Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrijai gan 2020.gadā, gan 2021.gadā tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums (Ministru kabineta 2020. gada 17. aprīļa rīkojums Nr.200 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" un Ministru kabineta 2021. gada 17. februāra rīkojums Nr.96 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""), lai sniegtu atbalstu ražotājiem un citiem uzņēmumiem lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanu, tāpēc pilnvērtīgas informācijas nodrošināšanai ziņojumā būtu jāsniedz informācija par valsts sniegto atbalstu saistībā ar Covid-19 izplatības ietekmi, attiecīgi lūdzam precizēt ziņojuma 21. un 22.lpp. sniegto informāciju. Vienlaikus lūdzam izvērtēt nepieciešamību sniegt informāciju, kādi vēl atbalsta instrumenti šobrīd ir pieejami pārtikas produktu ražotājiem.

-

Informatīvā ziņojuma kopsavilkumā un secinājumos ir norādīta informatīvā ziņojuma tekstā minēta informācija attiecībā uz pārtikas cenu sadārdzinājumu un inflāciju. Savukārt nav atspoguļots informatīvā ziņojuma 19.lapā minētais, ka “visi potenciālie labumi no PVN likmes samazināšanas attiecībā uz pārtikas produktu cenām mazāk nekā gada laikā var būt zaudēti augstas inflācijas ietekmē.” Lūdzam papildināt ar šādu informāciju informatīvā ziņojuma kopsavilkuma un secinājuma daļu.

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma 3.lapā norādīto, ka “PVN faktiski tiek piemērots starpībai starp pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm vai pakalpojumiem.” Vēršam uzmanību, ka PVN piemēro par atlīdzību veiktai preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, izņemot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi PVN ir piemērojams gan pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, gan iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Savukārt, ja valsts budžetā maksājamā aprēķinātā PVN summa ir mazāka nekā priekšnodoklī atskaitāmā summa, uzņēmējiem rodas PVN pārmaksa, kuru ir tiesības saņemt atpakaļ no valsts budžeta.

-

Lūgums pārskatīt un svītrot informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, kas neatbilst Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumam un Ministru prezidenta dotajam uzdevumam, proti, par PVN samazinātās likmes piemērošanu citām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai (piemēram, higiēnas preces), kas nav pārtikas produktu piegādes, kā arī par PVN standartlikmes izmaiņām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus atzīmējam, ka Latvijā, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, Ministru kabinetā tika atbalstīti vairāki atbalsta instrumenti uzņēmējiem.

-

Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcijā par Sestās PVN direktīvas īstenošanu: ko vēl nepieciešams paveikt, lai samazinātu PVN atšķirības ES¹  citā starpā noradīts, ka:
- konkrēti fakti vedina uz domām, ka samazinātas PVN likmes bieži vien ir diezgan neefektīvs instruments, lai īstenotu sociālos vai vides jomas mērķus, jo tās rada ievērojamas izmaksas valdībām, ņemot vērā likmju būtisko atšķirību, nodokļu ieņēmumu samazināšanos, administratīvo, kontroles un pārbaužu izmaksu palielināšanos, sociālo un ekonomisko pārstāvju izdarīto spiedienu, atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ekonomiskos izkropļojumus vai pat izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un grūtības sasniegt mērķgrupas;
- lai pilnībā izvērtētu nestandarta PVN likmju efektivitāti un iedarbīgumu, tās būtu jāsalīdzina ar alternatīviem politikas instrumentiem, kas var būt efektīvāki, elastīgāki, pamanāmāki un rentablāki instrumenti šo sociālo un vides jomas mērķu sasniegšanai, ja valdības tos izmantos efektīvi; tomēr šie instrumenti ir valstu fiskālās suverenitātes pamatā un ir valstu kompetencē, jo nav tādu ES tiesību aktu, kas tos saskaņotu; izmantojot šos instrumentus, tomēr ir jāievēro ES konkurences politika.
Līdz ar to iebilstam PVN samazinātās likmes noteikšanai informatīvajā ziņojumā minētajām preču piegādēm, kas izraisa valsts budžeta ieņēmumu samazināšanu. Atzīmējam, ka nav vērtēti alternatīvi instrumenti, kas varētu ietekmēt mājsaimniecības un to pirktspēju un sociālu aizsardzību, un varētu būt efektīvāki, elastīgāki, pamanāmāki un rentablāki noteikto mērķu sasniegšanai. Vēršam uzmanību, ka PVN ir viens no nozīmīgam fiskālās politikas instrumentiem, ar kura palīdzību nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, lai veicinātu sabalansētu un stabilu tautsaimniecības attīstību (tai skaitā, lai nodrošinātu nepieciešamus pabalstu apmērus, nepieciešamu finansējumu aizsardzībai, medicīnai, izglītībai un kultūrai).

¹https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0034_LV.html  
 

-

Iebilstam PVN likmes samazināšanai pārtikas produktu piegādēm kā risinājumu nozares atbalstam. Informatīvajā ziņojumā 2.1.5. sadaļā 22.lapā norādīts, ka “Samazinot PVN likmi pārtikas produktiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārtikas ražotājiem palielināsies priekšnodoklī atskaitāmā summa. Līdz ar to samazināsies valsts budžetā maksājamā aprēķinātā PVN summa. Tādējādi lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem, iespējams, palielināsies apgrozāmie līdzekļi PVN atmaksu veidā.”. Uzskatām, ka ražotāji būtu atbalstāmi ar citiem instrumentiem un atzīmējam, ka atbilstoši PVN direktīvas būtībai, PVN samazinātās likmes ievieš galapatērētāju interesēs, lai padarītu pieejamākas preces vai pakalpojumus. Vēršam uzmanību, ka ne vienmēr PVN likmes samazināšana ļauj samazināt konkrēto preču vai pakalpojumu cenu, līdz ar to zaudē valsts budžets, sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis.

-

Atbilstoši Deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem. Turklāt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem. Tādējādi konceptuāli neatbalstām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātās likmes bāzes plašo noteikšanu informatīvajā ziņojumā minētajām preču piegādēm, kas neatbilst valsts nodokļu politikas noteiktam.

-

Aicinām visā ziņojuma tekstā lietot vienādu terminoloģiju “PVN samazinātā likme”.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt informatīvā ziņojuma kopsavilkuma un secinājumu 15.punkta pēdējo teikumu, jo  nav skaidra tajā izteiktā doma.

-

Informatīvā ziņojuma 8.lapā, atsaucoties uz Zvērinātu advokātu biroja Sorainen sagatavoto analīzi, ir sniegta informācija par to, ka Ungārijā bija strauji palielinājās PVN izkrāpšanas gadījumu skaits svaigas gaļas piegādei un bija ieviesta PVN samazinātā likme. Lūdzam, sniedzot šādu informāciju attiecībā uz Ungāriju, norādīt informācijas pirmavotu.
 

-

Būtiskas inflācijas gadījumā samazinās reālais patēriņš, jo samazinās patērētāju pirktspēja. Lai kompensētu/samazinātu to, cilvēkiem varētu būt nepieciešams izmantot uzkrājumus vai samazināt ikmēneša uzkrājumu līmeni (nesamazinot patēriņu). Patērētājim no 1.-3.kvintiles ir zemāki uzkrājumi un to daļa ienākumu daļā ir mazāka nekā cilvēkiem no 4.-5.kvintiles. Ja 4.-5.kvintiles pārstāvji var atļauties saglabāt iepreikšējo reālā patēriņa līmeni uz uzkrājuma rēķina, tad 1.-3.kvintiles pārstāvjiem tādas iespējas ir mazākas. 
Ņemot vērā iepreikš minēto, lūdzam izvērtēt un papildināt informatīvajā ziņojuma ietvaros veikto analīzi ar efektiem, kas rodas uz patēriņu atkarībā no uzkrājumu izmantošanas iespējām.  

 

-

Informatīvajā ziņojumā tiek apgalvots, ka PVN likmes samazināšana uzlabotu Latvijas Džini koeficientu. Vēlamies uzsvērt, ka PVN likmes samazināšana pati par sevi nenodrošinās Džini koeficienta uzlabošanos un ieguvēji no izmaiņām var būt komersanti. Tādējādi ir nepieciešams analizēt iespējamo izmaiņu ietekmi uz cenām un attiecīgi paredzēt nepieciešamības gadījumā pasākumus, kas varētu nodrošināt, ka PVN samazinājuma efekts tiek novadīts līdz patērētājiem. 

-

Informatīvā ziņojuma 23.lp iespējams iepazīties ar tabulu, kas atspoguļo mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus un patēriņa izdevumu apmēru uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī sadalījumā pa kvintiļu grupām (euro, 2019.gadā).
Dotā informācija neietver edināšanas pakalpojumu (restorānos) ietekmi uz minētajiem rādītājiem. Lai aptverošāk atspoguļotu pārtikas patēriņu, lūdzam precizēt tabulas 2.kolonnas datus, ietverot arī patēriņu edināšanas pakalpojumiem (restorānos). 
Vienlaicīgi identificējam, ka tabulas 4.kolonnā tiek novērtēts samaksātais PVN pārtikai, izmantojot standartlikmi 21%. Tomēr, ņemot vērā PVN samazināto likmju piemērošanu, lūdzam izvērtēt un precizēt novērtējumu, izmantojot vidējo svērto PVN likmi.

-

Informatīvā ziņojuma 19.lp tiek izteikta prognoze, ka, ja samazinātā PVN likme tiktu ieviesta no 2022.gada 1.jūlija, tad 2022.gadā vidējā inflācija varētu samazināties līdz 9,4%, savukārt 2023.gadā līdz 1,8%. 
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, precizējot vai vidējās inlācijas samazinājuma novērtējumā ir iekļauts efekts no patēriņa sadalījuma izmaiņām (t.i. cenu pieauguma rezultātā cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem pārtika aizņems vēl lielāku daļu no patēriņa, bet bagātākiem otrādi). Gadījumā, ja efekts no patēriņa sadalījuma izmaiņām nav ņemts vērā novērtējuma aprēķinā, ierosinām to ņemt vērā. 


 

-

Informatīvā ziņojuma 19.lp noteikts, ka attiecīgajā preču grupā pastāv pietiekoša konkurence, kas varētu nodrošināt pārtikas produktu cenu samazinājumu par 13-15%, kas būtu tuvs PVN likmes samazinājumam. 
Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam iepriekš minētais cenu samazinājuma diapazons nav reālistisks. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētāku izklāstu attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem novērtējuma izstrādē, lai varētu novērtēt aprēķinu korektumu.

-