Atzinums

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā komersantiem tiek piešķirtas piekļuves tiesības valsts platformai. Iepazīstoties ar regulējumu un projekta anotāciju, rodas iespaids, kas tas varētu aptvert arī piekļuves tiesības, piemēram, konfidenciālai informācijai, kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants) nav atļauts izpaust. Ne no noteikumu projekta, ne no anotācijas teksta nav skaidri saprotams, vai iestādei ir brīva izvēle izlemt par to, vai un kādā apmērā iestāde var ļaut komersantiem piekļūt savām platformām. 
Lūdzam aprakstīt anotācijā, ka atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma mērķim, nevienai iestādei ar šī noteikumu projekta regulējumu netiek uzlikts pienākums sniegt piekļuvi savai pārvaldītajai platformai komersantiem, un to ka katra iestāde pati ir tiesīga izlemt - vai un kādā apmērā šādu piekļuvi platformām piešķirt (kā tas tika norādīts telefoniski).
 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā komersantiem tiek piešķirtas piekļuves tiesības valsts platformai, kas var ietvert arī piekļuves tiessības fizisko personu datiem citiem mērķiem nekā tie sākotnēji ir nodoti,  pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52. punktu, atzinuma sniegšanai nepieciešams piesaistīt Datu valsts inspekciju.
Lai arī Datu valsts inspekcija nav tieši norādīta starp šīm institūcijām, nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Datu valsts inspekciju, ja tiesību akta projekts skar tās kompetences jautājumus, izriet no minēto noteikumu 52.2.10. apakšpunkta, kas nosaka, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu ar informāciju, ka komersants nevar pretendēt uz fizisko personu datiem, kuri ir aizsargājami saskaņā ar ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu  un to izmantošana izriet no attiecīgiem tiesību aktiem, kad informāciju var nodot bez personas piekrišanas.
Kā piemēram, ja minētajā platformā tiek ietverti dati no VID valsts informācijas sistēmām, tad aizsargājamu datu nodošana ir atļauta tikai, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos un ievērojot likuma "Par nodokļiem un  nodevām" 22.panta otrās daļas 5.punktā noteiktos gadījumus, bet tie neparedz fizisku personu datu nodošanu komersantiem, izņemot tos datus, kas ir publiski pieejami.

-

Noteikumu projekta 6.punkts paredz, ka lai izskatītu un izvērtētu komersantu iesniegumus un pieņemtu lēmumu par komersanta piekļuvi informācijas sistēmai, par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, vai par piekļuves tiesību atcelšanu, platformas pārzinis izveido komisiju.
No minētā izriet, ka komisijai tiek deleģēts pārbaudīt komersanta atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas komersantam sniedz piekļuvi valsts platformai, kura ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss, kas nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģē valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta otrās daļas 5. punktā noteikts nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
Tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
Ņemot vērā minēto vērtēšanas komisijai nevar deleģēt uzdevumu vērtēt piekļuvi komersantam informācijas sistēmai, kura varētu saturēt informāciju, piemēram, par citu nodokļu maksātāju vai fizisku personu, izņemot to, kas nav publiski pieejama.
 

-

Noteikumu projekta 6.punkts paredz, ka lai izskatītu un izvērtētu komersantu iesniegumus un pieņemtu lēmumu par komersanta piekļuvi informācijas sistēmai, par atteikumu nodrošināt piekļuvi informācijas sistēmai, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, vai par piekļuves tiesību atcelšanu, platformas pārzinis izveido komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
Ne noteikumu projektā nav skaidrots, kāda ir komisijas darbības kārtība, kādi dalībnieki un cik tiek iekļauti komisijā. Ja šo komisiju veido datu pārzinis savas instutūcijas ietvaros, tad tas ir iekšējs process, savukārt, ja plānots šo komisiju veidot no dazādu institūciju personām, tad nav skaidra tā darbībā, kurs atbildēs par nepareizu datu nodošanu komersantam. Lūdzam precizēt proejktu un anotāciju detalizētāk skaidrojot minēto.
 

-

Ministra kabineta noteikumu projekta anotācijas 1.3 sadaļā tiek minēts, ka "Noteikumu projekts izstrādāts pēc valstī noteiktās ārkārtas situācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās ierobežošanu. Tādēļ komersantu, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevarēja veikt saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota) un kuriem saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ir sadalīti nodokļu maksājumi vai nodokļu maksājumi atlikti uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam (minētais termiņš var tikt pagarināts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī), iesniegums par piekļuvi valsts platformai netiks uzskatīts par noraidāmu. Ņemot vērā, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta trešajā daļā un 4.2 panta sestajā daļā  noteikto, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums (pamatojoties uz minēto likumu), informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē".

Nav skaidrs iemesls šāda pamatojuma, kas skar vienīgi konkrēta laika periodu, iekļaušanai.
Informējam, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu datubāzē netiek iekļauti nodokļu maksājumi, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Lūdzam precizēt anotācijā iekļauto informāciju.

-

Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā tiesību akta projektā tostarp nav ņemts vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam komersants ir arī komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants), kas nav juridiska persona, bet ne tikai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kas savukārt atbilstoši Komerclikuma 135. panta pirmajai daļai ir juridiska persona, tādējādi minētajā valsts platformā tomēr tiks apstrādāti arī fizisko personu dati, attiecībā uz kuru apstrādi attiecināmas Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas.

 

-

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta otrās daļas 5. punktā noteikts nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
Tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā tiks ievērots konfidencialitātes prinncips. 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.sadaļu, norādot ietekmi uz institūcijām. 

-

Lūdzu papildināt izvērtējumu ar fizisko personu datu apstrādi, ja komersantiem tiks nodoti fizsko personu dati. 

-

Nav viennozīmīgi saprotams likumprojekta 3.panta formulējums, jo valsts informācijas sistēmās nevar tikt apstrādāti dati, kuri nav likumīgi. Komersanta veiktā datu apstrāde, nevis dati, var neatbilst minētajai prasībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizēt minēto pantu vai arī sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

-

Informējam, ka atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam kā vien no kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem ir Latvijā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā.
Līdz ar to minētais regulējums nav identisks projektā noteiktajam, attiecīgi, ja anotācijā ir atsauce uz tiesisko regulējumu Publisko iepirkumu jomā, kas skar nodokļu parāda esamību, tā būtu precizējama atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

-