Atzinums

1. Informatīvā ziņojuma 2.3.4.sadaļas "Valsts civilais dienests" otrajā rindkopā ir norādīts, ka „Šobrīd paredzēts, ka VCD pildīs personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības (norādot pamatojumu) dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tāpat iespējami gadījumi, kad persona veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet VCD pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa u.c. prasības  dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts.”
Labklājības ministrija iebilst un lūdz precizēt informatīvo ziņojumu un attiecīgi arī likumprojektu „Valsts aizsardzības likums” un izslēgt iespēju valsts civilajā dienestā iesaukt personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu. Ministrijas ieskatā primārais un vienīgais mērķis ir personu iesaukšana valsts aizsardzības dienestā un tajā sākotnēji personas tiek izvērtētas atbilstībai šim dienestam. Tikai tad, ja personas ir iesaucamas valsts aizsardzības dienestā, tas ir, tās arī veselības stāvokļa dēļ atbilst iesaukšanai, tās nonāk valsts aizsardzības dienesta uzskaitē un tālāk tiek sadalītas pa dienesta veidiem, no kuriem viens ir valsts civilais dienests. Valsts civilais dienests attiecīgi ir nosakāms tām personām, kuras, kaut arī veselības stāvokļa dēļ ir derīgas aizsardzības dienestam, tomēr tajā nozīmētas netiek, jo šo personu  reliģiskās pārliecības, domu vai apziņas dēļ tās nevar pildīt aizsardzības dienestu. Attiecīgi tās tiek nozīmētas valsts civilajā dienestā. 
Proti, ministrijas ieskatā šī informatīvā ziņojuma un tam sekojošo tiesību aktu projektu mērķis ir valsts aizsardzības dienesta, kurš tiek īstenots četros veidos (dienests NBS vienībā, dienests Zemessardzē, augstskolu studentu speciālā militārā apmācība un valsts civilais dienests), ieviešana un tādā gadījumā nebūtu pieļaujami atšķirīgi kritēriji iesaukšanai dienestā kā tādā. Taču, ja paredz, ka ir arī paralēls vēl viena dienesta veids (valsts civilais dienests), kas neizriet šajā pakārtotajā ķēdē, tad sanāk, ka arī valsts aizsardzības dienests ir tikai viens no diviem veidiem, attiecīgi tad Aizsardzības ministrijai bija jāraksta ziņojums par jauniešu dienesta ieviešanu, paredzot, ka to var darīt divos veidos – valsts aizsardzības dienestā ar trīs apakšveidiem vai valsts civilajā dienestā.
Informatīvā ziņojuma 2.3.4.sadaļas otrajā rindkopā ir norādīts, ka „Šobrīd paredzēts, ka VCD pildīs personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības (norādot pamatojumu) dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tāpat iespējami gadījumi, kad persona veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet VCD pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa u.c. prasības  dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts.”
Labklājības ministrija iebilst un lūdz precizēt informatīvo ziņojumu un attiecīgi arī likumprojektu „Valsts aizsardzības likums” un izslēgt iespēju valsts civilajā dienestā iesaukt personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu. Ministrijas ieskatā primārais un vienīgais mērķis ir personu iesaukšana valsts aizsardzības dienestā un tajā sākotnēji personas tiek izvērtētas atbilstībai šim dienestam. Tikai tad, ja personas ir iesaucamas valsts aizsardzības dienestā, tas ir, tās arī veselības stāvokļa dēļ atbilst iesaukšanai, tās nonāk valsts aizsardzības dienesta uzskaitē un tālāk tiek sadalītas pa dienesta veidiem, no kuriem viens ir valsts civilais dienests. Valsts civilais dienests attiecīgi ir nosakāms tām personām, kuras, kaut arī veselības stāvokļa dēļ ir derīgas aizsardzības dienestam, tomēr tajā nozīmētas netiek, jo šo personu  reliģiskās pārliecības, domu vai apziņas dēļ tās nevar pildīt aizsardzības dienestu. Attiecīgi tās tiek nozīmētas valsts civilajā dienestā. 
Proti, ministrijas ieskatā šī informatīvā ziņojuma un tam sekojošo tiesību aktu projektu mērķis ir valsts aizsardzības dienesta, kurš tiek īstenots četros veidos (dienests NBS vienībā, dienests Zemessardzē, augstskolu studentu speciālā militārā apmācība un valsts civilais dienests), ieviešana un tādā gadījumā nebūtu pieļaujami atšķirīgi kritēriji iesaukšanai dienestā kā tādā. Taču, ja paredz, ka ir arī paralēls vēl viena dienesta veids (valsts civilais dienests), kas neizriet šajā pakārtotajā ķēdē, tad sanāk, ka arī valsts aizsardzības dienests ir tikai viens no diviem veidiem, attiecīgi tad Aizsardzības ministrijai bija jāraksta ziņojums par jauniešu dienesta ieviešanu, paredzot, ka to var darīt divos veidos – valsts aizsardzības dienestā ar trīs apakšveidiem vai valsts civilajā dienestā.
2. Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.4.apakšnodaļas 5.rinkopā ir norādīts, ka “Ministrijām, kuras nodrošinās VCD savās jomās, dienesta veicējam jānodrošina noteiktās kompensācijas izmaksa, kā arī citu izdevumu segšana.”, tad, kā jau iepriekšējo  sarunu laikā tika vērsta  uzmanība, ka alternatīvā dienesta nodrošināšanai labklājības nozarē būs nepieciešams finansiāls atbalsts no Aizsardzības ministrijas. Tāpat,  sniedzot priekšlikumus alternatīvajā dienesta iespējām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (sociālās aprūpes centros) tika norādīts, ka arī alternatīvā dienesta nodrošināšanai ir nepieciešams atbalsts no Aizsardzības ministrijas - nodrošināts transports, kā arī finansējums apmācībām (pirms dienesta uzsākšanas), obligātās veselības pārbaudes veikšanai un ēdināšanas nodrošināšanai uz vietas sociālās aprūpes centrā. Tādējādi lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.4.apakšnodaļas 5.rinkopu, norādot, ka Aizsardzības ministrija nodrošinās alternatīvajā dienestā iesaukto personu izmitināšanu un nogādāšanu dienesta vietā – sociālās aprūpes centrā, kā ar alternatīvo dienestu saistīto izdevumu - apmācībām (pirms dienesta uzsākšanas), obligātās veselības pārbaudes veikšanai un  ēdināšanas nodrošināšanai uz vietas sociālās aprūpes centrā - saistīto izdevumu segšanu no Aizsardzības ministrijai VAD izveidei un darbības nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
3. Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.4.apakšsadaļas “Valsts civilais dienests” 6.rindkopas tekstu “Tālākais darbs pie VCD ieviešanas paredz detalizēta plāna izstrādi dienesta apmācību posmam un dienesta uzdevumu izpildei no līdzatbildīgo ministriju puses un prasību noteikšanu VCD veicējiem.” izteikt šādā redakcijā “Tālākais darbs pie VCD ieviešanas paredz detalizēta plāna izstrādi dienesta apmācību posmam, dienesta uzdevumu izpildei un prasībām VCD veicējiem sadarbībā ar līdzatbildīgajām ministrijām.”.

-

Ziņojuma 2.3. apakšpunktā teikts, ka valsts aizsardzības dienests iekļauj trīs militārā dienesta veidus (dienestu NBS, dienestu ZS un augstskolu studentu speciālo militāro apmācību) un alternatīvo jeb valsts civilo dienestu. Savukārt 2.3.4. apakšpunktā teikts, ka valsts civilais dienests būs vairāku ministriju kompetencē. MK protokollēmuma projekta 6. punkts paredz iekšlietu ministram, labklājības ministram un veselības ministram līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādāt alternatīvā dienesta īstenošanas koncepciju savās nozarēs.
Tādējādi izriet, ka katrai ministrijai tiks uzdots izstrādāt savas nozares alternatīvā dienesta koncepciju. Tomēr tas ir pretrunā ar ziņojumā minēto, ka alternatīvais dienests ir iekļauts valsts aizsardzības dienestā, un neatbilst Nacionālās drošības likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktam, kas nosaka, ka Aizsardzības ministrija izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku. 
No ziņojuma nav saprotams, kas uzraudzīs un koordinēs personas, kuras būs pakļautas valsts aizsardzības dienestam, bet izvēlēsies alternatīvo jeb civilo dienestu, t.i, vai šis funkcijas veiks viena valsts aizsardzības dienestu uzraugošā iestāde vai katra ministrija veidos savu uzraugošo iestādi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt ziņojumu un protokollēmuma 6.punktu.

-

Attīstības plānošanas sistēmas likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka attīstības plānošanas dokumentus valsts aizsardzības politikas jomā nosaka Nacionālo bruņoto spēku likums un Nacionālās drošības likums.
Nacionālo bruņoto spēku likuma 20. pants nosaka Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanu. Savukārt saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 11. panta pirmo daļu Aizsardzības ministrija:
1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;
2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus;
3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

Ziņojuma kopsavilkumā teikts, ka ziņojums sagatavots, lai informētu par ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu. Ziņojums ir definēts kā informatīvais ziņojums, tomēr no satura izriet, ka tas ir konceptuāls ziņojums saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 28. punktā noteikto. Informatīvo ziņojumu pieņem zināšanai. Savukārt ar konceptuālo ziņojumu risina problēmas, konceptuāli vienojoties par risinājumu. Ņemot vērā minēto, lūdzu izvērtēt, vai nav nepieciešams attiecīgi precizēt ziņojumu vai protokollēmuma projekta 1.punktu.

-

Rīkojuma projekta 5.punkts nosaka, ka  aizsardzības ministram līdz 2022. gada 1.decembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā precizētas izmaksas valsts aizsardzības dienesta ieviešanai. Vienlaikus informatīvā ziņojuma projekta 2.3.4.apakšsadaļas “Valsts civilais dienests” 5.rindkopā ir norādīts, ka ministrijām, kuras nodrošinās alternatīvo dienestu savās jomās alternatīvā dienesta veicējam jānodrošina noteiktās kompensācijas izmaksa, kā arī citu izdevumu segšana, līdz ar to, ievērojot, ka ar alternatīvā dienesta izveidi un tā darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir ietverami valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas izdevumos", lūdzam rīkojuma projekta 5punktu izteikt šādā  redakcijā   “5. Aizsardzības ministram līdz 2022. gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā precizētas izmaksas valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, ietverot izdevumus alternatīvā dienesta nodrošināšanai.”

-

Ziņojuma 2.3. apakšpunktā teikts, ka valsts aizsardzības dienests iekļauj trīs militārā dienesta veidus (dienestu NBS, dienestu ZS un augstskolu studentu speciālo militāro apmācību) un alternatīvo jeb valsts civilo dienestu. Nacionālās drošības likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku. 
Ņemot vērā, ka labklājības ministra kompetencē nav valsts aizsardzības politika, lūdzam svītrot protokollēmuma 6.punktā vārdus "labklājības ministrs".

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļu "Iesaukšana dienestā" ar tekstu, paredzot, ka dienestā neiesauc pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (vecākam pārtrauktas vai atņemtas  aizgādības tiesības); pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu.

-

1. Ņemot vērā VAD obligātumu, lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, kāpēc pilsoņi, kas pieteiktos brīvprātīgi dienesta izpildei, varētu kandidēt uz lielāku ikmēneša kompensāciju. Nepieciešams objektīvs pamatojums šādai atšķirīgai attieksmei.

2. Attiecībā uz dienestu NBS vienībā un dienestu Zemessardzē Infromatīvajā ziņojumā ir ietvertas norādes, ka dienesta laikā tām personām, kuras uz iesaukšanas brīdi ir bijušas nodarbinātas, tiks saglabāts to statuss, bet darba devējiem būs pienākums atbrīvot šīs personas no nolīgto darba pienākumu izpildes VAD izpildes laikā. Savukārt attiecībā uz īpašo VAD dienesta izpildes veidu, proti, VCD, līdzīgs risinājums nav atrunāts. Lūdzam attiecīgi precizēt Informatīvā ziņojuma tekstu.

3. Lūdzam Informatīvajā ziņojumā pamatot VCD ilgumu 12 mēneši salīdzinājumā ar 11 mēnešu dienesta ilgumu NBS vienībā. 

-