Atzinums

Lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma projekta 73.lpp. ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“Lai katrā Latvijas pašvaldībā būtu iespēja īstenot izglītojošas aktivitātes par seksuālo un reproduktīvo veselību pēc vienotas metodikas un līdzvērtīgā kvalitātē, un katrā pašvaldībā jauniešiem būtu pieejams speciālists, kas pārzina šo delikāto un sabiedrībai svarīgo jomu, VM sadarbībā ar biedrību “Papardes zieds” 2020.gadā uzsāka darbu pie vienotas izglītības programmas izstrādes diviem vecumposmiem (5.-7.klašu un 8.-12.klašu skolēniem) par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, paredzot divu dienu bezmaksas mācības pašvaldību deleģētiem pārstāvjiem.[1]  Mācību mērķis ir sagatavot un izglītot pašvaldību deleģētos speciālistus seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmas nodarbību kopumu vadīšanai 5.-7. un 8.-12 klašu jauniešiem. Mācību programma veidota tā, lai speciālisti tiktu sagatavoti darbam ar pusaudžiem un jauniešiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, neformālā gaisotnē, interesantā un vienkāršā veidā pārrunājot reālas situācijas un ietverot arī jauniešu zināšanas, priekšstatus un pieredzi. Mācību laikā pašvaldību speciālisti, izmantojot neformālās izglītības metodes, apgūs zināšanas, dažādas prasmes un kompetences, piemēram, kā veiksmīgāk runāt un veicināt diskusiju ar jauniešiem par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām, kas ietvertas katrā nodarbību kopumā. Visos Latvijas reģionos kopumā paredzēts organizēt 6 mācību grupas, kurās piedalīsies vairāk nekā 100 pašvaldību deleģēti speciālisti – pedagogi, jaunatnes darbinieki, sabiedrības veselības speciālisti, sociālie pedagogi, psihologi, medicīnas māsas, vecmātes u.c. Mācības tiek īstenotas ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001)” ietvaros.”.

[1] https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/izstradata-vienota-izglitibas-programma-jauniesiem-par-seksualas-un-reproduktivas-veselibas-jautajumiem.
 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju šādā redakcijā:

“2020. gada 29. janvārī Veselības ministrija, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija panāca trīspusēju vienošanos par vienotu nacionāla līmeņa rekomendāciju nepieciešamību ņirgāšanās izplatības mazināšanai Latvijas izglītības iestādēs. Pamatojoties uz šo vienošanos, tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras ietvaros Veselības ministrija, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju, plāno izstrādāt vienotu ietvaru (vadlīnijas un rekomendācijas) ņirgāšanās izplatības mazināšanai, vēršot uzmanību uz šādām vecumposma grupām – pirmsskolas audzēkņiem, sākumskolas skolēniem, kā arī pamatskolas, vidusskolas, tai skaitā profesionālās izglītības iestādes, izglītojamajiem.”.

 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju atkarību profilakses jomā šādā redakcijā:

“Ar Ministru kabineta 2020.gada 30.jūlija rīkojumu Nr.412 tika apstiprināts Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.–2022.gadam. Plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, lai izglītotu sabiedrību par alkoholisko dzērienu negatīvo ietekmi uz veselību, t.sk. mērķgrupām, pasākumus, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību sabiedrībā, īpaši bērnu un jauniešu vidū, kā arī pasākumus, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga aktivitātes. Tāpat plāns paredz palielināt narkoloģiskās ārstēšanas iespējas bērniem un jauniešiem, palielinot valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem, veidojot atbalsta grupa pusaudžiem ar alkohola atkarību, kā arī paredz izveidot bērnu specializēto narkoloģijas nodaļu. Taču minēto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums, kas diemžēl 2020.gadā netika piešķirts.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 348 tika apstiprināts Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020.gadam, kura ietvaros Latvijas pašvaldībās tika īstenoti vairāki pasākumi pedagogiem, vecākiem, skolēniem, dažādu pašvaldību speciālistiem par atkarību jautājumiem. Tāpat plāns paredzēja vairākus pasākumus narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, piemēram, papildus atbalsta grupas izveidošana RPNC ietvaros pusaudžiem ar vielu un procesu atkarībām. Diemžēl ārstniecības pieejamības uzlabošanas pasākumi neieguva nepieciešamos papildus valsts finansējuma līdzekļus. ”.
 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra 2019.-2020.gadā īstenotajiem pasākumiem bērnu veselības veicināšanā un atkarību profilaksē šādā redakcijā:

“1) Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr. 9.2.4.1/16/I/001 „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – Projekts), kura mērķis ir, īstenojot nacionāla mēroga pasākumus, uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Projekta aktivitātes tiek plānotas četrās prioritārajās jomās – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, bērnu veselība un psihiskā veselība, un sešās rīcības apakšjomās – veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte, atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšana, psihiskā veselība, seksuālā un reproduktīvā veselība un slimību profilakse.
Projekta ietvaros Veselības ministrija ir realizējusi vairākus pasākumus, tostarp, kas vērsti uz bērniem un  jauniešiem (turpmāk minētie).
Līdz 2019. gadam tika īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa "Kustinācija", kuras aktivitātes aptvēra iedzīvotājus no 5 gadu vecuma. Tika izstrādāti informatīvie materiāli (5-6 gadi, 7-12 gadi, 13-18 gadi u.c.), izveidoti vairāki atrunu video, mediju aktivitātes u.c.
Līdz 2020.gadam norisinājās Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījums izglītības iestādēs[1] ar mērķi noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs, lai izstrādātu turpmāko rīcības programmu fizisko aktivitāšu pieejamības, pieprasījuma un piedāvājuma šķēršļu mazināšanai izglītības iestādēs.
Līdz 2019.gadam norisinājās sabiedrības informēšanas kampaņa “Spēks pateikt Nē!” ar mērķi samazināt atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību skolas vecuma bērnu, darbspējas vecuma iedzīvotāju, jo īpaši teritoriāli atstumto, trūcīgo iedzīvotāju, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti vidū, sniedzot zināšanas un veidojot izpratni par smēķēšanas un alkoholisko dzērienu lietošanas (t.sk., riskantas alkohola lietošanas) radīto kaitējumu veselībai, kā arī smēķēšanas atmešanas jautājumiem.
Veselības ministrija 2019. gadā izstrādāja un īstenoja pedagogu profesionālo pilnveides programmu “Apmācību organizēšana izglītības iestāžu pedagogiem par veselības izglītības jautājumiem”. Pedagogiem visā Latvijā bija iespēja piedalīties apmācībās darbam ar skolēniem trijās klašu grupās (1.-6. klase, 7.-9. klase un 10.-12. klase) par šādām tēmām: veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes; atkarību izraisošās vielas un procesi; psihiskā, seksuālā un reproduktīvā veselība.
Lai mazinātu ar psihisko veselību saistītos aizspriedumus, stāstītu par biežāk sastopamajiem psihiskās veselības sarežģījumiem un to, kā ar tiem sadzīvot, kā arī mudinātu meklēt palīdzību to risināšanā, 2020.gadā tika uzsākta kampaņa “Viss ir Norm.a”[2]. Ik mēnesi tika piedāvāts viena cilvēka reāls stāsts par to, kā viņš mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Tie ir divpadsmit stāsti par dažādiem psihiskās veselības sarežģījumiem: depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, garīgo atpalicību.
2020.gadā uzsākts darbs pie Psihiskās veselības veicināšanas un profilakses programmas 7. – 9.[3] un 10. -12.[4] klašu skolēniem ar mērķi veicināt skolēnu un jauniešu prasmes, zināšanas un praktiskās iemaņas psihiskās veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Nodarbībās jaunieši var iegūt padziļinātāku izpratni par emociju procesiem un savu emocionālo pasauli, kā arī apgūt emociju regulācijas prasmes jeb emocionālo kompetenci. Nodarbībās apgūtais pilnveido prasmes, kas palīdz risināt konfliktus un novērst savstarpējo ņirgāšanos, kā arī veicina jauniešu spēju izvirzīt sasniedzamus mērķus un pārvaldīt stresu atbilstoši savai iekšējai motivācijai. Būtiska uzmanība tiks pievērsta arī tēmām par atkarībām un emocionālajiem traucējumiem, kā depresija un trauksme, tādējādi veicinot skolēnu izpratni par šo traucējumu ietekmi uz veselību un iedodot instrumentus, kā rīkoties, saskaroties ar grūtībām. Tika izstrādāti arī informatīvie materiāli.
2020. gada oktobrī tika izveidoti trīs video stāsti[5], kas iepazīstina ar konkrētām pašpalīdzības tehnikām nomāktības, trauksmes vai panikas mazināšanai. Video viegli uztveramā un saprotamā veidā pastāstīts, kā sarežģījumi rodas un kā cilvēks var palīdzēt sev tos mazināt.
2020. gadā Veselības ministrija gan klātienē, gan neklātienē ar aktivitātēm fizisko aktivitāšu, psihiskās veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu izplatības mazināšanas jomās piedalījās pasākumā “ZZ čempionāts”, gūstot lielu atsaucību no pasākuma dalībniekiem. Pasākuma ietvaros kopā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādāta Pirmās psiholoģiskās palīdzības (PPP) rokasgrāmata pusaudžiem[6], kurā apkopotas pamatzināšanas, tehnikas un prasmes, kas pusaudzim palīdz izvairīties no psihiskās veselības problēmām, atpazīt tās un sniegt pirmo palīdzību sev pašam vai draugam.
2020. gadā uzsākts Pilotprojekts sirds un asinsvadu slimību riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem (turpmāk – Pilotprojekts) īstenošana, kura mērķis ir sekmēt agrīnu veselīgu paradumu veidošanos un mazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību bērnu vidū, tādējādi mazinot sirds un asinsvadu slimību risku turpmākajā dzīvē. Pilotprojektā ietverti kompleksi pasākumi 3. un 7. klašu skolēniem veselīga uztura, fizisko aktivitāšu un aktīva brīvā laika (procesu un vielu atkarību profilakses kontekstā) tematiskajos virzienos.
2020. gadā tika uzsākts darbs pie uztura filmu izveides sākumskolas vecuma bērniem par veselīgu uzturu, ar mērķi izglītot bērnus par veselīga uztura jautājumiem, sevišķi dārzeņu, augļu un ogu patēriņa nozīmi ikdienas uzturā.
2020. gada 11. novembrī izsludināts iepirkums VM 2020/30/ESF “Semināru organizēšana un īstenošana par sabiedrības veselības jautājumiem”. Iepirkuma 1. daļa paredz izstrādāt metodisko materiālu vispārizglītojošajām izglītības iestādēm atkarības profilakses politikas veidošanai un īstenošanai, nodrošinot pedagogu kompetences paaugstināšanu atkarību profilakses īstenošanā. Iepirkuma 2. daļa paredz vispārizglītojošajās skolās pilotēt sociālās ietekmes profilakses programmu „Unplugged” 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem, lai novērstu vai attālinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu.
2019.gadā īstenot izstāde „Seksuālā un reproduktīvā veselība”. Izstāde tika organizēta tā, lai sasaistē ar šī temata vēsturiskajiem aspektiem iedzīvotājiem dažādos vecumposmos tiktu sniegta informācija par  seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām problēmām, tostarp par pusaudžu vecumposmu un seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī STI riskiem pusaudžu vecumā, informētu un atbildīgu izvēli.
2019.gadā tika īstenota muzejpedagoģiskā programma „Seksuālā un reproduktīvā veselība”, kuras mērķis bija veicināt skolēnu zināšanas un prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, sekmējot cieņpilnu un atbildīgu attiecību veidošanu, kā arī  veicināt izpratni par seksuālās un reproduktīvās veselības nozīmi cilvēka dzīvē, atbildīgu attiecību nozīmi seksuālās un reproduktīvas veselības jomā, kontracepcijas lietošanu, seksuāli transmisīvo infekciju riskiem un profilakses nozīmi, kā arī par aborta medicīniskiem un sociāliem aspektiem.
Tīmekļa vietnē esparveselibu.lv tiek ievietoti izglītojoši materiāli, aktuālie kampaņu materiāli un veselību veicinošo aktivitāšu grafiki, kā arī speciālistu viedokļi par sabiedrības veselības jautājumiem
2) Papildus Veselības ministrijas īstenotajam Projektam, ESF darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa 9.2.4.2. pasākuma „Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros arī pašvaldībās tiek īstenotas vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes vietējai sabiedrībai, tai skaitā, lekcijas, semināri, izglītojošas un praktiskas nodarbības par veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, psihisko veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību, atkarību izraisošajām vielām un procesu atkarībām un slimību profilaksi.

SPKC ESF finansējuma ietvaros 2019. gadā 24 Latvijas pašvaldībās īstenoja seminārus vecākiem, pedagogiem, sociālo iestāžu darbiniekiem u.c. interesentiem par bērnu un pusaudžu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības pazīmju agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām. Semināra ietvaros ir izstrādāts izdales materiāls “Ieteikumi bērnu un pusaudžu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības pazīmju agrīnai atpazīšanai, profilaksei un palīdzības iespējām”. 
SPKC ESF finansējuma ietvaros 2019. gadā 24 pašvaldībās īstenoja izglītojošas nodarbības, kuru mērķis ir ar dažādu aktivitāšu palīdzību izglītot pusaudžus par smēķēšanas, alkoholisko dzērienu, narkotiku lietošanas un procesu atkarību kaitīgo ietekmi un sekām, tādējādi veidojot pusaudžiem izpratni par atkarību izraisošo vielu un procesu radīto kaitējumu veselībai.”


[1] https://www.esparveselibu.lv/petijums/fiziskas-aktivitates-veicinosas-vides-petijums-izglitibas-iestades

[2] https://www.esparveselibu.lv/neesi-viens

[3] https://www.esparveselibu.lv/esi-dzivei-gatavs-jauns-nodarbibu-cikls-7-9-klasu-skoleniem-psihiskas-veselibas-veicinasanai

[4] https://www.esparveselibu.lv/esi-savas-dzives-menedzeris-jauns-nodarbibu-cikls-vidusskoleniem

[5] https://esparveselibu.lv/video

[6] https://www.esparveselibu.lv/pirma-psihologiska-palidziba-pusaudziem
 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar statistikas datiem par bērnu veselības paradumiem šādā redakcijā:

“Saskaņā ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2018. gada[1] aptaujas datiem pietiekama fiziskā aktivitāte pēdējās nedēļas laikā bija 18,8% 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu. Ir palielinājies skolēnu īpatsvars, kuri pavada laiku pie televizora darba dienās vismaz 4 stundas – 22,9% 2018. gadā, bet nedēļas nogalēs attiecīgi –  41,1% .

2018. gadā tikai 26,8% skolēnu vismaz reizi dienā uzturā lietoja augļus, bet tikai 27,2% skolēnu lietoja dārzeņus.[2] Pozitīvi vērtējams, ka skolēnu vidū samazinās saldumu patēriņš. 2018. gadā 23,0% skolēnu vismaz reizi dienā ēda saldumus. Vienlaikus samazinās skolēnu īpatsvars, kas lieto saldinātos dzērienus – 2018. gadā 6,2% skolēnu lietoja saldinātos gāzētos dzērienus vismaz reizi dienā.[3]
Pieaug 11, 13 un 15 gadīgu pusaudžu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos (20,9% 2018. gadā).[4] Latvijā ir arī augsts septiņgadīgo un deviņgadīgo skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos, liecina Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2018./2019. mācību gada rezultāti.[5] Liekais svars un aptaukošanās ir 22,8% pirmklasnieku un ceturtajai daļai jeb 25,1% trešās klases skolēnu. Deviņgadīgu skolēnu vecuma grupā 62% aptaujāto ir vecumam un dzimumam atbilstoša ķermeņa masa, bet 12,9% skolēnu ir ar nepietiekamu ķermeņa masu. Savukārt septiņgadīgu pirmklasnieku vidū nepietiekama ķermeņa masa ir 11%, bet 66,3% – normāla ķermeņa masa.
Pozitīvi vērtējama tendence ikdienā ēst vairāk augļu un dārzeņu, kā arī neveselīgo produktu pieejamības samazināšana skolās. Tomēr tikai trīs ceturtdaļas skolēnu brokasto katru rītu.
Gandrīz puse deviņus gadus veco skolēnu darba dienās pēc mācībām pavada divas un vairāk stundas, pildot mājasdarbus un lasot grāmatas, savukārt septiņus gadus veco skolēnu vidū aptuveni katrs ceturtais mājas darbiem un grāmatu lasīšanai velta divas un vairāk stundas dienā. Brīvajā laikā abās vecuma grupās novērota līdzīga tendence – aptuveni puse pirmklasnieku un trešklasnieku brīvdienās trīs un vairāk stundas dienā pavada, skatoties TV un lietojot elektroniskās ierīces (viedtālruni, planšeti, datoru u.tml.).
Pētījumā novērots, ka vecāki pietiekami neapzinās aptaukošanās problēmu saviem bērniem, jo vecāku viedoklis par bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no aprēķinātā ķermeņa masas indeksa.
Kopumā 84% aptaujāto skolu organizē iespēju visiem pamatskolas skolēniem nodarboties sporta un citu fizisko aktivitāšu pulciņos ārpus mācību stundām, un lielākā daļa skolēnu šīs iespējas izmanto. 78,5%  no septiņus gadus veco skolēnu vecākiem un 80,9% no deviņus gadus veco skolēnu vecākiem norāda, ka viņu bērni brīvajā laikā piedalās sporta un/vai deju nodarbībās.

Augsts ir nervozitātes un nomāktības pašvērtējums pusaudžiem. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati liecina, ka 11, 13 un 15-gadīgo skolēnu grupā 2018. gadā 31,9% zēnu un 46,1% meiteņu vismaz reizi nedēļā bijušas sūdzības par nervozitāti. Savukārt nomāktību 2018. gadā izjuta 22,2% zēnu un 40,0% meiteņu.[6] Latvijas skolēnu sūdzību par nervozitāti un nomāktību īpatsvars gan zēniem gan meitenēm atbilst Starptautiskā skolēnu veselības pētījuma dalībvalstu vidējam līmenim.[7]
2020.gadā tika publicēti dati par 2018. gadā veikto Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) pētījumu. Dati liecina, ka Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā cietuši no ņirgāšanās (bullying). Tajā pašā laikā 83 % no visiem aptaujātajiem Latvijas skolēniem piekrita apgalvojumam, ka nevajag ņirgāties par citiem.
Joprojām notiek pašnāvības bērnu (līdz 17 g.v.) vidū, 2019.gadā un 2020.gadā katru gadu reģistrēti trīs mirstības gadījumi no tīša paškaitējuma vecumā līdz 17 gadiem.[8]

Smēķēt mēģinājušo skolēnu īpatsvars pakāpeniski samazinās (no 79,9% 2002. gadā līdz 49,2% 2019. gadā), turklāt būtiski ir samazinājies cigaretes smēķējošu skolēnu īpatsvars (no 34,3% 2002. gadā līdz 14,8% 2019.gadā). Regulāri jeb gandrīz ik dienas smēķē 4,9% 13-15 gadus vecu skolēnu.[9] Saskaņā ar “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” pētījuma datiem (ESPAD 2020), 23% 15 gadus veci skolēni Latvijā pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2015. gadā.[10] Analizējot tendences, secināms, ka regulāro tabakas smēķētāju īpatsvars 15 gadu vecuma kohortā turpina samazināties, sasniedzot zemāko īpatsvaru pētījuma veikšanas vēsturē.[11] Līdz šim veiktās šī pētījuma aptaujas (ESPAD) apliecinājušas, ka 31% aptaujāto jauniešu savu pirmo cigareti izsmēķējuši 13 gadu vecumā vai agrāk, kas, salīdzinot ar citām valstīm, kurās tiek veikts pētījums, ir otrs augstākais agrīno smēķētāju īpatsvars. Salīdzinot ar 2015. gadu, arī šajā rādītāja dinamikā ir novērojamas pozitīvas izmaiņas – gan meiteņu, gan zēnu vidū 2020. gadā ir samazinājies jauniešu īpatsvars, kuri uzsākuši smēķēt agrīnā vecumā (13 gadu vecumā vai agrāk).[12] Jauniešu vidū arvien populārāki kļūst jaunievesti tabakas izstrādājumi, kā arī dažādi nikotīna saturoši produkti, kā piemēram elektroniskās cigaretes. 2019. gada Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma dati liecina, ka kopš 2011.gada būtiski pieaug 13-15-gadīgo skolēnu īpatsvars, kuri lieto elektroniskās cigaretes. 2019. gadā elektronisko cigareti bija mēģinājuši lietot 51,3% 13-15 gadīgo skolēnu (2014. gadā – 26,4%), bet pēdējā mēneša laikā vienu vai vairākas dienas to bija lietojuši 18% šī vecuma skolēnu (2014. gadā – 10%).[13] Pakāpeniski samazinās pasīvajai smēķēšanai mājās pakļauto 13-15 gadus vecu skolēnu īpatsvars, 2019. gadā sasniedzot zemāko rādītāju – 33,8% (2002. gadā - 64,2%).[14]
 
2020. gada ESPAD pētījums uzrādījis nemainīgas izmaiņas attiecībā uz to 15 gadus veco jauniešu īpatsvaru, kuri kaut reizi mūžā lietojuši alkoholu. Gan 2015.gada, gan 2020. gada pētījuma dati liecina, ka alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% minētās vecumgrupas skolēnu. Lai arī alkohola pieejamība joprojām ir augsta, tā kopš 2011. gada  ir būtiski mazinājusies. [15]
Saskaņā ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada aptaujas datiem, 30 dienu laikā vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies 7,1% skolēnu. Visaugstākais ir 15-gadīgu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, attiecīgi 14,6% un 17,9%. Jāuzsver, ka meiteņu īpatsvars, kuras ir bijušas piedzērušās vismaz vienu reizi pēdējā mēneša laikā, īpaši 13 un 15 gadu vecumā, ir augstāks nekā zēnu īpatsvars attiecīgajā vecumā.[16]

Pēdējos gados ir pieaugusi narkotiku lietošana pusaudžu vidū. Atbilstoši Eiropas Skolu pētījumu projekta (turpmāk-ESPAD) pētījuma datiem, salīdzinājumā ar 2015. gadu ir paaugstinājies to 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, kuri kaut reizi pamēģinājuši kādu no narkotikām – šobrīd šāda pieredze ir 27% minētās vecumgrupas Latvijas skolēnu (2019-27%, 2015-19%, 2011-27%).  
Ja 2015. gada ESPAD pētījumā marihuānas pamēģināšanas rādītājs bija samazinājies un 17% skolēnu bija kaut reizi dzīves laikā pamēģinājuši marihuānu, tad, veicot pētījumu pēc četriem gadiem (2019.gadā), marihuānas pamēģināšanas izplatība ir paaugstinājusies par 9 procentpunktiem - 26%, pārsniedzot 2011. gada rādītāju (24%).   
Citas nelegālās psihoaktīvās vielas Latvijas skolēni dzīves laikā ir pamēģinājuši retāk – 8,4% aptaujāto jauniešu, tomēr šie rādītāji ir relatīvi auguši, salīdzinot ar 2015. gadu, un ir vieni no augstākajiem ESPAD valstu starpā (vidēji – 4,8%).[17]

Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm. Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās un samazinās nepilngadīgo grūtnieču skaits,  Latvijā joprojām ik gadu vairāk kā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (dinamikā nepilngadīgām mātēm dzimušo bērnu skaits pakāpeniski samazinās: 180 jaundzimušie 2016. gadā, 177 jaundzimušie 2017.gadā, 124 jaundzimušie 2018. gadā, 145 jaundzimušie 2019.gadā un 107  bērniem 2020.gadā[18]).
Latvija joprojām ir to ES valstu vidū, kurās ir salīdzinoši liels nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars, kas norāda uz agrīnu dzimumattiecību uzsākšanu un nepietiekošām zināšanām par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem (drošu kontracepcijas metožu izvēli) un atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu. Latvijā bija novērojama tendence samazināties mākslīgo abortu skaitam, tai skaitā 15-17 gadu vecām jaunietēm, un šis rādītājs tuvojās vidējam ES līmenim, attiecīgi, 2019. gadā Latvijā veikti 55 mākslīgie aborti nepilngadīgām meitenēm. Savukārt jaunākie dati liecina, ka 2020.gadā mākslīgi veikto abortu skaits ir pieaudzis līdz 81 gadījumam nepilngadīgo jauniešu vecumu grupā.[19]
Saskaņā ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada aptaujas datiem dzimumattiecību pieredze ir bijusi 13,5% 15-gadīgo pusaudžu. No pusaudžiem, kuriem 15 gadu vecumā ir bijušas dzimumattiecības, 68,9% atzīmēja, ka viņi paši vai viņu partneris pēdējā dzimumakta laikā bija lietojuši prezervatīvu, proti, 69,3% zēnu un 68,5% meiteņu.[20]” .


[1] Jaunākie pieejamie dati.

[2] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC, 2018. gads

[3] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC, 2018. gads

[4] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC

[5] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4375/download

[6] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC

[7] Inchley J, Currie D, Budisavljevic S, Torsheim T, Jåstad A, Cosma A et al., editors. Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada. International report. Volume 2. Key data. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2020. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.

[8]https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR48_Zidainu%20un%20bernu%20mirstibas%20celoni.px/table/tableViewLayout2/

[9] Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati 

[10] ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC

[11] ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC 

[12]  ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC 

[13] Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati

[14] Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati

[15] ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC 

[16] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC 

[17] http://www.espad.org/espad-report-2019

[18] Slimību profilakses un kontroles centra Jaundzimušo reģistrs

[19] SPKC statistikas pārskats,  https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/?tablelist=true

[20] Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2017./2018, SPKC
 

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 70.lpp. 3.rindkopu, izsakot šādā redakcijā:

“2019.un 2020.gadā tika turpināta Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.-2020.gadam (apstiprināts saskaņā ar MK 2018.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.259, prot.Nr.27 36.§) ieviešana [VM izstrādātais informatīvais ziņojums “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.– 2020. gadam izpilde” ir izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē (prot. Nr. 70 33. §) (tiesību akta lietas ID:21-TA-53; sākuma datums: 10.09.2021.)].”.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi” 72.lpp. 9.rindkopas pirmo teikumu, izsakot šādā redakcijā:

“Papildus šīm veselības problēmām, teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu novēroja nozīmīgas emocionālās un uzvedības rakstura grūtības.”.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi” 72.lpp. 8.rindkopā norādītos pētījuma rezultātus, izsakot šādā redakcijā:

“(..). Tika secināts, ka starp pētāmās populācijas bērniem (92 bērni pēc akūtās SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas) 20% bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamo miega ilgumu, 18% par ieilgušu nespēku, 15% par periodiskām galvassāpēm, 16% par ožas un garšas izmaiņām. (..).”.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi” 71.lpp. 7.rindkopā norādīto Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) īstenotā pētījuma nosaukumu un mērķi, ņemot vērā, ka tekstā minētais projekts “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana ” ir Rīgas Stradiņa universitātes lielais projekts, kurā BKUS īstenotais bija kā apakšprojekts, izsakot šādā redakcijā:

“BKUS ir piedalījusies valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” Rīgas Stradiņa universitātes īstenotā projektā “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”,  kura ietvaros tika veikts pētījums "SARS-CoV-2 tiešā un netiešā ietekme uz bērnu populāciju Latvijā: inficēto bērnu raksturojums, Covid-19 antivielu seroprevalence bērniem ar hroniskām saslimšanām, ar veselību saistītā dzīves kvalitāte bērniem un ģimenēm epidēmijas laikā Latvijā".[1] Pētījuma mērķis bija raksturot ar SARS-CoV-2 inficētos bērnus Latvijā, noteikt COVID-19 antivielu seroprevalenci bērnu ar hroniskām saslimšanām populācijās un novērtēt ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (VSDzK) bērniem un ģimenēm epidēmijas laikā. Rezultāti parādīja, ka bērniem fiziskās un emocionālās veselības problēmas saglabājas pat vairākus mēnešus. Turklāt to apliecina arī 2020.gada pieredze, kad BKUS stacionārā nonāca vairāki bērni ar jau nopietnākām veselības problēmām, kas jāārstē ilgstoši.” .


[1] https://new.bkus.lv/lv/content/berniem-pec-covid-19-parslimosanas-radita-jauna-programma-veselibas-atjaunosanai.
 

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 72.-73.lpp. minēto teikumu “Jāpiebilst, ka 2019./2020. mācību gadā arī programmu “Piens un augļi skolai” skāra Covid-19 pandēmijas radītās krīzes negatīvā ietekme, ārkārtējās situācijas laikā pārtraucot mācības klātienē, kā dēļ nebija iespējams turpināt programmas īstenošanu un produktu izdalīšanu.”, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē netika pārtraukta atbalsta programmas darbība, izsakot šādā redakcijā:

“Jāpiebilst, ka 2019./2020. mācību gadā arī programmu “Piens un augļi skolai” skāra Covid-19 pandēmijas radītā negatīvā ietekme, tomēr arī attālināto mācību gadījumā programmas produkti varēja tikt piegādāti kopā ar gatavo ēdienu vai pārtikas pakās, ko izglītojamo ēdināšanai piešķirto dotāciju izlietošanai organizēja pašvaldības.”.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 19.lpp.3.rindkopā teikumu “SPKC YouTube kontā ir pieejamas SPKC izstrādātās mācību filmas par ņirgāšanos un tās profilaksi (filma „Katrīna”  aktualizē ņirgāšanos skolas vidē, bet filma „Roberts” aktualizē ņirgāšanos internetā)”, izsakot  šādā redakcijā:

“SPKC YouTube kontā ir pieejama SPKC izstrādātā mācību filma „Katrīna”[1] par ņirgāšanos un tās profilaksi skolas vidē.”.

[1] https://www.youtube.com/watch?v=lTGqR50Pfv0.
 

Lūdzu papildināt informatīvā ziņojuma projektu sadaļā “Veselība un vesleības aprūpes pakalpojumi” 70.lpp. aiz rindkopas “Saskaņā ar Ārstniecības likuma 3.panta otro daļu bērna veselības aprūpe ir prioritāra. Saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bērniem līdz 18 gadu vecumam pacientu iemaksas nav jāveic.” ar informāciju šādā redakcijā:

“Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, 2019. gada 9. oktobrī uzsākts jauns valsts apmaksāts pakalpojums, kura ietvaros Pusaudžu resursu centrā pēc palīdzības var vērsties gan vecāki, kuriem ir bažas par sava bērna veselību, gan pusaudži.[1]
No 2019. gada psihiatrs vada multiprofesionālu komandu, kas sastāv no klīniskā un veselības psihologa, funkcionālā speciālista un garīgās veselības aprūpes māsas, tādējādi padarot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamāku vienuviet, kā arī palielinot Latvijas iedzīvotājiem nemedikamentozas ārstēšanas saņemšanas iespējas.
2018. gadā Veselības ministrija, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, būtiski samazināja rezidentūras ilgumu bērnu psihiatram. Tika pārstrukturēta bērnu psihiatra apakšspecialitāte par ārsta profesijas pamatspecialitāti, vienlaikus precizējot psihiatra, bērnu psihiatra, tiesu psihiatra un narkologa kompetenču aprakstus. Tas nepieciešams, lai pirmajos divos rezidentūras studiju gados noteiktu vienādu apmācības programmu saturu psihiatrijas, narkoloģijas un bērnu psihiatrijas specialitātēs, un katrai no tām - atšķirīgu apmācības programmas saturu rezidentūras trešajā un ceturtajā studiju gadā. Iepriekšējai mehānisms nerosināja apgūt jaunos ārstus bērnu psihiatra specialitāti, tādējādi, Latvijā izveidojās bērnu psihiatru trūkums un sekojoša apgrūtināta bērnu psihiatru sniegto psihisko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Kopumā saīsināts rezidentūras ilgumu bērnu psihiatra kvalifikācijas iegūšanai - no astoņiem līdz četriem gadiem.
 Lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas bērniem akūtas saslimšanas gadījumā, no 2019. gada 1. aprīļa sešās reģionālajās slimnīcās Latvijā – Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Ogrē, Liepājā un Ventspilī darbu uzsākuši pediatru kabineti. Šajos kabinetos vecāki ar bērniem var vērsties gadījumos, kad bērnam ir, piemēram, drudzis, caureja, vēdera sāpes vai cita akūta saslimšana, kā arī varēs saņemt pieredzējušu pediatru konsultācijas.
Saskaņā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem tikai 18-19 % no visiem slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas apkalpotajiem bērniem parasti tiek stacionēti, turpretim lielākajai daļai bērnu ir nepieciešama ambulatora palīdzība. Tādējādi vienlaikus ar pediatru kabinetu izveidi ir plānots būtiski samazināt pacientu plūsmu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvībai bīstamās situācijās.
Agrīni ārstējamu ģenētiski iedzimtu patoloģiju atklāšanai visiem jaundzimušajiem bērniem Latvijā no bērna 48. līdz 72. dzīves stundai tiek veikts valsts apmaksāts asins piliena skrīnings. Sākot ar 2019.gada 1.jūliju jaundzimušo skrīnings tiek nodrošināts sešām slimībām līdzšinējo divu vietā. Asins parauga paņemšanu no bērna papēža veic visas dzemdību nodaļas Latvijā, asins paraugus nosūtot uz VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) laboratoriju, kas 5 darba dienu laikā pēc parauga saņemšanas veic analīzes fenilketonūrijas, iedzimtas hipotireozes, cistiskās fibrozes, iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas (21. hidroksilāzes deficīts), galaktozēmijas un biotinidāzes deficīta agrīnai diagnostikai.”.


[1] https://pusaudzim.lv/.
 

Lūdzu papildināt informatīvā ziņojuma projektu sadaļu “Bērnu pašnāvību novēršana” 18.lpp. aiz rindkopas “Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, 2019. gada 9. oktobrī uzsākts jauns valsts apmaksāts pakalpojums, kura ietvaros Pusaudžu resursu centrā pēc palīdzības var vēr-sties gan vecāki, kuriem ir bažas par sava bērna veselību, gan pusaudži.” ar informāciju šādā redakcijā:

“No 2019. gada psihiatrs vada multiprofesionālu komandu, kas sastāv no klīniskā un veselības psihologa, funkcionālā speciālista un garīgās veselības aprūpes māsas, tādējādi padarot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamāku vienuviet, kā arī palielinot Latvijas iedzīvotājiem nemedikamentozas ārstēšanas saņemšanas iespējas.
2018. gadā Veselības ministrija, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, būtiski samazināja rezidentūras ilgumu bērnu psihiatram. Tika pārstrukturēta bērnu psihiatra apakšspecialitāte par ārsta profesijas pamatspecialitāti, vienlaikus precizējot psihiatra, bērnu psihiatra, tiesu psihiatra un narkologa kompetenču aprakstus. Tas nepieciešams, lai pirmajos divos rezidentūras studiju gados noteiktu vienādu apmācības programmu saturu psihiatrijas, narkoloģijas un bērnu psihiatrijas specialitātēs, un katrai no tām - atšķirīgu apmācības programmas saturu rezidentūras trešajā un ceturtajā studiju gadā. Iepriekšējai mehānisms nerosināja apgūt jaunos ārstus bērnu psihiatra specialitāti, tādējādi, Latvijā izveidojās bērnu psihiatru trūkums un sekojoša apgrūtināta bērnu psihiatru sniegto psihisko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Kopumā saīsināts rezidentūras ilgumu bērnu psihiatra kvalifikācijas iegūšanai - no astoņiem līdz četriem gadiem.”.