Atzinums

Anotācijā minēts sekojošs teksts: "Savukārt Noteikumu Nr.13., 15.-18.punkts regulē tehnisko noteikumu saņemšanu un būvprojekta saskaņošanu jeb darbības, kas skar pašu projektēšanu, un šī iemesla dēļ būtu ietverams Noteikumu Nr.500 IV.nodaļā “Projektēšana”." Vienlaikus no noteikumu projekta secināms, ka 15. punkts tiek svītrots, nevis ietverts MK noteikumu Nr. 500 IV. nodaļā. Lūdzam precizēt minēto tekstu.

-

Ar tiesību akta grozījumu projektu tiek svītrots Vispārīgo būvnoteikumu 15.punkts pašreizējā redakcijā. Līdzšinējā būvniecības administratīvā procesa prakse liecināja, ka liela daļa būvniecības ierosinātāju vērsās iestādē pēc tam, kad būvvalde tiem būvatļaujā norādīja valsts institūcijas, kurās ir jāsaņem tehniskie noteikumi. Saskaņā ar tiesību akta grozījumu anotāciju būvvalžu kompetencē neietilpst pārbaudīt, vai ir saņemti tehniskie noteikumi, bet ir jāpārbauda, vai būvprojekts ir saskaņots ar visām trešajām personām. Anotācija paredz, ka regulējuma izmaiņas samazinās administratīvo slogu būvvaldēm.
Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka tiesību akta grozījumu projekta anotācijā diemžēl nav analizēts, kā Vispārīgo būvnoteikumu 15.punkta svītrošana ietekmēs citas būvniecības administratīvajā procesā iesaistītās institūcijas. Valsts vides dienests pauž bažas, ka iestādei ar konkrētajiem tiesību akta grozījumiem tiks uzlikts papildus slogs. No anotācijas izriet, ka par būvniecību kompetentajām institūcijām – būvvaldēm – nebūs jāinformē būvniecības ierosinātāji par institūcijām, kurās saņemami tehniskie noteikumi. Šis pienākums gulsies uz pašiem būvniecības ierosinātājiem. Tādejādi, visticamākais, palielināsies būvniecības ierosinātāju iesniegumu skaits, ar kuriem iestādei tiks lūgts izsniegt tehniskos noteikumus vai sniegt atbildes par to, vai būvniecības iecerēm ir saņemami iestādes tehniskie noteikumi. Katra iesnieguma apstrāde palielinās esošo iestādes darbinieku noslodzi.

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) iebilst pret 15. punkta svītrošanu un sniedz sekojošu viedokli.

Kā 15. punkta svītrošanas pamatojumu Ekonomikas ministrija anotācijā min, ka “būvvaldes kompetencē, ņemot vērā Būvniecības likuma 12.panta tvērumu, nav pārbaudīt vai ir saņemti tehniskie noteikumi, bet vai būvprojekts ir saskaņots ar visām trešajām personām, kuru tiesības skar attiecīgā būvniecības iecere. Tas vai konkrētās būvniecības ieceres realizācijai ir vai nav nepieciešami tehniskie noteikumi izlemj trešā persona, nevis būvvaldei būtu jāiejaucas procesā, kura ietvaros, piemēram, būvniecības ierosinātājs civiltiesiskajā kārtībā vienojas ar ārējo inženiertīklu īpašnieku (kā tehnisko noteikumu izdevēju) par darbībām šī tīkla aizsargjoslā.”

Pirmkārt, VARAM ieskatā 15. punkts neparedz būvvaldei pienākumu iejaukties tehnisko noteikumu saņemšanas procesā, bet gan pieprasīt būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos, kas, VARAM ieskatā, ir divas dažādas lietas. Lūdzam Ekonomikas ministriju skaidrot, ja tas tā nav.

Otrkārt, Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka būvvalde nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu. VARAM ieskatā būvniecības administratīvā procesa tiesiskuma nodrošināšana ietver arī būvniecības procesa tiesiskuma veicināšanu, šajā gadījumā – vēršot ierosinātāja uzmanību, ka var būt nepieciešami tehniskie noteikumi. 15. punkts neparedz būvvaldei pienākumu pārbaudīt tehnisko noteikumu derīguma termiņu, kā tas ir minēts anotācijā.

VARAM ieskatā prasība, ka būvvalde vērš ierosinātāja uzmanību uz to, ka tehniskie noteikumi var būt nepieciešami, ir noderīga. VARAM ieskatā šobrīd spēkā esošā 15. punkta redakcija mazina risku, ka būvniecība varētu tikt veikta bez nepieciešamo tehnisko noteikumu saņemšanas. VARAM ieskatā būvvaldei būtu vismaz jāvērš ierosinātāja uzmanība uz institūcijām, ar kurām būtu nepieciešams konsultēties par iespējamu tehnisko noteikumu nepieciešamību.

-

Tiesību akta grozījumu projekts groza Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 27.1 punktu, nosakot, ka valsts institūcijām tehniskie noteikumi būvniecības ieceres īstenošanai ir jāizdod 10 darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Valsts vides dienests kategoriski iebilst tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņa samazinājumam. Vēršam uzmanību, ka ar tiesību akta grozījumu projektu tiek svītrots Vispārīgo būvnoteikumu 15.punkts pašreizējā redakcijā. Līdzšinējā būvniecības administratīvā procesa prakse liecināja, ka liela daļa būvniecības ierosinātāju vērsās iestādē pēc tam, kad būvvalde tiem būvatļaujā norādīja valsts institūcijas, kurās ir jāsaņem tehniskie noteikumi. Saskaņā ar tiesību akta grozījumu anotāciju būvvalžu kompetencē neietilpst pārbaudīt, vai ir saņemti tehniskie noteikumi, bet ir jāpārbauda, vai būvprojekts ir saskaņots ar visām trešajām personām. Anotācija paredz, ka regulējuma izmaiņas samazinās administratīvo slogu būvvaldēm.
Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka tiesību akta grozījumu projekta anotācijā diemžēl nav analizēts, kā Vispārīgo būvnoteikumu 15.punkta svītrošana ietekmēs citas būvniecības administratīvajā procesā iesaistītās institūcijas. Valsts vides dienests pauž bažas, ka iestādei ar konkrētajiem tiesību akta grozījumiem tiks uzlikts papildus slogs. No anotācijas izriet, ka par būvniecību kompetentajām institūcijām – būvvaldēm – nebūs jāinformē būvniecības ierosinātāji par institūcijām, kurās saņemami tehniskie noteikumi. Šis pienākums gulsies uz pašiem būvniecības ierosinātājiem. Tādejādi, visticamākais, palielināsies būvniecības ierosinātāju iesniegumu skaits, ar kuriem iestādei tiks lūgts izsniegt tehniskos noteikumus vai sniegt atbildes par to, vai būvniecības iecerēm ir saņemami iestādes tehniskie noteikumi. Katra iesnieguma apstrāde palielinās esošo iestādes darbinieku noslodzi.
Valsts vides dienests papildus norāda uz vēlmi paplašināt Vispārīgo būvnoteikumu uzlikto administratīvo slogu, veicot grozījumus šo noteikumu 174.punktā. Šobrīd no tiesību akta grozījumu projekta anotācijas nepārprotami nav secināms, vai tiek palielināts administratīvais slogs Valsts vides dienestam un būvniecības ierosinātājiem un tiek paplašināts vērtējamo būvniecības ieceru (būvprojektu) veidu klāsts. Ja tiek paplašināts, tad norādāms, ka Valsts vides dienesta darbinieku noslodze viennozīmīgi palielināsies, jo papildus otrās un trešās grupas būvju būvprojektiem, kuriem ir izsniegtas būvatļaujas, būs jāskaņo arī tos, kuriem nav izsniegtas būvatļaujas un pirmās grupas būvju būvniecības ieceres.
Papildus norādāms, ka notiek Iesniegumu likuma grozījumu apspriešana, kas paredz būtiski paātrināt atbildes sniegšanu uz iesniegumu.
Valsts vides dienesta darbiniekiem ikdienā ir līdz pat vairāk nekā 20 aktīviem uzdevumiem būvniecības informācijas sistēmā uz vienu darbinieku (iesniegumi tehnisko noteikumu izsniegšanai, būvprojektu apstiprināšanai). Bez uzdevumiem būvniecības informācijas sistēmā Valsts vides dienesta darbiniekiem ir jāizskata iesniegumi atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajai kārtībai, kā arī jāapstrādā tehnisko noteikumu pieprasījumi ārpus būvniecības informācijas sistēmas darbībām, kuras neietver būvniecību. Tehnisko  noteikumu sagatavošanas process likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.prim divi pantā minētajos gadījumos ietver ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanas procedūru, tāpat noteiktos gadījumos jāpieprasa papildus informācija citām iesaistītajām institūcijām (piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldei, Valsts meža dienestam). Jebkurš būvniecības administratīvā procesa termiņu saīsinājums nozīmē to, ka Valsts vides dienesta darbiniekam palielināsies noslodze, jo īsākā termiņā būs jāsagatavo administratīvais akts. Valsts vides dienestam būs nepieciešamas papildus amata vietas, lai administratīvos aktus sagatavotu ar grozīto tiesību aktu noteiktajā termiņā. Valsts vides dienests aicina saglabāt pašreizējā regulējumā noteikto termiņu – 20 dienas.
 

“Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”
 

Tiesību akta grozījumu projekts groza Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 174.punktu. Šobrīd piedāvātā Vispārīgo būvnoteikumu 174.punkta redakcija rada neskaidrības, būtiski paplašina Vispārīgo būvnoteikumu tvērumu un rada nopietnu administratīvo slogu būvniecībā iesaistītajām pusēm.
Tiesību akta anotācijā ir norādīts, ka Saeima 15.04.2021. pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kur cita starpā tika precizēts jēdziens “būvprojekts”. Pēc grozījumiem Būvniecības likumā ar jēdzienu “būvprojekts” tiek saprasts arī paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikums.
Pašreizējā Vispārīgo būvnoteikumu 174.punkta redakcija atsaucas uz 74.punktu, kuru ar tiesību akta grozījumu projektu tiek plānots svītrot, un kurš nosaka, ka Valsts vides dienesta pienākumos kopš 01.01.2019. ietilpst apstiprināt, ka otrās un trešās grupas būvju būvprojektos, kuriem ir izsniegtas būvatļaujas, ir ievērotas tehnisko noteikumu prasības. Šobrīd Vispārīgie būvnoteikumi neparedz Valsts vides dienestam sniegt apstiprinājumus par tehnisko noteikumu prasību ievērošanu pirmās grupas būvju, kā arī otrās un trešās grupas būvju (kurām netiek izsniegtas būvatļaujas) būvniecības ieceres dokumentācijai. Vispārīgo būvnoteikumu 4.punkts nosaka, ka būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Tanī pat laikā speciālie būvnoteikumi papildus arī otrās un trešās grupas būves iedala pēc sarežģītības pakāpes un nosaka, ka otrās un trešās grupas būvju nojaukšanai, atjaunošanai, vienkāršotai pārbūvei, konservācijai, izņemot dažus specifiskus gadījumus, nav jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts, bet gan pietiek ar paskaidrojuma raksta sagatavošanu.
Papildus norādāms, ka Vispārīgo būvnoteikumu 74.punkts bija ietverts VIII nodaļā “Otrās un trešās grupas būvju būvniecība”. Secināms, ka pašreizējie būvniecības jomas normatīvie akti vienkāršāka rakstura būvniecības iecerēm bija paredzējuši samazinātu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo, visticamākais, nav konstatēta jēgpilna visu tehnisko noteikumu izdevēju iesaiste būvprojektēšanas stadijā.
Ar tiesību akta grozījumu projektu, svītrojot pašreizējo Vispārīgo būvnoteikumu 74.punktu un 174.punktu izsakot piedāvātajā redakcijā, nav precizēts, kuras grupas būvju būvprojekti tiek pakļauti Valsts vides dienesta apstiprināšanai. Tas turpmākajos būvniecība procesos varētu radīt sarežģījumus un dažādas interpretācijas iespējas starp būvniecības procesa dalībniekiem. Valsts vides dienests uzsver, ka ir jāsaglabā iepriekšējā atvieglotā būvprojektēšanas kārtība pirmās grupas būvēm, kā arī otrās un trešās grupas būvēm, kurām ir jāizstrādā paskaidrojuma raksti. Pretējā gadījumā būvju dalījums grupās pēc būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi ir bezjēdzīgs, tas neatvieglo būvniecības procesu.
Ja netiek saglabāta iepriekšējā atvieglotā būvprojektēšanas kārtība pirmās grupas būvēm, kā arī otrās un trešās grupas būvēm, kurām ir jāizstrādā paskaidrojuma raksti, tad tiesību akta grozījumu projekta anotācijā ir ietverta nekorekta norāde, ka regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu. Anotācijā būtu jānorāda, ka būvniecības ierosinātājiem paildzināsies būvprojektēšanas stadija, līdz ar to reālo būvdarbu uzsākšanas brīdis laika skalā attālināsies. Konkrētais ierosinājums nonāk pretrunā arī ar Valsts kancelejas iniciēto administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstības jomā.  Tāpat palielinoties izvērtējamo būvniecības ieceru skaitam, Valsts vides dienestam būs nepieciešamas papildus amata vietas, lai veiktu ar grozīto tiesību aktu papildus uzliktos pienākumus.
 

“Pienākumu apstiprināt, ka trešās grupas būvju būvprojektā, kuram ir saņemta būvatļauja, ievērotas Valsts vides dienesta izdoto tehnisko noteikumu prasības, Valsts vides dienests pilda ar 2019. gada 1. janvāri.”