Atzinums

Lūdzam pirms rīkojuma projekta turpmākas virzības atkārtoti izvērtēt iespēju tomēr veikt nepieciešamās darbības valstij piekritīgās būves ar kadastra apzīmējumu 80700180380003 ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda, kā arī, ja tas nav iespējams, anotācijā ietvert skaidrojumu par nekustamā īpašuma ieguvējam pieejamiem risinājumiem īpašuma tiesību nostiprināšanai uz minēto būvi un nekustamā īpašuma sastāva sakārtošanai pēc tā atsavināšanas.

Pamatojums:
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2. punktam sākotnējās ietekmes izvērtējums veicams, lai apzinātu projekta iespējamo ietekmi un sekas un izvēlētos piemērotāko risinājumu. No anotācijā norādītā izriet, ka valsts jau ir veikusi darbības būves tiesiskā statusa sakārtošanai, tostarp vērsusies tiesā un saņēmusi spriedumu, uz kura pamata būve atzīta par bezmantinieka mantu, līdz ar to tā ir piekritīga valstij un nodota VNĪ pārvaldīšanā, tomēr īpašuma tiesības uz būvi zemesgrāmatā nav nostiprinātas.
Ņemot vērā anotācijā norādītos šķēršļus īpašuma tiesību uz būvi nostiprināšanai zemesgrāmatā, pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešams izvērtēt iespējas tos novērst un pabeigt valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vai arī anotācijā sniegt skaidrojumu par nekustamā īpašuma ieguvējam pieejamajiem risinājumiem minētā jautājuma risināšanai.
 

-

Atbilstoši tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā būve (būves kadastra apzīmējums 8070 018 0380 001) ir viendzīvokļa māja. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka Nekustamais īpašums nav iznomāts. Ņemot vērā minēto, tiesiskai skaidrībai aicinām anotācijas 1.3. punkta sadaļā “Pašreizējā situācija” precizēt, vai par minētās dzīvojamās mājas lietošanu nav noslēgti arī dzīvojamās telpas īres līgumi.  

Pamatojums:
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. panta trešā daļa noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu Dzīvojamo telpu īres likuma noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.  

-

Aicinām anotācijas 1.3. punkta sadaļā “Pašreizējā situācija” dzēst atsauci uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 40. pantu saistībā ar būves ar kadastra apzīmējumu 8070 018 0380 003 tiesisko statusu un tās atsavināšanu kopā ar nekustamo īpašumu. 

Pamatojums:
Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 40. pants regulē zemes likumiskās lietošanas tiesības gadījumā, kad patstāvīga būve atrodas uz citai personai piederošas zemes, un nosaka, ka šādu tiesisko attiecību ietvaros uzceltās palīgēkas un inženierbūves uzskatāmas par patstāvīgās būves blakus lietām. Vēršam uzmanību, ka minētā likuma 40. pants piemērojams tikai tajos gadījumos, kad uz likuma pamata pastāv piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp zemes īpašnieku un patstāvīgās būves īpašnieku. Vienlaikus no anotācijā norādītās informācijas un pielikumā pievienotajiem dokumentiem nav secināms, ka konkrētajā gadījumā pastāvētu piespiedu dalītā īpašuma attiecības, proti, būve būtu uzskatāma par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu. 
 

-

Aicinām anotācijas 1.3. punkta sadaļā “Pašreizējā situācija” precizēt informāciju par Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 27. jūnija sprieduma civillietā Nr. C771891624 stāšanos likumīgā spēkā. 

Pamatojums:
Anotācijā norādīts, ka ar minēto spriedumu konstatēts, ka būve ar kadastra apzīmējumu 8070 018 0380 003 piekrīt valstij, tomēr nav ietverta informācija par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 4. punktam institūcija darbības ar valstij piekritīgo mantu veic pēc tam, kad attiecīgais tiesas nolēmums ir kļuvis pieejams un izpildāms. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta piekto daļu spriedums kļūst obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Līdz ar to anotācijā būtu norādāma informācija par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā. Šādas informācijas atspoguļošanu anotācijā paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2. punkts. 

-