanas darbus veic, kā arī attiecīgo drošības noteikumu ievērošanu kontrolē Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Instrukcija Nr.12. mērķis ir veikt neatliekamus un tūlītējus pasākumus, lai ķīmiska viela tiktu savākta. VVD nevāc ķīmiskas vielas, bet organizē un uzdod nekustamā īpašuma īpašniekam vai atbildīgajai personai saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta ceturto daļu par pienākumu ķīmisko vielu nodot bīstamo atkritumu apsaimniekotājam. Process nav tūlītējs, tiek risināts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.

-

32.1.apakšpunkta sākumā iztrūkst vārds "nezināmas";
LVĢMC būtu nopietnas grūtības veikt savākšanau, transportēšanu un glabāšanu, ja atrastā viela būtu tāda, kas rada nopietnus riskus cilvēka veselībai, piemēram, akūti toksiska ieelpojot vai saskarē ar ādu. LVĢMC nav aizsargtērpu, kas ļautu darboties ar šādām vielām. LVĢMC nav arī ne zināšanu, ne arī iepriekšējas pieredzes šādu vielu apsaimniekošanā. Ja šī atbildība paliek uz LVĢMC, piedāvājam šādus variantus: 1) veikt izpēti, par to, kāda veida iedarbībām ir jābūt gataviem, un attiecīgi veikt aizsarglīdzekļu iegādi un darbinieku apmācību, kas principā neatšķirtos no VUGD ķīmiskās reaģēšanas vienības. 2)  funkcijas izpildi nodrošināt kā ārpakalpojumu. 3) Paredzēt, ka potenciāli akūti toksiskas vielas savāc un transportē īpaši apmācīti dienesti jeb VUGD.
Par uzglabāšanu uz laiku - LVĢMC var izskatīt vietu, piemēram, poligonā Zebrenē. Otrs variants būtu vielu nodot ārpakalpojumā citam komersantam, turpmākai apsaimniekošanai.
Kā minēts, LVĢMC nav atkritumu savākšanas un pārvadāšanas atļaujas, kā arī tam nav pieredzes un kompetences bīstamo atkritumu savākšanā un pārvadāšanā. LVĢMC ir kompetents atbilstoši sagatavotu (MK noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" prasībām) atkritumu pieņemšanā un apglabāšanā bīstamo atkritumu poligonā "Zebrene". Vienlaikus šī apakšpunkta redakcijā ir iespējams paredzēt, ka LVĢMC tiek piesaistīts atkritumu apglabāšanā, savukārt atkritumu savākšanu un pārvadāšanu veic cita juridiska persona.

32.1. nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta savākšanu un nodošanu glabāšanai vai iznīcināšanai, pēc nepieciešamības piesaistot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” bīstamo atkritumu apglabāšanā un citu juridisku personu bīstamo atkritumu savākšanā un pārvadāšanā;

Par 2.problēmas risinājuma aprakstā 3.rindkopā norādīto informāciju - LVĢMC nav pieredzes un tam ari nav atkritumu apsaimniekošanas atļaujas bīstamo atkritumu savākšanai un pārvadāšanai. LVĢMC būtu grūtības veikt savākšanau, transportēšanu un uzglabāšanu, ja atrastā viela būtu tāda, kas rada nopietnus riskus cilvēka veselībai, piemēram, akūti toksiska ieelpojot vai saskarē ar ādu. LVĢMC nav aizsargtērpu, kas ļautu darboties ar šādām vielām,  kā arī nav ne zināšanu, ne arī iepriekšējas pieredzes šādu vielu apsaimniekošanā.
LVĢMC ir pieredze un kompetence atbilstoši sagatavotu bīstamo atkritumu apglabāšanā saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi". Instrukcijas 32.1.apakšpunktā noteikts, ka VVD organizē (nezināmas) vielas vai priekšmeta savākšanu un nodošanu glabāšanai vai iznīcināšanai, pēc nepieciešamības piesaistot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” vai citu juridisku personu. LVĢMC ir kompetenta iepriekš atbilstoši sagatavotu bīstamo atkritumu apglabāšanā.

Savukārt Projekta 32. punktā Valsts vides dienestam tiek noteikts pienākums organizēt nezināmās vielas savākšanu tajos gadījumos, kad tiek konstatēts kaitējums vai tā iespējamība videi un cilvēkiem. Ņemot vērā  valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanā (apglabāšanā), Projekta 32. punkts paredz, ka Valsts vides dienests pēc nepieciešamības bīstamo atkritumu apglabāšanā piesaista valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Lūdzam svītrot no anotācijas teikumu "Projekta 30. punktā tiek saglabāta nepieciešamība Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram informēt visus tos, kam ir bijis kontakts ar jonizējošā starojuma priekšmetu notikuma vietā, neatkarīgi no tā, vai jonizējošā starojuma līmenis ir veselībai bīstams vai nē." Anotācijā nav pieminēts, par ko Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram ir jāinformē personas. Instrukcijas projekta 30.punkts paredz, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra nodarbinātie informē personas, kurām ir bijis kontakts ar notikuma vietā konstatētā jonizējošā starojuma avotu, par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Tādējādi ir jāinformē par to, vai ir nepieciešams veikt medicīnisko novērošanu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra rīcībā varētu arī nebūt informācija par personām, kuras ir bijušas notikuma vietā, jo ir jau atstājušas notikuma vietu, un attiecīgi nevarēs informēt šīs personas. Nav skaidrs, kādā veidā tiek iegūta informācija par šīm personām, lai varētu sniegt nepieciešamo informāciju.

-

Lūdzam svītrot no anotācijas šādu apgalvojumu "... atsevišķos gadījumos praksē tiek informēts tikai Valsts drošības dienests, kura pārstāvji bieži netiek izsaukti uz pašu notikuma vietu, savukārt to dienestu pārstāvji, kas ir veikuši darbības ciešā saskarsmē ar jonizējošā starojuma objektiem, netiek informēti par to, vai medicīniskā novērošana vai cita rīcība ir nepieciešama", ievērojot, ka tas neatbilst patiesībai. Instrukcijas Nr.12 18.punkts nosaka, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra speciālisti informē tos cilvēkus, kuriem ir bijis kontakts ar jonizējošā starojuma avotiem, par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu. Līdz šim nav bijušas situācijas, kad instrukcija Nr.12 piemērošanas gadījumā cilvēkiem ir bijis kontakts ar jonizējošā starojuma avotiem un ir bijusi nepieciešamība veikt medicīnisko novērošanu. 

-