Atzinums

Projekta ID
25-TA-1776
Atzinuma sniedzējs
"Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
Atzinums iesniegts
14.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Iebildums

par grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082
"Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"(Projekts ID 25-TA-1776)
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10., 11. un 48. pantu, valdībai noteikts pienākums savā darbībā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus, turklāt ministrijai ir ne tikai jāpieņem atzinums, bet arī jāizvērtē un jāņem vērā, kā arī jāsniedz argumentēta atbilde atzinuma sniedzējam.Saistībā ar VES projektu invazīvo attīstību uzskatāmi redzama Klimata un enerģētikas ministrijas klaja nihilisma izpausme. Tā izpaužas kā apzināti centieni apiet sabiedrības līdzdalības mehānismus un vājināt vides aizsardzības prasības, tostarp virzot normatīvo aktu grozījumus, kas samazina piesārņojošu darbību uzraudzības līmeni un ierobežo preventīvo kontroli.
Būtiski, ka sabiedrības pārstāvju līdzdalība jānodrošina visiem interesentiem, ne tikai jau iepriekš valdības izraudzītiem pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka TAP portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/aa086bad-079b-4d7d-8f44-94eb2e0d781e) ir izteikts oficiāls aicinājums sniegt atzinumu līdz šā gada 15. augustam, nodibinājums “Kurzemes vides aizsardzības asociācija” (turpmāk – Biedrība)sniedz atzinumu par Projektu ID 25-TA-1776. Biedrība Projektā ID 25-TA-1776 piedāvātos grozījumus, pamatojoties uz turpmāk minēto, neatzīst par atbilstošiem sabiedrības interesēm, tie ir pretrunā Latvijas un ES vides aizsardzības tiesību normām un principiem, un rada būtisku risku videi.

Faktiskais pamatojums
PAMATU IZBŪVES RADĪTAIS PIESĀRŅOJUMS
Vienas lielas vēja turbīnas (VES), kam augstums ir 235 m, pamatu platība ir aptuveni 1000–1250 m²:
Pamatu diametrs ir vidēji 35–40 m (apļa laukums ar 40 m diametru ≈ 1256 m²);
Izmanto masīvus dzelzsbetona pamatus ar dziļumu ~5–8 m vai pāļu pamatus līdz pat 30 m;
Nepieciešamais betona tilpums var sasniegt 4000–6000 m³, ar armatūru200–300 t. neizbēgami maina grunts fizikālās un ķīmiskās īpašības, ietekmē ūdens caurlaidību un pazemes ūdens plūsmu. Hidroloģijas un ūdens režīma izmaiņas rodas, gan no dziļajiem pamatiem/pāļiem, gan no lielās virsmas izbūves, kas maina infiltrācijas un noteces procesus.
Biotopu iznīcināšana vai būtiska pārveide ir tiešas sekas, jo būvdarbu laikā notiek zemes virskārtas noņemšana, tātad iznīcināšana, kuru veic ar lieljaudas tehniku Papildu tam transformēta zemes virskārta piekļuves ceļu izveidei, kur pilnībā likvidētas esošās augu segas un dzīvotne tajās.
Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un likumu “Par piesārņojumu” šāda mēroga iejaukšanās vidē pati par sevi ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek radīts būtisks kaitējums videi, tāpēc VES ir jāpakļauj stingrai vides novērtēšanas procedūrai, nevis jāizslēdz no C kategorijas.
Smagās tehnikas izmantošana un cits būvniecības piesārņojums — degvielas, eļļu, smērvielu noplūdes risks, augsnes sablīvēšana, gaisa un trokšņa piesārņojums.
Minētais atbilst cilvēka darbībai, kuras rezultātā notiek būtiska iejaukšanās dabas vidē, radot  ķīmisku vielu noplūdes risku, kā arī pats par sevi betons, jau ir piesārņojums, tāpat metāls, eļļas, tehniskie šķidrumi, trokšņa un vibrāciju izplatība ir

VES VIRSZEMES KONSTRUKCIJU RADĪTAIS PIESĀRŅOJUMS
VES torņa (stabs) radītais
Metāla un mehānisko daļu svars 1800–2500 t tieši ietekmē grunts struktūru, ūdens režīmu, hidroloģiju un biotopu. Sastāvs oglekļa tērauds vai zema leģējuma tērauds, ar cinka vai cinka–alumīnija pārklājumu (karsti cinkots) un/vai krāsots ar rūpnieciskiem pretkorozijas pārklājumiem (epoksīds, poliuretāns u.c.).
Izmantotās skrūves, dažāda veida savienojumi un mehāniskie elementi no nerūsējoša tērauda vai cinkota tērauda, savienojuma vietās ar sintētisku blīvējumu un smērvielām.
Staba iekšējā infrastruktūrā ievietoti  vara vai alumīnija kabeļi ar PVC vai citu polimēru izolāciju, lifta mehānismi, drošības sistēmas.
Piesārņojošās darbības ir gan cilvēka veiktas darbības, gan vides apstākļu ietekme(vējš, lietus, UV starojums, sasalšanas-atkušanas cikli), gan saprātīgs nolietojums(pārklājumi nolietojas un izdala vielas vidē).
Lāpstiņu radītais piesārņojums
Stikla šķiedra (30–50 t).Sastāvs - silīcija dioksīds, alumīnija oksīdi, kalcija oksīdi un citi minerāli, saistīti ar polimēru matricu. Radītais piesārņojums - mikrošķiedru veidošanās mehāniskās erozijas vai lāpstiņu virsmas degradācijas rezultātā — šīs mikrošķiedras var nonākt gaisā (ieelpošanas risks), ūdenī (nogulumu piesārņojums) vai augsnē. Mikrošķiedras netiek bioloģiski noārdītas un uzkrājas vidē.
Oglekļa šķiedra (10–20 t).Sastāvs - tīrs ogleklis šķiedru formā, ievietots polimēru matricā. Radītais piesārņojums - ļoti augsta mehāniskā izturība un ķīmiskā inertums; degradācija notiek galvenokārt ultravioletā starojuma un mehāniskas slodzes ietekmē, veidojot smalkas daļiņas. Mikrošķiedras var radīt līdzīgus riskus kā stikla šķiedra (ieelpošanas un ūdens/augsnes piesārņojuma risks). Saskaroties ar citiem ķīmiskiem piesārņotājiem (eļļām, degvielām), var kļūt par piesārņojuma “transportētājiem”.
Epoksīda sveķi (15–20 t).Sastāvs- šķērssaistīti polimēri, kas satur bisfenolu A (BPA), epihlórhidrīnu un citas toksiskas komponentes, minētie materiāli nav bioloģiski noārdāmi un potenciāli ilgtermiņā piesārņo augsni, ūdeni, gaisu. Radītais piesārņojums - BPA un citas vielas ir dzīvnieku un cilvēku endokrīnās sistēmas bojātāji, kas nonākot dabas vidē, tostarp ūdenī var ietekmēt cilvēku, dzīvnieku,  zivju un citu ūdens organismu vairošanos.
Mikroplastmasas piesārņojums augsnē un ūdenī, kas var nonākt cilvēku un dzīvnieku ķermenī, pat asinsritē un embriju organismā.
Gondolas radītais piesārņojums
Eļļas un smērvielu piesārņojums, ko rada reduktors (gearbox), gultņi, rotora mehānisms, hidrauliskās sistēmas. Viena lielas jaudas VES darbības ciklā, neskaitot bojājumus, atkritumos nonāk 1,5–2,5 t eļļas un tehniskie šķidrumi, tas rada būtisku piesārņojumu. Noplūdes var rasties no blīvējumu bojājumiem vai apkopes laikā, tas var vairākkārt pārsniegt minēto eļļu un tehnisko šķidrumu atkritumu daudzumu. Eļļas satur piedevas (piemēram, smagos metālus, antioksidantus, bisfenola savienojumus), kas ir toksiski ūdens organismiem. Piesārņojuma ceļš: ar lietus ūdens noteci no torņa, izskalojoties uz augsni un tālāk gruntsūdeņosvai virszemes ūdenstecēs.
Dzesēšanas šķidrumi un hidrauliskās eļļas. Ģeneratora un mehānismu dzesēšanas sistēmas, lāpstiņu pozicionēšanas mehānismu darbībā izmantotās eļļas un šķidrumi satur glikolu, inhibītus un citas ķīmiskas piedevas, kas nonākot vidē piesārņo ūdeņus, augsni  un bojā mikroorganismus.
Tāpat kā lāpstiņas, korpuss satur mikroplastmasu un kompozītu šķiedras, kā arī metālu. Ultravioletais starojums, vējš un mehāniskie bojājumi izraisa virsmas eroziju un mikrodaļiņu atdalīšanos, kas nokrišņu ietekmē izskalo mikrošķiedras, tās nonāk augsnē un ūdenī. Korodējot metālam veidojas korozijas produkti (oksīdi, sāļi), nenoliedzami tie  nonāk apkārtējā vidē, īpaši piekrastes zonās ar sāls saturu gaisa pilienos.
Degšanas un ugunsgrēka risku ietekmē īssavienojumi, mehāniskā berze, eļļas pārkaršana. Ugunsgrēka gadījumā atbrīvojas poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH), fenoli, formaldehīds un citas toksiskas gāzes, kas rada gaisa piesārņojumu un nosēžas augsnē, no tās nonāk ūdenstilpnēs.
Apkopes radītais piesārņojums veicot eļļas maiņu, detaļu tīrīšanu un citus remontdarbus, neizbēgami veidojas atkritumeļļas un piesārņoti materiāli, risks, ka tie var nonākt vidē, ja netiek savākti un utilizēti atbilstoši likuma prasībā.
TIESISKAIS PAMATOJUMS
Likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 6. un 7. punkts, kā arī 5., 7. un 9. pants definē, kas ir piesārņojums un piesārņojoša darbība, tāpat nosaka uzraugošo iestāžu obligātu pienākumu, veikt kontroli pār piesārņojošām darbībām. Nosakot, ka kontroli un uzraudzību nodrošina,  pamatojoties uz atļauju sistēmu, kuras ietvaros veic preventīvu pirmskontroli, lai nepieļautu piesārņojuma palielināšanos.
Izslēdzot VES no C kategorijas, valsts faktiski atceļ, jebkādu sākotnēju sistemātisku piesārņojuma novērtēšanu un kontroli, valsts rīkojas pretēji likuma “Par piesārņojumu” 5. pantā noteiktajam mērķim un pārkāpj tiesiskās noteiktības un stabilitātes principu. Tādējādi valdība plāno apdraudēt Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā garantēto tiesisko paļāvību, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot informāciju par vides stāvokli un rūpējas par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 115. pants uzliek valstij pozitīvu pienākumu izveidot un uzturēt efektīvu normatīvo un institucionālo sistēmu vides aizsardzībai.
Ja VES nepakļauj C kategorijas piesārņojuma prasībām, tad nav nodrošināta arī atbilstoša tehnoloģiju izvērtēšana un piesārņojuma mazināšanas pasākumu ieviešanai. Turklāt pēc būtības faktiskie apstākļi liecina, ka VES nepieciešams pakļaut vēl stingrākām, proti ,B kategorijas prasībām.
 ES vides tiesību prasības, nostiprinātas Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)un Direktīvā 2008/98/EKparatkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu. Saskaņā ar šo tiesisko kārtību par atkritumiem paredzēts, ka piesārņojošām darbībām jāpiemēro preventīvās kontroles sistēma un jānodrošina, ka piesārņojuma radītājs sedz izmaksas (“polluter pays” princips).

SLĒDZIENS
            VES faktiskie apstākļi nešaubīgi atbilst tiesiskajā regulējumā noteiktajiem priekšnosacījumiem, lai atzītu, ka VES rada piesārņojumu un ka VES darbība ir piesārņojoša darbība likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 6. un 7. punkta izpratnē. Tādēļ šādai darbībai ir piemērojama atļauju sistēma un valsts institūciju obligāta kontrole, kā to paredz minētā likuma 5., 7. un 9. pants, kā arī Eiropas Savienības vides tiesību aktos nostiprinātais piesardzības princips un preventīvās rīcības princips.
VES pēc būtības atbilst likuma “Par piesārņojumu” 22. panta noteiktajām prasībā kā B kategorijas piesārņojuma objekts. Nav šaubu, ka VES atbilst šiem kritērijiem, jo ir būtisks piesārņojuma potenciāls (materiālu nolietojums, mikroplastmasa, ķīmiskas vielas, eļļas, smērvielas). VES ir būtiska ietekme uz biotopiem un hidroloģiju (masīvi pamati, izmaiņas grunts struktūrā, ūdens režīmā), piesārņojošā darbība notiek ilgtermiņā, 25–30 gadu cikls ar piesārņojuma uzkrāšanos.
VES atbilst B kategorija kritērijiem, jo:
ir lielgabarīta industriāla iekārta;
izmanto ķīmiskus savienojumus (epoksīdi, smērvielas, hidrauliskās eļļas);
rada mikroplastmasu un potenciāli bīstamas šķiedras;
ir nepieciešama ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana.
Lielgabarīta industriālās iekārtas, kurās izmanto un ekspluatācijas laikā izdalās bīstamas vielas (BPA, eļļas, smērvielas, mikroplastmasa), nevar atbrīvot no piesārņojuma kontroles, bet drīzāk jāpakļauj stingrākai uzraudzībai.

ATZINUMS
Kopsakarā ar iepriekš minēto Ņemot vērā, VES objektus kā piesārņojošās darbības, ne tikai jāatstāj C kategorijā, bet gan jāklasificē kā B kategorijas piesārņojošās darbības, nodrošinot stingrāku kontroli, nosakot stingri detalizētu atļauju sistēmu un regulāru monitoringu.
 
Piedāvātā redakcija
VES parki ir piesārņujuša darbība , kura uzskatāma  par būtisku kaitējumu videi. Darbības uzsākšanai ir nepieciešams B kategorija.