Atzinums

VARAM informatīvā ziņojuma  “Informācijas vienreizes principa nodrošināšana valsts pārvaldes pakalpojumos” pielikuma “Rīcības plāns vienreizes principa nodrošināšanai” paredzētie termiņi, attiecībā uz pašvaldībām, ir nesamērīgi mazi. Pakalpojumu sniegšanas procesa pārveide prasa virkni darbību, daļa no kuriem nav tikai pakalpojumu turētāja kompetencē. Piemēram: iekšējo iestādes darba procesu pārveide; normatīvu aktu grozījumi (pakalpojumu identificēšanas un vērtēšanas procesā ir iespējami secinājumi, ka jāmaina ne tikai pašvaldības saistošie noteikumi, bet arī Ministru kabineta noteikumi un/vai likumi, kas regulē pakalpojuma jomu); valsts un pašvaldības iestāžu sadarbība; personas datu aizsardzības nodrošināšana; IT risinājumi, lai pieprasītu nepieciešamo informāciju no citām institūcijām; koplietošanas pakalpojumu ieviešana un ar to saistītie jautājumi.

Lai pietiekoši rūpīgi izvērtētu visu iespējamo procesu spektru, termiņš pārceļams uz 2023.gada 31.decembri.

Informācijas vienreizes princips nozīmē arī to, ja kādi dati ir Valsts zemes dienesta rīcībā vai Zemesgrāmatu rīcībā, bet kuriem pēc būtības būtu jābūt arī otras institūcijas vestajos reģistros, tad šie dati jāreģistrē neprasot to atkārtotu iesniegšanu, tāpēc lūdzam pievienot jaunu uzdevumu:

Tieslietu minsitrijai līdz 01.10.2022. iesniegt normatīvo aktu projektus, kas nodrošinās, ka jebkurš dats, kas ir  Valsts zemes dienesta rīcībā vai Zemesgrāmatu rīcībā, bet kuriem pēc būtības būtu jābūt arī otras institūcijas vestajos reģistros, tad šis dats tiks reģistrēts arī otrā informācijas sistēmā, neprasot to atkārtotu iesniegšanu un nodrošinot, ka abās valsts informācijas sistēmās, dati par vienu un to pašu objektu vai personu ir identiski.

Tā kā gna Uzņēmumu reģitrs reģistrējot juridisko adresi vai filiāles adresi, gan Valsts ieņēmumu dienests reģistrējot struuktūrvienības adresi pieprasa iesniegt īpašnieka piekrišanu, bet valstī nav mehānisma - kā pārliecināties, ka minētās piekrišanas nav viltotas, kā arī šādas atļaujas ir lieka birokrātija, tad lūdzam pievienot jaunu šādu uzdevumu:

Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, patrdzot, ka juridiskās adreses, filiāles adreses, struktūrvienības adreses vai saimneiciskās darbības vietas adreses reģistrācijai vairs netiks prasīta  nekustamā īpašnieka piekrišana, to aizstājot ar normām, ka nekustamā īpašuma īpašnieks tiks informēts, ka viņa īpašumā ir reģistrēta juridiskā adrese, filiāles adrese, struktūrvienības adrese vai saimneiciskās darbības vietas adrese, un nekustamā īpašuma īpašnieks tiks informēts, ka gadījumā, ja viņš nav atļāvis šādu adrešu reģistrāciju savā īpašumā, viņa pienākums ir par to informēt Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu.

Lai varētu viennozīmīgi identificēt ārvalstniekus, kas nostirpina savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā un ārvalstniekiem nebūtu atkārtoti jāsniedz ziņas par viņiem piederošajiem īpašumiem Latvijā, lūdzam pievienot jaunu uzdevumu:

Tieslietu ministrijai līdz 01.09.2022. iesniegt nepieciešamo normatīvoa aktu grozījumus, lai tikatu nodrošināts:
1) Pienākums JEBKURAM ārvalstniekam- fiziskajai personai, kas vēlas vai jau ir nostiprinājis īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, iegūt FP reģistra personas kodu UN Šo kodu reģistrēt  VISOS viņam piederošo nekustamo īpašumu nodalījumos Zemesgrāmatā.
2) Pienākums JEBKURAI ārvalstu juridiskajai personai, kas nav reģistrēta UR vestajos reģistros, bet kas vēlas vai jau ir nostiprinājusi īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, iegūt UR piešķirto vienoto reģistrācijas kodu, ierakstīt to visos jur.pers.piederošajos nodalījumos Zemesgrāmatā. KĀ arī pienākums- tai fiziskajai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar šīs juridiskās personas īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikā- Pienākums iegūt FP reģistra kodu un to kopā ar fiz.pers.pārējiem dok. reģistrēt UR.
3) Pienākums visām ārvalstu un fiziskajām personām, kam ir vai kuras vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, - obligāti aktivizēt un lietot saziņā ar Latvijas publisko pārvaldi- Oficiālo elektronisko adresi, ja šo pienākumu nepilda, tad oficiālo korespondenci publiskā pārvalde nesūta viņiem uz viņu pasta adresēm (kuras daļai pat nav zināmas), bet šī korespondence iegūst juridisko spēku arī bez tās nosūtīšanas, jo adresāts nav izpildījis tam uzlikto pienākumu- aktovizēt Oficiālo elektronisko adresi.
 

Lai automatizētos procesos varētu izmantot Iedzīvotāju reģistrā katra Latvijas iedzīvotāja deklarēto, norādīto, fiksēto adresi, kas nav papildadrese, un iedzīvotājiem nevajadzētu citās valsts un pašvaldību institūcijās atkārtoti iesniegt ziņas par dzīvesvietu, lūdzam pievienot jaunu uzdevumu:

PMLP nodrošina Iedzīvotāju reģistrā fiksēto pamatadrešu savietošanu, attēlojot visus iedzīvotājus, kuru pamatadreses ir vienā un tai pašā dzīvojamo telpu grupā vai vienā un tai pašā viendzīvokļa dzīvojamajā mājā.

Tā kā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešā  un ceturtā daļa nosaka sekojošo: 
" (3)Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:
1) par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
2) par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
3) ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
(4) Mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem."

Bet 36. pantsnosaka sejkojošo: "  Materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi
(1) Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus kritērijus:
1) par ienākumiem neuzskata vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu, no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei, summu, ko persona maksā vai saņem kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, studējošā kredītu, stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, personai sniegto finansiālo atbalstu par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izņemot pasākumus ar darba līgumu slēgšanu, algotos pagaidu sabiedriskos darbus, dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai, atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu, pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim, vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus;
2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vieglo automašīnu mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus ar motoru, kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā.
(2) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, vai izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:
1) ar invaliditāti, vecuma pensijas saņēmējs vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā vecumā;
2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā;
3) viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
4) vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.
(21) Sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nepiešķir personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, kā arī tad, ja mājsaimniecības ienākumi pārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.
(3) Pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:
1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no šā likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.
(4) Ministru kabinets nosaka mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtību.
(5) Ministru kabinets nosaka mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai."

Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu un tā pielikumu ar konkrētiem uzdevumiem, lai visa informācija, kuru paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pants un 36.pants tiktu automatizēti izgūta no informācijas pirmavotiem valsts informāciju sistēmās , t.sk no Valsts ieņēmumu dienesta, turklāt formā- kurā jau ir visi izvērtējamie neto ienākumi ir sasummēti.
Kā arī paredzot, ka visu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un arī citi, kas sniedz tos pakalpojumus par kuru izdevumiem ir tiesības pieprasīt mājokļa pabalstu, rēķinus izraksta mašinlasāmā forātā un nodrošina to pieejamību valsts informāciju sistēmās, VARAM nodorošina - lai šajos rēķinos ietvertā informācija, kas nepieciešama mājokļa pabalsta izvērtēšanai, tiek automatizēti un kā strukturēti datu lauki nodoti pašvaldībām.
Tā kā eksistē kārtība kādā īres līgumi ir gan jāreģistrē Zemesgrāmatā, gan jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestasm, lūdzam papildināt ziņojumu un uzdevumu sarakstu ar uzdevumu- nodrošināt, ka īres līgumi ir jāiesniedz tikai vienā institūcijā, bet šajos līgumos esošā informācija, kas nepieciešama mājokļa pabalsta izvērtēšanai tiek ievadīta valsts informāciju sistēmās strukturētu datu lauku veidā, VARAM nodorošina šo strukturēto datu lauku tādu apstrādi, lai mājokļa pabalsta izvērtēšanai tiktu nodoti jau pilnībā apstrādāti dati, kurus automatizēti var pielasīt gan pie personas, gan mājokļa adreses un kadastra apzīmējuma/