Atzinums

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu.
Šāda izmēra koki ir sasnieguši briedumu, tiem ir izveidojies plašs vainags un sakņu sistēma, tie pilda virkni svarīgu ekoloģisko funkciju. Piemēram, Jūrmalai, kā kūrortpilsētai īpaši svarīgi saglabāt dabas un apbūves ainavu. Nekontrolēta kvalitatīvu un dzīvotspējīgu koku nociršana būtiski samazinās pilsētas ainavisko vērtību, ietekmēs gaisa kvalitāti un pilsētas spēju pildīt kūrorta funkcijas. Būtiski pieaugs vides aizsardzības un kvalitātes riski, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar negatīvu ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, klimatneitralitāti utt.

Aicinām neizmantot vispārīgas frāzes, piemēram: “..jo zemes īpašniekiem parasti ir pozitīva attieksme pret koku esību īpašumā un viņi tos bieži arī stāda”, bet izziņā un anotācijā iekļaut uz pētījumiem un faktiem balstītu pamatojumu šīs normas grozījumu nepieciešamībai.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldību ilggadējā pieredzē, t.i. Koku vērtēšanas komisiju praksē, par koku ciršanu ārpus meža ir novērojusi pretēju sabiedrības attieksmi. Sabiedrībā ir ļoti dažāda izpratne par koka stāvokļa novērtēšanu un lielo koku nepieciešamību.

Aicinām saglabāt esošo 5.2. apakšpunkta redakciju “5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem”.

-

5.8. apakšpunkta iekļaušana noteikumos veicinās visatļautu un nekontrolējamu koku ciršanu privātās teritorijās un ies pretrunā ar dabas aizsardzību jeb koku saglabāšanu ārpus meža, īpaši pilsētās un ciemos. Šāda punkta iekļaušana var veicināt situāciju, ka īpašnieki izcirtīs kokus neapdomīgi un nevērtējot koku klātbūtnes nepieciešamību pilsētvidē un ciemos.

-

Piedāvātā 6. punkta redakcija ir nekorekta, plaši interpretējama un vairākos gadījumos neatbilst pilsētvides apstākļiem, īpaši piejūras teritorijās. Piemēros minētais nosacījums, ka “koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam, ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15°”, nav piemērojams, jo valdošo vēju un citu dabisko faktoru ietekmē piejūras pilsētās daudzi koki jau dabiski aug 15° un lielākā slīpumā, gadiem saglabājot nemainīgu stāvokli. Slīpums un nesimetrisks vainags ir adaptīvs koku augšanas modelis, kur koks, reaģējot uz slodzēm, veido papildu radiālo pieaugumu, nodrošinot mehānisko noturību arī ilgstoši slīpi augošiem stumbriem. Par bīstamības pazīmi slīpumu var uzskatīt tikai gadījumos, kad tas pēkšņi ir mainījies par 15° vai vairāk, norādot uz dinamisku un progresējošu nestabilitāti. Tādēļ ir nepieciešams vai nu atteikties no šī piemēra, vai skaidrot terminu “sasvēries” kā nedabisku, progresējošu slīpuma palielināšanos. Pilsētās, t.sk. Rīgā, lielākajai daļai koku ir nesimetriski vainagi, kas veidojušies ierobežoto augšanas apstākļu, nevienmērīgās saules gaismas un cilvēku darbības rezultātā (piemēram, pacelti vainagi, lai atbrīvotu ielas telpu transportam, veikta vainaga korekcija, lai apgaismojuma staru kūlis apgaismotu ietvi u.c.). Šie koki nav bīstami.
Ja koks ir sasvēries, tad tam ir bojātas saknes. Slīpi augošs koks nav sasvēries koks. Slīpi koki vienmēr nav bīstami.
Tāpat piemērs “koks, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma” piejūras pilsētu kontekstā ir attiecināms uz lielāko daļu pilsētvidēs augošo priežu, kuru dabiskās augšanas īpatnības paredz garu stumbru un augstu vainagu, sasniedzot pat 70 % no koka kopējā garuma. Attiecīgi šāds kritērijs nav izmantojams bīstamības noteikšanai.
Arī trupējis stumbrs ne vienmēr norāda uz bīstamību. Ja trupes bojājumi ir sākotnējā stadijā, lokalizēti un koks ap bojājumu veido reakcijas koksni, mehāniskā noturība var būt pilnībā saglabāta. Bīstamību rada progresējoša trupe, it īpaši, ja iztrupējis ir būtiski lielāks stumbra šķērslaukums. Lai izvairītos no subjektivitātes, punktā nepieciešams norādīt skaidri definētu trupes apjoma kritēriju (piemēram, vairāk nekā 80 % no stumbra šķērslaukuma) vai identificēt konkrētus trupes izraisītājus (piemēram, Chalara fraxinea, Ustulina deusta).
Termins “mehāniski bojātas saknes” norāda uz apzinātu vai nepareizi veikto rakšanas darbu ietekmi koka sakņu aizsardzības zonā, kas var būtiski pasliktināt koka stabilitāti, mikroklimatu un dzīvotspēju. Šāds bojājums nav vien pielietojams kā “pazīme”, bet gan uzskatāms par tīšu koka bojāšanu.

Iebilstam pret šādu bīstama koka traktējumu “koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai tam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma”. Formulējums ir grūti saprotams. Šādi gadījumi ir izvērtējami atsevišķi, jo mūsdienās ir iespējams veikt atbilstošu koka vainaga sakopšanu un koka nozāģēšana nav vienīgais kopšanas veids.

Ņemot vērā minēto, rosinām atteikties no piedāvātajiem piemēriem un bīstama koka definīcijai izmantot šādu skaidru, objektīvi piemērojamu formulējumu:
Bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem: dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību.

Vai arī izteikt apakšpunktu šādā redakcijā: Šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzams tas, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā) vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes (piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs).

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu.
Būvatļauju izdod būvvalde, būvvaldes kompetence ir noteikta Būvniecības likumā un tā neparedz aprēķinu veikšanu par zaudējumiem, kas radušies koku ciršanas rezultātā būvniecības gadījumos.
Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un zaudējumus aprēķina tā institūcija, kas pašvaldībā ir atbildīga par koku ciršanu, arī būvniecības gadījumos.
Koku ciršanu atļauts uzsākt, kad būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi un pašvaldības atbildīgā institūcija ir izsniegusi atļauju koku ciršanai. Atļauja koku ciršanai tiek izsniegta pēc  būvatļaujas izsniegšanas/akcepta.
Ar pašvaldības atbildīgo institūciju, saprotot, ka tā ir institūcija, kurai atbilstoši kompetencei ir deleģētas tiesības izvērtēt koku ciršanas atbilstību normatīviem, tostarp saskaņot būvniecības dokumentus, kas paredz koku ciršanu, kā arī veikt aprēķinu par zaudējumiem, izsniedzot koku ciršanas atļauju (administratīvo aktu). Šai institūcijai ir piešķirtas tiesības BIS, kur tā izskata un saskaņo būvniecības dokumentus. Pašvaldībās tās ir Koku vērtēšanas/ciršanas komisijas. Komisijas, kuras darbības uzdevumi un kompetence, darba organizācija un kārtība ir apstiprināta ar pašvaldības domes nolikumu atbilstoši Pašvaldību likumam.
Atkārtoti uzsveram, ka atbilstoši Būvniecības likumam būvvaldes kompetencē nav koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtēšana un aprēķinu veikšana par zaudējumiem. Būvatļauja nevar būt koku ciršanas atļauja, jo pašvaldības atbildīgai institūcijai (Koku vērtēšanas komisijai) nav tiesību izsniegt/akceptēt būvatļauju. Savukārt būvvaldes kompetence ir skaidri norādīta Būvniecības likumā, būvvaldei nav jāveic koku vērtēšanas komisijas darbs, izvērtējot kokus. Noteikumu grozījumu projekta 7.punktā noteiktā kārtība ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Papildus vēršam uzmanību, ka 7. punkta pēdējā teikumā šobrīd nav pieminēts paskaidrojuma raksts un tāpat no 7. punkta piedāvātās redakcijas izriet prasība jaunos kokus iestādīt pirms būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Šāda prasība ir praktiski neizpildāma un neracionāla, jo koku iestādīšana būvniecības sākumposmā būtiski traucētu būvprojekta realizācijai un apdraudētu jauniestādīto koku dzīvotspēju. Lai nodrošinātu pilnvērtīgus augšanas apstākļus un koku ieaugšanos, iestādīšana būtu jāveic būvdarbu noslēguma posmā, teritorijai esot sakārtotai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kategoriski iebilstam 7. punkta piedāvātajai redakcijai un lūdzam to pārstrādāt, nodrošinot atbilstību normatīvajam regulējumam, institūciju kompetencēm un praktiskai piemērošanai.

-

Neatbalstām 13. punkta beigu daļā boldā norādīto - par nepieciešamību koku ciršanas atteikumā iekļaut argumentētu pamatojumu par konkrētā koka nozīmīgumu un skaidrojumu, kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku, jo šāda prasība nepamatoti sarežģīs un padarīs ilgāku un birokrātiskāku koku ciršanas atļauju izsniegšanas procesu.
 

-

Neuzskatām par pareizu, ka visos gadījumos, kad tiek plānota koku ciršana publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā, ir jārīko publiskā apspriešana. Tā ir birokrātiska prasība.


 

17. Pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība var rīkot publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Publiskā apspriešana nav nepieciešana:

Neatbalstām šajā punktā noteiktos gadījumos, kādos koku ciršanai obligāti saņemams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Šādai 19. punkta redakcijai nesaskatām pamatojumu. 
 

19. Šo noteikumu 4.2., 4.6. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu uzskata par saskaņotu.

Ņemot vērā norādīto argumentāciju pie 19. punkta, ierosinām 19.¹ punktu izteikt šādā redakcijā:
 

“19.¹ Šo noteikumu 4.2.,  4.6. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.”

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu. Nav iespējas nodrošināt kontroli par jauno koku stādījumiem un to ilgdzīvi, ja pirms objekta nodošanas ekspluatācijā jaunie koki saskaņā ar būvprojektu arī tiks iestādīti, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr.309 apakšpunktu 5.2. īpašnieks ir tiesīgs šos kokus nocirst kamēr tie nav sasnieguši normatīvajos aktos noteikto caurmēru.

Atkārtoti uzveram, ka sabiedrības attieksme pret lielajiem kokiem un jaunu lielo koku stādījumiem ir ļoti dažāda un nav viennozīmīga. Lielo koku stādījumu atjaunošana, īpaši būvniecības gadījumos, ir nepieciešama, taču jaunie koku stādījumi nevar būt kompensācija nocirstajiem liela izmēra kokiem. Tāpat šāda pieeja nākotnē apdraud dižkoku esamību, bioloģisko daudzveidību utt.

Lūdzam sniegt skaidrojumu kā pašvaldības var nodrošināt jauno koku stādījumu ilgdzīvi privātīpašumos.

Aicinām svītrot 25.7. apakšpunktu.

-

Noteikumu projekts neparedz grozījumus
"20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu."


Priekšlikums aizstāt vārdus “šo noteikumu 5. punktā minētajā gadījumu” ar vārdiem “ 5.4., 5.5. un 5.7. apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.

 

-

Drukas kļūda, aizstāt ar - Pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža derīga pēc šo noteikumu 23. punktā  minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma.

-