Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā - IZM) precizēto normatīvā akta projektu “Kārtība un apmērs, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumi šo kompensāciju piešķiršanai “ (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 11.punktu IZM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Nav skaidrs, kādēļ ir jāpievieno personīgā transporta līdzekļa izmantošanu apliecinoši izdevumu dokumenti (patērētās degvielas vai elektroenerģijas iegādes čeki u.c.), ja pirms tam ir sniegti dati par attālumu līdz dzīvesvietai, personīgā transporta līdzekļa marku, izmantojamās degvielas veidu un patēriņa normu uz 100 kilometru nobraukumu. IZM minētais arguments par darba grupas sanāksmēs vairākuma pārstāvju izteiktā nepieciešamība kompensāciju izmaksāt atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, gūstot apstiprinājumu iesniegtajos dokumentos nav īstenojams, jo absolūtā vairumā gadījumu personas, kuras izmanto personīgā transporta līdzekli nokļūšanai līdz izglītības iestādei, izmantos šo transporta līdzekli arī personīgām vajadzībām. Lai jebkurš degvielas čeks atspoguļotu tieši Noteikumos paredzētajam mērķim izlietoto degvielu, transporta līdzeklis vai nu būtu jāaprīko ar divām atsevišķām degvielas tvertnēm ar iespēju pārslēgties pirms braucieniem ar dažādiem mērķiem, vai arī katru dienu jāiepilda konkrēts degvielas daudzums braucienam līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Visos pārējos gadījumos tiks iesniegts čeks bez iespējām atšifrēt, kādiem mērķiem konkrētā degviela ir izmantota, turklāt, ļoti iespējams, ka čeks būs par lielāku summu. Vai tas nozīmē, ka to visu arī apmaksās? Nē. Tikai attiecināmo daļu. Arī elektroauto, visdrīzāk, lauku reģionos tiks lādēts mājās no tā paša elektroenerģijas pieslēguma, kas nodrošina elektroenerģiju citām mājsaimniecības elektroierīcēm. Tātad – maksājuma apliecinājuma dokuments būs par visu mājsaimniecības patēriņu. Vai tas nozīmē, ka to visu arī apmaksās? Nē. Apmaksās tikai to izmaksu daļu, par ko puses iepriekš būs vienojušās, ka tā atbilst mērķa grupas braucieniem. Un pat tad, ja auto uzlādei tiktu izveidots atsevišķs pieslēgums vai to lādētu tikai publiskajās uzlādes stacijās (tur ir iespējams saņemt kvīti), nebūtu iespējas nodalīt darba braucieniem iztērēto elektroenerģiju no citiem braucieniem iztērētās elektroenerģijas. Tātad, šī prasība būtu tikai lieks birokrātiskais slogs abām pusēm, turklāt, valsts pusē šī absolūtā vairumā gadījumu reālo situāciju neatspoguļojošā informācija kādam būtu jāapstrādā, kas ir saistīts ar nepamatotām administrēšanas izmaksām.
Ja valsts pusei ir iesniegti dati par personīgā transporta līdzekļa patēriņa normu uz 100 kilometru nobraukumu un ir zināms gan attālums, gan braucienu skaits, tad pārējais ir ļoti vienkārša matemātika. Savukārt gadījumos, ja notiek kaut kādas izmaiņas, tad darbinieka pienākums ir par to informēt un pusēm ir jāvienojas par nepieciešamajām korekcijām.

-

2. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 14.punktu IZM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
70 kilometru attālums ir formāla pazīme. Var būt situācijas, kad 70 kilometru attālums ir ikdienā ievērojami vieglāk pārvarams attālums (piemēram, ir nodrošināta elektrovilcienu satiksme). Ja piemērotā laikā nav nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme un pedagogam nav iespēju izmantot personīgo vai patapinātu transportlīdzekli, tad arī 10 kilometru attālums var būt pārāk liels, lai pedagogs katru dienu nokļūtu no dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ. Ņemot vērā augšminēto, šie jautājumi nav risināmi ar formālām attāluma vai cita veida unificētām pazīmēm, bet individuāli izvērtējot katru konkrēto gadījumu.

-

3. LDDK uztur iebildumu pret Projekta 18.punktu IZM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
LDDK pieļauj, ka šis jautājums ir pārrunāts darba grupas sanāksmēs, kur vairākums pārstāvju ir atbalstījuši viedokli, ka pedagogam katru mēnesi izglītības iestādes noteiktajā termiņā ir jāiesniedz izglītības iestādes vadītājam iesniegums, kurā norāda dzīvesvietas adresi, attālumu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, un jāpievieno īres maksas izdevumus apliecinoši dokumenti par iepriekšējo mēnesi, tomēr nav skaidrs, kādēļ to ir nepieciešams darīt katru mēnesi, ja dzīvesvietas adrese, attālums no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un īres līguma nosacījumi nemainās. Vienīgais mainīgais lielums varētu būt komunālie maksājumi, ja tie nav fiksēti un iekļauti īres maksā. Tātad, šī prasība būtu tikai lieks birokrātiskais slogs abām pusēm, turklāt, valsts pusē šī informācija kādam būtu jāapstrādā, kas ir saistīts ar bezjēdzīgām izmaksām. Piekrītot IZM minētajam argumentam, ka faktiskā situācija var mainīties, jānorāda, ka to pavisam vienkārši var atrisināt bez liekas birokrātijas un administratīvā sloga, pedagogam iesniedzot pamata informāciju par īri un pusēm vienojoties par pienākumu informēt par faktiskās situācijas izmaiņām.

-