Atzinums

[1] Nav skaidrība par daudz pieļautajām gramatikas, stilistikas kļūdām. Pievērst rūpīgu uzmanību esošajai noteikumu redakcijai un tajā lietotajai valodai. Iztrūkstoši burti, teikumi un doma nedz palīdz šos noteikumus izprast, nedz ar tiem strādāt un ieteikt saturiskus pilnveidojumus pēc būtības.
[2] Nepieciešams arī veikt labojumus attiecībā uz terminoloģijas vienveidīgu un konsekventu izmantošanu. Nav nepieciešamība atkārtoti minēt kādu terminu/definīciju, ja tas jau ir ticis nodefinēts. Ja vienreiz tiek nodefinēts termins, to nevajadzētu visu laiku turpmāk arī paskaidrot, it īpaši termins, kas ir šo noteikumu pašā pamatā, centrā – komercializācija. Arī citviet uzrodas vārdu savienojumi, kuriem prasītos skaidrojums un konkrēta piesaiste, kas ar šo vārdu savienojumu vai konkrēto vārdu tiek domāts un saprasts viscaur noteikumu dokumentam, taču tas šobrīdējā redakcijā kritiski iztrūkst. Terminus nepieciešams skaidri definēt un tos konsekventi izmantot viscaur dokumentam un tikai atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams paskaidrojums, pievienot iekavās papildus sinonīmu, lai saprastu termina nozīmi teikuma un domas ietvaros.
 

1.2. kritērijus pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas potenciālu un īstenošanu.

Skatīt 2. punkta [2] iebildumu.
 

1.3. gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas;

Skatīt 2. punkta iebildumus.
 

1.4. nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
1.5. valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;
1.6. kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus;
1.7. nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamais riska līmenis veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periods, kādā mēra risku līmeni (toleranci), prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcība gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts.

Nepieciešams precizēt terminu un tā skaidrojumu. Ne visi piešķīrumi ir un būs uzskatāmi par komercdarbības atbalstu.

2.1 gala saņēmējs - fiziska persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību neatkarīgi no tās juridiskās formas un darbības veida, un kuram valsts zinātniskā institūcija komercializācijas projekta ietvaros piešķir valsts zinātniskajai institūcijai piederošas tiesības uz intelektuālo rezultātu vai citus resursus komercializācijas veikšanai;

Skatīt 2. punkta [2] iebildumu.
 

2.2. ieguldīšana pamatkapitālā – tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu nodošana pamatkapitāla apmaksai atbilstoši Komerclikuma 151. pantam zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punkta definīcijai, vai komersantam, kas izstrādā vai ievieš inovācijas;

2.3. intelektuālā rezultāta radītājs - valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, kurš ir zinātības un tehnoloģijas, vai izgudrojuma autors vai līdzautors vai augu šķirnes selekcionārs;

Skatīt 2.punkta [2] iebildumu.

2.4. publisks finansējums – valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu, citas publiskas personas finansējums vai cita publiska ārvalstu finanšu palīdzība;

2.5. zaudējumi – saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies valsts zinātniskajai institūcijai no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni ieguldīšanas uzņēmumā saimnieciskās darbības rezultātā;

2.6. pārvaldnieks – valsts zinātniskā institūcija, tās noteikta struktūrvienība vai speciāli dibināta vai līdzdibināta juridiska persona, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu centralizēta pārvaldība un ar komercializācijas procesiem saistītu saimniecisku un administratīvu darbību un pienākumu veikšanu, tiesību un saistību uzņemšanos;

2.7. tiesības uz intelektuālo rezultātu – zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu;

2.8. tirgus cena – cena, atlīdzība vai kompensācija valsts zinātniskajai institūcijai, kas ir noteikta saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C414/01) 30. punktu, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta pastāvēšanu (esamību);

2.9. intelektuālais rezultāts – zinātnisko pētījumu rezultātā radītā zinātība, tehnoloģijas, izgudrojumi vai augu šķirne vai cits zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultāts, kas ir pakļauts vai nav pakļauts reģistrācijai;

2.10. tehniski-ekonomiskā priekšizpēte – tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu saimnieciskās izmantošanas potenciāla sākotnējais vai atkārtotais izvērtējums par to tehniskajām, praktiskajām un ekonomiskajām īpašībām;

2.11. tiesību pārneses ieguldījumu stratēģija - Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktā stratēģija par finanšu un citu ieguldījumu veikšanu jaunos vai esošos saimnieciskās darbības veicējos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesi;

2.12. risku tolerances politika – valsts zinātniskās institūcijas izstrādāts iekšējs dokuments (kārtība), kā tiek vērtēti un apzināti riski, kā tiek aprēķināta noturība un noturības līmenis pret dažādiem riskiem, kas saistītos ar komercializācijas veikšanu ar tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citu zinātniskās, radošās, vai pētniecības rezultātu ieguldīšanu pamatkapitālā.
 

Nepieciešams papildināt noteikumu punktus ar attiecīgām iekšējām atsaucēm, ņemot vērā, ka noteikumos tika ievietoti jauni noteikumu punkti.
Skatīt 2. punkta [2] iebildumu.
 

6.1. tiesības uz intelektuālo rezultātu radīta pētījuma rezultātā, par kuru ir saņemts publisks finansējums;

6.2. atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ir veikta tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializācijas tehniski-ekonomiskā priekšizpēte, ievērojot šo noteikumu 21.punktā noteikto.

Ņemot vērā, ka noteikumos tiek ieviests pārvaldnieka termins, attiecīgi grāmatvedības nodalīšanas un lietvedības pienākums būtu attiecināms arī uz pārvaldnieku, nevis tikai uz valsts zinātnisko institūciju, ņemot vērā plašāku noteikumu piemērojamības iespējas (veikt divpakāpju jeb pastarpinātu komercializācijas procesu), nepieciešams aktualizēt iekšējās atsauces.
 

11. Pārvaldnieks, veicot tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju, veic publiskā finansējuma grāmatvedības uzskaites nodalīšanu.
12. Pārvaldnieks nodrošina šo noteikumu ietvaros noteikto procesu rakstisku lietvedību un informācijas uzglabāšanu 10 gadus no dienas, kad ir pieņemts šo noteikumu 7., 8. vai 9. punkta kārtībā pieņemtais lēmums.

Ņemot vērā jauno noteikumu numerāciju un pārvaldnieka koncepta ieviešanu, nepieciešams aktualizēt atsauces un aizstāt "valsts zinātniskā institūcija" ar "pārvaldnieks" attiecīgajās vietās. Precizēt, ka 12. punktā ieguldījums ir tieši komercdarbības atbalsts.
 

14. Attiecībā uz šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minēto komercializācijas veidu, valsts zinātniskā institūcija, ņemot vērā šo noteikumu 18.punktā sagatavoto izvērtējumu un ievērojot tās iekšējo kārtību tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju prasību nodrošināšanai, lemj par tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializāciju atbilstoši tiesību pārneses ieguldījumu stratēģijai, un ievēro šo noteikumu 44. punktā noteikto pieļaujamo risku līmeni. Ja valsts zinātniskā institūcija savā lēmumā par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, tad šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētais ieguldījums nav komercdarbības atbalsts.

15. Ja pārvaldnieks šo noteikumu 14. punktā noteiktajā kārtībā nepierāda, ka tā rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, 7.3.apakšpunktā minētais ieguldījums ir komercdarbības atbalsts, ko pārvaldnieks sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu.

Nepieciešams mainīt nodaļas nosaukumu, terminoloģiski un saturiski saskaņojot ar noteikumos ieviesto tehniski-ekonomiskās priekšizpētes terminu.
 

III. Intelektuālā rezultāta komercializācijas tehniski-ekonomiskās priekšizpētes izvērtējuma kritēriji

Pievienot jaunu noteikumu punktu (17.), kas nosaka, kuras personas ir tiesīgas veikt tehniski-ekonomisko priekšizpēti.
 

17. Tehniski-ekonomisko priekšizpēti ir tiesīga veikt valsts zinātniskā institūcija, pārvaldnieks vai speciāli pilnvarota persona ar nepieciešamajām zināšanām un kompetencēm par attiecīgo zinātnes nozari, ievērojot šo noteikumu 18. un tālākajos punktos noteikto.

18. Tehniski-ekonomiskā priekšizpēte veicama ievērojot valsts zinātniskās institūcijas noteikto iekšējo kārtību. Tehniski-ekonomiskajā priekšizpētē obligāti  ņem vērā:

18.1. ekonomisko ietekmi – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā rezultāta, iespējamas tirgus pieprasījuma izmaiņas, kā arī novērtē finansiālo dzīvotspēju, tostarp – attīstības izmaksas, iespējamos ieņēmumus un peļņu, kā arī - riskus un iespējamos finansiālos zaudējumus, saprotot tos kā mantiski novērtējamus potenciālos finanšu zaudējumus, kas var rasties no ieguldījumiem komercializācijā, tostarp no tirgus, tehnoloģiju, produktu vai īstenošanas riskiem, kā arī no darbībām vai bezdarbībām, kas ietekmē komercializācijas rezultātu, nosaka pamatvērtību;

18.2. inovācijas potenciālu, ko novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

18.2.1. tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL) – nosaka, radītās intelektuālā rezultāta attīstības posmu no idejas līdz sekmīgai ekspluatācijai;

18.2.2. inovācija – novērtē, vai tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializācijas rezultātā tiks radīts jauns vai būtiski uzlabots produkts vai pakalpojums. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības un ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi;

18.2.3. tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas spēja – novērtē, vai radītās tiesības uz intelektuālo rezultātu komercializācijai un tālākai attīstībai pastāv kādas pielietojamības vai īstenošanas apgrūtinājumi vai ierobežojumi;

18.3. tiesības uz intelektuālo rezultātu īstenošanas stratēģija – novērtē, vai ir lietderīgi un ar kādu intelektuālā īpašuma aizsardzības veidu ir potenciāli aizsargājamas tiesības uz intelektuālo rezultātu.
 

Precizēt IV nodaļas nosaukumu.

IV. Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus

Precizēt iekšējās atsauces. Izsoles (publiskas pārdošanas) kārtības apraksta precizēšana. 21.2. apakšpunktu sadalīt atsevišķos apakšpunktos uzskaitāmības un pārredzamības uzlabošanai. Papildināt 21.3. apakšpunktu ar izņēmumu attiecībā uz sadarbības pētījumiem, kad komersantam ir pirmpirkuma tiesības.
Aizstāt neprecīzi lietoto "licencētāju" ar "licenciātu" 22. punktā.
 

21, Attiecībā uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā un 7.2. punktā minēto komercializācijas veidu, valsts zinātniskā institūcija, komercializējot  tiesību uz intelektuālo rezultātu, izņemot augu šķirni, dokumentāri pierāda tās tirgus cenu vienā no šādiem veidiem:
21.1. pamatojoties uz neatkarīgu eksperta vērtējumu, ko sniedz fiziska vai juridiska persona ar atbilstošu pierādāmu pieredzi vai profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā zinātnes nozarē vai intelektuālā īpašuma, tehnoloģiju, izgudrojumu vai citu nemateriālo vērtību tirgus vērtības noteikšanā  un tai nav interešu konflikts ar komercializācijā iesaistītajām pusēm;
21.2. atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurencē balstīta pārdošanas procedūra, piemēram, publiska izsole. Valsts zinātniskā institūcija nosaka izsoles apstiprina kārtību, norādot vismaz šādu informāciju:

21.2.1. izsoles organizēšanas veidu;

21.2.2. tiesību uz intelektuālo rezultātu sākumcenu izsolē;

21.2.3. sākumcenas noteikšanas metodi un aprēķinu;

21.2.4. maksājumu un izmantošanas nosacījumus;

21.3. ar vienošanos par kompensāciju, kas atbilst nosacījumam, ka tā panākta godīgas konkurences apstākļos ar nesaistītu pusi, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, vienlaikus ņemot vērā valsts zinātniskās institūcijas likumīgos mērķus (izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības uz tiesībām uz intelektuālo rezultātu  vai citu intelektuālo rezultātu);
21.4. saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšana, ko izmanto, ja sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības uz intelektuālā rezultāta – sadarbības nolīguma puses izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

22. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot tiesību uz intelektuālo rezultātu, kas ir augu šķirne, ievērojot vispārpieņemto starptautisko praksi, tirgus cenu nosaka līgumā ar licenciātu (piemēram, procentu no pārdošanas ieņēmumiem), balstoties uz komercializācijas faktiskajiem apjomiem un līgumattiecību noteikumiem ar licenciātu .

Bezatlīdzības nodošanas regulējums ir būtiski pārstrādājams. Nepieciešams paredzēt plašāku gadījumu uzskaitījumu, kad tiesības var nodot bez atlīdzības.

Ievietot atsauci uz pārvaldnieka (starpnieka) potenciālu esamību, ka ja augstskola stratēģiski izvēlas veikt divpakāpju (pastarpināto) komercializāciju, tā var izvēlēties šādu soli spert un attiecīgi šis varētu būt viens no bezatlīdzības tiesību nodošanas (pārvaldīšanas/izmantošanas) gadījumiem.

Papildināt ar atsauci uz tiesību pārneses ieguldījumu stratēģiju, norādi uz pietiekamu ekonomisku atdevi.

Papildināt ar nosacījumu par bezatlīdzības lietošanas līguma saturu un gala saņēmēja pienākumiem.
 

25. Tiesības uz intelektuālo rezultātu var nodot lietošanā, pārvaldīšanā vai atsavināt bez atlīdzības ja, pamatojoties uz valsts zinātniskās institūcijas izstrādāto tiesību pārneses ieguldījumu stratēģiju un tajā paredzēto komercializācijas plānu, ja tas neskar komerdarbības atbalsta nosacījumus, kā arī pamatojoties uz komercializācijas tehniski-ekonomiskās priekšizpētes izvērtējumu, ja konstatē, ka šo tiesību izmantošana nenodrošina komerciālu ieguvumu un pietiekamu ekonomisku atdevi tiesību uz intelektuālo rezultātu pārvaldniekam.

26. Tiesības uz intelektuālo rezultātu var nodot lietošanā, pārvaldīšanā vai atsavināt bez atlīdzības ievērojot šo noteikumu 25. punktā minēto un šādos gadījumos:
26.1. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē un pieņemot lēmumu tajā ietverot šī likuma 5. panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī ievērojot citus minētā likuma noteikumus;
26.2. ja tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošana nenodrošina komerciālu ieguvumu vai tālāka finanšu līdzekļu un citu ieguldījumu veikšana nav ekonomiski lietderīga vai tās tirgus vērtība ir nenozīmīga, noslēdzot bezatlīdzības lietošanas līgumu un nosakot tajā pienākumu gala saņēmējam, kura izmantos šo tiesību uz intelektuālo rezultātu bezatlīdzībā, segt šo tiesību uz intelektuālo rezultātu uzturēšanas izmaksas un citus saistītos izdevumus, kā arī paredzot papildu noteikumus par bezatlīdzības lietošanas pārtraukšanu tad, ja gala saņēmējs neievēro attiecīgā bezatlīdzības līguma noteikumus vai bezatlīdzības lietošanā nodotās tiesības uz intelektuālo rezultātu gala saņēmējam vairs nav nepieciešamas;
26.3. ja to paredz sadarbības pētniecības līgums, kurš noslēgts saskaņā ar publiskā finansējuma noteikumiem.
 

Precizēt nodaļas nosaukumu: "rezultātu radītājs" aizstāt ar "intelektuālā rezultāta radītājs".
 

-

Likumā noteiktais pienākums paziņot būtu skaidri jāprecizē ar vispārīgu informācijas aprakstu, kas būtu sagaidāms no intelektuālā rezultāta radītāja, kad tas veic paziņošanas pienākumu par jaunradītu intelektuālo rezultātu aizpildot noteikumu 1. Pielikumā minēto paziņošanas formu. Papildus izveidota veidlapa, kas būtu vēlama praktiskos un administratīvos nolūkos gan no valsts zinātnisko institūciju, gan no intelektuālo rezultātu radītāju puses.
Precizēt un papildināt iesniedzamās informācijas prasības (TRL novērtējuma pamatojums, iespējamie tiesību konflikti, procentuālais darba ieguldījums u.c.). Pievienot noteikumiem 1. Pielikumu – paziņojuma veidlapu (skatīt šī dokumenta pēdējo punktu).

Pievienot jaunu 32. punktu, kas paredz, ka pēc izvērtējuma tiek pieņemts lēmums: par atteikšanos no komercializācijas, par komercializācijas uzsākšanu vai par komercializāciju saskaņā ar 25. un 26. punktu.

Noteikumu 33. punktā precizēt tālāk veicamās darbības pēc noteikumu 32. punktā pieņemtā lēmuma (jaunradītā intelektuālā rezultāta reģistrāciju, patentēšanu vai citus aizsardzības pasākumus tiesībām, kas saistītas ar attiecīgo intelektuālo rezultātu; iespējamo (provizorisko) komercializācijas plānu un iespējamo atlīdzības noteikšanas kārtību un apmēru, kas plānota intelektuālā rezultāta radītājam; informācijas reģistrēšanu un saglabāšanu saskaņā ar iekšējās kārtības un citu normatīvo aktu prasībām.).
 

V. Nosacījumi un kārtība, kādā intelektuālā rezultāta radītājs informē zinātnisko institūciju par jaunu intelektuālo rezultātu

29. Intelektuālā rezultāta radītājam ir pienākums rakstveidā, aizpildot noteikumu 1. Pielikumā minēto veidlapu ar minimālo norādāmo informāciju, paziņot par jauna intelektuālā rezultāta radīšanas faktu atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas noteiktajai kārtībai, kādā tiek veikta šāda paziņošana. Šajā kārtībā ietverama vismaz šāda informācija, kas uzskaitīta šo noteikumu 30. punktā.

30. Paziņojumā par jauna intelektuālā rezultāta radīšanu, izgudrošanu vai atklāšanu intelektuālā rezultāta radītājs sniedz vismaz šādu informāciju:
30.1. par jaunradīto intelektuālo rezultātu: īss apraksts, būtiskās īpašības, tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL) ar atbilstošu novērtējumu un pamatojumu šāda līmeņa piešķiršanai, potenciālās attīstības iespējas un idejas, paredzamais vai iespējamais pielietojums, norāde, vai jaunradītais intelektuālais rezultāts radīts;
30.2. par tirgus situāciju un aizsargājamību: līdzīgu intelektuālo rezultātu esamība un aprite tirgū, jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības vērtējums un šāda vērtējuma pamatojums (ieskaitot iespējamos tiesību konfliktus vai nepieciešamību saņemt atļaujas no trešajām pusēm), saistība ar iepriekš radītiem intelektuāliem rezultātiem (kā arī citām precēm vai pakalpojumiem, kas ir pieejami tirgū), ko radījis pats jaunradītā intelektuālā rezultāta radītājs vai arī saistīta ar iepriekš radītiem intelektuālajiem rezultātiem no citām personām ;
30.3. par autorību un ieguldījumu: intelektuālā rezultāta radītāja ieguldījuma apraksts un procentuālā darba un atdeves proporcija, lai nonāktu pie attiecīgā gala rezultāta (katra darbinieka ieguldījums), izmantotie (ja izmantoti) valsts zinātniskās institūcijas resursi (piemēram, laboratorijas, iekārtas, programmatūra, finansējuma avoti) vai intelektuālais rezultāts iegūts valsts zinātniskās institūcijas darba uzdevuma ietvaros vai saistībā ar to;
30.4. cita informācija, kas nepieciešama jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības un komercializācijas potenciāla  un iespēju izvērtēšanai, tai skaitā par jaunradītā intelektuālā rezultāta lietošanā vai izmantošanā iespējami ieinteresētajām personām;

Precizēt nodaļas nosaukumu: "Rezultāta radītāja" aizstāt ar "Intelektuālā rezultāta radītāja".

-

Nepieciešams veikt konsekventu terminu lietošanu viscaur nodaļai.

Precizēt 34. punktu: pievienot vārdus "(komercializācija vēl turpinās vai ir jau noslēgusies)" un "procentuālajam".

 

34. Intelektuālā rezultāta radītājam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību, ja tiesība uz intelektuālo rezultātu ir komercializēta (komercializācija vēl turpinās vai ir jau noslēgusies) un komercializācijas gaitā ir gūti ienākumi (neto ienākumi). Ja intelektuālā rezultāta  radīšanā piedalījušies divi vai vairāki  intelektuālā rezultāta radītāji, tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir katram atbilstoši intelektuālā rezultāta radītāja procentuālajam ieguldījumam.
 

Pievienot jaunu 35. punktu, paredzot plašāku atlīdzības saņēmēju loku (students, pētnieks vai citai personai, kas bijusi iesaistīta intelektuālā rezultāta radīšanā).

Pievienot jaunu 37.4. apakšpunktu, paredzot un papildināt nosacījumus, kurus ievēro nosakot atlīdzību - darba samaksa var tikt atzīta par taisnīgu atlīdzību, ja tas paredzēts iekšējā kārtībā vai līgumā.

Papildināt 39. punktu ar "vai pārvaldnieks" un precizēt atlīdzības līguma noslēgšanas atsauci.

35. Atlīdzību var noteikt arī valsts zinātniskās institūcijas studentam, pētniekam vai citai personai, kas veic savu mācības, akadēmisko vai zinātnisko darbību šajā valsts zinātniskajā institūcijā un ir bijusi iesaistīta intelektuālā rezultāta radīšanā.

37.4. intelektuālā rezultāta radītāja darba samaksa, kas viņam tiek izmaksāta kā valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, var tikt atzīta par taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem neto ienākumiem, ja tas paredzēts valsts zinātniskās institūcijas iekšējā kārtībā vai līgumā ar intelektuālā rezultāta radītāju (darbinieku).

Nodaļas nosaukumā pievienot "Nosacījumi" sākumā, noņemt "(risku tolerance)" iekavās. Ieguldījumu veicēju aizstāt ar pārvaldnieku, bet stratēģijas izstrādātāju saglabāt kā valsts zinātnisko institūciju. Noņemt saīsinājumu "(turpmāk - riska tolerances politika)", jo termins tagad definēts 2. punktā. 

VII, Nosacījumi un kārtība valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai - pieļaujamais riska līmenis veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem [...]

Precizēt riska uzraudzības apakšpunktus. Aizstāt "vadītājs" ar "vadītāja pārraudzībā" un "finanšu situāciju" ar "finanšu rādītājus". Visur atbilstoši aizstāt "valsts zinātniskā institūcija" ar "pārvaldnieks".
Papildināt 48. punktu ar prasību informēt atbildīgās personas. Noņemt saīsinājumu "(turpmāk – nozaru ministrija)".

43. Ja pārvaldnieks veic noteikumu 7.3. apakšpunktā minētos ieguldījumus pamatkapitālā, valsts zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina, un tiesību pārneses ieguldījumu stratēģiju un tajā iekļauj riska tolerances politiku [...]; 43.3. prasības riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, tostarp risku uzskaites, uzraudzības un atbildības sadalījumu struktūrvienībās; 43.4. rīcību gadījumos, kad riska līmenis pārsniegts.

46. Riska tolerances politiku izstrādā valsts zinātniskās institūcijas vadītāja pārraudzībā un apstiprina tās zinātniskā padome. Šo politiku pārskata vismaz reizi piecos gados, ņemot vērā komercializācijas rezultātus un finanšu rādītājus.

47. Pārvaldnieks nodrošina regulāru pieļaujamā ieguldījumu portfeļa zaudējuma līmeņa uzraudzību [...]

48. Gadījumā, ja pārvaldnieks, konstatē, ka kalendārā gada ietvaros tā tuvojas šo noteikumu 44. punktā noteiktā riska līmeņa pārsniegumam, tā informē atbildīgās personas. Valsts zinātniskā institūcija par situāciju informē ministriju, kuras padotībā tā ir un lemj par potenciāli zaudējumus nesoša portfeļa pārskatīšanu.

Pievienot "pārvaldnieks un gala saņēmējs" kā papildu subjektus komercdarbības atbalsta uzskaitē.

Precizēt datu uzglabāšanas formulējumu.

Apvienot iepriekšējos 48. un 49. punktu vienā, integrējot gala saņēmēja un Komisijas regulas nosacījumu pārkāpuma sekas vienā punktā.

Aktualizēt iekšējās atsauces.
 

54. Valsts zinātniskā institūcija, pārvaldnieks un gala saņēmējs komercdarbības atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Valsts zinātniskā institūcija uzglabā visus ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītos datus 10 (desmit) gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību ir piešķirts pēdējais de minimis atbalsts.

56. Ja ir pārkāpti Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi un komercdarbības atbalsta piešķiršanas kritēriji, kas arī noteikti šo noteikumu 12. un 14. punktā, valsts zinātniskajai institūcijai attiecībā uz gala saņēmēju ir pienākums nodrošināt nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ministru kabineta noteikumi jāveido arī vismaz daļēji praktiski, it īpaši attiecībā uz personām, kam nav juridiska pieredze un ikdienā nodarbojas ar zinātnisko nevis juridisko tekstu lasīšanu un analīzi. Ja intelektuālā rezultāta radītājiem tiek noteikts rakstisks paziņošanas pienākums būtu vēlams paredzēt vismaz minimālo prasību veidlapas formas izveidi, kuru intelektuālā rezultātu radītāji var aizpildīt un izpildīt paziņošanas pienākumu par jaunradīta intelektuālā rezultāta izgudrošanu/atklāšanu.
 

1. pielikums
Ministru kabineta
[datums]
noteikumiem Nr. 
"Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju,
izgudrojumu un augu šķirņu saimniecisko izmantošanu,
ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu"

PAZIŅOJUMS
par jauna intelektuālā rezultāta radīšanu, izgudrošanu vai atklāšanu
Paziņojuma datums

Paziņojuma Nr.

Valsts zinātniskā institūcija

1. Par jaunradīto intelektuālo rezultātu

1.1. Īss apraksts
(Intelektuālā rezultāta nosaukums un kodolīgs apraksts)

1.2. Būtiskās īpašības
(Galvenās tehniskās, funkcionālās vai zinātniskās īpašības)

1.3. Tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL)
(Norādīt TRL līmeni no 1 līdz 9 ar novērtējumu un pamatojumu)

1.4. Potenciālās attīstības iespējas un idejas
(Aprakstīt iespējamos tālākās attīstības virzienus)

1.5. Paredzamais vai iespējamais pielietojums
(Praktiskā pielietojuma jomas un veidi)

1.6. Norāde par radīšanas apstākļiem
(Vai intelektuālais rezultāts radīts valsts zinātniskās institūcijas darba uzdevuma ietvaros vai saistībā ar to; finansējuma avots)

2. Par tirgus situāciju un aizsargājamību

2.1. Līdzīgu intelektuālo rezultātu esamība un aprite tirgū
(Zināmie analogi, konkurējošie risinājumi vai tehnoloģijas tirgū)

2.2. Aizsargājamības vērtējums un pamatojums
(Vai rezultāts ir potenciāli aizsargājams ar patentu, autortiesībām, komercnoslēpumu u.c.; iespējamie tiesību konflikti vai nepieciešamība saņemt atļaujas no trešajām pusēm)

2.3. Saistība ar iepriekš radītiem intelektuāliem rezultātiem
(Norādīt, vai pastāv saistība ar citiem intelektuāliem rezultātiem, ko radījis pats radītājs vai citas personas, kā arī ar precēm vai pakalpojumiem tirgū)

3. Par autorību un ieguldījumu

3.1. Intelektuālā rezultāta radītājs(-i)
(Vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība)

3.2. Katra radītāja ieguldījuma apraksts
(Aprakstīt katra radītāja konkrēto ieguldījumu rezultāta radīšanā)

3.3. Procentuālā darba un atdeves proporcija
(Katra darbinieka ieguldījums procentuālā izteiksmē)

3.4. Izmantotie institūcijas resursi
(Laboratorijas, iekārtas, programmatūra, finansējuma avoti u.c.)

4. Cita informācija

4.1. Ieinteresētās personas
(Norādīt personas, kas varētu būt ieinteresētas intelektuālā rezultāta lietošanā vai izmantošanā)

4.2. Papildu informācija
(Jebkura cita informācija, kas nepieciešama jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības un komercializācijas potenciāla un iespēju izvērtēšanai)

Intelektuālā rezultāta radītājs(-i):
Vārds, uzvārds
Paraksts
Datums

Valsts zinātniskās institūcijas atzīme par paziņojuma saņemšanu:
Saņemšanas datums

Reģistrācijas Nr.

Atbildīgā amatpersona

Paraksts

Piezīme. Paziņojums iesniedzams valsts zinātniskās institūcijas noteiktajā kārtībā un termiņā. Paziņojumā sniegtajai informācijai jābūt pārskatāmai un saprotamai, lai valsts zinātniskā institūcija varētu sagatavot komercializācijas tehniski-ekonomisko priekšizpēti un izvērtējumu jaunradītajam intelektuālajam rezultātam.




 

Precizēt noteikumu punkta stilistiku un kopējo uzbūvi noteikumu kontekstā. Pārvietot vārdu savienojumus (definīcijas) "publiskais finansējums" un "tiesības uz intelektuālo rezultātu" uz noteikumu otro punktu "2. Noteikumos lietotie termini".
 

1.1. nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (turpmāk - komercializējamas) ar valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finanšu līdzekļiem finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni vai citas tiesības uz intelektuālo rezultātu.

Noteikumos vajadzētu paredzēt iekļaujošāku to piemērojamību, attiecinot  uz visiem pētniecības rezultātiem, neatkarīgi vai tie ir vai nav reģistrēti vai reģistrējami, kā arī pētījumiem, kas tiek finansēti arī no citiem avotiem.
Vajadzētu skaidrāk paredzēt vairākas komercializācijas ekosistēmas (līmeņus) attiecībā uz tehnoloģijas pārneses struktūru, kas varētu veikt centralizēti komercializācijas procesu pārvaldīšanu. Tāpat būtu nepieciešams skaidrāk paredzēt visaptverošāku komercializācijā iesaistīto personu loku, t.i. paredzot, ka var tikt dibināta kapitālsabiedrība, kas veic centralizētu komercializācijas procesu pārvaldīšanu un uzraudzību, atvieglojot valsts zinātniskajai institūcijai nepieciešamo iesaistes apmēru tieši administratīvu un ar saimniecisku raksturu darbību veikšanā.
Noteikumi būtu jāveido pēc iespējas pilnīgāk, lai varētu izmantot Zinātniskās darbības likumā paredzēto regulējumu plašāk un ļautu augstskolām pēc iespējas efektīvāk veikt tiesību uz intelektuālo īpašumu vai citu zinātniskās darbības rezultātu komercializāciju tām piemērotā modelī. Būtu skaidri jāparedz, ka ir iespējama divpakāpju komercializācija, atbilstoši Eiropas valstu pieredzei. T.i., komercializācijas process tiek veikts pastarpināti caur tehnoloģiju pārneses biroju jeb veidojumu, kas augstskolas dotā uzdevuma ietvaros veic noteiktas funkcijas, lai paātrinātu un atvieglotu zināšanu pārneses un komercializācijas procesus.
Piedāvātā noteikumu redakcija sašaurina iespējas likuma piemērotājiem un arī pašām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem saprast komercializācijas tiesisko ietvaru, lai arī Zinātniskās darbības likuma grozījumu anotācijā ir tieši pieminēti.
Kā populāri piemēri tika norādītas Kembridžas un Oksfordas universitātes, kā arī Zviedrijas Karaliskās tehnoloģiju institūta (KTH) Tehnoloģiju pārneses biroju (7.lpp.). Kembridžas universitātei ir savs tehnoloģiju pārneses birojs (Cambridge Enterprise). Cambridge Enterprise Limited ir izveidots 2006. gada 1. decembrī kā Kembridžas Universitātes pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Cambridge Enterprise Limited ir atbildīgs par konsultāciju pakalpojumu, tehnoloģiju pārneses funkciju un sākuma kapitāla aktivitāšu veikšanu universitātes vārdā. Cambridge University Technical Services Limited (CUTS) ir Cambridge Enterprise Limited pilnībā piederošs meitasuzņēmums. CUTS ir atbildīga par konsultāciju līgumiem un saistītajām ienākumu plūsmām, atbalstot Cambridge Enterprise konsultāciju pakalpojumu komandu. Attiecības starp šīm pusēm ir noteiktas īpašā saprašanās memorandā.[1] Savukārt, Oksfordas Universitātei ir Oksfordas Universitātes Inovāciju centrs - Oxford University Innovation Limited, kas ir Oksfordas Universitātes tehnoloģiju pārneses uzņēmums, kas pārvalda Universitātes intelektuālā īpašuma portfeli, sadarbojoties ar universitātes pētniekiem tehnoloģiju identificēšanā, aizsardzībā un mārketingā, izmantojot licencēšanu, atvasinātu uzņēmumu izveidi un materiālu pārdošanu.[2]


[1] https://www.enterprise.cam.ac.uk/privacy-compliance/structure-and-governance/

[2] https://innovation.ox.ac.uk/about/


 

3. Noteikumi var tikt piemēroti arī zinātniskās intelektuālajiem rezultātiem (pētniecības rezultātiem), uz kuriem vēl nav reģistrētas vai reģistrējamas tiesības, t.sk. intelektuālā īpašuma tiesības.4. Noteikumi var tikt piemēroti arī tādu valsts zinātnisko institūciju intelektuālo rezultātu (pētniecības rezultātu) komercializācijā, kas tiek finansēti arī no citiem avotiem.5. Ja valsts zinātniskā institūcija veic komercializāciju ar tādas sevis dibinātas vai līdzdibinātas juridiskas personas, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu centralizēta pārvaldība un komercializācija (pārvaldnieks), palīdzību, noteikumu regulējums par valsts zinātnisko institūciju tiesībām un pienākumiem piemērojams arī pārvaldniekam tiesību un pienākumu apjomā, kas Zinātniskās darbības likuma regulējuma tvērumā nav paredzēts īstenošanai tikai un vienīgi valsts zinātniskajai institūcijai.

Nepieciešams papildināt noteikumu punktus ar attiecīgām iekšējām atsaucēm, ņemot vērā, ka noteikumos tika ievietoti jauni noteikumu punkti.
Skatīt 2. punkta [2] iebildumu.
Ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma grozījumu, kas pieņemti 04.12.2024., anotācijas 1.3. punkta pēdējā rindkopā aprakstīto citu Eiropas valstu pieredzi, būtu nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus noteikumu punktā paredzot, ka ir veicama divpakāpju komercializācija, kas tiek veikta pastarpināti caur tehnoloģiju pārneses biroju - veidojumu, kas augstskolas dotā uzdevuma ietveros veic noteiktas funkcijas, lai paātrinātu un atvieglotu zināšanu pārneses un komercializācijas procesus.
 

8. Ja valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumu par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializācijas īstenošanu, ieguldot tās pārvaldnieka vai gala saņēmēja pamatkapitālā, tā nodrošina ieguldījumu atbilstību tiesību pārneses ieguldījumu stratēģijai un atdeves noteikšanas principiem (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksas).

Nepieciešams ieviest skaidru noteikumu, ka gadījumā, ja komercializācija veikta par atlīdzību, kas nav zemāka par tirgus cenu, tas nav komercdarbības atbalsts. Šāds precizējums rada tiesisko noteiktību un skaidrību pārvaldniekam un gala saņēmējam.

Gadījumā, ja tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par atlīdzību, kas nav zemāka par atbilstoši šo noteikumu 21. punktam noteikto tirgus cenu, tas nav komercdarbības atbalsts.

Precizēt redakciju un papildināt ar skaidrojumu, ka šādā gadījumā tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Aktualizēt iekšējo atsauci.

Ja tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par cenu, kas ir zemāka par šo noteikumu 21. punktā noteikto tirgus cenu, šādu atbalstu valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. Nodaļu un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Papildināt punktu ar nosacījumiem, kādos gadījumos tehniski-ekonomiskās priekšizpētes aktualizēšana ir obligāta. Aktualizēt iekšējo atsauci.

19. Gadījumā, ja radītajam intelektuālajam rezultātam pēdējā kalendārā gada laikā jau ir veikta tehniski-ekonomiskā priekšizpēte, šo noteikumu 18. punktā minētais izvērtējums nav jāveic vai ir aktualizējams tikai nepieciešamajā sadaļā. Aktualizēšana ir jāveic, ja ir atklāta kāda jauna īpašība, ir ticams pamats tam, ka ir mainījies tehnoloģiskās gatavības līmenis, radušies jauni inovācijas potenciāla izvērtējuma aspekti, kā arī citi šeit neminēti iemesli.