Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) kopumā atbalsta likumprojekta “Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likums” (26-TA-466) mērķi stiprināt interešu konflikta novēršanas regulējumu un veicināt caurskatāmību valsts pārvaldē, vienlaikus norādot uz nepieciešamību atsevišķos jautājumos nodrošināt gan efektīvāku interešu konflikta risku novēršanu, gan samērīgu pieeju birokrātiskā sloga piemērošanā.

[1.] Par faktiskās kopdzīves partneru deklarēšanu
LTRK aicina izvērtēt, vai likumprojektā paredzētā pieeja attiecībā uz deklarējamām personām pilnībā sasniedz mērķi – savlaicīgi identificēt un mazināt interešu konflikta riskus.
Atbilstoši 16. panta pirmās daļas 1. punktam deklarācijā paredzēts norādīt laulāto un reģistrētu partneri, taču regulējums šobrīd neaptver personas, ar kurām amatpersonai var pastāvēt ilgstošas faktiskas kopdzīves attiecības un kopīga saimniecība bez juridiskas reģistrācijas. Šajā kontekstā varētu apsvērt, vai interešu konflikta risku pilnvērtīgai pārvaldībai nebūtu lietderīgi izvērtēt arī faktisko dzīvesbiedru iekļaušanu regulējuma tvērumā, ņemot vērā, ka šādi riski var pastāvēt neatkarīgi no attiecību juridiskās formas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka nereģistrēta kopdzīve ir plaši izplatīta – pēc CSP datiem 2025. gadā Latvijā šādā kopdzīves formā dzīvoja 92 798 personas. Tas var rosināt diskusiju par to, vai esošais regulējums pilnībā atspoguļo sociālo realitāti un vai nerada atšķirīgu attieksmi līdzīgās situācijās.
No konsekvences viedokļa varētu izvērtēt arī risku, ka pašreizējais regulējums atsevišķos gadījumos ļauj formāli izvairīties no deklarēšanas pienākuma, lai gan faktiski pastāv līdzvērtīgs interešu konflikta risks. Vienlaikus šis jautājums vērtējams samērīguma ietvaros, līdzsvarojot caurspīdīguma mērķi ar administratīvā sloga pieaugumu. Jāatzīmē, ka Latvijas tiesību sistēmā faktiskās kopdzīves attiecības jau atsevišķos gadījumos tiek ņemtas vērā (piemēram, valsts noslēpuma pieejas izvērtēšanā un Kriminālprocesa likuma “tuvinieka” tvērumā), kas varētu kalpot kā salīdzināms piemērs iespējami konsekventākai pieejai.
Ņemot vērā minēto, LTRK aicina apsvērt regulējuma pilnveidošanu, precizējot deklarējamo personu loku, ja pastāv ilgstoši kopīga mājsaimniecība un faktiska saimnieciska saikne, vienlaikus nodrošinot skaidrus un samērīgus kritērijus.

 [2.] Par deklarāciju iesniegšanas pienākuma attiecināšanu uz SPSIL iepirkumu komisiju locekļiem
            LTRK neatbalsta likumprojekta 14. panta pirmās daļas 5. punktā paredzēto mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas pienākuma attiecināšanu uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjektu iepirkumu komisiju locekļiem valsts kapitālsabiedrībās.
            LTRK norāda, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums jau šobrīd paredz, ka iepirkumu komisiju locekļi nav valsts amatpersonas, un šo komisiju lēmumi nav galīgi, jo galīgo atbildību par iepirkuma rezultātu uzņemas valde vai padome, kuru locekļi jau ir pakļauti deklarēšanas pienākumam. Līdz ar to komisijas locekļu pielīdzināšana valsts amatpersonām mantisko deklarāciju kontekstā nav samērīga ar faktiskajiem riskiem.
            Vienlaikus kapitālsabiedrībās jau darbojas iekšējās kontroles sistēmas, kas vērstas uz interešu konflikta un korupcijas risku novēršanu, tādēļ var tikt vērtēts, vai papildu vispārējs deklarēšanas pienākums būtiski uzlabotu esošo risku pārvaldību vai drīzāk dublētu jau esošos mehānismus.
            LTRK ieskatā komisiju loma ir tehniska un profesionāli atbalstoša, nevis lēmējvara, tādēļ papildu administratīvais slogs var tikt vērtēts kā neatbilstošs funkcijai un var apgrūtināt augsti kvalificētu ekspertu piesaisti. Tas praksē var radīt risku, ka iepirkumu procesos samazinās tehniskā kompetence un pieaug izmaksas. Tāpat var tikt ņemts vērā, ka vairākās ES valstīs, tostarp Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā, iepirkumu komisiju locekļiem šāds deklarēšanas pienākums netiek piemērots, kas norāda uz iespējām efektīvi risināt riskus ar iekšējās kontroles instrumentiem.
                         Ņemot vērā minēto, LTRK aicina pārskatīt piedāvāto regulējumu un izvērtēt tā samērīgumu, priekšroku dodot iekšējās kontroles stiprināšanai, nevis vispārēja deklarēšanas pienākuma paplašināšanai.

-