Atzinums

Lūdzam apsvērt iespēju precizēt likumprojekta 1. pantu, norādot konkrētus likumprojektā izmantotos terminus, kas tiek lietoti Regulas Nr.2023/1114 izpratnē (atbilstošu praksi sk., piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta ceturtajā un sestajā daļā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1. panta otrajā daļā).
Vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojektā lietoti arī nacionālajai tiesību sistēmai raksturīgi termini, piemēram, “soda nauda”, kam atbilstošie termini regulā ir atšķirīgi (piemēram, “naudas sods”). Līdz ar to, piemērojot citas likumprojekta normas kopā ar vispārīgo likumprojekta 1. pantu, radīsies nekonsekvence.

-

Kā likuma darbības jomu nenorāda likuma saturu, tostarp krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju ("atbildības") esību. Šāda veida regulējums ir izslēdzams.
Likumiem var būt noteikta konkrēta darbības joma, ierobežota piemērojamība vai izņēmumi. Tādējādi tiek identificēta (sašaurināta) likuma piemērojamība attiecībā pret personām un noteiktiem tiesisko attiecību veidiem, savukārt, definējot darbības jomas, iespējams precīzāk atšifrēt likuma nosaukumu un atspoguļot tā saturu. Ja likuma piemērojamība ir ļoti plaša, iespējams, lietderīgāk un efektīvāk ir likumprojektā nosaukt personas vai objektus, uz kuriem likuma galvenais saturs neattiecas (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/96).
Tomēr likuma darbības joma nav tā satura rādītājs. Piemēram, atbildības (krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju vai citu atbildības veidu) esība vai dažādu procesuālu līdzekļu esība nekādā veidā neatspoguļo likuma darbības jomu. Tie ir vien instrumenti, ar kuru palīdzību mēģina sasniegt likuma mērķi.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt šāda panta nepieciešamību kopumā vai izslēgt no tā regulējumu, kas tieši neatspoguļo likuma darbības jomu.
 

-

Lūdzam likumprojekta 4. panta trešajā daļā izslēgt teikuma daļu, kas paredz pilnvarot Latvijas Banku noteikt kārtību, kādā publiskojami konkrētie kritēriji. No likumprojekta 4. panta trešajā daļā ietvertā secināms, ka Latvijas Banka izdos ārēju normatīvo aktu. Savukārt atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktam un Latvijas Bankas likuma 8. panta otrajai daļai Latvijas Bankas noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša un neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Tādējādi saskaņā ar likumprojekta 4. panta trešajā daļā paredzēto noteiktie kritēriji tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kas nozīmē, ka nav nepieciešams pilnvarot Latvijas Banku noteikt to publicēšanas kārtību.

No minētā arī izriet, ka Regulas 81. panta 7. punktā minētā publiskošanas kārtība jau noteikta Latvijas Bankas likumā un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar likumprojekta 4. panta ceturtajā daļā ietvertās Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtības pamatojumu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums paredz vispārīgo administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtību Administratīvajā rajonā tiesā kā pirmajā instancē. Paredzot citā likumā no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu regulējumu, nepieciešams pamatot šāda atšķirīga regulējuma nepieciešamību.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta piekto daļu, ņemot vērā to, ka likumprojekta 4. panta ceturtā daļa paredz Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtību, savukārt projekta citas tiesību normas neparedz to apstrīdēšanas kārtību.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punktu, ņemot vērā to, ka normatīvo aktu ievērošanas pienākums izriet no to saistošā rakstura, tādējādi  5. panta pirmās daļas 1. punkts ir deklaratīvs.

-

Lūdzam likumprojekta 5. panta otrajā daļā izslēgt atsauci uz Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru likuma subjekts noslēdz ar Latvijas Banku, ņemot vērā to, ka līguma slēgšana un no tā izrietošās civiltiesiskās saistības risināmas pusēm savstarpēji vienojoties par konkrētā pakalpojuma sniegšanu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta pirmo, otro un trešo daļu, ņemot vērā to, ka samaksa veicama par konkrētās atļaujas izsniegšanu, nevis par tās izsniegšanai paredzēto dokumentu un informācijas izskatīšanu.

-

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto informāciju likumprojekta "7. pantā Latvijas Bankai kā kompetentai uzraudzības iestādei tiek noteiktas tiesības piemērot noteikta veida uzraudzības pasākumus, kas izriet no Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. punktā kompetentajai iestādei noteiktajām uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām [..]projekts neparedz Latvijas Bankai tiesības noteikt stingrākus  uzraudzības pasākumus, kā tas ir noteikts Regulā 2023/1114".

Ievērojot minēto, kā arī to, ka Eiropas Savienības regulu normas ir vispārpiemērojamas un tieši piemērojamas, aicinām apsvērt, vai likumprojekta 7. pantā minētais kompetences uzskaitījums, kurā daļēji pārrakstītas regulas tiesību normas, nav aizstājams, piemēram, ar regulējumu, ka likuma subjektu uzraudzības īstenošanā Latvijas Bankai ir Regulas 2023/1114 94.panta 1.punktā noteiktās pilnvaras. No regulas Regulas 2023/1114 94. panta 1. punkta  izriet, ka "kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras". Tomēr jāņem vērā, ka minētā norāde uz valsts tiesību aktiem nozīmē nevis to, ka attiecīgās regulas normas jāpārraksta nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan to, ka attiecīgās pilnvaras kompetentā iestāde īsteno atbilstoši nacionālajai tiesību sistēmai. Piemēram, kompetentajai iestādei var arī nebūt kādas no regulas 94. pantā minētajām pilnvarām, jo tās varētu tikt īstenotas tikai ar tiesas sankciju (sk. regulas 94. panta 4. punktu un šajā sakarā - iebildumu par likumprojekta III nodaļas tvērumu). Savukārt, ja atbilstoši tiesību sistēmai šādi pielāgojumi regulas ieviešanai nav nepieciešami, ir lietderīgāk veidot atsauci uz attiecīgo regulas normu.

-

Izvērtējami likumprojekta III nodaļā paredzētie pasākumi, lai nošķirtu krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvas sankcijas. Uzraudzība ir stingri norobežojama no sodīšanas (atbildības). Likumrojekta anotācijā iekļaujams pamatojums, ka šādi pasākumi neatbilst soda pazīmēm.
Likumprojekta III nodaļā šķietami ir regulēta uzraudzība kriptoaktīvu pakalpojumu jomā. Strukturāli tā ir norobežota no likumprojekta IV nodaļas ("Atbildība"). Šāda pieeja ir atzīstama par pareizu. Uzraudzība un atbildība ir patstāvīgi tiesību institūti.
Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības vai kontroles funkcijā. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem.
Administratīvie sodi un tiem līdzīgi pasākumi ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi administratīvie sodi un citas sodoša (krimināltiesiska) rakstura administratīvās sankcijas ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.
Izvērtējot likumprojekta III nodaļā ietverto regulējumu, rodas šaubas par tā pilnīgu atbilstību uzraudzības funkcijas būtībai.
Pirmkārt, likumprojektā uzraudzība ir saistīta ar konstatētu tiesību normu pārkāpumu (piemēram, "konstatē, ka tiek pārkāptas šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, Regulā Nr. 2023/1114 vai citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kriptoaktīvu jomā noteiktās prasības"). Uzraudzība turpretī pamatā noris pirms vēl pārkāpumi ir konstatēti. Ja uzraudzības rezultātā tiek konstatēts pārkāpums, tad nav izslēgta iespējamība piemērot nesodoša rakstura administratīvi tiesisku ietekmēšanas līdzekli, lai pārkāpumu novērstu. To varētu uzskatīt par uzraudzības sastāvdaļu (tās noslēdzošo posmu). Savukārt atbildības piemērošana, ieskaitot procesuālos piespiedu līdzekļus un citus tāda veida pasākumus, kas vērsti uz atbildības piemērošanu, ir nošķirts tiesību institūts (nav uzraudzības sastāvdaļa).
Otrkārt, vismaz daļa no šiem pasākumiem pirmšķietami līdzinās krimināltiesiska rakstura (sodošiem) administratīviem pasākumiem (sankcijām, sodiem), it īpaši likumprojektā esošajā regulējuma izteiksmē. Piemēram, tādi pasākumi kā pieprasīt personas izslēgšanu no valdes vai padomes, tiešsaistes saskarnes bloķēšana, kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas apturēšana vai aizliegšana, īpašuma lietošanas ierobežojumi vai publiski paziņojumi par pārkāpumiem ir vai noteiktās tā izpausmes var būt klasificējami kā sodi. Likumprojekta anotācijā nav arī izvērtēta šādu pasākumu atbilstība uzraudzības pasākumiem, citiem vārdiem, nav pamatojuma, ka attiecīgie pasākumi nav sods.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā indikatīvi norādīt, kas ir "citi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti kriptoaktīvu jomā". Ņemot vērā, ka likumprojekta 7. pants paredz kompetentās iestādes tiesības būtiski ierobežot likuma subjektu tiesības, ja pārkāpti tiem saistošie noteikumi, šo saistošo noteikumu tvērumam jābūt pietiekami skaidram, lai personai būtu priekšstats par savām tiesībām un pienākumiem.
Ja iespējams, lūdzam norādīt attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus likumprojekta 7. pantā.

-

Ievērojot ārkārtīgi detalizēto pārkāpumu un sankciju regulējumu, pārveidojama likumprojekta 8. un 9. panta struktūra. Ieteicams izmantot tipisko administratīvās atbildības regulējuma noformēšanas praksi, proti, pārkāpumu un par to piemērojamās sankcijas noteikt vienkopus vienā tiesību normā (resp.,  vienā pantā vai tā daļā).
1. Pārkāpumu formulēšanas aspektā aicinām pievērst īpašu uzmanību blanketajām normām. Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 19.02.2021. sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.).
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes pat tad, ja tas satur informatīvas atsauces uz regulas vienībām. Arī no juridiskās tehniskas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai likumprojekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību. Tādēļ likumprojektā pārkāpumu saturošā vienība veidojama tā, lai atsauci var izņemt vai lasot izlaist un tas neietekmētu pārkāpuma pazīmju esību un regulējuma skaidrību un saprotamību. Savukārt atsauces uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem pārkāpuma pazīmju formulējumā vispār nav nepieciešamas un nav vēlamas.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta 8. pantā ietverto pārkāpumu formulējumu. Salīdzinājumam var izmantot Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietverto administratīvās atbildības regulējumu. Turklāt pat par šāda detalizācijas līmeņa pārkāpuma pazīmēm Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija norādīja, ka "likumprojektā ietvertās dispozīcijas ir smagnējas un grūti uztveramas, un tādēļ aicinām tās formulēt tā, lai lietotājam tās būtu vieglāk saprotamas" (Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-12-14/23; Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 21. februāra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-4-14/23).

2. Noteiktas likumprojektā paredzētās sankcijas un administratīvie pasākumi ir piemērojami par konkrētiem pārkāpumiem. Kopumā likumprojekta 8. un 9. pants rada privātpersonai vai jebkuram citam projekta lasītājam ārkārtīgi sarežģīti uztveramu iekšējo atsauču sistēmu (pārkāpumu saturu atklāj atsauces uz regulu, par tiem piemērojamās sankcijas vai administratīvos pasākumus norāda vēl citas iekšējās atsauces).
Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību, saprotamību un paredzamību, aicinām izveidot vienkāršāku un pārskatāmāku regulējuma sistēmu. Neskatoties uz finanšu jomas likumos dominējošo sankciju un pārkāpumu regulējumu atsevišķās likuma vienībās, šajā gadījumā piemērotāka šķiet vispārīgajā administratīvās atbildības sistēmā esošā pārkāpuma un par to piemērojamo sodu noformēšanas prakse. Proti, pārkāpums un par to piemērojamā sankcija vai administratīvais pasākums norādāms vienkopus vienā tiesību normā (projekta pantā vai panta daļā).
 

-

Aicinām precizēt likumprojekta normu. Norādām, ka ar Regulā 2023/1114 paredzēto aizliegumu vismaz 10 gadus "veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības funkcijas" Latvijas komerctiesībās būtu saprotama "tiesību atņemšana uz laiku ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās", kā to paredz Komerclikuma 4.² pants. 

4) atņemt tiesības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai vismaz 10 gadus ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju komercsabiedrībās par atkārtota šā likuma 8. panta 6., 7., 8. un 9. punktā minētajiem pārkāpumiem;

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos norādīt, kas ir šajā normā minētie Eiropas Savienības tiesību akti grāmatvedības jomā. Turklāt lūdzam ņemt vērā, ka normatīvajā aktā pieļaujams atsaukties uz tieši piemērojamiem  Eiropas Savienības tiesību aktiem, savukārt gadījumā, ja attiecīgais Eiropas Savienības tiesību akts ir direktīva, jānorāda nacionālās tiesību normas, ar kurām pārņemtas attiecīgās direktīvas prasības.
 

-

Lūdzam svītrot informatīva rakstura norādi uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām sankcijām.
Likumprojektā iekļaujamas tiesību normas, tostarp arī fikcijas vai norādes normas, ja tas ir nepieciešams. Taču nav pamata likumā ietvert vienīgi informatīva vai deklaratīva rakstura norādes uz tajā mirklī šķietami nozīmīgiem jautājumiem. Attiecīgu skaidrojumu var iekļaut likumprojekta anotācijā, ja tas ir nepieciešams vai praksē ir lietderīgi.

Nav izslēgts, ka likuma adresātu rīcība var radīt arī vēl citos likumos esošu normu pārkāpumus (piemēram, var tikt piemērota kriminālatbildība vai atbildība par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem). Nav atbalstāma pieeja, ka likumos veido šādu citu iespējamo likumu piemērošanas gadījumu uzskaitījumu.

-

Izvērtējama likumprojektā paredzēto administratīvo pasākumu atbilstība to būtībai. Likumprojekta anotācijā iekļaujams argumentēts pamatojums, ka šādi pasākumi neatbilst soda (krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju) pazīmēm.
Likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā paredzēti vairāki amatu vai rīcības ierobežojumi kā administratīvie pasākumi. Lai arī tie ir nosaukti kā "pagaidu aizliegumi" līdz diviem gadiem, tomēr šādu ierobežojumu raksturs un ilgais termiņš pats par sevi var radīt tik būtisku tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, ka pasākums var iegūt soda raksturu (pat pieņemot, ka to mērķis tiešā veidā nav paredzēts represīvs). Līdzīga rakstura pasākumi finanšu jomas likumos pamatā ir aprobežoti ar papildu nosacījumiem (piemēram, galīgā nolēmuma spēkā stāšanās vai pārkāpuma novēršana).
Ievērojot minēto, likumprojekta anotācijā iekļaujams argumentēts izvērtējums, ka šādi pasākumi neatbilst Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas izmantotajiem soda (krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju) kritērijiem. Pretējā gadījumā attiecīgie pasākumi projektā klasificējami kā sankcijas. Likumprojekta anotācijā šobrīd iekļautā vispārīgā norāde par administratīvo pasākumu un sankciju nošķiršanu nav pietiekama.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta normu. Norādām, ka ar Regulā 2023/1114 paredzēto pagaidu aizliegumu "veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības funkcijas" Latvijas komerctiesībās būtu saprotama "tiesību atņemšana uz laiku ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās", kā to paredz Komerclikuma 4.² pants. 

2) noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu, atņemot tiesības ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju komercsabiedrībās uz laiku līdz diviem gadiem par šā likuma 8. panta 4., 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu;

Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu par likumprojekta 10. panta pirmajā daļā ietvertā noilguma termiņa ilgumu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktu, ņemot vērā to, ka attiecīgais regulējums ir ietverts saistītā likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" 5. pantā ietvertajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 73. punktā.

-

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības regulu normas ir tieši piemērojamas, lūdzam izvērtēt, vai ir objektīvi nepieciešama visu 1.tabulā norādīto Regulas Nr. 2023/1114 normu ieviešana. Proti, lūdzam vērtēt, vai atsevišķos gadījumos (piemēram, regulas 111. panta 5. punkta otrās daļas ieviešana projekta 9. panta otrajā daļā) netiek veikta regulas normu dublēšana (pārrakstīšana), tādā veidā ierobežojot regulas vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. 
Skaidrojam, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešami regulu normu ieviešanas mehānismi, t.i., tāds nacionālais regulējums, kas nodrošina regulas normu piemērošanu (piemēram, sankciju noteikšana par regulas pārkāpumiem vai regulās dalībvalstīm tieši noteikti pienākumi). Tomēr vispārīgā gadījumā tieši piemērojamu normu pārrakstīšana nebūtu pieļaujama. Nepieciešamības gadījumā lielākai juridiskai skaidrībai nacionālajā normatīvajā aktā var iekļaut atsauces uz regulu normām. 
 

-

Aicinām izslēgt likumprojekta 3. panta 2. punktā vārdus "un ieteikumus", jo projektā attiecīgs pilnvarojums nav paredzēts.

-

Aicinām likumprojekta 4. panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto regulējumu ietvert atsevišķā likumprojekta vienībā vai precizēt 4. panta nosaukumu, ņemot vērā to, ka tie nav savstarpēji saskanīgi.

-

Ņemot vērā, ka panta ceturtā daļa nenoteic Latvijas Bankas kā uzraudzības iestādes tiesības un pienākumus, aicinām minēto normu saskaņot ar panta nosaukumu vai ietvert citā pantā. 

-

Aicinām precizēt likumprojekta II nodaļas nosaukumu un likumprojekta 5. pantu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumprojekta 3. panta 1. punktu likumprojekts nosaka likuma subjektu pienākumus un atbildību, nevis tiesības, vai arī attiecīgi papildināt likumprojekta 3. panta 1. punktu.

-

Lai likuma subjektiem būtu vienota izpratne par to likumiskajiem pienākumiem, aicinām likumprojektā vai anotācijā skaidrot likumprojektā lietotā termina "būtiska izmaiņa" tvērumu.

-

Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr.2023/1114 70. panta 3. punkts paredz tiesības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam atvērt kontu arī citā kredītiestādē. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu vai arī anotācijā skaidrot, kāpēc šāds konts atverams vienīgi Latvijas Bankā. 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām anotācijā skaidrot, kādā kārtībā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veiks likumprojekta 6. pantā noteiktos maksājumus Latvijas Bankā un kā tiks nodrošināta šādu maksājumu administrēšana.

-

Lūdzam izvērtēt nosacījumu "līdz 1,4 procentiem" panta ceturtajā un piektajā daļā, nepieciešamības gadījumā nosakot konkrētu maksu vai konkrētus kritērijus maksas apjoma noteikšanai. 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām anotācijā skaidrot, kādā kārtībā likuma subjekts vai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona veiks Latvijas Bankas noteikto sankciju maksājumus un kā tiks nodrošināta šādu maksājumu administrēšana, it īpaši, ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijas 2.3. apakšsadaļā un 3. sadaļā norādītajam likumprojekta īstenošana neradīs administratīvās izmaksas un tam nav ietekmes uz valsts budžetu.

-

Aicinām minēto tiesību normu saskaņot ar projekta 8. panta pirmo daļu, kas paredz, ka likumprojekta 9. pantā noteiktās sankcijas un administratīvie pasākumi tiek piemēroti tikai par likuma subjektu pārkāpumiem, savukārt termina "likuma subjekts" tvērums atrunāts projekta 3. panta pirmajā daļā.

-

Aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 10. panta trešajā daļā paredzēto regulējumu ietvert atsevišķā projekta tiesību normā, ņemot vērā to, ka tā neiederas tajā regulējumā, kuru nosaka likumprojekta 10. panta nosaukums.

-

Ņemot vērā anotācijā definēto likumprojekta mērķi (noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā), aicinām aizpildīt anotācijas 2.2. sadaļu, skaidrojot izstrādātā tiesiskā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību, it īpaši kriptoaktīvu tirgus jomu.

-

Ar likumprojektu Latvijas Bankai kā kompetentai uzraudzības iestādei tiek noteiktas tiesības piemērot noteikta veida uzraudzības pasākumus, izdot vai anulēt atļaujas likuma subjektiem, piešķirt pilnvaras piemērot plašas sankcijas un administratīvos pasākumus likuma subjektiem par Regulas Nr.2023/1114 pārkāpumiem, tajā skaitā izdot administratīvos aktus, kuru tiesiskumu pārraudzīs divu instanču administratīvās tiesas. Tā kā visi šie pasākumi saistīti ar noteiktu administratīvo procedūru noteikšanu, ieviešanu un īstenošanu, lūdzam izvērtēt nepieciešamību aizpildīt anotācijas 2.3. sadaļu.

-

Lūdzam tabulā precizēt atsevišķas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību akta un likumprojekta normām, piemēram, precizēt atsauci uz likumprojekta normu, ar kuru paredzēts izpildīt Regulas 2023/1114 94. panta 1. punkta “y” apakšpunkta prasības, jo likumprojekta 7. panta pirmajai daļai ir tikai  4 punkti. Tāpat precizējama atsauce uz Regulas 2023/1114 normu, kura izpildi nodrošinās likumprojekta 7.panta trešās daļas 9.punkts, jo minētās Regulas 94. panta 3. punktā nav "r" apakšpunkta. Tāpat tabulā nav norādītas visas Regulas 2023/1114 normas, kuru prasības tiks ieviestas ar likumprojekta regulējumu, piemēram, Regulas 2023/1114 70. panta 3. punkts.

-