Atzinums

Lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt, vai noteikumu projekta 10.punktā jānorāda atsauce uz noteikumu projekta 7.punktu (nevis 6.punktu), ņemot vērā, ka 7.punkts paredz atbalsta periodu vienam no decentralizētā kurināmā veidiem (elektroenerģijai, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai).
 

-

No noteikumu projekta 13.punkta redakcijas var saprast, ka pievienotās vērtības nodoklis attiecināms uz sistēmas pakalpojumiem. Tādējādi, lai neradītu interpretācijas iespējas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, lūdzam to precizēt, viennozīmīgi norādot uz ko attiecināms pievienotās vērtības nodoklis, piemēram, kā tas ir Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4., 5., 5.¹ , 6., 7.panta regulējumā. Tāpat attiecīgi lūdzam precizēt  noteikumu projekta 16., 17., 19., 23., 26. un 28.punktu.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aizstāt vārdus “ieskaita Valsts kasē” ar vārdiem “ieskaita Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - Birojs) norādītajā kontā Valsts kasē (turpmāk – Biroja konts Valsts kasē)”, vienlaikus precizējot 50.4.apakšpunktu atbilstoši šajā punktā iekļautajam Būvniecības valsts kontroles biroja saīsinājumam. Lūdzam precizēt arī anotācijas 1.3.sadaļu.
 

-

Lūdzam precizēt atbilstoši noteikumu projekta 21.punktā noteiktajam saīsinājumam, papildinot pirms vārdiem “Valsts kasē” ar vārdiem “Biroja kontā”.

-

Ņemot vērā, ka atbalsta periods par decentralizēto kurināmo, izņemot noteikumu projekta 7.punktā paredzēto, noteikts noteikumu projekta 10.punktā, lūdzam precizēt noteikumu projekta 43.punktu attiecībā uz sašķidrināto gāzi un norādīt atsauci uz noteikumu projekta 10.punktu (nevis 8.punktu).
 

-

Ņemot vērā, ka atbalsta periods par decentralizēto kurināmo, izņemot noteikumu projekta 7.punktā paredzēto, noteikts noteikumu projekta 10.punktā, lūdzam precizēt  noteikumu projekta 44.punktu attiecībā uz dīzeļdegvielu un norādīt atsauci uz noteikumu projekta 10.punktu (nevis 8.punktu).
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 64.punktā pirmspēdējā teikumā ietverto normu par nepieciešamību iesniegt pašapliecinājumu par malkas iegādi, jo tā neatbilst noteikumu projekta regulējumam. Šāda norma tika iekļauta Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā un tika attiecināta uz gadījumiem, kad mājsaimniecības bija iegādājušās malku bez maksājuma apliecinoša dokumenta noteiktā laika periodā.

-

Vēršam uzmanību, ka laikposmi atbalsta periodam attiecībā uz decentralizēto kurināmo noteikti noteikumu projekta 7. un 10.punktā, attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 65.punktu.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 67.punkta pēdējo teikumu, ņemot vērā, ka tajā nekorekti norādīta atsauce uz pantu.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 68.punktu, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta piešķiršanu, gadījumā, ja mājoklī ir reģistrēta juridiskā persona, lūdzam papildināt minēto punktu ar nosacījumu, ka noteikumu projektā paredzēto atbalstu mājoklim, kurā vienlaikus ir reģistrēta arī juridiskā persona, piešķir ar nosacījumu, ka tā neveic saimniecisko darbību šajā adresē. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas un kādā veidā veiks minēto nosacījumu kontroli.

 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz, ka pašvaldībām izdevumu kompensē no valsts budžeta, lūdzam noteikumu projekta 72.punktā arī noteikt, ka pašvaldībām nepamatoti izmaksātais un atgūtais atbalsts ir jāatmaksā valsts budžetā.
 

-

Lūdzam precizēt pārskatu iesniegšanas beigu termiņu (15.septembris), ņemot vērā, ka atbalsta saņemšanas periods ir noteikts līdz 30.aprīlim. Papildus lūdzam precizēt noteikumu projekta 76.punkta pirmspēdējo teikumu, aizstājot tajā vārdu “vai” ar vārdu “var”.

-

[1] Lai lietotājiem noteikumu projektā minētā informācija ir vieglāk uztverama, aicinām 76.punkta tekstu veidot ar apakšpunktiem - katru darbību liekot atsevišķā apakšpunktā, kā arī papildināt ar tekstu par informāciju par pārskata  "Par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu"  pieejamību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē.
[2] lūdzu saskaņošanas laikā iesniegt datu struktūru (pārskata formu) pēc kuras pašvaldībām būs jāsniedz informācija un kura būs jāievieš ePārskatos, lai Valsts kase varētu savlaicīgi apzināt vai ir iespējams ieviest plānoto datu struktūru.
[3] Pirmajā teikumā ir teikts, ka pārskatu iesniedz līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, savukārt trešajā teikumā teikts "Pašvaldība pārskatus par laikposmu no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā kalendāra gada 30. aprīlim vai iesniegt līdz nākamā gada 15. septembrim". Lūdzu precizēt redakcijas tā, lai ir saprotams iesniegšanas biežums un termiņš. 
[4] e-pakalpojuma nosaukumu likt pēdiņās vai noformēt kursīvā.

76.Pārskata sniegšana:
76.1. pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu "Par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu" (turpmāk - pārskats);
76.2.pārskata struktūra pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē;
76.3. iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt pārskata periodā;
76.4. pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā noteiktajam mērķim.

 

Noteikumu projekta 77.punktā noteikts, ka pašvaldība var pieprasīt no valsts avansa maksājumu ne vairāk kā 50 procentu apmērā no iepriekšējā atbalsta perioda vidējiem mēneša faktiskajiem izdevumiem par atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu. Vēršam uzmanību, ka nav noteikts regulējums par pirmreizējā avansa pieprasīšanu, jo pieprasot avansu pirmo reizi nebūs noteikta summa no kuras to aprēķināt. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai avansa maksājums ir nepieciešams pēc būtības.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 79.1.apakšpunktu nosakot precīzi ar kādu Valsts kases pārskata informāciju tiks salīdzināts iesniegtais pašvaldības pārskats.
Papildus sniedzam informāciju par e-pakalpojuma ePārskati  iespējām: ePārskatos var nodrošināt dažādas matemātiskās un loģiskās pārskata datu kontroles viena pārskata ietvarā vai starp dažādiem pārskatiem. Ja šādas iekšējās kontroles ir nepieciešams ieviest, aicinām VARAM tādas iesniegt pirms pārskata ieviešanas ePārskatos. Vienlaikus atkārtoti informējam, ka pārskata ieviešanai ePārskatos nepieciešams vismaz viens mēnesis pirms pirmā pārskata sniegšanas, t.i., ja pārskats pirmo reizi jāiesniedz septembrī, tad gan datu struktūra ( pārskata forma), gan loģisko kontroļu sarakstu nepieciešams iesniegt Valsts kasei līdz 1.augustam.
 

-

Noteikumu projekta 82.2.apakšpunktā paredzēts, ka EIKIS veic datu pārraidi un apmaiņu ar datu reģistru pārzini - Valsts ieņēmumu dienestu.
Savukārt, noteikumu projekta 83.punktā paredzēts, ka šo noteikumu 82.1. , 82.2. ​​​​​​​, 82.3. ​​​​​​​, 82.5., 82.6. un 82.7. apakšpunktā ​​​​​minētie datu reģistru pārziņi, elektroenerģijas tirgotāji un dabasgāzes tirgotāji slēdz līgumu ar Biroju par EIKIS lietošanas tiesībām. 
Ievērojot, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts atbalstu, kas mazina energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, nepiešķirs un EIKIS nelietos, lūdzam svītrot noteikumu 83.punktā atsauci uz noteikumu projekta 82.2.apakšpunktu. 
 

-

Pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja saskaņoto un jau izstrādāto risinājumu,  datu nodošanā nav paredzēts iekļaut personas vārdu un uzvārdu, tāpēc lūdzam svītrot 85.1. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt redakciju, aizstājot vārdus “par pēdējo 24 pilno mēnešu periodu” ar vārdiem “ par kārtējo taksācijas gadu un iepriekšējo taksācijas gadu”, jo saskaņā ar izstrādāto risinājumu informāciju tiek paredzēts nodrošināt kalendāra gada ietvaros. 
 

85.3. personas ienākumi euro  par kārtējo taksācijas gadu un iepriekšējo taksācijas gadu pirms nodokļu nomaksas;

Tā kā apstiprinātais risinājums paredz saņemt informāciju arī par izmaksātāja identifikācijas datiem, lūdzam izteikt 85.5. punktu šādā redakcijā “ienākumu izmaksātāja identifikācijas dati (juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un reģistrācijas kods)”.

85.5. ienākumu izmaksātāja identifikācijas dati (juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un reģistrācijas kods).

Lūdzam precizēt atbilstoši noteikumu projekta 21.punktā noteiktajam saīsinājumam, papildinot pirms vārdiem “Valsts kasē” ar vārdiem “Biroja kontā”.

-

Lūdzam precizēt atbilstoši noteikumu projekta 21.punktā noteiktajam saīsinājumam, papildinot pirms vārdiem “Valsts kasē” ar vārdiem “Biroja kontā”.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar regulējumu, kurš nosaka, ka sasniedzot energoresursu cenu sliekšņus, papildus ir jāsaņem ES Padomes apstiprinājums Savienības vai valsts specifiskā izņēmumu klauzulas aktivizēšanai, atbilstoši Eiropas ekonomikas pārvaldības satvaram. Attiecīgi jāprecizē arī anotācija.
 

X1. Atbalsts maksas samazinājumam tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu 6., 7., 8., 9. un 10. punktā noteiktajiem atbalsta piemērošanas perioda noteikšanas sliekšņiem un pēc ES Padomes apstiprinātās Savienības vai valsts specifiskās izņēmumu klauzulas aktivizēšanas, atbilstoši Eiropas ekonomikas pārvaldības satvaram.
X2. Finanšu ministrija izvērtē, cik lielā mērā atbalsta piemērošanas sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu ES Padomei apstiprināt specifiskās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, un nepieciešamības gadījumā veic tehniskās konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka atbalsta piemērošanas sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu ES Padomei apstiprināt specifiskās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, Finanšu ministrija nodrošina pieprasījuma par valsts specifiskās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu iesniegšanu Eiropas Komisijā.
X3. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka atbalsta piemērošanas sliekšņu sasniegšana nevar kalpot par pamatu ES Padomei apstiprināt specifiskās izņēmuma klauzulas aktivizēšanai, vai arī pieprasījums par specifiskās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu tiek noraidīts, atbalsta maksas samazinājums tiek veikts tad, ja tiek identificēts atbilstošs finansējuma avots.

Lūdzam papildināt  noslēguma jautājumus ar jaunu normatīvā akta punktu par termiņu, kādā tas stājas spēkā.

Noteikumi stājas spēkā 202X. gada XX. mēnesī.

Šobrīd noteikumu projekta pielikumā iekļautā formula tiek sasaistīta ar konkrētiem datumiem inflāciju koeficienta noteikšanā un ar konkrēta gada vidējās inflācijas prognozi, attiecīgi lūdzam izvērtēt, precizēt vai skaidrot, vai arī turpmākajos gados (piemēram, 2029.gadā) aprēķinam būs jāizmanto inflācijas koeficients izdevumiem 01.01.2019. salīdzinājumā ar 31.07.2023. un vidējā inflācijas prognoze 2024.gadam, vai arī attiecīgā formula tiks pārskatīta un precizēta (pārskatīšanas gadījumā būtu precizējams noteikumu projekta 12.punkts).
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju attiecībā uz noteikumu projekta 21. un 30.punktā paredzēto pārkompensētā atbalsta atmaksu, kā arī par noteikumu projekta 53.punktā minētās nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksu, skaidrojot vai minētās atmaksas tiks ieskaitītas Būvniecības valsts kontroles birojam un pēc tam ieskaitītas valsts budžeta ieņēmumos.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā pie “Kompensācijas pieprasīšanas kārtība pašvaldībām” svītrot norādi uz  Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 48.punktu, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 79.punktā tiek paredzēts, ka attiecīgā ministrija kompensē pašvaldībām attiecīgos uzdevumus, savukārt līdzekļu piešķiršanas kārtību ministrijai šis noteikumu projekts neparedz.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļu pie “Kompensācijas pieprasīšanas kārtība pašvaldībām” papildināt ar skaidrojumu, kā noteikts izdevumu apmērs 5 euro, kas pašvaldībām pienāktos par katra iesnieguma izskatīšanu.
 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju pie “Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto decentralizēto kurināmo”, izmantojot korektas atsauces uz noteikumu projekta punktiem (piemēram, atbalsta periods par decentralizēto kurināmo, izņemot elektroenerģiju, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai, noteikts noteikumu projekta 10.punktā (nevis 9.punktā vai 7.punktā)).
 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā pie “Atbalsta maksas samazinājumam par patērēto kurināmo piemērošanas periods” un “Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto decentralizēto kurināmo” norādīts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku ir tiesības saņemt valsts atbalstu laikposmā no 1. maija līdz 30. aprīlim, kā arī paredzēts, ka kompensācija tiek attiecināta par decentralizētā kurināmo, kas iegādāts gada ietvaros, kas sākas nākamajā dienā pēc atbalsta perioda beigām, t.i., 1.maijā un noslēdzas līdz ar atbalsta perioda beigām, t.i., nākamā gada 30.aprīlī. Norādām, ka noteikumu projekts neparedz atbalsta sniegšanas periodu no 1.maija, attiecīgi lūdzam precizēt.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā skaidrot noteikumu projekta 5.punktā paredzēto, kā, kādā formātā un saturā paredzēta attiecīgā lēmuma pieņemšana, kuru saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2.panta trešo daļu jāpieņem Ministru kabinetam.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas punkta “Cita informācija” pēdējo teikumu, svītrojot norādes uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tā vietā norādot, ka, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu finansējumu noteikumu projektā paredzētā atbalsta sniegšanai, likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru tiks iekļauts attiecīgs regulējums (piemēram, likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” attiecībā uz 2024.gadu šāda norma iekļauta 67.pantā).

-

Lūdzam noteikumu projekta 5., 62., 76.punktā lietot korektu likuma nosaukumu, proti, Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums.
 

-

Lūdzam precizēt,  norādot konkrētu ministriju, kas ir atbildīga par enerģētikas politiku, lai lietotājam (mājsaimniecībām)  būtu pilnīga informācija.

-

Lūdzam precizēt laika periodu noteikumu projekta 6. - 10. punktā - "secīgi trīs mēnešus" vai "trīs mēnešus sešu / divpadsmit (noteikumu projekta 6.punkta gadījumā) mēnešu periodā".

-

Lūdzam precizēt,  norādot konkrētu ministriju, kas ir atbildīga par enerģētikas politiku, lai lietotājam (mājsaimniecībām)  būtu pilnīga informācija.

-

Lūdzam precizēt,  norādot konkrētu ministriju, kas ir atbildīga par enerģētikas politiku, lai lietotājam (mājsaimniecībām)  būtu pilnīga informācija.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 26.punktu, norādot parādsaistību rašanās periodu, jo iespējama situācija, ka parādsaistības pret pakalpojumu sniedzēju izveidojas saistībā ar augstiem tarifiem šo 3 mēnešu laikā un nebūtu izveidojušās, ja atbalsts tiktu piemērots no atbalsta perioda sakuma.
Lūdzām izvērtēt attiecīgu precizējumus nepieciešamību arī noteikumu projekta 16. un 38. punktā.

-

Lūdzam pārbaudīt nepieciešamību minēt noteikumu projekta 27. un 28. punktus saistībā ar informāciju noteikumu projekta 23. punktā ("[..] piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai [..] bet ne vairāk, kā 50% no mājsaimniecības rēķina summas par patērēto dabasgāzi...") un noteikumu projekta 26. punktā ("Maksas samazinājumu [..] nepiemēro mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret pakalpojuma sniedzēju.").

-

Lūdzam precizēt,  norādot konkrētu ministriju, kas ir atbildīga par enerģētikas politiku, lai lietotājam (mājsaimniecībām)  būtu pilnīga informācija.

-

Lūdzam izslēgt  šajā  apakšpunktā  minēto 3.punktu, jo jau šo noteikumu 3.punkts nosaka, ka maksas samazinājumu kurināmajam nevar saņemt mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 76.punktā tiek lietots termins “Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrija”, lūdzam arī noteikumu projekta 79.punktā norādīt konkrēto ministriju.
 

-

Lūgums precizēt norādot mērvienību euro vai procentus, vai citu, piemēram, mājsaimniecības ienākumi mēnesī = (Izdevumi par mājokli mēnesī x 100) / 30, jo nav saprotama, kāda mērvienība ir jālieto veicot aprēķinu.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību rādītāju "M" noapaļot uz augšu līdz veselam skaitlim, un ņemt rādītājus "K" un "E" bez noapaļošanas. Ņemot vērā, ka visi trīs rādītāji atspoguļo mājsaimniecības izdevumus euro, būtu loģiski un konsekventi izmantot tiem vienādu noapaļošanas pieeju.

-

Lūdzam izvērtēt rādītāju "I" un "SE" izmantošanu formulā, vai to paskaidrojumus. Tekošā redakcijā tie ir 8,5% un 10%, kas nozīmē, ka formulā būs "vidējie mēneša izdevumi * 0,085 * 0,1". Pēc mūsu aprēķiniem tas nozīme, ka "Izdevumi par mājokli mēnesī" = 1,13 euro.
Ja formulā izmantot "* (1+I) * (1+SE)" "* I * SE" vietā, tad "Izdevumi par mājokli mēnesī" = 158,53 euro.

-

Noteikumu projektā norādīts, ka: "I - vidējā inflācijas prognoze 2024. gadam saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, kas 2024. gada beigās prognozēta līdz 8,5%". Vēršam uzmanību, ka šī informācija nav korekta un iespējams ir attiecināma uz 2023. gadu. Atbilstoši aktuālajām Latvijas Bankas prognozēm, inflācija 2024. gadā būs 2%, savukārt aktuālās Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka inflācija 2024. gadā varētu sasniegt 1,6%. Lūgums attiecīgi precizēt.

-

Lūdzam anotācijas 1.1.sadaļā lietot korektu likuma nosaukumu, proti, Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums.
 

-

Lūdzam precizēt datumu, uz kuru ir veikts aprēķins par kopējiem vidējiem mājsaimniecības izdevumiem par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sadaļā "Nosacījumi un kārtība, kādā nosaka mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam kurināmajam", ņemot vērā, ka noteikumu projekta pielikumā ir minēts datums 31.07.2023.

-

Anotācijā norādīts, ka: "I - vidējā inflācijas prognoze 2024. gadam saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, kas 2024. gada beigās prognozēta līdz 8,5%". Vēršam uzmanību, ka šī informācija nav korekta un iespējams ir attiecināma uz 2023. gadu. Atbilstoši aktuālajām Latvijas Bankas prognozēm, inflācija 2024. gadā būs 2%, savukārt aktuālās Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka inflācija 2024. gadā varētu sasniegt 1,6%. Lūgums attiecīgi precizēt.
 

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā norādīt “Jā”, 1.-5.punktos norādīt “0”, savukārt 6.punktā norādīt “Nav precīzi aprēķināms”.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 7.1.sadaļu ar visām projekta izpildē iesaistītajām institūcijām, piemēram, pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju utml.

-

Lūdzam anotācijas 7.5.sadaļā lietot korektu likuma nosaukumu, proti, Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums.
 

-