Atzinums

C modeļa statuss (8.5., 8.7. nodaļa, 9. nodaļa).
Ziņojums pats atzīst, ka neviens modelis nav pārāks visās dimensijās, noslēdzošajā domnīcā vienprātība netika panākta un C modelis nav pabeigta konstrukcija.
LPS iebilst pret to, ka ar ziņojuma pieņemšanu C modelis tiktu nostiprināts kā saskaņots galīgais risinājums. Lūdzam ziņojumā un MK protokollēmumā C modeli formulēt kā detalizācijas virzienu, bet galīgo lēmumu par funkciju pārdali pieņemt tikai pēc 8.6.1. apakšnodaļā minēto priekšnoteikumu izvērtēšanas un izmaksu aprēķina.
Lūdzam arī skaidrāk pamatot C modeļa priekšrocības pret A un B modeli un noteikt reformas ilgtermiņa mērķi.

-

Finansējums (6.3. nodaļa, 8.6.1. apakšnodaļas piektais priekšnoteikums, 8.7. nodaļas 3. solis).
Ziņojumā nav aplēstas modeļa izmaksas.
LPS iebilst pret jebkādu pašvaldību funkciju noteikšanu vai paplašināšanu, ja vienlaikus netiek aprēķināts un no valsts budžeta nodrošināts tām nepieciešamais finansējums, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta 2. punktu.
Lūdzam pirms normatīvo aktu grozījumu izstrādes veikt finanšu ietekmes novērtējumu visām sistēmas daļām: sociālajiem dienestiem, specializētajai institūcijai, BAC, tiesām, pakalpojumiem un ārpusģimenes aprūpei. Kā arī to, ka darbinieku mācības jaunajām funkcijām finansējamas no valsts budžeta.

-

Sociālo dienestu kapacitāte (3.7. nodaļa, 8.4. nodaļa, 8.6.1. apakšnodaļas pirmais priekšnoteikums).
C modelis paredz sociālajiem dienestiem centrālo lomu, bet ziņojums pats konstatē, ka 2025. gadā normu izpildīja tikai daļa no  pašvaldību, trūka 455 speciālistu un vienam sociālajam darbiniekam bija vidēji 79 lietas, lai gan ieteiktais apjoms ir 15–20.
Lūdzam pirms jaunu uzdevumu noteikšanas apkopot datus par katru pašvaldību, noteikt sociālo darbinieku slodzes standartus un paredzēt valsts līdzfinansējumu amata vietām, atalgojumam un supervīzijām.
Jāņem vērā, ka no 2028. gada 1. janvāra sociālajiem dienestiem kļūst obligāta daudzpakāpju izvērtēšana, tāpēc abu pārmaiņu slodze jāvērtē kopā.

-

Pakalpojumu pieejamība (8.6.1. apakšnodaļas pirmais priekšnoteikums, 8.7. nodaļas 5. solis).
Minimālais pakalpojumu grozs ar pieejamības termiņiem ir atbalstāms, taču tā izveide un finansēšana ir valsts atbildība. Pašvaldībām nevar noteikt pienākumu nodrošināt pakalpojumus, kuru sniedzēju reģionos nav: bērnu psihiatrus, psihologus, ģimenes asistentus, atkarību speciālistus.
Lūdzam paredzēt valsts finansētu un reģionāli organizētu specializēto pakalpojumu sistēmu bērniem un ģimenēm.
Vecākam nedrīkst noteikt pienākumu izmantot pakalpojumu, kas viņa dzīvesvietā faktiski nav pieejams.

-

Ārpusģimenes aprūpe kā pakalpojums (8.4. nodaļa, 8.7. nodaļas 6. solis).
Princips ir atbalstāms, taču pastāv risks, ka pakalpojums būs tikai formāls, jo trūkst audžuģimeņu un aprūpes vietu pusaudžiem un bērniem ar kompleksām vajadzībām. Lūdzam pirms ieviešanas noteikt pilnu tiesisko regulējumu (skat. Civillikuma 177.–178. pantu un Bāriņtiesu likuma 37. pantu), pakalpojuma finansētāju, uzturlīdzekļu un pabalstu kārtību, kā arī specializētās ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu valsts līmenī.
Aprūpei jābūt pieejamai pēc iespējas tuvu vecāka dzīvesvietai.

-

Tiesu kapacitāte un operativitāte (8.6.1. apakšnodaļas otrais priekšnoteikums, 8.7. nodaļas 2. solis).
Lūdzam lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas nodošanu tiesai pieņemt tikai pēc Tieslietu padomes vērtējuma saņemšanas. Jaunajā kārtībā termiņi nedrīkst būt garāki par pašreizējiem (skat. Bāriņtiesu likuma 23. un 24. pants), arī vakaros, brīvdienās un svētku dienās.
Jāparedz īsa aizgādības tiesību atjaunošanas procedūra, lai tiesvedība nepagarinātu bērna šķirtību no ģimenes, kā arī prioritāra lietu izskatīšana pēc iespējas tuvu bērna dzīvesvietai.

-

Akūtā reaģēšana (8.5. nodaļa, 8.6.2. apakšnodaļa).
Noteikt vienotu rīcības kārtību ārpus darba laika, balstoties uz datiem par gadījumu skaitu.
Ja tiek paredzētas diennakts dežūras vai krīzes komandas, tām nosakāms valsts finansējums.

-

Kompetenču robežas (8.6.2. apakšnodaļa, 8.7. nodaļas 1. solis).
Normatīvajos aktos noteikt vienotus riska sliekšņus, gadījuma nodošanas kārtību un atbildību, ja institūciju vērtējumi atšķiras.
Noteikt, ka specializētā institūcija neuzdod sociālajam dienestam konkrētas sociālā darba intervences un ka sociālā dienesta uzdevums nav vākt pierādījumus citu institūciju lēmumiem.
Ieviest vienotu bērna apdraudējuma izvērtēšanas metodiku un kopīgas mācības.

-

Vienota kvalitāte (8.6.1. apakšnodaļas trešais un ceturtais priekšnoteikums, 8.7. nodaļas 4. solis).
BAC metodiskās vadības saturu, saistošumu un specializētās institūcijas neatkarības garantijas izstrādāt kopā ar pašvaldībām, izvērtējot to ietekmi uz to budžetiem. Izvērtēt iespēju pašvaldībām veidot kopīgas vai reģionālas institūcijas.

-

Bāriņtiesai neraksturīgās funkcijas (8.6.3. apakšnodaļa, 8.7. nodaļas 10. solis).
Pabeigt visu bāriņtiesas funkciju inventarizāciju, katrai nosakot izpildītāju, finansējumu un pārejas kārtību.
Izvērtēt bāriņtiesas atzinuma tiesai aizstāšanu ar savāktās informācijas nodošanu tiesai un paskaidrojumiem tiesas sēdē.
Uzsveram, ka nenodrošinot funkciju nodošanu, nav iespējams izveidot specializētu iestādi, kas strādā tikai un vienīgi ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

-

Bērna pārstāvība un datu aprite (8.6.2. apakšnodaļa, 8.7. nodaļas 6. solis).
Pirms jauna pārstāvības mehānisma ieviešanas izvērtēt tā attiecības ar esošajiem institūtiem (sevišķais aizbildnis, Bāriņtiesu likuma 17. panta 10. punkts). Noteikt katras institūcijas datu apstrādes tiesisko pamatu un iesākto lietu pēctecību.

-

Ieviešana (8.7. nodaļas 7., 11. un 12. solis).
Pirms ieviešanas visā valstī īstenot pilotprojektus dažāda lieluma pašvaldībās.
Noteikt rezultātu rādītājus, kas mēra bērna drošību un palīdzības savlaicīgumu.
Paredzēt pietiekamu pārejas periodu un iekļaut izglītības un veselības nozares resursus. Lūdzam 8.7. nodaļā tieši paredzēt pašvaldību dalību C modeļa detalizācijā un ieviešanas plāna izstrādē.

-