Atzinums

1.1.1. Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē.
LDDK iebilst pret 1.1.1.pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums
Jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcībā ir milzīgs informācijas apjoms, ko VID nespēj pienācīgi apstrādāt.
Vispirms VID būtu jāpierāda, ka tas spēj kvalitatīvi izmantot esošo informāciju, rīkus, metodes, un tikai tad var ieviest jaunus.
Ikgadējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana būs milzīgs administratīvais slogs fiziskām personām, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. To ieviešot, nepieciešams izvērtēt, vai VID spēs visu iesniegto informāciju pārbaudīt un pieņemt atbilstošus lēmumus.
Vispirms būtu nepieciešams fokusēties uz tām jomām un segmentiem, kur ir augstāks ēnu ekonomikas apjoms un īpatsvars, tai skaitā plašāk izmantojot VID jau pieejamo informāciju.

1.1.2. Noteikt portfeļu investīciju un tamlīdzīgu finanšu instrumentu  pārvaldītājam pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu. Finanšu iestāžu pienākums ziņot par aktuālo parādsaistību atlikumu un aizņemto līdzekļu atlikumu (neatkarīgi no to juridiskās formas), kas pārsniedz 20 min. algas.
LDDK neiebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā, bet rosina tajā skaidri definēt terminu “finanšu iestāde”. Šai definīcijai būtu jāaptver tikai licencēti finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem šādi pakalpojumi ir pamatdarbība.

1.2.1.1. Nodokļu maksātāju kopvērtējuma (reitinga) izmantošana, Publisko iepirkumu likuma (PIL) 9.pantā noteiktajiem iepirkumiem, veicinot “A” klases nodokļu maksātāju priekšrocības.
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet LDDK ieskatā var rasties problēmas ar pretendentiem iepirkumos, ja tie nav Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Nepieciešams risinājums šādām situācijām. LDDK rosina ieviest kritērijus, kas būtu objektīvi salīdzināmi ar ārvalstu uzņēmumiem.

1.2.1.2. Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana, publiskajos iepirkumos, neizvirzot prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā “A” klases nodokļu maksātājiem.
LDDK pēc būtības atbalsta pasākumu, taču tas nav saistīts ar ēnu ekonomikas ierobežošanu, to varētu iekļaut Administratīvā sloga mazināšanas plānā, turklāt tas saistīts ar pasūtītāja pienākumiem, bet ne ar pretendentu uz iepirkumu. Tāpat LDDK ieskatā var rasties problēmas ar pretendentiem iepirkumos, ja tie nav Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Nepieciešams risinājums šādām situācijām. LDDK rosina ieviest kritērijus, kas būtu objektīvi salīdzināmi ar ārvalstu uzņēmumiem.

1.2.1.3. Solidārās atbildības principa iedzīvināšana publiskajos iepirkumos, sasaistot to ar izpildītāja reitingu.
LDDK iebilst pret 1.2.1.3.pasākuma iekļaušanu Plānā, nepaskaidrojot precīzāk, kas ar to domāts.

1.2.2. “A” reitinga klases uzņēmumiem piedāvātie valsts pārvaldes procedūru atvieglojumi un priekšrocības, t.sk. saīsināti termiņi atbilžu sagatavošanā, licenču, atļauju izsniegšanā.
LDDK atbalsta priekšlikumu pēc būtības, taču LDDK ieskatā šis pasākums būtu jāiekļauj Administratīvā sloga mazināšanas pasākumu plānā. Nepieciešams mainīt vienu no kritērijiem, kas nosaka uzņēmuma dalību padziļinātās sadarbības programmā - t.i. atalgojuma lielums jāattiecina pret nozares vidējo atalgojumu, nevis kā 80% pret vidējo valstī, turklāt, ņemot vērā legālo nepilno darba laiku, t.i. jābūt sasaistei ar stundas vidējo likmi nozarē.

1.2.3. Nodrošināta publiski pieejamās informācijas izmantošana par komersantiem ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā.
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet LDDK ieskatā pasākumu nepieciešams precizēt/papildināt, ka jānodrošina pieeja pašvaldības tīmekļvietnē datu bāzei reāllaikā.  

1.3.3. Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
LDDK iebilst pret 1.3.3.pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Pirms šāda pasākuma iekļaušanas Plānā ir nepieciešams izvērtēt prognozējamos ieguvumus pret plānotajām izmaksām, kas saistītas ar izmaiņām VID IT sistēmās. Turklāt pasākums radīs papildus administratīvo slogu uzņēmējiem.

1.3.4. Ieviest “aplokšņu algu” rēķinu.
LDDK iebilst pret 1.3.4.pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Šobrīd VID datu bāzes un IT sistēmas nevar nodrošināt nozaru specifikai atbilstošu izvērtējumu attiecībā uz nozares uzņēmuma darbinieku atalgojumu. LDDK ieskatā VID nav atbilstošas darbinieku kvalitātes kapacitātes, lai pietiekami ātri un kvalitatīvi (jēgpilni) spētu izvērtēt katru no uzņēmuma saņemto paskaidrojumu par neatbilstībām darba samaksā. Pastāv pārāk lieli subjektīvisma riski.

1.3.5. Veicināt nozaru asociācijas noslēgt vai pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (piemēram, veselības, skaistumkopšanas, būvniecības u.c. nozarēs)
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet LDDK ieskatā darba samaksa būtu jāvērtē profesiju līmenī, nesaistot ar ģenerālvienošanos, kā arī ņemot vērā atšķirības starp publisko un privāto sektoru. Būtu nepieciešams sekot ģenerālvienošanos izpildei.

1.4.1. Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. 
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet būtu nepieciešams paredzēt samērīgu laiku regulējuma izstrādei, saskaņošanai ar sociālajiem un sadarbības partneriem un ieviešanai.

1.4.2. Pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet strikti norāda, ka nepieciešams būtiski celt noteikto apgrozījuma slieksni. Bezskaidras naudas norēķinos kā maksājuma veids būtu jāietver arī naudas pārskaitījumi.

1.4.3. POS termināļu ieviešanas veicināšana tirdzniecības vietās, palielinot bezskaidras naudas lietošanas pievilcīgumu.
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet norāda, ka bezskaidras naudas norēķini ietver arī citus maksājumu veidus, kā, piemēram, naudas pārskaitījumus, speciālas aplikācijas u.tml. LDDK ieskatā vēl nepieciešams risināt problēmu attiecībā uz banku pakalpojuma maksas lielumu.

2.2.4. Paplašināt VID publiskojamo datubāzi.
LDDK iebilst pret 2.2.4.pasākuma iekļaušanu Plānā esošajā redakcijā (paplašinot biežumu).
Pamatojums:
LDDK ieskatā pietiekams periodiskums informācijas publicēšanai ir vienu reizi gadā.
LDDK jau iepriekš aicināja publicējamo informāciju izdalīt nodokļu griezumā, kā arī par pievienotās vērtības nodokli nepieciešams norādīt gan valsts budžetā iemaksātās nodokļa summas, gan nodokļa atmaksas. Pretējā gadījumā informācija ir nekorekta attiecībā pret eksportējošiem uzņēmumiem.

3.1.3. Pilnveidot datu apmaiņu starp BIS un VID uzturētajām informācijas sistēmām.
LDDK iebilst pret 3.1.3.pasākuma iekļaušanu Plānā esošajā redakcijā.
Pamatojums:
LDDK ieskatā pasākums ar šādu redakciju nav atbalstāms un netiks realizēts arī 3.1.1.pasākums "Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni", jo jau šobrīd ne VID, citas valsts institūcijas neseko līdzi, vai objektā ir nepieciešams EDLUS.
LDDK rosina 3.1.3.pasākumu papildināt ar teikumu “VID, veicot BIS un citu publisko datu analītiku, uzsākt sekot līdzi, kuros būvlaukumos ir jābūt ieviestam EDLUS” un noteikt tam termiņu 2024. gada martu.

5.1.1. Ierobežot uzņēmumu skaitu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu.
LDDK atbalsta pasākumu ar nosacījumu, ka, izstrādājot normu, tiktu ņemta vērā jaunuzņēmumu darbības specifika.

5.1.2. Vienkāršot uzņēmumu likvidācijas procesu.
LDDK atbalsta pasākumu ar nosacījumu, ka, izstrādājot normu, tiktu ņemta vērā jaunuzņēmumu darbības specifika.

5.1.3. Padziļinātā risku vērtēšana par situāciju saistītajos uzņēmumos (kreditoros), kuri ilgstoši iegulda uzņēmumos, kuriem ir negatīvais pašu kapitāls un tā izcelsmes cēloņiem.
LDDK atbalsta pasākumu ar nosacījumu, ka, izstrādājot normu, tiktu ņemta vērā jaunuzņēmumu darbības specifika.

5.1.4. Uzņēmumu izglītošana par sekām un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos.
LDDK atbalsta pasākumu ar nosacījumu, ka izglītošanas pasākumu mērķauditorija būs mazie uzņēmumi.

5.2.1.Nelegālā akcīzes preču tirgus mazināšana.
LDDK ieskatā nepieciešams precizēt 5.2.1.pasākumu, pirms tas tiek iekļauts Plānā.
Nepieciešama papildus informācija, uz kurām preču grupām attieksies šis pasākums, un konkrēti kādas aktivitātes tas ietvers. Vai pasākums tiks realizēts esošo valsts iestāžu budžetu ietvaros, vai to īstenošanai tiks piešķirts papildus finansējums. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka netiek pieņemti un nestājas spēkā tādi tiesību akti, kas palielinātu nelegālo akcīzes preču apriti un ka nelegālā akcīzes preču tirdzniecība tiek ņemta vērā kā būtisks faktors, izvērtējot jaunus akcīzes preču aprites ierobežojumus.
LDDK norāda, ka būtu nepieciešams aktualizēt starpinstitūciju sadarbību iepriekšējam plānam, kas bija vērsts uz nelegālo akcīzes preču aprites mazināšanu.
 

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izskatījusi politikas plānošanas dokumenta projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam” (23-TA-1903) (turpmāk – Plāns) un iesniedz konceptuālus iebildumus, priekšlikumus un komentārus par Plānā ietvertajiem priekšlikumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai.
LDDK ieskatā priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai viennozīmīgi ir skatāmi tikai kopā ar nodokļu politikas pamatnostādnēm, ņemot vērā to, ka bez izmaiņām nodokļu politikā attiecībā uz darba nodokļiem, ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem nebūs plānotā pienesuma valsts budžetam. Bez tam Plānā noteikti jāiekļauj pasākumi, kas paredz mazās uzņēmējdarbības nodokļu politikas izstrādi.
LDDK vērtējums par Finanšu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem kopumā.
1. LDDK ieskatā Plānā iekļautie pasākumi un izvirzītie mērķi ēnu ekonomikas samazināšanā un papildus naudas iekasēšanā ir nesamērojami un tie ir pārskatāmi.
2. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam ir veidots cīņai ar sekām, mehāniski ierobežojot ēnu ekonomikas kanālu caurlaides spēju, taču iztrūkst analītisks vērtējums par tās cēloņiem (motivācijas trūkums maksāt nodokļus, iemesli, kādēļ darba devēji cenšas izmaksāt daļu atalgojuma, apejot darba nodokļus u.c.).
3. Daudzu pasākumu fiskālā ietekme ir tik nenozīmīga, ka piedāvātais pasākums būtu izslēdzams no Plāna. Līdzīgi ir ar atsevišķiem pasākumiem, kuriem nav nekāda sakara ar ēnu ekonomikas mazināšanu, bet gan ar administratīvā sloga mazināšanu.
4. Nav vērtētas iespējamās blaknes, tostarp, kāda būs ekonomiskās rosības samazināšanās, kāda būs ietekme uz migrāciju u.c., kā arī iespējamā negatīvā fiskālā ietekme, piemēram, kāda būs ietekme uz PVN ieņēmumiem u.c.
5. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas palielinās administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei. Nepieciešams izvērtējums kāda būs šādu pasākumu ietekme uz vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā. Turklāt iesakām tos pasākumus pārcelt uz citu plānu  - Administratīvā sloga mazināšanas plānu.
6. Plāns paredz papildus administratīvos šķēršļus, kas uzņēmējiem radīs papildus izmaksas, nevis iespējas paplašināt uzņēmējdarbību un maksāt papildus nodokļus valsts budžetā.
7. Šī brīža ekonomiskajā situācijā kad uzņēmējdarbība tiek sašaurināta, jo ir pieaugušas visu resursu cenas, bet pirktspēja gan Latvijā, gan valstīs uz kurām mēs eksportējam savas preces un pakalpojumus samazinās, papildus uzņēmējdarbību ierobežojošie pasākumi nebūtu vēlami.
8. Ar mehāniskām metodēm un "spaidiem" var gūt diezgan labus rezultātus noslēgtā, primitīvā sistēmā. Atvērtas sistēmas prasa gudrākus risinājumus no kuriem būtiskākā ir motivācijas maiņa.
9. Latvijas viena no būtiskām problēmām ir sarežģītā nodokļu sistēma ar daudzajiem nodokļu režīmiem, t.sk. sarežģītā, nesamērojamus resursus prasoša to administrēšana, piemēram, ieviestais diferencētā neapliekamā minimuma modelis, kas veicina vai nu zemas, vai augstākas pievienotās vērtības ekonomiku kombinācijā ar relatīvi augstu aplokšņu līmeni un zemām izaugsmes iespējām.

-

1. LDDK aicina izvērtēt jau pirms vairākiem gadiem izteikto priekšlikumu, kas paredz iedzīvotājiem deklarējamo attaisnoto izdevumu sarakstā iekļaut arī būvniecības izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem mājokļa būvniecībā/remontā. LDDK ieskatā būtu jāaprēķina potenciālā fiskālā ietekme ne tikai no negūtajiem budžeta ieņēmumiem, bet arī no ēnu ekonomikas samazināšanās.

2. LDDK rosina pasākumiem Nr. 1.3.4, 1.3.5, 3.1.1., 3.1.2, 3.1.3, 3.1.4, 3.3.1, 3.3.2. noteikt Latvijas Būvuzņēmēju apvienību kā līdzatbildīgo institūciju.

3. Par 3.rīcības virzienu "Būvniecības nozares pasākumi"
LDDK rosina Plāna 3.rīcības virzienu "Būvniecības nozares pasākumi" papildināt ar pasākumu, kas paredzētu novērst nelegālo elektronisko sakaru tīklu būvniecību. LDDK norāda, ka telekomunikācijas jomā joprojām saglabājas augsts nelegālā tirgus apjoms. Tā ierobežošana palielinātu budžeta ieņēmumus no legālajiem tirgus dalībniekiem, kā arī būtiski uzlabotu informatīvās telpas aizsardzību.

4. Par 4.rīcības virzienu "Veselības nozares pasākumi"
LDDK rosina Plāna 4.rīcības virzienu "Veselības nozares pasākumi" papildināt ar pasākumu, kurš nosaka iedzīvotāju ienākumu deklarācijā pie veselības aprūpes pakalpojumiem iekļaut atsevišķu rindu, kas atspoguļo zobārstniecības pakalpojumu izdevumus. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam tas nodrošinās iespēju precīzāk novērtēt zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju nodokļu nomaksu. LDDK norāda, ka zobārstniecībā joprojām pastāv augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtu papildus jāizvērtē.
 

-